
Cīņa pret korupciju nebūs politiska un ietekmējama
Aleksejs Loskutovs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks, intervijā “Latvijas Vēstnesim”Aleksejs Loskutovs, sniedzot interviju “LV” Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
– Vai uzskatāt, ka KNAB nozīmības ziņā Latvijā ir pirmajā
piecniekā ierindojamā struktūrvienība? Varbūt tā darbību nevajadzētu tik ļoti
uzsvērt?
– Ir jāatzīst, ka KNAB vieta valsts iestāžu sistēmā ir pietiekami augsta. Kaut
vai tādēļ, ka Latvijā nav daudz iestāžu, kuru vadītājus amatā apstiprina Saeima.
Jāatgādina arī, ka KNAB izveidošanu 2002.gadā korupcijas situācijas kontekstā
politiķi vērtēja skeptiski.
KNAB īpašā statusa fons ir saistīts ar birojam uzticēto plašo funkciju loku.
Pasaulē ar korupcijas apkarošanu un novēršanu strādā dažādi. Citur tās ir
īpašas iestādes, policijas struktūrvienības, parlamentārās komisijas vai
neatkarīgas komisijas. Ievērojot labāko pasaules pieredzi, Latvijā tika ieteikts
veidot patstāvīgu institūciju, kas darbotos pretkorupcijas laukā un koordinētu citu
valsts iestāžu aktivitātes šajā jomā. KNAB darbības forma visvairāk ir
salīdzināma ar Honkongas modeli. Tādējādi KNAB tiek uzdoti maksimāli plaši
pienākumi, proti, korupcijas apkarošana, novēršana, sabiedrības izglītošana. Tas,
ar ko mūsu birojs atšķiras no lielākā vairuma pretkorupcijas institūciju citās
valstīs, ir politisko partiju finansēšanas kontrole. Man šī funkcija šķiet
īpatnēja. Tomēr jāpatur prātā jautājums, cik lielā mērā tam ir saistība ar
korupciju Latvijā. Domāju, ka vispāratzīts ir fakts – politiskās partijas mēdz
pārstāvēt savu sponsoru intereses. Tādēļ stingru noteikumu izstrāde un pieņemšana
partiju finansēšanas jautājumos, kā arī to izpildes kontrole ir mūsu uzdevums.
Uzskatu, ka birojs joprojām attīstās. Notiek situācijas apzināšana. Parādās arvien
jauna informācija par korupcijas sfērām. Nedrīkst tam neveltīt uzmanību, kaut mūsu
potenciāls, jo īpaši cilvēkresursi, ir ierobežoti.
– Jūs esat piedalījies arī iepriekšējā biroja priekšnieka amata konkursā. Jūsu motivācijas vēstule vairāk zināma politiķu aprindās, tādēļ pastāstiet, kāpēc vēlreiz izšķīrāties par dalību konkursā!
– Īsumā to varētu skaidrot kā paša adekvātu priekšstatu par KNAB attīstību un pretkorupcijas aktivitāšu veicināšanu. Uzskatu arī, ka manas zināšanas, dzīves un darba pieredze ir pietiekama, lai spētu vadīt KNAB. Birojā strādāju kopš 2003.gada februāra. Tas bija laiks, kad birojs faktiski tikai veidojās.
Priekšstati
nav īstenības spogulis
– Sabiedrībai plašsaziņas līdzekļi daudzkārt ir vēstījuši
par KNAB politisko atkarību un ietekmējamību. Jūs preses pārstāvjiem esat darījis
zināmu, ka nekavējoties ziņosit, ja tā notiks. Vai, jūsuprāt, politiķi spēj
ietekmēt KNAB?
– Turos pie uzskata, ka jebkuram apgalvojumam ir jābūt pamatotam. Tādēļ
nevēlos steigties ar secinājumu, ka iepriekšējā KNAB vadība ir bijusi politiski
ietekmējama. Ja šādi fakti nonāks manā rīcībā, es tos darīšu zināmus
sabiedrībai.
Manuprāt, zināmā mērā sabiedrības priekšstats par KNAB politisko ietekmējamību
vai aizdomas par to ir tāpēc, ka birojam ilgstoši netika apstiprināts priekšnieks.
Priekšnieka pienākumu izpildītāja statuss, ko Ministru prezidents Einars Repše
piešķīra Jutai Strīķei, radīja nestabilitāti un, iespējams, arī ietekmējamību
no valdības vadītāja.
– Varbūt valsts noteiktais uzraudzības modelis KNAB ir sekmējis sabiedrības priekšstatu par ietekmējamību?
– Par to, kādam jābūt KNAB uzraudzības modelim, sabiedrībā
diskutē joprojām. Manuprāt, diskusija būtu pamatota, ja biroja priekšnieks tiktu
apstiprināts vienpersoniski. Tā tas nav. Saeimas apstiprinātam biroja vadītājam ir
lielāka drošība un stabilitāte. Jāatceras, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja likumā ir stingri noteikti biroja priekšnieka atbrīvošanas iemesli un to
izvērtēšanas kārtība.
Par KNAB uzraudzības modeli runājot, vēlos uzsvērt, ka birojs neatrodas Ministru
prezidenta pakļautībā, bet gan pārraudzībā. Atšķirība ir liela. Mūsu pārraugam
nav dotas tiesības politiski iejaukties biroja darbā. Ministru prezidents var atcelt
KNAB priekšnieka nelikumīgu rīkojumu, kā arī dot rīkojumu, ja biroja vadītājs
piekopj prettiesisku bezdarbību. Ja stingri sekojam likuma burtam, iejaukšanās biroja
darbā valdības vadītājam ir stipri ierobežota.
– Nupat jūs minējāt Saeimas balsojuma nozīmību kā drošības garantu. Taču amata apstiprinājumam ir savs politiskais fons. Jūs gan atzināt, ka nejūtaties politiķiem parādā. Ko jūs ar to domājāt?
– Politiskās varas maiņas ir neizbēgamas. Varbūt izklausīsies
savādi, bet es esmu pārliecināts, ka tas tikai stiprina un aizsargā KNAB vadītāju no
politiskās atkarības. Būtu ļoti tuvredzīgi KNAB priekšniekam pakļauties un sekot
pašreizējās valdības un pārējo politiķu spiedienam un norādījumiem. Ir
jāsaglabā neitralitāte, lai nav pamata pārmetumiem, notiekot varas nomaiņai.
Esmu jau teicis, un iespējams, ka to kāds uztver ironiski, bet spēcīga opozīcija
Saeimā ir augstu novērtējama.
Protams, biroja vadītāja apstiprināšanai Saeimā ir nepieciešams partiju atbalsts,
bet es esmu pārliecināts, ka tas nepadara viņu atkarīgu no politiķiem.
– Cik patiesi ir pieņēmumi, ka KNAB darbība tiek bremzēta, ierobežota no likumdevēju puses vai citādi? Ka esat spiesti savus spēkus veltīt nenozīmīgākiem darbiem, lai to vietā uzsāktu cīņu pret korupciju?
– Man nav pamata to apliecināt. KNAB darbību regulējošais likums ir devis plašas pilnvaras, mūsu darbība netiek ierobežota. Vienīgais likuma ierobežojums ir tāds, ka KNAB vēršas pret korupciju valsts sektorā, bet ne uzņēmējdarbībā.
– Ja pēc vadības teorijas pazīmēm var uzskatīt, ka Latvijā saskatāmas visas valsts nozagšanas pazīmes un augsta līmeņa korupcija, kā to vērtējat praktiski?
– Te ir jārunā par Pasaules bankas un Transparency International
veiktajiem pētījumiem. Man nav pamata apšaubīt pētījumos izvēlētās izlases.
Pētījumi kopumā ir reprezentatīvi. Tomēr jāatzīst, ka man pret tiem ir rezervēta
un pat skeptiska attieksme. Tiek veidots priekšstats, ka korupcija Latvijā ir izplatīta
graujošā formā. Vēlos uzsvērt, ka šī informācija ir iegūta, veicot
socioloģiskās aptaujas. Tādēļ tas ir tikai pētījuma rezultāts, kas uzrāda augstu
korupcijas uztveres indeksu. Termins “korupcijas uztveres indekss” nav nejaušs.
Pasaules bankas pirms trim gadiem veiktajā pētījumā secināts, ka Latvijā ir diezgan
korumpēta prezidentūra. To izlasot, mana ticamība šim pētījumam pamatīgi saruka.
Vairāk te saskatīju Latvijas iedzīvotāju neiztrūkstošo vēlmi sūdzēties, izteikt
neapmierinātību par visu, kā mums nav.
Esmu pārliecināts, ka Latvijā korupcijas nav vairāk kā tuvējās Baltijas
kaimiņvalstīs. Tā to saskatu es, turklāt neredzu pretējiem apgalvojumiem objektīvu
pamatu. Skandināvijas valstīs korupcijas līmenim vajadzētu būt zemākam. Savukārt
Krievijā situācija ir daudz sarežģītāka.
– Jūsu iezīmētā aina par korupciju Latvijā ir kontrastā ar sabiedrības priekšstatu. Vai varat minēt jomas, kurās korupcija ir visplašāk izplatīta?
– Vēlos izteikties tā, lai būtu drošs par savu atbildi. Tiešām
pastāv nopietnas bažas, ka korupcija ir izplatīta pietiekami augstā politiskajā
līmenī. Mēs to nojaušam pēc noteiktiem simptomiem, taču līdz šim nav konstatēti
spilgti piemēri. KNAB strādās, lai pārkāpumus atklātu un pret tiem cīnītos.
Jomā, kas skar privātpersonu vai uzņēmēju saskarsmi ar valsts iestādēm un
pašvaldībām, korupcija ir izplatīta plaši un ietver lielu iesaistīto cilvēku
skaitu. Dokumentu saskaņošana, licenču saņemšana un tamlīdzīgas procedūras bieži
veidotas tā, ka rada pārliecību – kādam ir jāmaksā, lai procesu paātrinātu vai
īsinātu.
Cik zibenīgi
būs rezultāti?
– Birojam apstiprināts vadītājs, tā pienākumi nav mainīti. Jums
valdība, īpaši arī sabiedrība, prasīs panākt un uzrādīt ātrus, efektīvus
rezultātus. Cik ilgā laikā, jūsuprāt, iespējams korumpētību samazināt?
– Domāju, ka Latvijā nav vajadzīgi desmit vai vairāk gadu, lai situāciju
korupcijas apkarošanas jomā uzlabotu. Protams, birojam ir jādara viss iespējamais, gan
sodot korupcijas aktivitātēs iesaistītos, gan veicot novēršanas pasākumus, mainot
cilvēku pārliecību, ka savas ieceres varam īstenot bez iesaistīšanās korupcijā.
Mūsu uzdevums ir panākt, lai korumpētie baidītos un lai sabiedrība mums uzticētos.
– KNAB ir tikai lokomotīve korupcijas novēršanai un apkarošanai. Kam vēl jāiesaistās?
– Gaidām atbalstu no valsts un pašvaldībām. Jau patlaban aktīvi
strādā nevalstiskās organizācijas. Biroja pienākumos ir veidot plānošanas
dokumentus un valsts programmu korupcijas novēršanai un apkarošanai, kas tiks
apstiprināti valdībā. Tajos būs noteikti uzdevumi ļoti lielam valsts iestāžu
skaitam un visām pašvaldībām. Ceru, ka iesaistītās puses izturēsies ar izpratni un
iesaistīsies programmas izpildē.
Vairāk izvērsta būs tieši korupcijas novēršanas programma un uzdevumi. Savukārt
apkarošanas jomā ir jārunā par potenciālo attīstību – cilvēkresursi,
tehnoloģiju izmantošana. Programmā ir vēl trešā sadaļa – vērst sabiedrības
uzmanību uz korupcijas negatīvajām sekām tautsaimniecībā.
– Pašreizējā situācija Latvijā par primāru, jūsuprāt, izvirza korupcijas novēršanu vai apkarošanu?
– Kopš biroja izveidošanas plašākas un pamanāmākas bija
korupcijas apkarošanas darbības. Tas bija un paliek būtiski – likt sabiedrībai
apzināties un izjust pretkorupcijas iestādes esamību.
Manuprāt, sadalījums pēc prioritātēm – novēršana vai apkarošana – ir
spekulatīvs. Likums uzliek par pienākumu darīt gan vienu, gan otru. Nobīdes uz vienu
pusi radīs nelīdzsvarotību un var panākt situācijas pasliktināšanos. Tas nozīmē,
ka par novēršanu ir jādomā, lai samazinātu korupcijas iespējamību amatpersonas
krēslam, ne tikai konkrētai amatpersonai. Ir jāiet vienlaikus pa abiem ceļiem. Lai
sodītu vainīgās amatpersonas un reizē aizlāpītu robus, kas pieļauj koruptīvus
darījumus.
Septiņas reizes nomēri,
tad nogriez!
– Vai birojs līdz šim ir strādājis pietiekami efektīvi? Kādas
jūs redzat iespējas efektivitāti palielināt?
– KNAB strādā apmēram 120 darbinieku, un to skaits būs jāpalielina. Darbības
lauks ir plašs – korupcijas novēršana, apkarošana, sabiedrības izglītošana,
partiju finansēšanas kontrole, valsts amatpersonu interešu konfliktu novēršana,
deklarāciju pārbaude, valsts iepirkuma kontrole, ja ir sūdzības par pārkāpumiem
iepirkuma procedūrā. Latvijā ir vairāk nekā 60 tūkstoši valsts amatpersonu, un to
deklarāciju pārbaude ir ļoti darbietilpīga. Bieži nepieciešams pieprasīt papildu
dokumentus. Tas nozīmē, ka būs vajadzīgi gan cilvēkresursi, gan efektīvākas
tehnoloģiskās iespējas, tai skaitā apvienoto datu bāzu izmantošana. Mērķis ir
uzlabot sadarbību ar Latvijas tiesībaizsardzības institūcijām.
– Vai esat paguvis iepazīties ar situāciju KNAB, un vai jums ir padomā kādas radikālas izmaiņas?
– Es tikai sāku iepazīties. No malas vērtēt vadītāja darbu ir pavisam kas cits nekā to darīt, esot šajā amatā. Domāju, ka birojam ir izdevies veiksmīgi strādāt politisko partiju finansēšanas kontrolē, kā arī valsts amatpersonu interešu konfliktu meklēšanā. Korupcijas apkarošanas darbs varētu būt daudz efektīvāks. Man ir ieceres, kā pilnveidot KNAB darbu, taču savus priekšlikumus darīšu zināmus tikai pēc rūpīgas analīzes.
Zaida Kalniņa, “LV”
Uzziņai par KNAB
2002.gada 10.oktobrī Saeima KNAB priekšnieka amatā ieceļ Gunti
Rutki.
No 2003.gada 31.maija priekšnieka pienākumus uz laiku pilda priekšnieka vietnieks
Rūdolfs Kalniņš.
No 2003.gada 12.jūnija – priekšnieka vietnieks Alvis Vilks.
No 2003.gada 23.septembra – priekšnieka vietniece Juta Strīķe.
2004.gada 27.maijā Saeima par KNAB priekšnieku ieceļ Alekseju Loskutovu.
KNAB darbinieku kopējais skaits – 110 (2004.gada 9.jūnijā), no tiem – priekšnieks
un 2 viņa vietnieki, 16 nodaļu vadītāji, 2 nodaļu vadītāju vietnieki un 89
darbinieki. No 2003.gada marta KNAB adrese: Alberta ielā 13, Rīgā, LV-1010.