
Lai normas lauksaimniecībā būtu ne par stingru, ne par vāju
Zemkopības ministrijas (ZM) speciālisti turpina precizēt atsevišķas Latvijas likumdošanas aktu normas, lai tās pilnībā atbilstu ES prasībām un normatīviem un lai dažādu juridisku neprecizitāšu dēļ neciestu lauksaimnieki. “Latvijas Vēstneša” 1.jūnija laidienā jau rakstījām, ka eksperti identificē un novērš visas neprecizitātes, kā arī pārspīlējumus.
ZM valsts sekretāre Laimdota Straujuma uzsver, ka apzinātas gan tās
nepilnības Latvijas likumdošanā, kas izvirza stingrākus nosacījumus par ES
prasībām, gan tās, kas neatbilst ES prasībām, jo nav pietiekami precīzi pārnestas
uz nacionālo likumdošanu. Piemēram, Ministru kabineta noteikumos “Higiēnas prasības
gaļas sadalīšanai, atkaulošanai, sagriešanai un iepakošanai” nav noteiktas visas
papildu telpas, kādas nepieciešamas ES prasībām atbilstošam gaļas sadalīšanas
uzņēmumam. Proti, tādā jābūt atsevišķai telpai gan gaļas iepakošanai, gan
iepakojamā materiāla glabāšanai. Jāprecizē arī Ministru kabineta noteikumi
“Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības”. Tajos nav
noteikta ES direktīvas prasība dzīvnieku atpūtināšanas aplokus jebkurā diennakts
laikā nodrošināt ar mākslīgo apgaismojumu.
“Jau tuvākajā laikā tiks veikti attiecīgie likumdošanas aktu grozījumi, lai visas
normas, kas regulē lauksaimniecisko ražošanu, atbilstu ES prasībām un nebūtu ne par
stingru, ne par vāju un neradītu problēmas mūsu lauksaimniekiem un ražotājiem.
Jebkurā gadījumā ZM pastāvēs uz Latvijas lauksaimnieku interešu aizstāvību un ES
prasību samērīgu ieviešanu. ZM arī turpmāk nepieciešamības gadījumā Eiropas
Komisijai norādīs uz pārmērīgi pārspīlētām, savstarpēji pretrunīgām un
tādējādi praksē reāli neieviešamām normām,” norāda ZM valsts sekretāre.
Pēc ZM informācijas