Valsts sekretāru 2004.gada 27.maija sanāksmē

Zemkopības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Ciltsdarba likumā”.
Kopējā tirgus neatņemama sastāvdaļa ir Eiropas Savienības pamatbrīvības, t.sk. brīva preču kustība. Ciltsdarba likuma 5.pants noteica, ka šķirnes materiāla ievešanu un izvešanu atļauts veikt tikai tām fiziskām personām, kas saņēmušas attiecīgu sertifikātu. Grozījumi paredz svītrot nepieciešamību pēc šāda sertifikāta. Līdz ar to netiks ierobežota dzīvnieku ievešana un izvešana, kā arī tiks paplašinātas fizisko personu tiesības.
Grozījums paredz noteikt, ka liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu pēcnācēju atražošanai drīkst izmantot tikai sertificētus vaisliniekus un sertificētu bioproduktu. Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaislinieku un bioprodukta sertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē,

saskaņojumi jāsniedz līdz 4.jūnijam;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par ātrās reaģēšanas sistēmas darbību pārtikas apritē”.
Noteikumu projekts paredz noteikt ātrās reaģēšanas sistēmas darbību pārtikas apritē atbilstoši Padomes 2002.gada 28.janvāra Regulas (EK) 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, 50.pantam un atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārtikas apriti.
Ātrās reaģēšanas sistēma ir saskaņota, organizēta informācijas apmaiņa un rīcība starp pārtikas apritē iesaistītām personām un ātrās reaģēšanas sistēmā iesaistītām institūcijām, lai paziņotu par tiešu vai netiešu pārtikas radītu risku cilvēku veselībai vai dzīvībai.
Pārtikas un veterinārais dienests ir atbildīgā institūcija par ātrās reaģēšanas sistēmas darbību. Pārtikas un veterinārais dienests izveido Latvijas Nacionālo kontaktpunktu, kas atbild par informācijas saņemšanu un izplatīšanu saistībā ar pārtikas radīto risku cilvēku veselībai vai dzīvībai.
Pārtika rada vai var radīt tiešu vai netiešu risku cilvēku veselībai vai dzīvībai, ja: pārtikā ir neatļautas vielas vai sastāvdaļas vai to daudzums pārsniedz normatīvajos aktos par pārtikas apriti un normatīvajos aktos veterinārajā jomā noteiktos daudzumus, ko izraisa: mikrobioloģiskais vai cits bioloģiskais piesārņojums; lauksaimniecības, apkārtējās vides vai rūpniecības piesārņojums; fizikālais piesārņojums; radioaktīvais piesārņojums; neatļauta vai neatbilstoša pārtikas apstarošana ar jonizējošo starojumu; pārtikas piedevas; ķīmiskas reakcijas; neatbilstošs iesaiņojums; uzglabāšanai neatbilstošs temperatūras režīms; pesticīdu atlieku klātbūtne pārtikā; veterināro zāļu atlieku klātbūtne; fosfororganiskie vai hlororganiskie savienojumi dzīvnieku izcelsmes pārtikā, kā arī tiek izplatīta jaunā pārtika, kurai nav izplatīšanas atļaujas; pārtikai ir neatbilstošs vai maldinošs marķējums, un šādas pārtikas lietošana var radīt risku konkrētām patērētāju grupām; pārtikai organoleptiskās īpašības ir neraksturīgas vai neatbilstošas (izskats, smarža, garša, konsistence); pārtika ir saindēta vai ir informācija par mēģinājumu saindēt pārtiku; citi neminēti gadījumi, kas var radīt draudus cilvēka veselībai vai dzīvībai.
Pārtikas apritē iesaistītā persona: nekavējoties ziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam, ja tā saskaņā ar šiem noteikumiem uzskata vai tai ir iemesls uzskatīt, ka pārtika rada vai var radīt tiešu vai netiešu risku cilvēku veselībai vai dzīvībai, ja konkrētā pārtikas partija (vai partijas) vairs nav minētās pārtikas apritē iesaistītās personas tiešā kontrolē vai kontrolē ir tikai daļa no partijas, jo konkrētā partija ir izplatīta arī citur. Lai novērstu vai mazinātu pārtikas radīto risku cilvēku veselībai vai dzīvībai, nekavējoties veic pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārtikas apriti un informē Pārtikas un veterināro dienestu par veiktajiem pasākumiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Veselības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments