Arī veselība maksā naudu

Vizīte pie ģimenes ārsta valstij izmaksā 3 latus, bet “ātro” izsaukšana – 30 latus Foto: Boriss Koļesņikovs

Kārtējo reizi sabiedrību satraukušas ziņas, kas skar veselības aprūpi – ārstus, pacientus, viņu tuviniekus, tātad mūs visus. Pēc Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras datiem par to, cik slimnīcas izlietojušas finanšu līdzekļus šā gada pirmajos četros mēnešos, atklājās valsts budžetam nepievilcīga aina – visas Latvijas slimnīcas kopā pārtērējušas 3,3 miljonus latu.

Pusi no šīs summas (1,45 miljonus latu) ir pārtērējusi Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca. Slimnīcas direktors Māris Pļaviņš lielo līdzekļu pārtēriņu skaidro ar to, ka šogad salīdzinoši ļoti pieaudzis akūto slimnieku skaits, kam jāsniedz neatliekamā medicīniskā palīdzība. 2003.gadā bija apmēram 2000 akūto pacientu, taču šā gada pirmajos piecos mēnešos jau 1650. Līdzekļu pārtēriņa dēļ slimnīca ierobežos palīdzību plānveida pacientiem vēdera dobuma un iekšķīgo slimību ķirurģijā, kā arī ausu, kakla un acu operācijas, kuras var veikt arī citas Latvijas slimnīcas.
Tas atbilst arī veselības ministra Rinalda Muciņa ieteiktajam risinājumam, kuru viņš pauda preses konferencē vakar, 9. jūnijā. Ministrs arī norādīja, ka turpmāk Veselības ministrija biežāk kontrolēs to, cik un kā slimnīcas izlieto tām piešķirtos līdzekļus. Līdz šim tas notika reizi gadā, bet turpmāk pārbaude būs reizi ceturksnī.
R.Muciņš atzina, ka tur-pmāk slimnīcām būs skaidri jānorāda, kas ir neatliekamā un kas – plānveida palīdzība, jo, ministraprāt, šobrīd šie jēdzieni bieži ir visai izplūduši.
Problēma gan nav tā, ka “ļaunā” ministrija un Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra vienkārši negrib slimnīcām piešķirt vairāk līdzekļu. Cēlonis nebūšanām ir pārāk mazais veselības aprūpes budžets, kuru piešķir un apstiprina Saeima. R. Muciņš tādēļ pamatoti norādīja uz politiskās gribas trūkumu ilgtermiņa veselības aprūpes māsterplāna pieņemšanā un ieviešanā. Paredzēts, ka jau nākamajā mēnesī tas tiks nodots sabiedrības apspriešanai un Ministru kabineta izvērtēšanai. Kā “Latvijas Vēstnesis” jau rakstīja, veselības ministrs skaidri ir paudis: ja māsterplāns netiks īstenots (tas paredz mazo slimnīcu pārprofilēšanu), nogrims visas Latvijas slimnīcas.
R.Muciņš arī atkārtoja ābeces patiesību, ka samazināt slimnīcu izdevumus var, vienīgi attīstot ambulatoro aprūpi. Diemžēl pašreiz pie daudziem ģimenes ārstiem ir jāstāv rindā, un cilvēkiem nav citas izvēles, kā saukt ātro medicīnisko palīdzību, lai gan pēc tās nav nepieciešamības. Tas, protams, ļoti noplicina veselības budžetu. Vizīte pie ģimenes ārsta valstij izmaksā 3 latus, bet “ātro” izsaukšana – 30 latus.
Otra ļoti nopietna ārstu un arī pacientu problēma ir nepietiekamie finanšu līdzekļi kompensējamiem medikamentiem. Šogad šim nolūkam piešķirti 18,8 miljoni latu, lai gan būtu nepieciešami vismaz 30 miljoni. Ar to arī izskaidrojamas bēdīgi slavenās kvotas, kas ierobežo ārstus izrakstīt šīs zāles. Latvijas valsts kompensējamiem medikamentiem atvēl vismazāk līdzekļu no visām Baltijas valstīm. Tajā pašā laikā R.Muciņš atzina, ka ir jāizvērtē, cik pamatota ir dārgo valsts apmaksāto zāļu izrakstīšana, jo bieži ir pieejami lētāki un tikpat efektīvi medikamenti.
Saskaņā ar Veselības ministrijas izstrādāto koncepciju par resursu nodrošināšanu zāļu pieejamībai budžeta grozījumos šā gada otrajam pusgadam tieši šim nolūkam papildus būtu jāparedz 20,8 miljoni latu. 2007.gadā kompensējamiem medikamentiem būtu jāparedz jau 50 miljoni latu. Taču par to piešķīrumu lems Saeima, kuru mēs – gan ārsti, gan pacienti – ievēlēsim.