
Atbalstot vispārējās ekonomiskās politikas vadlīnijas
Viens no svarīgākajiem Latvijas uzdevumiem šobrīd ir mūsu valsts finanšu statistikas sakārtošana atbilstoši visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, kā to pieprasa attiecīgās Eiropas Savienības (ES) institūcijas, uzskata finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Lai sasniegtu šo mērķi, Latvijas Centrālā statistikas pārvalde kopā ar Finanšu ministriju (FM) un Latvijas Banku pašlaik novērš nepilnības, uz ko šā gada martā bija norādījušas ES institūcijas.Par šo jautājumu cita starpā tika spriests aizvadītajā nedēļā Luksemburgā, kur uz kārtējo sanāksmi pulcējās ES Ekonomikas un finanšu ministru padome (ECOFIN). Lai paustu Latvijas nostāju ne vien šajā, bet arī citos izskatāmajos jautājumos, tajā piedalījās mūsu valsts finanšu ministrs un citas atbildīgas FM amatpersonas.
ECOFIN sanāksmē Latvijas pārstāvji atbalstīja Eiropas Komisijas
ieteikumu šogad paredzētajiem grozījumiem Vispārējās ekonomiskās politikas
vadlīniju projektā, kurā ir arī astoņi ieteikumi mūsu valstij. Piemēram, lai
risinātu tekošā konta deficīta problēmu, Latvijai tiek ieteikts samazināt
vispārējo valdības deficītu, atbilstoši ECOFIN lēmumiem īstenojot vairākiem gadiem
izstrādātu pasākumu programmu.
Lai uzlabotu produktivitātes pieauguma nosacījumus, mūsu valstij jāpalielina
izglītības un apmācības sistēmas efektivitāte, kvalitāte, pieejamība un tās
atbilstība darba tirgus vajadzībām, jāveicina pētniecība, attīstība un inovācijas
galvenokārt uzņēmējdarbības jomā, kā arī jāsekmē uzņēmējdarbības kultūra.
Darba tirgus strukturālo problēmu risināšanai Latvijai tiek ieteikts pārskatīt
nodokļu un pabalstu sistēmu, lai palielinātu nodarbinātības atmaksāšanos. Tāpat
tiek rekomendēts stiprināt darba piedāvājumu ar darbaspēka kvalifikācijas labāku
pielāgošanu darba tirgus prasībām, kā arī veicināt darbaspēka mobilitāti, it
īpaši uzlabojot transporta infrastruktūru.
Visbeidzot, lai attīstītu efektīvu konkurenci tīklu infrastruktūrā (network
industries), mūsu valstij iesaka veikt tiesiskus pasākumus konkurences
paaugstināšanai tīklu infrastruktūras nozarēs un stiprināt regulatora lomu, kā arī
palielināt savstarpējos sakarus ar citiem Eiropas tīkliem šajās nozarēs.
Sanāksmes dalībnieki sprieda arī par ES ekonomiskajām attiecībām ar Eiropas
Savienībā neietilpstošajām valstīm, kā arī ar ASV. Sanāksmē iztirzāto tēmu
lokā bija arī grāmatvedības standarti un ES valstu finanšu integrācija.
ECOFIN sanāksmēs parasti piedalās visu ES dalībvalstu finanšu ministri, un tajās
tiek pieņemti svarīgākie ES lēmumi finanšu jomā. Tā ir iespēja ES dalībvalstīm,
arī Latvijai, paust savu nostāju jautājumā par plānoto ES politiku finanšu jomā.
Gita Kronberga, “LV”