Ministru kabineta 2004.gada 8.jūnija sēdē

Pieņemti “Noteikumi par atklāta konkursa norisi”.
Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteikto pilnvarojumu, kas paredz, ka atklāta vai slēgta konkursa norisi attiecībā uz preču pirkšanu, pakalpojumu sniegšanu vai būvdarbu veikšanu, kā arī projektu skiču konkursa norisi reglamentē Ministru kabineta noteikumi atsevišķi katram minētajam veidam.
Noteikumu pamatā ir pašlaik spēkā esošie 2003.gada 23.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.743 “Noteikumi par atklāta konkursa norisi attiecībā uz preču pirkšanu”, Nr.744 “Noteikumi par atklāta konkursa norisi attiecībā uz būvdarbu veikšanu” un Nr.745 “Noteikumi par atklāta vai slēgta konkursa norisi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu”, kā arī likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” grozījumi, kas stājās spēkā 2004.gada 14.aprīlī. Saskaņā ar minētajiem grozījumiem pasūtītājam ir tiesības brīvi izvēlēties atklātu vai slēgtu konkursu attiecībā uz piegāžu, būvdarbu un pakalpojumu līgumu slēgšanu.
Noteikumi nosaka atklāta konkursa norisi attiecībā uz preču pirkšanu, pakalpojumu sniegšanu vai būvdarbu veikšanu. Konkursa norisē ir šādi posmi: konkursa izziņošana; informācijas sniegšana par konkursu; piedāvājumu iesniegšana; piedāvājumu atvēršana; piedāvājumu noformējuma pārbaude, pretendentu atlase, piedāvājumu atbilstības pārbaude un piedāvājumu vērtēšana; lēmuma par konkursa rezultātiem pieņemšana un paziņošana; iepirkuma līguma slēgšana.
Konkursu izziņo likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteiktajā kārtībā. Pasūtītājs paziņojumu var papildus publicēt arī citā laikrakstā vai nozares periodiskajā izdevumā. Citā laikrakstā vai nozares periodiskajā izdevumā publicētajā konkursa paziņojumā norāda tikai tās ziņas, kas minētas Eiropas Kopienu oficiālajā vēstnesī vai internetā publicētajā konkursa paziņojumā. Pasūtītājs vai komisija nodrošina visām ieinteresētajām personām iespēju iepazīties ar konkursa nolikumu (turpmāk – nolikumu) paziņojumā norādītajā nolikuma saņemšanas vietā un laikā. Iepazīšanās ar nolikumu ir bez maksas.
Pieņemti “Noteikumi par slēgta konkursa norisi”.
Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteikto pilnvarojumu, kas paredz, ka atklāta vai slēgta konkursa norisi attiecībā uz preču pirkšanu, pakalpojumu sniegšanu vai būvdarbu veikšanu, kā arī projektu skiču konkursa norisi reglamentē Ministru kabineta noteikumi atsevišķi katram minētajam veidam.
Noteikumi nosaka slēgta konkursa norisi attiecībā uz preču pirkšanu, pakalpojumu sniegšanu vai būvdarbu veikšanu. Konkursa norisē ir šādi posmi: kandidātu atlases izziņošana; pieteikumu iesniegšana; pieteikumu atvēršana; kandidātu atlase; uzaicinājuma piedalīties konkursā nosūtīšana; informācijas sniegšana par konkursu; piedāvājumu iesniegšana; piedāvājumu atvēršana; piedāvājumu noformējuma pārbaude, piedāvājumu atbilstības pārbaude un piedāvājumu vērtēšana; lēmuma par konkursa rezultātiem pieņemšana un paziņošana; iepirkuma līguma slēgšana.
Kandidātu atlasi izziņo likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteiktajā kārtībā. Pasūtītājs paziņojumu var papildus publicēt arī citā laikrakstā vai nozares periodiskajā izdevumā. Citā laikrakstā vai nozares periodiskajā izdevumā publicētajā kandidātu atlases paziņojumā norāda tikai tās ziņas, kas minētas Eiropas Kopienu oficiālajā vēstnesī vai internetā publicētajā kandidātu atlases paziņojumā. Pasūtītājs vai komisija nodrošina visām ieinteresētajām personām iespēju iepazīties ar kandidātu atlases nolikumu paziņojumā norādītajā nolikuma saņemšanas vietā un laikā. Iepazīšanās ar kandidātu atlases nolikumu ir bez maksas.
Kandidātu atlasi komisija veic slēgtā sēdē. Kandidātu atlases laikā komisija nodrošina pieteikumu glabāšanu tā, lai tiem nevarētu piekļūt personas, kas nav iesaistītas kandidātu atlasē. Komisijai ir tiesības pieprasīt pretendentam precizēt sniegto informāciju, ja tas nepieciešams kandidātu atlasei. Ja komisijai rodas šaubas par iesniegtās dokumenta kopijas autentiskumu, tā pieprasa pretendentam iesniegt dokumenta oriģinālu vai apliecinātu dokumenta kopiju. Ja komisija pieprasa pretendentam precizēt iesniegto informāciju, tā nosaka termiņu, līdz kuram pretendentam jāsniedz atbilde.
Kandidātu atlases laikā komisija noskaidro pretendentu kompetenci un atbilstību paredzamā iepirkuma līguma izpildes prasībām, atbilstoši pretendenta iesniegtajiem kandidātu atlases dokumentiem pārbaudot pretendenta atbilstību katram kandidātu atlases nolikumā noteiktajam kritērijam. Ja pretendents neatbilst kandidātu atlases nolikumā noteiktajiem kritērijiem, komisija turpmāk tā pieteikumu neizskata. Ja nav noteikts uzaicināmo kandidātu diapazons, tad komisija vērtē tikai atbilstību vai neatbilstību kandidātu atlases nolikumā noteiktajiem kritērijiem un atlasa visus atbilstošos pieteikumus.
Ja ir noteikts uzaicināmo kandidātu diapazons, komisija vispirms atlasa tos kandidātus, kas atbilst kandidātu atlases nolikumā noteiktajiem kritērijiem. Pēc tam komisija atlasa noteikto skaitu piedāvājumu, kas vislabāk atbilst kandidātu atlases nolikumā noteiktajiem kritērijiem.
Ja ir noteikts lielāks uzaicināmo kandidātu diapazons, nekā ir iesniegto pieteikumu, komisija ir tiesīga turpināt iepirkuma procedūru un uzaicināt iesniegt piedāvājumus tos kandidātus, kas atbilst kandidātu atlases nolikumā noteiktajiem kritērijiem.
Komisija pieņem motivētu lēmumu par kandidātu atlases rezultātiem. Paziņojumu par lēmuma pieņemšanu, kā arī lēmuma pamatojumu pasūtītājs vai komisija nosūta visiem pretendentiem. Paziņojumu nosūta elektroniski (ja pretendents ir norādījis e-pasta adresi) vai pa faksu (ja pretendents ir norādījis faksa numuru), kā arī pa pastu. Uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu komisija nosūta visiem izraudzītajiem kandidātiem kopā ar paziņojumu par lēmumu. 
Nolikumā norādītajā vietā un laikā kandidāts iesniedz piedāvājumu un piedāvājuma nodrošinājumu (ja tas ir paredzēts), kas sagatavoti un noformēti atbilstoši nolikumā noteiktajām prasībām. Kandidāts iesniedz parakstītu piedāvājumu. Piedāvājumā iekļauj tehnisko piedāvājumu un finanšu piedāvājumu. Tehnisko piedāvājumu sagatavo atbilstoši nolikumā norādītajam darba uzdevumam vai tehniskajām specifikācijām. Finanšu piedāvājumu sagatavo atbilstoši nolikumam. Finanšu piedāvājumā norāda kopējo cenu, kā arī vienas vienības cenu, ja tas ir noteikts nolikumā.
Komisija izvēlas vienu piedāvājumu vai vairākus piedāvājumus, ja saskaņā ar nolikumu iepirkuma priekšmets ir sadalīts daļās, un pieņem lēmumu slēgt iepirkuma līgumu. Ja saskaņā ar nolikumu iepirkuma priekšmets ir sadalīts daļās, lēmumu var pieņemt par katru daļu atsevišķi.
Ja par piedāvājuma izvēles kritēriju ir noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums un ja vairāku piedāvājumu galīgais novērtējums ir vienāds, un tie atzīti par saimnieciski visizdevīgākajiem, komisija pieņem motivētu lēmumu par viena piedāvājuma izvēli. Ja par piedāvājuma izvēles kritēriju ir noteikts piedāvājums ar viszemāko cenu un ja vairāku piedāvājumu cenas ir vienādas, komisija pieņem motivētu lēmumu par viena piedāvājuma izvēli. Ja komisija piedāvājumā ir labojusi aritmētiskās kļūdas, bet pēc labojumu izdarīšanas vairāku piedāvājumu cenas ir vienādas, komisija izvēlas to piedāvājumu, kurā nav bijis aritmētisko kļūdu.
Paziņojumu par lēmuma pieņemšanu pasūtītājs nosūta vienlaikus Iepirkumu uzraudzības birojam un visiem pretendentiem. Paziņojumu nosūta elektroniski (ja pretendents ir norādījis e-pasta adresi) vai pa faksu (ja pretendents ir norādījis faksa numuru), kā arī pa pastu.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā iesniedzami pieteikumi un citi dokumenti zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai un zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences saņemšanai”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā pretendents iesniedz pieteikumu un citus dokumentus zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai, un kārtību, kādā komercsabiedrība iesniedz pieteikumu un citus dokumentus zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences saņemšanai.
Lai kārtotu zvērināta revidenta kvalifikācijas eksāmenus, pretendents iesniedz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā pieteikumu, kurā apliecina, ka pretendents atbilst likuma “Par zvērinātiem revidentiem” 8.panta prasībām un ka uz pretendentu neattiecas neviens no likuma “Par zvērinātiem revidentiem” 9.pantā minētajiem apstākļiem. Pieteikumam pievieno: izglītību apliecinošu dokumentu norakstus vai kopijas (uzrādot oriģinālus) par Latvijas Republikā vai ārvalstīs iegūtu augstāko izglītību ekonomikas, vadības vai finanšu jomā vai par ārvalstīs iegūtu attiecīgās valsts revidenta kvalifikāciju; divas fotogrāfijas.
Lai saņemtu zvērinātu revidentu komercsabiedrības licenci, komercsabiedrība iesniedz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai pieteikumu, kurā apliecina, ka komercsabiedrība atbilst visiem likuma “Par zvērinātiem revidentiem” 21.pantā noteiktajiem licences izsniegšanas kritērijiem un ka visa pieteikumam pievienotajos dokumentos un pieteikumā sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga. Pieteikumam pievieno šādus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātus dokumentus: komercreģistra reģistrācijas apliecības kopiju; kapitālsabiedrība – statūtu kopiju, pilnsabiedrība un komanditsabiedrība – sabiedrības līguma kopiju (ja tāds ir); kapitālsabiedrība – izrakstu no dalībnieku vai akcionāru reģistra, kurā norāda Komerclikuma 187.panta otrās daļas 1. un 3.punktā vai 235.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktās ziņas, pilnsabiedrība un komanditsabiedrība – sarakstu, kurā norāda katra sabiedrības biedra vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi; ja komercsabiedrības biedrs (dalībnieks, akcionārs) ir Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts revidents vai revidentu komercsabiedrība, – dokumentus, kas apstiprina, ka to īpašnieks saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem ir tiesīgs šajā valstī veikt profesionālo darbību, kuru atbilstoši Latvijas likumiem veic zvērināts revidents, kā arī šo dokumentu tulkojumu latviešu valodā; to zvērinātu revidentu sarakstu, kuri sniegs revīzijas pakalpojumus komercsabiedrības vārdā. Sarakstā norāda vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi, personas kodu un zvērināta revidenta sertifikāta numuru; kapitālsabiedrība – valdes locekļu sarakstu, kurā norāda vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi, personas kodu un zvērināta revidenta sertifikāta numuru (ja valdes loceklis ir zvērināts revidents).
Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju””.
Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt Valsts policijas un Drošības policijas speciālās tehnikas, sakaru līdzekļu un tehnikas, bruņojuma, speciālo līdzekļu, ekipējuma, datortehnikas un programmnodrošinājuma, transportlīdzekļu un to ekspluatācijai nepieciešamo līdzekļu normas.
Paredzēts noteikt, ka likumprojekts stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

Akceptēja “Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas līgumu”; “Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās baznīcas līgumu”; “Latvijas Republikas un Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas līgumu”; “Latvijas Republikas un Latvijas Baptistu draudžu savienības līgumu”; “Latvijas Republikas un Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības līgumu”; “Latvijas Republikas un Rīgas Ebreju reliģiskās draudzes līgumu”.
Pašreiz spēkā esošie normatīvie akti neparedz baznīcām būtisku lomu patvēruma piešķiršanas procesā personām, kuras tiek vajātas to reliģiskās pārliecības dēļ, un tiesības darba intervijas laikā noskaidrot pretendenta reliģisko pārliecību vai piederību pie kādas reliģiskās pārliecības. Nav noregulēti arī vairāki citi svarīgi jautājumi, tādi kā tiesiskais pamats, uz kura valstij (tai skaitā pašvaldībām) būtu iespējams sniegt baznīcai jebkādu materiālu palīdzību svarīgu sociālo jautājumu risināšanā, piemēram, baznīcai piederošo un valdījumā esošo kultūras un mākslas pieminekļu restaurēšanai, bezpajumtnieku patversmju ierīkošanai u.c. Šāda tiesiska pamata neesamība vairākkārt ir kavējusi pašvaldības un tās teritorijā esošās baznīcas sekmīgu sadarbību, no kā ieguvēja būtu valsts kopumā. Bez tam Reliģisko organizāciju likuma 5.panta septītā daļa paredz, ka valsts un baznīcu attiecības var regulēt speciāli likumi.
Tradicionālo konfesiju nozīme sabiedrības un valsts eksistencē liek domāt par īpaša tiesiska regulējuma nepieciešamību valsts attiecībās pret šīm konfesijām.
Likumprojekts padara līguma normas par piemērojamām Latvijā, līdzīgi kā starptautisko līgumu gadījumā. Latvijas Republika līguma izpratnē ir sākotnējā un atvasinātās publiskās juridiskās personas ar savām institūcijām. Tāpēc no Latvijas Republikas puses tiesības un pienākumus iegūst ne tikai, piemēram, valsts pārvaldes iestādes, bet arī, piemēram, pašvaldības. Baznīcai saprātīgu apsvērumu dēļ tiek paredzēti atvieglojumi reliģisko izglītības institūciju dibināšanas kritērijos. Līgums paredz arī citu problemātisku jautājumu risinājumus.
Pēc līgumu apstiprināšanas notika to svinīga parakstīšana, Latvijas Republikas vārdā līgumus parakstīja Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, baznīcu vārdā: Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags; Latvijas Pareizticīgās baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs; Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas Centrālās padomes priekšsēdētājs Aleksejs Karatājevs; Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Jānis Šmits; Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps prezidents Viesturs Reķis un Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas superintendants Ārijs Vīksna.
Ceremonijas noslēgumā Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers uzsvēra: “Ir prieks, ka noslēgti šie līgumi, jo tie viesīs daudz skaidrākas attiecības starp valsti un baznīcām. Jau šobrīd noris savstarpēja sadarbība, bet nākotnē tai jākļūst vēl ciešākai, jo īpaši risinot sociālos jautājumus sabiedrībā.”
Pieņemti noteikumi “Jaunsardzes centra nolikums”.
Jaunsardzes centrs ir Aizsardzības ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, tā darbības mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā, kā arī pilsoniskās apziņas un patriotisma veicināšana.
Centra funkcija ir īstenot jaunatnes izglītošanu valsts aizsardzības jomā. Centram ir šādi uzdevumi: organizēt un nodrošināt jauniešu apmācības procesu valsts aizsardzības jomā; popularizēt jaunsardzi ar plašsaziņas līdzekļu un sabiedrisko organizāciju starpniecību, veicināt sabiedrības izpratni par to; vadīt, koordinēt un kontrolēt pakļauto struktūrvienību darbību, nodrošināt to funkcionēšanai nepieciešamos apstākļus; plānot centra darbībai nepieciešamo finansējumu un sniegt Aizsardzības ministrijai priekšlikumus par to, sniegt pārskatus par piešķirto valsts pamatbudžeta līdzekļu efektīvu un pareizu izmantošanu; sniegt Aizsardzības ministrijai pārskatus un ziņojumus par centram noteikto uzdevumu izpildi; nodrošināt centra darbinieku apmācību un kvalifikācijas celšanu, veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas personāla apmācības jomā; atbilstoši kompetencei sniegt priekšlikumus par jaunu normatīvo aktu izdošanu vai grozījumiem spēkā esošajos normatīvajos aktos, kā arī sagatavot atzinumus par normatīvo aktu projektiem jaunsardzes darbības jomā; plānot valsts iepirkumu un atbilstoši iedalītajiem finanšu līdzekļiem veikt iepirkuma procedūru atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri regulē iepirkumus valsts vajadzībām.
Centram ir tiesības: ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes iestādēm, kā arī pieprasīt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām centra funkcijas un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju; nodrošinot funkcijas izpildi, rīkoties ar šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem; veidot teritoriālās struktūrvienības – jaunsardzes novadu daļas. 
Centra vadītāju Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no amata aizsardzības ministrs. Centra vadītājs ir tieši pakļauts ministram vai citai ministra īpaši pilnvarotai personai.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments