Sākam vēlēt Eiropas Parlamentu

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Šodien, 9. jūnijā, visā Latvijā sākas iepriekšēja balsošana Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pilsoņi, kuri nevarēs ierasties vēlēšanu iecirknī sestdien, 12. jūnijā, trīs dienas pirms vēlēšanu dienas – 9., 10. un 11. jūnijā – var izmantot iespēju nobalsot iepriekš, vakar, 8. jūnijā, preses konferencē uzsvēra Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Ja dodaties balsot, esiet uzmanīgi, jo šajās dienās visi vēlēšanu iecirkņi strādā tikai četras stundas dienā. Iecirkņu darba laiku nosaka katras pašvaldības vēlēšanu komisija. Vēlēšanu iecirkņu darba laikus var uzzināt, piezvanot pa Centrālās vēlēšanu komisijas informācijas tālruni 7049999, CVK mājaslapā www.cvk.lv, kā arī pašvaldībās vai pie vēlēšanu iecirkņiem.

Balsot var tikai vienā iecirknī

Lai nobalsotu iepriekš, nav jāuzrāda dokuments, kas apliecina, ka vēlētājs nevarēs ierasties iecirknī vēlēšanu dienā. Lai nobalsotu, personai nepieciešama tikai Latvijas Republikas pilsoņa pase. Tomēr A. Cimdars skaidro, ka arī iepriekšējās balsošanas dienās, tāpat kā 12. jūnijā, balsot var tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā persona reģistrēta.
Aprīļa sākumā visiem balsstiesīgajiem tika nosūtīti paziņojumi par to, kurā vēlēšanu iecirknī personai būs jābalso. Līdz šā gada 13. maijam balsstiesīgajiem bija iespēja mainīt vēlēšanu iecirkni. A. Cimdars piebilst, ka šo iespēju izmantojuši vairāk nekā 9000 vēlētāju. Diemžēl bijušas arī pašvaldības, kas CVK laikus nav informējušas par personu iesniegumiem. Tomēr A. Cimdars atzīst, ka “aizkavējušos iesniegumu skaits nebija liels – robežās no 10 līdz 20. Tā kā personas iesniegumu bija uzrakstījušas laikus, viņi varēs balsot sevis izvēlētajā iecirknī”.

Jaunā kārtība kavēs līdzdalību

Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas rīcībā esošās informācijas, jaunā balsošanas kārtība, kas paredz vēlētāja piesaisti tikai vienam iecirknim, varētu mazināt vēlētāju aktivitāti. 45% aptaujāto atzinuši, ka jaunā kārtība varētu kavēt viņu līdzdalību vēlēšanās. Tomēr A. Cimdars ir pārliecināts, ka likumdevējs ir daudz domājis par to, lai balsotāju skaits neruktu. “Var nobalsot vēlēšanu dienā no pulksten 7 rītā līdz pulksten 10 vakarā. Ir iespējams piedalīties arī iepriekšējā balsošanā. Ja cilvēks slimo, balsi par savu favorītu var nodot arī mājās. Tomēr jāatceras, ka šo iespēju var izmantot tikai vēlētāji, kuri 12. jūnijā atradīsies tā iecirkņa teritorijā, kura sarakstā persona reģistrēta. Jaunums ir tas, ka EP vēlēšanās varēs piedalīties arī vēlētāji, kuri vēlēšanu dienā akūtu veselības problēmu dēļ nokļuvuši slimnīcā.” Persona, kas nokļuvusi slimnīcā, var lūgt organizēt balsošanu neatkarīgi no tā, kurā iecirknī tā reģistrēta. Balsošana slimnīcā jāpiesaka no 2. līdz 12. jūnijam tuvākajā vēlēšanu iecirknī vai ar slimnīcas administrācijas atļauju. Turpinot uzskaitījumu, A. Cimdars skaidro, ka “balsot var arī personas apcietinājumā, kuru vaina vēl nav pierādīta. Balsot var arī ar pasta starpniecību no ārvalstīm. Un, kā jau minēts iepriekš, personām bija iespējams arī mainīt vēlēšanu iecirkni”. Tajā pašā laikā, sakot, ka likumdevējs ir domājis par to, kā dot iespēju vēlēšanās balsot pēc iespējas lielākam pilsoņu skaitam, A. Cimdars tomēr piebilst, ka “pēc būtības uzskaitīto iespēju varbūt nav daudz vairāk, nekā bija līdz šim”. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs gan “Latvijas Vēstnesim” apliecināja, ka nākotnē varētu domāt par vēl kādu iespēju, lai veicinātu vēlētāju aktivitāti. “Tas ir jautājums, kas būs jāskata pēc vēlēšanām.”
Jāpiebilst, ka, piemēram, kaimiņvalstī Lietuvā persona var brīvi izvēlēties, kurā iecirknī balsot, jo starp vēlēšanu punktiem darbojas tiešsaistes režīms, kas nodrošina, lai viena persona nenobalsotu vairāk kā vienu reizi. Savukārt Igaunijā, piedaloties iepriekšējā balsošanā, iespējams balsot jebkurā iecirknī, lai gan vēlēšanu dienā, tāpat kā Latvijā, pilsonis piesaistīts vienam iecirknim.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Uzziņai:

Informācijas tālrunis

– CVK informācijas tālrunis 7049999 darbojas diennakti. Operatori būs sazvanāmi līdz pat Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienas – 12. jūnija – plkst. 22.
– Tālruņa atbildētāju galvenais uzdevums ir sniegt ziņas no vēlētāju reģistra.
– Operatori ir gatavi atbildēt arī uz jebkuru citu jautājumu par vēlētāju reģistrācijas un balsošanas kārtību vēlēšanās.
– Tālrunis darbojas jau 11. nedēļu. Laikā no 29. marta līdz 6. jūnijam saņemti 15 848 zvani. Trešdaļa sniegto atbilžu ir informācija no vēlētāju reģistra.

Daži fakti par Eiropas Parlamenta vēlēšanām:

– gatavojieties vēlēšanām, tika sagatavoti un izsūtīti 1 351 713 informatīvie paziņojumi par vēlētāju reģistrāciju. Tas bija lielākais vienreizējā pasta sūtījums Latvijā;
– paziņojumu par vēlētāju reģistrāciju drukāšanai tika iztērētas 8,5 tonnas papīra, kā arī 117 litri zilās, 80 litri sarkanās un 20 litri dzeltenās krāsas;
– vēlēšanām nodrukātas 38 tonnas vēlēšanu zīmju ar 16 reģistrēto partiju kandidātu sarakstiem.

Vēlētāji skaitļos:

– pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Latvijā Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsstiesības ir 1 429 000 Latvijas pilsoņu;
– CVK no pašvaldībām ir saņēmusi 9295 vēlētāju iesniegumus par iecirkņa maiņu;
– 3215 vēlētāji pieteikušies balsot pa pastu no ārvalstīm;
– Eiropas Parlamenta vēlēšanām Latvijā reģistrējušies 543 citu ES dalībvalstu pilsoņi;
– CVK saņēmusi informāciju par 1464 Latvijas pilsoņiem, kuri pieteikušies balsot citā ES dalībvalstī. Visvairāk Latvijas pilsoņu izvēlējušies balsot Vācijā – 370, Igaunijā – 199, Zviedrijā – 126.

Avots: Centrālā vēlēšanu komisija