Pretrunīgs pētījums vai pretrunīga realitāte?

Labklājības ministrijas speciālisti kā vienu no nopietnākajām sociālās atstumtības riska grupām min ģimenes ar bērniem. Tās bieži izjūtot materiālus spaidus, sastopas ar grūtībām izskolot atvases. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība publiskojusi pat tādus šokējošus faktus, ka 80% Latvijas bērnu dzīvo uz nabadzības robežas. Ģimeņu stāvokļa uzlabošanu par vienu no sava darba prioritātēm uzskata arī Bērnu un ģimenes lietu ministrija, kas kopā ar centru pret vardarbību “Dardedze” veikusi pētījumu “Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu un vecāku attiecību veicinošu faktoru izpēte”. Pētījumā rodami fakti, kā skolēni un viņu vecāki vērtē savas ģimenes materiālo labklājību, kādas ir aptaujāto sieviešu un vīriešu domas par laulībām un bērnu nozīmi ģimenē, kā arī par to, cik bērnu un pusaudžu ir sastapušies ar vardarbību (emocionālu un fizisku) ģimenē un ārpus tās.
Runājot par to, kā 5. – 9. klašu skolēni un viņu vecāki vērtē savas ģimenes materiālo stāvokli, pētījums atklāj visai neparastu, toties ļoti optimistisku ainu. Tā, piemēram, 52,4% aptaujāto skolēnu gan Rīgā, gan mazpilsētā un laukos atzīst, ka ir diezgan pārtikuši, 43% atbild, ka ģimenes budžets pilnībā atļauj iegādāties gan grāmatas, gan sporta preces. Te gan jāatzīst, ka skolēnu vecāku atbildes nav tik rožainas. Jo ģimeni par diezgan pārtikušu atzīst 30,2% tēvu un 17,4% māšu. Tas ļauj pētījuma autoriem izdarīt secinājumu, ka sievietes kritiskāk vērtē ģimenes materiālo stāvokli, jo tieši viņas ir tās, kas visbiežāk sastopas ar naudas ierobežojumiem ikdienā. Izrādās, pretēji vairāku institūciju paustajam, ka ģimenēm ar bērniem jāsniedz pietiekams atbalsts piemērota mājokļa iegādei, šis pētījums liek secināt, ka stāvoklis nemaz nav tik slikts. 68,6% aptaujāto Rīgas skolēnu atzīst, ka viņiem ir pašiem sava istaba, mazpilsētās tādu ir 70%. Arī ar datoriem un internetu situācija laukos izrādās itin laba pretēji, piemēram, oficiālajai statistikai. Jo 52,4% mazpilsētu/lauku skolēnu atbildējuši, ka viņiem mājās ir dators, bet 14,1% mājās pieejams interneta pieslēgums.
Interesants ir paustais apgalvojums, ka, “sīkāk analizējot datus par ģimeņu materiālo stāvokli, noskaidrots, ka nav būtisku atšķirību starp ģimenes labklājības vērtējumiem atkarībā no tā, vai skolēns dzīvo Rīgā, rajona centra pilsētā vai mazpilsētā/laukos. Arī vecāku sniegtā materiālā stāvokļa vērtējuma analīze neuzrāda būtisku atšķirību starp dažādu apdzīvoto vietu iedzīvotājiem”. Tas ir krasā pretrunā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kas rāda milzīgo atšķirību bezdarba līmeņa ziņā starp dažādiem reģioniem, pilsētām un laukiem.
Pretēja materiālās labklājības ainai ir situācija ar bērnu vardarbības pieredzi. 14,1% devīto klašu meiteņu atbild, ka ir cietušas no seksuālas vardarbības ģimenē vai ārpus tās, savukārt 35,5% respondenšu ir cietušas no emocionālas vardarbības ģimenē. Tajā pašā laikā 70% no aptaujātajiem 5. – 9.klašu audzēkņiem atzīst, ka viņiem ģimenē pārsvarā ir pozitīvas attiecības ar vecākiem.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv