• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas okupāciju 1940. gadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.07.2000., Nr. 259/261 https://www.vestnesis.lv/ta/id/8979

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Skatītāju mīlestībai nolemtajam - 60

Vēl šajā numurā

14.07.2000., Nr. 259/261

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas okupāciju 1940. gadā

Saeimas vēlēšanu farss

Prof. Dr.habil.hist. Rihards Treijs — "Latvijas Vēstnesim"

Nobeigums. Sākums — "LV" nr.223/225, 14.06.2000.;

"LV" nr.228/229, 16.06.2000.; "LV" nr.257/258, 12.07.2000.

Pie Kremļa pils durvīm stāv Kirhenšteins bāls...

STALINS.JPG (49934 BYTES)

Tūdaļ pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas parādījās sauklis, par ko iepriekš nebija bilsts ne vārda — par Latvijas pievienošanu Padomju Savienībai. 1940.gada 18.jūlija pūļa sanākšanā pie Brīvības pieminekļa priekšplānā jau bija arī Staļina baismā ēna

STALINS2.JPG (40179 BYTES)

Pēc vēlēšanu farsa — jaunievēlētās Saeimas deputāti 21.jūlijā pie Nacionālā teātra

Tam lūgumraksts rokā pēc maizes un sāls... Tā, atceroties padomju Latvijas uzņemšanu 1940.gada 5.augustā Staļina dižvalsts sastāvā, vārsmojis kāds dzejdaris. Latvijas Saeimas delegācija, kuras vadītājs gan skaitījās P.Plēsums, uz Maskavu izbrauca ar vilcienu 30.jūlija pēcpusdienā. Taču no 20 ievēlētajiem lūdzējiem septiņi — J.Kalnbērziņš, V.Lācis, Ž.Spure, P.Briedis, J.Vanags, O.Krastiņš un R.Kļaviņš nedevās ceļā. Vilcienā iekāpa viņu vietā O.Auguste, P.Dergačs, A.Eizaks, J.Pabērzs, I.Paldiņa, P.Plēsums un K.Šics. Pēc vienas versijas, no Rīgas nevarēja izbraukt gandrīz visi valdības un LKP vadītāji, pēc citas — delegācijas sākumsastāvā bijis maz latgaliešu. Kā tas nebūtu arī bijis, cik zināms, izmaiņas oficiāli netika apstiprinātas.

Baltkrievijas stacijā Maskavā bija viss, kas pienācās pēc protokola: augsta ranga sagaidītāji un orķestris, runas un ziedi. Taču atbraucējiem trūka paša būtiskākā — latviešu tautas mandāta.

Tālāk sekoja jau ierastais diktāts. Delegātiem bija iedotas līdzi jau iepriekš sagatavotas runas latviešu un krievu valodā. A.Višinskim tās tomēr nepatika. Visvairāk cieta A.Kirhenšteins, kura priekšnesumam vajadzēja būt galvenajam. Viņa runu laboja un pārrakstīja septiņas (!) reizes un pēc tam no jauna pārtulkoja latviešu valodā.

1940.gada 1.augustā sākušās PSRS I sasaukuma Augstākās padomes 7.sesijas pamatuzdevums bija uzņemt jaunas satelītrepublikas totalitārajā impērijā. Teātris sākās jau ar garderobi. Latvijas delegātēm vajadzēja apģērbt... latviešu tautas tērpus. Rūdītā komuniste O.Auguste, J.Kalnbērziņa civilsieva, atteicās to darīt. Jārunā latviešiem sēdē bija dzimtajā valodā, citiem delegācijas locekļiem tulkojot sacīto krievu valodā.

Orators numur viens 5.augusta sēdē, protams, bija Latvijas Valsts prezidenta a.i. un Ministru prezidents A.Kirhenšteins. Viņa runa bija viena vienīga neatkarīgās Latvijas noliegšana un PSRS daudzināšana. Ja profesors šodien izlasītu savu uzstāšanos, viņš, piedodiet, apgrieztos zārkā otrādi. Tādā pašā toņkārtā runāja P.Plēsums, I.Paldiņa, J.Pabērzs un J.Lācis.

Sekoja Augstākās padomes deputāta uzbeka J.Ahunbabajeva ierosinājums pieņemt likumu par LPSR uzņemšanu PSR Savienībā. Saprotams, ka deputāti pieņēma šo priekšlikumu vienbalsīgi. Ar šo aktu bija pabeigta Latvijas inkorporācija diženajā "brāļu saimē". Mūsu valsts un tautas vēsturē sākās smags nebrīves posms, kas ilga 50 gadus.

Foto: Jānis Lerhs (no Sigizmunda Timšāna kolekcijas)

Nr.207

Formāli ierobežojumi izvirzīt alternatīvus sarakstus

1940.gada 7.jūlijā

No Centrālās vēlēšanu komisijas protokola nr.3

[..] Komisijas priekšsēdētājs A.Buševics ierosina jautājumu [..], ka komisijai vajadzētu prasīt no kandidātu sarakstu iesniedzējiem pievienot sarakstiem arī attiecīgu vēlēšanu platformu un pierādījumus, ka šī platforma darīta pieejama atklātībai. Pēdējās dienās Centrālajā vēlēšanu komisijā atsevišķas personas — gan pazīstamas, gan nepazīstamas — nākušas un jautājušas, vai var uzstādīt tikai vienu kandidātu. Šāda apvaicāšanās pierāda, ka jautātāji vai nu neapzinās Saeimas vēlēšanu nopietnību, vai arī paši nav nopietni ņemami.

Citi jautātāji nāk, lai aiz bezpartijiskas maskas kopotu visus tos elementus, kas nav izpratuši, ka vecā, Latvijas demokrātijai naidīgā, politika sabrukusi un ka mēģinājums stāties lielajam atjaunošanas darbam ceļā un bojāt mūsu attiecības ar mūsu lielo austrumu kaimiņu netiks ciests. [..]

A.Leja atbalsta priekšsēdētāja A.Buševica priekšlikumu, un komisija vienprātīgi to pieņem. Komisijas papildziņojumu publicēs "Rītā" un "Valdības Vēstnesī" šādā redakcijā: [..]

Lai novērstu vēlēšanu izmantošanu savtīgos, personīgos un demokrātiskai Latvijai kaitīgos nolūkos, Centrālā vēlēšanu komisija, papildinot savu š.g. 6.jūlija paziņojumu, vienbalsīgi nolēma:

Pieprasīt kandidātu sarakstu iesniedzējiem pievienot minētiem sarakstiem attiecīgu vēlētāju grupas vai organizācijas vēlēšanu platformu ar pierādījumiem, ka šī platforma darīta pieejama atklātībai1. [..]

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs: A.Buševics

Sekretārs: K.Gailis

LVVA, 1308.f., 9.apr., 800./1.l., 12.lp. Oriģināls. Mašīnraksts. Protokols pilnībā publicēts: Sociālistiskās revolūcijas uzvara Latvijā 1940.gadā: Dokumenti un materiāli, 218.—221.lpp.

1 Nākošajā dienā tika publicēts šāds iekšlietu ministra rīkojums: "Pamatojoties uz Preses likuma noteikumiem (42.pants Vald[ības] Vēstn[esī], 1938.g[ada] 36.num[urā], nosaka, ka visām drukātavām noliegts pieņemt iespiešanā jebkāda veida uz Saeimas vēlēšanām attiecošos iespieddarbus, kā arī izdot pasūtītājam jau iespiestos bez Sabiedrisko lietu ministrijas atļaujas.

Rīgā, 1940.gada 8.jūlijā 13732

Ministrs P.Blaus." (Valdības Vēstnesis, 1940, 9.jūl.)

Ministru kabineta 1938.gada 11.februārī pieņemtajā un Valsts Prezidenta K.Ulmaņa 14.februārī izsludinātajā Preses likumā gan nekas nebija teikts par šāda veida — ar vēlēšanām saistītiem iespieddarbiem.

 

Nr.209

Pilsoniskās grupas vēlēšanu platforma

Ne vēlāk par 1940.gada 8.jūliju

Demokrātisko latviešu aicinājums

Vēlētāji!

Pārdzīvojamais laiks ir ārkārtīgi nopietns. Vēlēšanās, kas notiks šī gada 14. un 15.jūlijā, izšķiras mūsu liktenis uz ilgiem laikiem. Katram ir jāsaprot, ka šo likteni nedrīkst izšķirt nejaušība, kūtrība vai pat bailība. Mēs griežamies pie visiem krietniem mūsu valsts pilsoņiem un viņiem sakām:

Mēs gribam saglabāt brīvo un neatkarīgo Latviju, mēs to negribam zaudēt.

Mēs gribam cieši un pastāvīgi sadarboties ar Padomju Savienību un tās tautām.

Mēs gribam lojāli sadarboties valsts saimnieciskās un kulturālās dzīves celšanā ar mūsu organizēto strādniecību.

Mēs gribam kārtību, kur visiem ir pavērts ceļš uz izglītību, kur visiem ir visas demokrātiskās brīvības, darbs un maize un kur katram pieder tas, ko viņš ar godīgu darbu ieguvis.

Tamdēļ mēs izejam Saeimas vēlēšanās šī gada 14. un 15.jūlijā ar savu vienotu kandidātu sarakstu uz šādas vēlēšanu platformas:

1. Brīvā, neatkarīgā, demokrātiskā Latvija.

2. Ciešu, pastāvīgu sadarbību ar PSRS 1939.g. 5.oktobra savstarpējās palīdzības līguma mērķu sasniegšanai un tālākai izveidošanai.

3. Valsts iekšējā celtniecībā uz progresa un demokrātisma pamatiem, lojāli sadarbojoties ar Latvijas strādniecību un viņas organizācijām.

4. Valsts zemes fonda paplašināšana darba zemniecības apgādāšanai ar zemi.

5. Valsts saimnieciskās dzīves izveidošana un pārkārtošana, stādot pirmā vietā strādājošo intereses.

6. Privātā īpašuma rosības uzturēšana un aizsargāšana, ierobežojot kā vienu, tā otru, ja to prasa valsts intereses un tautas labklājība.

7. Latviešu nacionālās kultūras izkopšana, darot to pieejamu ikvienam Latvijas Republikas pilsonim, nodrošinot arī mazākuma tautībām viņu kulturālo vajadzību apmierināšanu. Izglītības, arī visaugstākās, nodrošināšana visiem mazturīgiem censoņiem.

8. Kulturālo un saimniecisko vērtību apmaiņas paplašināšana un attiecīgu sakaru padziļināšana ar PSRS un tās tautām.

9. Latvijas valsts dzīves izveidošana uz stingriem tiesiskiem pamatiem, nodrošinot ikvienam viņa personas un mantas neaizskaramību un demokrātiskās, t.i., vārda, sapulču, preses, ticības utt. brīvības.

Vēlētāji! Mums nav bijis daudz laika. Pilnīgus mūsu kandidātu sarakstus mēs jums izziņosim papildus.

Starp citiem mūsu sarakstos kandidēs: Atis Ķeniņš, ģen. J.Balodis1, V.Zāmuels2, K.Skalbe3, H.Celmiņš4, P.Berģis5.

Mūsu kandidātu vidū nav neviena, kas tīkotu pēc deputāta goda.

Mēs aicinām jūs balsot par mūsu sarakstu dziļā nopietnā apziņā, ka pārdzīvojamais laiks šādu rīcību no mums prasa.

Mūsu valsts un mūsu pašu likteņi prasa izšķiršanos. Neviens nevar un nedrīkst palikt malā6.

Demokrātisko latviešu vēlētāju

M.Apiņa tipogrāfija Rīgā Saeimas vēlēšanu komisija

K.Barona ielā 16—18. Tel.32940

LVA, PA – 101.f., 1.apr., 34.l., 7.lp. Tipogrāfiski iespiests teksts.

1 Balodis Jānis (1881—1965) — ģenerālis, politiķis. No 1931.gada līdz 1940.gada aprīlim kara ministrs. Deportēts uz Sizraņu Krievijā 1940.gada 31.jūlijā, vēlāk apcietināts. 1956.g. atgriezies Latvijā.

2 Zāmuēls Valdemārs (1872—1948) — advokāts, politiķis. Zemkopības ministrs 1921.—1922.g., tieslietu ministrs un ministru prezidents 1924.g., 1944.gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

3 Skalbe Kārlis (1879—1945) — rakstnieks, politiķis. Saeimas deputāts (1922.—1925.g. un 1931.—1934.g.). 1944.gadā devies bēgļu gaitās uz Zviedriju.

4 Celmiņš Hugo (1877—1941) — agronoms, politiķis, diplomāts. Zemkopības ministrs 1920.g., izglītības ministrs 1923.—1924.g., ministru prezidents 1924.—1925.g. un 1928.—1931.g., Latvijas sūtnis Berlīnē 1935.—1938.g. Arestēts 1940.gada rudenī, vēlāk deportēts.

5 Berģis Pēteris — jurists, politiķis. Iekšlietu ministrs 1922. — 1923.gadā. 1941.g. deportēts.

6 Pret "Demokrātisko latviešu aicinājuma" autoriem nekavējoties tika izvērsta nikna kampaņa. To ievadīja LKP CK 2. sekretārs Ž.Spure, uzstādamies 1940.gada 7.jūlijā Rīgas Latviešu biedrības zālē notikušajā strādnieku komiteju un arodbiedrību pagaidu valžu pārstāvju sapulcē: "[..] Buržuāzijas bloks, tālāk teica runātājs, droši vien iziešot ar sauksmi pret Latvijas pievienošanu Padomju Savienībai. Bet, kas gan esot uzstādījis šādu prasību? Partija tādu neesot uzstādījusi, un šis buržuāzijas bloka lozungs esot demagoģija. Darba ļaužu bloks stāv par brīvu demokrātisku Latviju. Pati tauta izlems, un ja tautas vairākums iestāsies par to, tad šī padomju republika būs latviska. [..]" (Brīvā Zeme, 1940.gada 8.jūl.) Pret alternatīvā kandidātu saraksta iniciatoriem un atbalstītājiem tika veiktas arī tiešas represijas (Skat. 213., 214.dok.).

 

Nr.211

Apmelojumi un draudi

Demokrātisko latviešu vēlētāju saraksta

organizētājiem un atbalstītājiem

1940.gada 10.jūlijā

Nepadodieties musinātājiem, kas grib graut Latvijas darba tautas vienoto fronti.

Daži turīgo aprindu pilsoņi, aktīvie 1934.gada 15.maija fašistiskā apvērsuma dalībnieki ar ģenerāli Jāni Balodi priekšgalā Ata Ķeniņa vadībā sākuši organizēt Saeimas vēlēšanām savu — demokrātisko latviešu sarakstu, neraugoties uz to, ka visi patiesi demokrātiskie Latvijas iedzīvotāji jau pievienojušies Latvijas darba tautas blokam. Šie politiķi savu pasākumu acīm redzot organizējuši, cerēdami, kā tas bija iespējams agrākos laikos, iegūt sev kādus labumus un taisīt politiku — pēdiņās. Viņi vākuši iedzīvotāju vidū parakstus, lai gan pats kandidātu saraksts nav sastādīts. Daži lētticīgi pilsoņi tā devuši savus parakstus.

Mūsu drošības sargi šo politisko avantūru ir laikā atklājuši un nodevuši lietas noskaidrošanu un atrisināšanu prokuratūrai. [..]

Jaunākās Ziņas, 1940, 10.jūl.

Nr.219

Vēlēšanu sarakstu pieņemšana un noraidīšana

1940.gada 10.jūlijā

Centrālās vēlēšanu komisijas sēdes protokols Nr.8

Sēdē piedalījās: A.Buševics, K.Gailis, J.Vecvagars, K.Šics, A.Leja, A.Maldups, O.Gulbis, vēlāk arī R.Alksnis.

Dienas kārtība: iesniegto sarakstu pieņemšana.

Bez jau 6.sēdē izlemtā1, vēl 16 kandidātu saraksti.

a) Jēzupa Korkla un citu š.g. 9.jūlijā pa pastu iesūtīts kandidātu saraksts ar Antonu Viļumu kā vienīgo kandidātu. Noraidīts, jo neatbilst 6.jūlija paziņojumam un 7.jūlija papildinājumiem.

b) To pašu iemeslu dēļ komisija noraida š.g. 9.jūlijā pa pastu saņemto kāda nesalasāma iesniedzēja sarakstu, kurā uzrādīts Broņislavs Kopāns.

c) To pašu iemeslu dēļ komisija noraidīja Silvestra Pudņika un citu pa pastu iesūtīto sarakstu ar Pēteri Siņiju kā vienīgo kandidātu.

d) To pašu iemeslu dēļ komisija noraida E.Pērkones un citu iesniegto sarakstu ar Edgaru Kauliņu kā vienīgo kandidātu.

e) To pašu iemeslu dēļ noraida M.Šteinberga un citu pa pastu iesūtīto sarakstu ar A.Galvanauski kā vienīgo kandidātu.

f) To pašu iemeslu dēļ noraida R.Brikina un citu iesniegto kandidātu sarakstu ar M.Leitieti kā vienīgo kandidātu.

g) To pašu iemeslu dēļ noraida J.Plotača un citu pa pastu iesūtīto sarakstu ar Antonu Akmeni kā vienīgo kandidātu.

h) Komisija, skatot cauri K.Lelis un S.Gureviča iesniegto sarakstu ar Mavriku Vulfsonu kā vienīgo kandidātu, to noraida, jo nav norādījumu, kādā vēlēšanu apgabalā kandidāts uzstādīts, kā arī nav pievienota vēlētāju grupas platforma, ko paredz š.g. 7.jūnija Centrālās vēlēšanu komisijas papildinājums paziņojumam par kandidātu sarakstu sastādīšanu un iesniegšanu.

i) Komisija noraida V.Poleiko un citu pa pastu saņemto sarakstu ar Staņislavu Kauru kā vienīgo kandidātu, jo neatbilst Centrālās vēlēšanu komisijas 6.jūlija paziņojumam un 7.jūlija papildinājumiem.

j) Komisija pieņem Rīgas vēlēšanu apgabalā "Latvijas darba tautas bloka" sarakstu. Pirmā parakstītāja Doude Rebeka.

k) Komisija pieņem Vidzemes vēlēšanu apgabalā "Latvijas darba tautas bloka" sarakstu. Iesniedza Ašmanis Augusts.

l) Komisija pieņem Kurzemes vēlēšanu apgabalā "Latvijas darba tautas bloka" sarakstu. Iesniedza Zihermanis Honons un Rūtiņš Pēteris.

m) Komisija pieņem Zemgales vēlēšanu apgabalā "Latvijas darba tautas bloka" sarakstu. Iesniedza Nemons Meiers2.

n) Komisija pieņem Latgales vēlēšanu apgabalā "Latvijas darba tautas bloka" sarakstu. Iesniedza Vecvagars Jēkabs3.

o) Komisija skata cauri S.Rimkeviča kā saraksta 3.parakstītāja iesniegto kandidātu sarakstu Rīgas vēlēšanu apgabalam ar nosaukumu "Bezpartijisko apvienības kandidātu saraksts". Sarakstā 8 kandidāti, un to parakstījušas 104 personas. Sarakstam pievienoti 8 kandidātu reversāli4 un vēlēšanu platformas 1 eksemplārs. Ņemot vērā, ka kandidātu saraksta iesniedzējs nevarēja iesniegt pierādījumus, ka vēlēšanu platforma darīta pieejama atklātībai, kā tas paredzēts Centrālās vēlēšanu komisijas (Valdības Vēstnesis, 1940.gada 151.numurs) publicētā papildu Paziņojumā par kandidātu sarakstu sastādīšanu un iesniegšanu Saeimas vēlēšanās 1940.gadā, nolēma sarakstu noraidīt.

p) Komisija skata cauri P.Mortukāna, dzīvojoša Bērzgales pagasta Veremu sarunu vietā kā pirmā parakstītāja kandidātu sarakstu Latgales vēlēšanu apgabalā ar nosaukumu "Latgales zemnieku, strādnieku un darba inteliģences kandidātu saraksts". Sarakstam 17 kandidāti, un to parakstījušas 104 personas. Klāt: 17 kandidātu reversali un kāds iespiests uzsaukums "Latgolas zemniki, strādniki un dųrba inteliģence!" Ņemot vērā, ka vairākiem parakstītājiem nav atzīmēti vārdi, kā arī nav pierādījumu, ka vēlēšanu platforma darīta pieejama atklātībai, sarakstu noraidīt.

(Paraksti)

LVVA, 1308.f., 9.apr., 3823.l., 68.–76.lp. Oriģināls. Rokraksts.

1 Sk. piezīmi pie 218.dokumenta.

2 Visi 142 saraksta parakstītāji dzīvoja Rīgā.

3 Sarakstu bija parakstījuši 13 rīdzinieki un 106 karavīri 5.Cēsu kājnieku pulkā.

4 Nodrošinājuma raksti, pienākumu apliecinājuma dokumenti — šai gadījumā piekrišana balotēties.

 

Nr. 252

ASV valsts sekretāra vietnieka S.Vellesa 1

parakstītā deklarācija

Vašingtonā, 1940.gada 23.jūlijā

Pēdējo dienu laikā viens no trīs mazo Baltijas valstu — Igaunijas, Latvijas, Lietuvas — varenākajiem kaimiņiem strauji tuvojas mērķim pa aplinku ceļiem, kurus tas ir izvēlējies, lai iznīcinātu šo valstu politisko un teritoriālo integritāti.

Kopš tās dienas, kad šo republiku tautas pirmo reizi ieguva savu pastāvību un demokrātisku valsts iekārtu, Savienoto Valstu tauta ar dziļu un simpātisku interesi ir sekojusi to pastāvības apbrīnojam progresam.

Visai pasaulei ir zināma mūsu valdības politika. Savienoto valstu tauta nosoda katru vardarbību, vienalga, vai to īsteno, lietojot varu vai varas lietošanas draudus. Tāpat tā nosoda jebkādu kādas valsts, lai cik spēcīga arī tā būtu, iejaukšanos otras suverēnas valsts, lai cik vāja tā būtu, iekšējās lietās.

Šie principi ir pamats, uz kura dibinās pastāvošās attiecības starp jaunās pasaules 21 suverēnu republiku.

Savienotās Valstis turpinās balstīties uz šiem principiem, jo Amerikas tauta ir pārliecināta, ka modernās civilizācijas pamatus nevar saglabāt, jo doktrīna, kurā šie principi — saprāta, taisnības un likumības normas — ir neatņemama sastāvdaļa, atkal nevaldīs tautu savstarpējās attiecībās.

S.Velless

U.S Department of State, Deparatment of State Bulletin III, nr.48 (1940, July 27). Publicējis Edgars Andersons: Latvijas vēsture. 1920—1940. Ārpolitika. II.[Stokholma]: Daugava, 1984, 505. lpp.

1 Velless (Welles) Samners (1892—1961)‚ — ASV valsts sekretāra vietnieks.

 

Nr.263

PSRS Augstākās Padomes likums

par Latvijas PSR uzņemšanu PSR Savienībā

Maskavā, 1940.gada 5.augustā

Noklausījusies Latvijas Saeimas Pilnvarotās Komisijas deklerāciju, Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Augstākā Padome nolemj:

1) Izpildīt Latvijas Saeimas lūgumu uzņemt Latvijas Padomj un Sociālistisko Republiku Savienībā kā līdztiesīgu savienoto Padomju Sociālistisko Republiku.

2) Sarīkot saskaņā ar PSRS Konstitūcijas (Pamatlikuma) 34. un 35.pantu Savienotā Latvijas Padoju Sociālistiskā Republikā deputātu vēlēšanas PSRS Augstākai Padomei.

3) Uzdot PSRS Augstākās Padomes Prezidijam noteikt vēlēšanu dienu.

Maskavā, Kremlī, 1940.gada 5.augustā.

PSRS Augstākās Padomes Prezidija Priekšsēdētājs M. Kaļiņins

PSRS Augstākās Padomes Prezidija Sekretārs A. Gorkins

Valdības Vēstnesis, 1940, 12.aug.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!