ATSAUCĒ IETVERT:
Tiekoties ar Šlēsvigas-Holšteinas zemes premjerministri. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.06.2004., Nr. 90 https://www.vestnesis.lv/ta/id/89549
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Tiekoties ar Šlēsvigas-Holšteinas
zemes premjerministri
Vakar, 3.jūnijā, Ministru prezidents Indulis
Emsis tikās ar Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes premjerministri Heidi Simonis,
kas ieradusies Latvijā darba vizītē.
Tikšanās laikā galvenā uzmanība bija veltīta Latvijas un
Šlēsvigas-Holšteinas zemes sadarbības iespējām dažādās jomās, tai skaitā
Eiropas Savienības (ES) ūdens resursu politikas attīstīšanā, kuģu būvē un
modernizācijā, alternatīvo enerģijas veidu izmantošanā, tūrisma attīstībā un
medicīnā.
H.Simonis izteica Vācijas interesi mudināt Eiropas Komisiju izstrādāt jaunus politikas dokumentus, Zaļo grāmatu ūdens resursu jomā, pieņemt direktīvu par ūdens resursu aizsardzības palielināšanu. I.Emsis pauda atbalstu šīm idejām un uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta palielināt ūdeņu, īpaši Baltijas jūras, drošību. Ministru prezidents atzīmēja, ka Latvijas prioritāte ir ūdens satiksmes attīstība – ostu uzlabošana, kuģu modernizācija un prāmju satiksmes palielināšana. Kā būtisku Latvijas interesi I.Emsis atzīmēja nākotnē paredzētā gāzes vada būvi no Krievijas uz Rietumeiropu cauri Latvijas teritorijai, uzsverot priekšrocības izmaksu un vides aizsardzības ziņā. H.Simonis piedāvāja Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes atbalstu un sadarbības iespējas kuģu būves jautājumos un jauno tehnoloģiju izmantošanā.
I.Emsis un H.Simonis pārrunāja arī medicīnas jautājumus. H.Simonis piedāvāja izmantot Hamburgas pieredzi medicīnas sistēmas reformēšanā un solīja šos jautājumus pārrunāt paredzētajās tikšanās ar Veselības ministrijas speciālistiem.
H.Simonis interesējās arī par tūrisma attīstību Latvijā un atzina, ka Latvija ir skaista zeme un īpaši piemērota tūrismam. I.Emsis atzina straujo tūrisma pieaugumu valstī un kā prioritāti minēja tūrisma jomā strādājošo apmācību. Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes premjerministre piedāvāja veidot kopīgus sadarbības projektus tūrisma speciālistu apmācībā un menedžmenta jautājumos, kuros pastāv iespēja piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu. Abas puses pauda apņēmību aktivizēt un paplašināt divpusējo sadarbību, kā arī stiprināt sadarbību Eiropas Savienības ietvaros.
H.Simonis izteica Vācijas interesi mudināt Eiropas Komisiju izstrādāt jaunus politikas dokumentus, Zaļo grāmatu ūdens resursu jomā, pieņemt direktīvu par ūdens resursu aizsardzības palielināšanu. I.Emsis pauda atbalstu šīm idejām un uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta palielināt ūdeņu, īpaši Baltijas jūras, drošību. Ministru prezidents atzīmēja, ka Latvijas prioritāte ir ūdens satiksmes attīstība – ostu uzlabošana, kuģu modernizācija un prāmju satiksmes palielināšana. Kā būtisku Latvijas interesi I.Emsis atzīmēja nākotnē paredzētā gāzes vada būvi no Krievijas uz Rietumeiropu cauri Latvijas teritorijai, uzsverot priekšrocības izmaksu un vides aizsardzības ziņā. H.Simonis piedāvāja Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes atbalstu un sadarbības iespējas kuģu būves jautājumos un jauno tehnoloģiju izmantošanā.
I.Emsis un H.Simonis pārrunāja arī medicīnas jautājumus. H.Simonis piedāvāja izmantot Hamburgas pieredzi medicīnas sistēmas reformēšanā un solīja šos jautājumus pārrunāt paredzētajās tikšanās ar Veselības ministrijas speciālistiem.
H.Simonis interesējās arī par tūrisma attīstību Latvijā un atzina, ka Latvija ir skaista zeme un īpaši piemērota tūrismam. I.Emsis atzina straujo tūrisma pieaugumu valstī un kā prioritāti minēja tūrisma jomā strādājošo apmācību. Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes premjerministre piedāvāja veidot kopīgus sadarbības projektus tūrisma speciālistu apmācībā un menedžmenta jautājumos, kuros pastāv iespēja piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu. Abas puses pauda apņēmību aktivizēt un paplašināt divpusējo sadarbību, kā arī stiprināt sadarbību Eiropas Savienības ietvaros.
Valsts kancelejas Komunikācijas departaments