Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs:

Jēkabpils, meklējot jaunus ceļus

Sagatavotā uzruna konferencē "Jēkabpils no pagātnes līdz šodienai" Jēkabpilī 2000. gada 14.jūlijā

Godātie konferences dalībnieki un viesi!

Priecājos Jēkabpils pilsētas domes vārdā sveikt jūs visus Jēkabpilī un novēlu jums radošu noskaņu konferences veiksmīgā norisē.

Jēkabpils šodien atskatās uz savu 330 gadu ilgo vēsturi un mēģina ielūkoties nākotnē, apzināties savu lomu kā tirdzniecības un pakalpojumu izaugsmes centrs Zemgales un Latgales reģionu krustcelēs.

Mūsdienās ilgtspējīga ekonomikas attīstība iespējama, tikai balstoties uz attīstītu sociālo un kultūras kapitālu. Sociālais kapitāls nozīmē radošus un izglītotus cilvēkus, kas veido jaunus projektus; tas nozīmē arī praksē pārbaudītas iestādes, kas darbojas pilsoņu interesēs. Sociālais kapitāls vēl nozīmē pirktspējīgu vidusšķiru, kas ar savu pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem sekmē ražošanas attīstību.

Šajā virzienā Jēkabpils jau spērusi pirmos soļus. Kaut arī valdības piekoptā politika ne vienmēr bijusi labvēlīga Jēkabpils attīstībai, sekmīgi strādā mazie un vidējie uzņēmumi, tostarp uzņēmējdarbības atbalsta centrs, aktīvi darbojas nevaldības organizācijas Sēlijas reģionālā NVO centra paspārnē, kam dome devusi pajumti sev piederošās telpās. Šis jau ir konkrēts pamats nākotnes plāniem.

Jēkabpils pilsēta par svarīgu vistuvākās nākotnes uzdevumu uzskata tranzītkravu pārvadājumu nozares sakārtošanu pilsētas attīstības interesēs. Jēkabpils stratēģiski izdevīgais novietojums autoceļu un dzelzceļa mezglā liek pašvaldībai gūt ietekmi uz tiem pārvadājumiem, kas noslogo mūsu ceļus, piesārņo mūsu vidi, aizkavē mūsu darba laiku pie slēgtām pārbrauktuvēm. Jēkabpils ir tranzīta pilsēta, un uzskatām, ka tirgus ekonomikas apstākļos mums par savām ekonomiskajām un spociālajām izmaksām jāsaņem taisnīga atlīdzība. Pastāvošo likumu noteiktajās robežās mēs esam apņēmušies panākt, ka no tranzītnozarē gūtajiem ienākumiem un peļņas Jēkabpils pašvaldība saņem proporcionālus atskaitījumus.

Iegūtie līdzekļi mums palīdzēs uzturēt kārtībā infrastruktūru un apmierināt iedzīvotāju pieaugošās sociālās vajadzības, ko valsts aizvien vairāk cenšas novelt uz pašvaldību pleciem. Jēkabpils pilsēta savu iedzīvotāju interesēs panāks caurplūstošā tranzīta kontroles pārņemšanu savās rokās. Līdz ar finansiāliem apsvērumiem te svarīga ir arī cilvēku drošība — lai bīstamu kravu caurplūsma neapdraudētu jēkabpiliešu veselību un dzīvību, nesabojātu jau tā trauslo apkārtējās vides ekoloģisko līdzsvaru Jēkabpils pilsētā un tās apkaimē.

Šīs problēmas risinājumam par labu saviem iedzīvotājiem pašvaldība pieliks visas pūles, balstīdamās gan uz pastāvošās likumdošanas iespējām, gan arī lobēdama jaunu valsts varas aktu sagatavošanu un pieņemšanu.

Līdz ar pieaugošu Eiropas integrāciju videi draudzīga attīstība kļūst par vienu no galvenajām pilsētas prioritātēm, to apliecina mūsu līdzdalība "Programmā 800+" ūdenssaimniecības un kanalizācijas sakārtošanā. Šī programma Jēkabpilī ar Ziemeļvalstu partneru atbalstu top ieviesta jau divus gadus, un tā turpināsies vēl vairākus gadus.

Iesaistīdamies Latgales reģiona attīstības plānošanā un Jēkabpils rajona sociālekonomiskās stratēģijas procesos, liekam pamatus arī atsevišķam pilsētas attīstības plānam, kurā teritorijas izmantojums būs atspoguļots saistībā ar sociālekonomiskās attīstības prioritātēm. Vides saudzēšana atbilstīgi Eiropas standartiem tiks iekļauta plānošanas stratēģiskajās nostādnēs visās nozarēs. Vides plānu Jēkabpils pilsētai esam iecerējuši sagatavot sadarbībā ar Baltijas pilsētu savienības Vides komisiju.

Jēkabpils dalība Baltijas pilsētu savienībā kopš 1998.gada novembra paver mums iespēju iegūt ārvalstu partnerus, pretendējot uz līdzfinansējumu mūsu projektiem no dažādām Eiropas Savienības programmām. Pilsētas svētkos pie mums viesosies Panevēžas domes pārstāvji no Lietuvas un Kuresāres domes pārstāvji no Igaunijas, un mēs apspriedīsim sadarbību Baltijas pilsētu savienībā. Baltijas valstu vienotības veicināšana pašvaldību līmenī pašreizējā sasaukuma laikā kļuvusi par svarīgu politisku prioritāti.

Pilsētniekiem būs iespēja pašiem savām acīm novērtēt Baltijas pilsētu savienības iespējas, kad šā gada septembrī šeit uz sanāksmi pulcēsies pilsētu Eiropas eksperti no Baltijas un Ziemeļvalstīm, kā arī nākamgada martā, kad pie mums notiks Baltijas pilsētu savienības valdes sēde.

Starptautiski pasākumi labvēlīgi ietekmē vietējo pakalpojumu un tirdzniecības apgrozījumu, rosina attīstīt tūrisma infrastruktūru. Jēkabpils ilgākā laikposmā redz sevi kā starptautisku forumu un izstāžu centru — īpaši sadarbībā ar tuvākajām kaimiņvalstīm. Kāpēc gan Krustpils pils nevarētu kļūt par starptautisku kongresu centru? Varbūt jau pēc gada vai diviem Jēkabpilī uz gadskārtēju Eiropas forumu sāks pulcēties uzņēmēji un zinātnieki no Baltijas un no Ziemeļvalstīm, lai spriestu par iespējām izmantot moderno tehnoloģiju sasniegumus tautas attīstības interesēs.

Konkrēts piemērs šādai rīcībai — esam uzsākuši veidot projektu datorspeciālistu kvalifikācijas paaugstināšanas centra izveidei Jēkabpilī. Domes speciālistu ieceri palīdzēja noformulēt pieredzējis Kanādas konsultants, esam to apsprieduši ar ieinteresētiem uzņēmējiem, atraduši partnerus Agrobiznesa koledžā, un ceram projektu iesniegt Latgales attīstības aģentūrai. Kaut arī vēl priekšā liels darbs, līdz jauni cilvēki no Jēkabpils puses, kas studē datorzinības, sāks atgriezties dzimtajā pilsētā un sniegt mūsdienīgus, konkurētspējīgus datoprogrammēšanas pakalpojumus reģionam, Latvijai un ārvalstīm, mēs ar savu projektu iekļaujamies Latvijas valsts mēroga tendencē: panākt ekonomikas pieaugumu ar datornozares palīdzību. Šādi mēs sekojam arī Eiropas Savienības jaunākajai politikai, kas paredz veicināt nodarbinātību ar modernu tehnoloģiju palīdzību.

Nenogurstoši cenšamies padarīt pilsētas infrastruktūru acij tīkamāku un praktiskāku, esam iecerējuši jaunu autoostu, Vecpilsētas laukuma pārveidi un labiekārtojumu, zaļās zonas modernizāciju, elektrotīklu un ielu apgaismes sistēmas rekonstrukciju. Neraugoties uz ļoti ierobežotajiem līdzekļiem un katastrofālo padomjlaika mantojumu, darām visu, kas mūsu spēkos, lai Jēkabpilī uzlabotos dzīves apstākļi, lai pilsēta kļūtu pievilcīgāka investētājiem un iedzīvotājiem. Šajā nolūkā esam konsekventi atbalstījuši valsts mērogā novārtā pamesto veselības aizsardzību, daudzkārt palīdzēdami rajona slimnīcai iegādāties modernu aprīkojumu.

Par dzīves kvalitātes uzlabošanos pilsētā, par mūsu vietējās kultūras iekļaušanos Rietumeiropas apritē liecina nepārtrauktais audzēkņu skaita pieaugums Jēkabpils mūzikas skolā un Jēkabpils mākslas skolā — gan no starptautiskiem konkursiem, gan no izstādēm ārzemēs bērni bieži pārveduši mājās augstu atzinību.

Kaut arī nedzīvojam no maizes vien, esam spiesti daudz pūļu veltīt tieši bezdarba un nabadzības apkarošanai. Valsts nodarbinātības dienests kļuvis par labu domes partneri šāda veida projektos, un mēs ceram uz tikpat lielu atsaucību un labu sadarbību arī turpmāk.

Jēkabpils pilsētas dome visu savu budžetu, visus savus cilvēkresursus, ekspertīzi un kontaktus ir veltījusi un arī turpmāk veltīs pilsētnieku labklājības un dzīves līmeņa paaugstināšanai. Blakus materiālo problēmu risinājumam esam sadarbojušies ar zinātnes, preses un kultūras ļaudīm un mēs turpināsim un aktivizēsim šo derīgo sadarbību.

Par morālo dimensiju pilsētas attīstībā, par cilvēcīgo vērtību nozīmi kā mērauklu visam mūsu darbam lai liecina Ētikas kodekss, ko pašlaik apspriežam domes komitejās un komisijās un ko pirmie no Latvijas pašvaldībām paredzam pieņemt jau jaunnedēļ.

Lai šajā konferencē izskan daudz vērtīgu ieceru, lai apvienojam savus spēkus konstruktīvam darbam tālākas attīstības vārdā!