ES izpelnās kritiku par cilvēktiesību pārkāpumiem

Attaisno ar cīņu
pret terorismu

Starptautiskās organizācijas “Amnesty International” reģionālajā pārskatā par cilvēktiesībām Eiropā un Centrālāzijas valstīs secināts, ka nereti tā sauktais “karš pret terorismu” tiek izmantots, lai ierobežotu cilvēktiesības. Skarbi vārdi šādos pārkāpumos veltīti īpaši Lielbritānijai un Spānijai. Ziņojumā norādīts, ka līdz 2003. gada beigām Lielbritānijā 14 ārvalstu pilsoņi, kurus nevarēja deportēt, paturēti ieslodzījumā bez apsūdzības uzrādīšanas vai tiesas lēmuma.
Eiropas Savienības valstīs pērn dominējuši izteikumi par nacionālo drošību un cīņu pret terorismu, kas noveduši pie ierobežotas bēgļu un imigrācijas politikas. Piemēram, patvēruma meklētājiem Itālijā pērn nav bijusi iespēja lūgt pārskatīt viņu izraidīšanu, jo varas iestādes uzskatījušas, ka šīs personas apdraud valsts nacionālo drošību.
Asi vārdi veltīti arī Vācijai, pieminot spīdzināšanas gadījumu, kurā augstākstāvošs policists pavēlējis izmantot spēku pret aizdomās turamu personu. Savukārt Spānijai kritika veltīta arī par vārda brīvības ierobežošanu, jo pērn šajā valstī tika aizliegti basku plašsaziņas līdzekļi un partijas.
Daudzām valstīm norādīts uz rasisma iezīmēm un sliktu izturēšanos pret “citādajiem”, īpaši atzīmējot antisemītismu un bailes no islāmticīgajiem. Šādu kritiku izpelnījušās Beļģija, Francija, Grieķija, Itālija, Polija, Slovākija, Slovēnija un arī Spānija. Atsevišķām valstīm norādīts arī uz sliktu izturēšanos pret čigāniem.
Bez pārskata gatavotāju ievērības nav palikuši arī cilvēktiesību pārkāpumi Krievijā, īpaši atzīmējot situāciju Čečenijā. Tur “Krievijas spēki turpina pārkāpt cilvēktiesības un starptautiskos likumus un par to pat netiek sodīti,” teikts ziņojumā.

Arī Latviju kritizē

Arī Latvija izpelnījusies kritiku. Mūsu valstī kā problēma atzīmēta policistu sliktā izturēšanās pret aizturētajiem. Apvienoto Nāciju Cilvēktiesību komiteja, kā arī komiteja, kas iestājas pret spīdzināšanu, iesaka Latvijai izveidot neatkarīgu institūciju, kas pieņemtu un izskatītu iesniegumus par gadījumiem, kad policija izmantojusi spēku.
Skarbi vārdi veltīti arī Latvijas ieslodzījuma vietu sadzīves apstākļiem un kritizēts ilgais laiks, kas personām jāpavada pirmstiesas apcietinājumā.
Līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, arī Latvijai norādīts uz sieviešu diskrimināciju. Atzīmējot pozitīvos pasākumus, kas veikti situācijas uzlabošanai, tomēr uzsvērts, ka problēma joprojām ir aktuāla. Tiek rekomendēts šajā jomā īpaši strādāt pie atbalsta centru izveidošanas, kā arī aktualizēt jautājumu ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Ziņojumā par Latviju kā negatīva iezīme minēta arī alternatīvā dienesta ilgums salīdzinājumā ar militāro dienestu. Ja persona izvēlas alternatīvo dienestu, tā ilgums ir divi gadi, kamēr militārais dienests ilgst tikai gadu.

Kritizē visus

Šeit jāatzīmē, ka kritiku izpelnījušās gandrīz visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Pārskatā tiek ziņots par cilvēktiesību pārkāpumiem 21 no 25 Savienības dalībvalstīm. Tikai Kipra, Dānija, Luksemburga un Nīderlande nav izpelnījušās kritiku. Turklāt atzīmēts, ka šīs valstis ziņojumā nav kritizētas ne jau tādēļ, ka tur nebūtu pārkāpumu, bet gan tādēļ, ka pārskata veidotājiem par tām trūcis informācijas.