2004. gada 20. maija stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Sākam šā gada 20.maija Saeimas sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu Saeimas deputātu Kariņa, Kampara, Druvietes, Dombrovska, Ostrovskas iesniegumu ar lūgumu– saīsināt termiņu, kurā deputātiem ir iespējams iepazīties ar deputātu Kariņa, Šadurska, Mūrnieces, Jaunupa, Pauļa Kļaviņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam””. Vai deputātiem ir iebildumi par termiņa saīsināšanu? (Starpsaucieni: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu deputātus balsot par termiņa saīsināšanu minētajam likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 26, pret– 48, atturas– 6. Termiņš nav saīsināts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu Saeimas deputātu Kariņa, Kampara, Druvietes, Dombrovska un Ostrovskas iesniegumu ar lūgumu– saīsināt termiņu, kurā deputātiem ir iespējams iepazīties ar deputātu Dombrovska, Kampara, Kariņa, Reira un Dzintara Zaķa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāja ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu deputātus balsot par termiņa saīsināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 27, pret– 53, atturas– 5. Termiņš nav saīsināts. Paldies!
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu– iekļaut Saeimas šā gada 19.–20.maija sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi par darba kārtības maiņu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 19.–20.maija Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta. Paldies!
Sākam izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Labrīt! Tātad strādājam ar dokumentu Nr.2584. Priekšlikumu nav. Tātad Ārlietu komisija ierosina izskatīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likums “Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Kopējo sociālās iekļaušanas memorandu (Latvija)”.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un ierosina izskatīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 90, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Solovjovs.
26.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 26.maijs. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas parlamentu deklarācijas par Baltijas asamblejas turpmāko darbību apstiprināšanu”. Vai iesniedzēju vārdā kāds runās? Ja iesniedzēju vārdā neviens nerunās, lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””. Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).

Cienījamie kolēģi! Šodien mēs galīgajā lasījumā pieņemam ļoti nozīmīgus grozījumus– grozījumus likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”.
Uz trešo lasījumu komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus, kurus tūlīt arī izskatīsim.
1.priekšlikums ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
2.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kuru lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti. Aicinu atbalstīt šos likuma grozījumus trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””. Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas Kārtības ruļļa 95.panta kārtībā priekšlikumi uz trešo lasījumu netika iesniegti. Tas nozīmē to, ka jūs akceptējat komisijas pieeju šā jautā

juma risināšanā. Es aicinu balsot trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” pieņemts. Paldies!
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Sporta apakškomisijas vārdā es jums pateicos par vienprātīgu un nepārprotamu atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā”! Trešajam lasījumam komisija saņēmusi 14 priekšlikumus.
1.priekšlikums– iesniedzis iekšlietu ministrs Jēkabsona kungs. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.

2.priekšlikums– iesniedzis aizsardzības ministrs. Komisija atbalsta šo priekšlikumu Aizsardzības un iekšlietu komisijas 3.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Pret 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
4.priekšlikums– iesniedzis aizsardzības ministrs. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
5.– aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija daļēji šo priekšlikumu atbalsta 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 5. un 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
7.priekšlikums– iesniedzis aizsardzības ministrs Slakteris. Komisija atbalsta šo priekšlikumu Aizsardzības un iekšlietu komisijas 8.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
8.– komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
9.– iekšlietu ministra Jēkabsona kunga priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
10.– aizsardzības ministra Slaktera priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
11.– iekšlietu ministra Jēkabsona priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.
12.priekšlikums– iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
13.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
14.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Mobilizācijas likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojektā uz trešo lasījumu saņemti 4 priekšlikumi.
1.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
2.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
3.priekšlikumu iesniegusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Mūrnieces kundze. Komisija daļēji atbalsta šo priekšlikumu 4.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 86, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likums “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””. Likuma otrreizēja caurlūkošana.
Juridiskās komisijas vārdā deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Ir saņemti 6 priekšlikumi par šo likumprojektu.
1.priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Labrīt, cienījamie kolēģi! 2004.gada 24.martā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ar savu vēstuli Nr.161 nosūtīja otrreizējai caurlūkošanai Saeimas 18.martā pieņemtos grozījumus likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”. Savā vēstulē Valsts prezidente raksta, ka ir nepamatoti un nesamērīgi atņemt personai nepilsoņa statusu tikai tāpēc, ka tā ir saņēmusi pastāvīgas uzturēšanās atļauju ārvalstī. Pastāvīgas uzturēšanās atļaujas saņemšana negarantē personai nekādu ar konkrētās ārvalsts pilsonību vai pavalstniecību saistītu statusu. Tādēļ Vaira Vīķe–Freiberga ierosināja Saeimai likuma otrreizējā caurlūkošanā veikt vienu konkrētu grozījumu. Likumdevējam noteikt, ka saskaņā ar likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktu likuma 1.panta trešās daļas 5.punkta noteikumi nevar būt par pamatu nepilsoņa statusa atņemšanai.
Diemžēl Juridiskā komisija, otrreizēji caurlūkojot minēto likumu, nav izpildījusi ierosinājumu, jo arī pēc likuma caurlūkošanas 1.panta trešās daļas 5.punkta noteikumi ir pamats nepilsoņa statusa atņemšanai. Ar papildinājumu, ka šā likuma 1.panta trešās daļas 5.punktā minētajām personām, kuras saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju ārvalstī, nepilsoņa statusu atņem, ja pastāvīgās uzturēšanās atļauja saņemta pēc 2004.gada 1.jūnija. Tādējādi tiek saglabāts noteikums, ka visi nepilsoņi, kuri pēc 1992.gada 1.jūlija ir reģistrēti un tiks reģistrēti kādā no NVS dalībvalstīm, zaudē nepilsoņa statusu. Bet attiecībā uz citās ārvalstīs dzīvojošajiem nepilsoņiem norma ir mīkstināta. Šo statusu zaudēs tikai tie nepilsoņi, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļauju šajās ārvalstīs iegūs pēc 2004.gada 1.jūnija.
Saeima nav izpildījusi diemžēl Valsts prezidentes iebildumu, ka ir nepamatoti un nesamērīgi atņemt personai nepilsoņa statusu tikai tāpēc, ka tā ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju ārvalstī un ar savu papildinājumu vienīgi radījusi diskriminējošas atšķirības statusā nepilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo NVS valstīs, salīdzinot ar citām ārvalstīm. Jo šīs NVS valstis pēc sava statusa ir tādas pašas ārvalstis kā visas citas, kas minētas likumā.
Tautas saskaņas partija lūgs prezidenti vēlreiz izmantot savas Satversmes 71.pantā noteiktās tiesības un otro reizi nodot likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Frakcijas PCTVL deputāta Vladimira Buzajeva piedāvātais grozījums, kas ir analoģisks Agešina kunga iesniegtajam grozījumam, daudz vairāk atbilst Valsts prezidentes ieteikumam nekā priekšlikums, kas guva atbalstu atbilstošajā komisijā. Citēju Vairas Vīķes–Freibergas vārdus: “Es uzskatu, ka ir nepamatoti un nesamērīgi atņemt personai nepilsoņa statusu tikai tāpēc, ka tā ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju ārvalstī. Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšana negarantē personai nekādu ar konkrētas ārvalsts pilsonību vai pavalstniecību saistītu statusu.” Citāta beigas. Un tikai kā papildu argumentu var uzskatīt turpmāku prezidentes izteikuma daļu. Un atkal citēju: “Turklāt likumdevējs, šobrīd pieņemot lēmumu attiecināt šādu nepilsoņa statusa atņemšanas priekšnoteikumu uz personām, kuras uzturēšanās atļaujas ir saņēmušas pirms likuma pieņemšanas, ir pārkāpis tiesiskas paļāvības principu.”
Juridiskās komisijas atbalstītajā priekšlikumā Nr.6 ir ņemta vērā tikai prezidentes paustā papildu argumentācija un pilnīgi nepamatoti ir ignorēta argumentācijas pirmā daļa, kas šajā dokumentā ir galvenā. Tā jau kuro reizi Valsts prezidente ir izrādījusies gudrāka un tālredzīgāka nekā vairākums deputātu vai vismaz Juridiskās komisijas locekļu.
Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Mēs daudzkārt esam kritizējuši viņas ekselenci par dažādiem izteikumiem. Savulaik viņa ieteica 20 tūkstošiem krievu pusaudžu, kuri aukstajā februāra rītā ieradušies pie Prezidentes pils, lai panāktu taisnību, saģērbties siltāk. Tad viņa iesaka Latvijā dzimušajiem krieviem kļūt par latviešiem vai braukt uz Krieviju. Tomēr mēs paliekam pati proprezidentiskā frakcija Saeimā tāpēc, ka tie deputātu vairākuma ignorētie labojumi likumam “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”, likumam “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību”, likumam “Par ostām” un šim likumam “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” ir pamatā Valsts prezidentes argumentācijai, atgriežot šos likumus Saeimā. Tagad mēs tāpat piedāvājam atbalstīt tieši to likuma formulējumu, kuru piedāvāja gan Valsts prezidente, gan Valsts cilvēktiesību birojs, gan vairākkārt abās Saeimas komisijās iesniedza deputāts Buzajevs. Pats Vladimirs Buzajevs ir Latvijas Cilvēktiesību... kā Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs ir uzvarējis vairākus tiesas procesus, veiksmīgi ir apstrīdējis likuma atpakaļejošo darbību attiecībā uz tiem nepilsoņiem, kurus mēģināja izraidīt no Latvijas sakarā ar pieraksta esamību NVS valstīs. Tieši tāpēc deputāts Buzajevs, par ko nav grūti pārliecināties no stenogrammām, ir uzstājies ar frakcijas viedokļa izklāstu šajā jautājumā 14 reizes, tādēļ ka viņš atšķirībā no jums, godātie kolēģi, ir skatījies acīs izraidāmu ģimeņu locekļiem. Vispār tas, protams, ir pietiekami liels grēks, lai aizliegtu viņam piedalīties ne tikai 6, bet pat 60 sēdēs pēc kārtas.
Godātie kolēģi! Mēs izskatām šo likumu kopš pagājušā gada septembra. Vairākums mūsu bēdīgi slavenās Pilsonības un “deportāciju” pārvaldes priekšlikumu ir pieņemti. Taču es ceru, ka gan debates, gan daudzie skandāli, kas saistīti ar šā likuma izskatīšanu, ir uz ilgu laiku atsituši jums vēlmi ierobežot nepilsoņu, Latvijas politiski represēto iedzīvotāju, tiesības.
Savukārt tagad es piedāvāju atbalstīt Valsts prezidentes viedokli un nobalsot par grozījumiem, kurus viņas vārdā un, bez šaubām, savā vārdā ir iesnieguši deputāti Valērijs Agešins un Vladimirs Buzajevs.
Paldies jums par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Deputāta Bartaševiča priekšlikums ir noraidāms, protams, jo mēs nekādā ziņā negribam uzturēt ilgstošu stāvokli, ka šeit dzīvo cilvēki, kuri jānosauc ilgstoši par nepilsoņiem. Tam nepilsoņu laikmetam ir jābeidzas, un tas var ļoti viegli beigties.
Redzat, mums ir sava pieredze šinī ziņā. Pēc Otrā pasaules kara mēs bijām daudzi bez dzimtenes ārzemnieki Rietumu zemēs. Galvenokārt Vācijā. Bet kopš tā brīža, kad mēs varējām kļūt par Latvijas pilsoņiem un kļuvām par tādiem vai arī nekļuvām, bija pienācis izšķiršanās brīdis– vai nu tu kļūsti Latvijas pilsonis, vai tu pieņem vācu pilsonību, bet tu nevari palikt bezdzimtenes ārzemnieks, tev nav nekādas vajadzības būt bezdzimtenes ārzemniekam. Tev ir dzimtene, kurā tu vari atkal dzīvot, un tev ir tiesības. Un tas attiecas arī uz visiem šodien šeit dzīvojošajiem nepilsoņiem.
Ja viņiem ir uzturēšanās atļauja, vienalga, kurā zemē, austrumos vai rietumos, tad viņiem ir jāizšķiras, kur viņi grib kļūt pilsoņi, nevis uzturēties šeit bezgalīgi kā nepilsoņi Latvijā. Zināt, tas ir ārkārtīgi nepatīkams stāvoklis, un tam nav cita izskaidrojama kā viens– ka lai šeit paliktu krievu tautības cilvēki un lai Krievijai būtu joprojām iespējams maisīties mūsu valsts iekšējās lietās, iejaukties un aizstāvēt savus tautiešus ārzemēs. Tikai tāda vajadzība ir paturēt šo statusu.
Citas vajadzības nav, un es ieteicu, kā jau ir komisija lēmusi, šo priekšlikumu noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Plinera kungs teica, ka prezidente esot gudrāka par Saeimu, par deputātiem. Varbūt. Bet likumus pieņem Saeima, nevis prezidente. Prezidente likumus izsludina. Un Saeimas vairākums lēma tā, kā ir nolēmis. Un es gribu pasacīt, ka lēma pareizi, jo šobrīd mēs patiešām skaram problēmu, ļoti būtisku mūsu valstī. Faktiski mēs skatām to, ko iepriekšējā Saeima, 5.Saeima, pareizāk sakot,– pieļāva kļūdu. Pieļāva kļūdu toreiz, nosakot šo nepilsoņa statusu. Šie cilvēki ir nekas cits kā nevis nepilsoņi, bet tie ir ārvalstnieki vai bezvalstnieki. Un toreiz “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK bija sagatavojusi attiecīgos priekšlikumus, pareizāk sakot, likumprojektus. Diemžēl toreiz Saeimas vairākums lēma savādāk. Un tagad, lūk, šī problēma jau ir samilzusi. Samilzusi tādā veidā, ka Latvijā ir izveidojusies “piektā kolonna”, ar kuru ļoti veikli manipulē Pliners un viņam līdzīgie provokatori un ceļ kājās, pašlaik veido šeit valstī nekārtības un grib pārskatīt šīs valsts kārtību.
Tā patiešām bija kļūda, jo pretējā gadījumā šādas izrīcības šeit nevarētu būt. Lūk! Un šie cilvēki faktiski, ja reiz viņi sameklējuši jaunu laimes zemi, tad lai viņiem tur labi veicas, jo laimes zeme viņiem savā laikā bija arī Latvija. Tagad viņi meklē kaut ko labāku, un, ja viņi ir atraduši, tad, tā sakot,– laimīgu ceļu! Jo šobrīd ir arī Latvijā ļoti daudz cilvēku, ļoti daudz cilvēku, kuri cer, kuri meklē laimes zemi uz rietumiem, un droši vien liela daļa tur atradīs, lai viņiem veiktos! Un tādēļ jau viņiem nav jāsaglabā– nav jāsaglabā!– šis nepilsoņa statuss Latvijā. Kā jau gājputniem! Lai tad viņi arī sameklē šo laimes zemi!
Tādēļ šis priekšlikums ir noraidāms. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Tabūna kungs! Lūdzu, izvēlieties izteicienus, lai personīgi neapvainotu deputātus! (Starpsauciens.)
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribētu pateikties mūsu cienījamai priekšsēdētājai par to, ka viņa tomēr uzskatīja par vajadzīgu aizrādīt iepriekšējam runātājam par to, ka viņš lietoja nu visai nepiemērotus vārdus. Diemžēl mēs esam pie tā pieraduši. Un faktiski tas ir nekas cits kā naida kurināšana, un mēs par to vienkārši kautrējamies runāt atklāti. Un es domāju, ka to pieredzi, ko ieguva Saeima attiecībā uz Buzajeva kungu, vajadzētu pielietot arī šoreiz. Jo cik ilgi mēs varam gaidīt un klausīties, kā faktiski no Saeimas tribīnes tiek aizskarti cilvēki, kas dzīvo Latvijā, kas maksā nodokļus šeit. Kamēr mēs samierināsimies ar to, ne par kādu sabiedrības integrāciju nevar būt ne runas!
Par priekšlikuma būtību. Es aicinu visus vēlreiz izlasīt šo normu, šo 2.panta piektās daļas normu, ko priekšlikuma iesniedzējs ierosina izslēgt no attiecīgās klauzulas.
Cienījamie kolēģi, vai jūs esat labi pazīstami ar NVS valstu likumdošanu? Es biju Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ziņotājs par pieraksta sistēmu un dzīvesvietas reģistrācijas sistēmu Eiropas Padomes dalībvalstīs, un galvenokārt es nodarbojos tieši ar NVS valstīm. Es varu pilnīgi droši apgalvot, ka šī likumdošana nemaz nav sakārtota. Faktiski šī spēkā esošā likuma norma paredz, ka Latvijas iedzīvotāju un nodokļu maksātāju statuss ir atkarīgs no kādu NVS valstu institūciju lēmumiem. Es vairākkārt sastapos ar gadījumiem, kad cilvēki izrādās pēkšņi pierakstīti kādā no NVS valstīm, kur viņi nekad nav dzīvojuši vispār. Tur visādi brīnumi var būt! Protams, mums ir zināmi līgumi un zināmas tiesiskās attiecības ar NVS valstīm, bet tie, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem, zina ļoti labi, ka konkrētos gadījumos ir ārkārtīgi grūti iegūt patiesu informāciju. Un vēl grūtāk ir kaut kādā situācijā strīdīgas situācijas atrisināt. Tātad faktiski jebkurš ierēdnis diezgan zemā līmenī, jebkura no NVS valstīm var patstāvīgi pieņemt jebkuru lēmumu, kas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju nodokļu maksātāju līmeni. Vai tas nebūtu par daudz Eiropas Savienības dalībvalstij?
Es aicinu jūs tomēr atteikties no ideoloģiskām ambīcijām un nesekot tam sliktajam piemēram, ko tikko mums parādīja Tabūns. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Tagad mēs apspriežam 3.– deputāta Agešina priekšlikumu.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).

Godātie kolēģi! Varbūt šodien nerunāsim par emocionāliem aspektiem. Parunāsim par juridiskiem. Kā jūs zināt, tātad šim nepilsonim, ja viņš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju kādā no Eiropas Savienības valstīm, šo uzturēšanās atļauju viņam ielīmē derīgajā pasē. Tātad mūsu nepilsoņiem ir tāda violeta pase, kurā ir ielīmēta šī pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Gadījumā, ja mēs pieņemsim šo likumprojektu tādā redakcijā, tad šis dokuments būs anulēts. Un līdz ar to būs anulēta arī uzturēšanās atļauja. Un, teiksim, es nedomāju, ka kāda Īrija vai Lielbritānija būs ļoti priecīga, ka Latvija sūtīs pie viņiem savus cilvēkus, atņemot viņiem kādu statusu, un tas fakts, ka iedeva viņiem uzturēšanās atļauju, nedod šim cilvēkam iespēju uzturēties tur pastāvīgi. Un padomāsim, ja mēs atņemsim šim cilvēkam statusu, ar kādu statusu viņš dzīvos? Teiksim, Lielbritānija vai Īrija viņus nepieņems, Latvija viņus nepieņems, un kur viņi paliks? Protams, ka mūsu kolēģi no šīm valstīm pieprasīs, lai mēs izsniegtu šiem cilvēkiem kādu ceļošanai derīgu dokumentu. Kāds dokuments tas varētu būt? Padomāsim par to, kolēģi!
Lūdzu atbalstīt Agešina un Buzajeva priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Nākamais pieteicies debatēs deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Godātie deputāti! Es gribu jums atgādināt, ka diemžēl iepriekšējais priekšlikums... mani kolēģi pieminēja tikai vienu problēmu, kuru mēs varam atrisināt ar šo piedāvājumu, kuru iesniedza Agešina kungs un Buzajeva kungs. Un tas ir... atrisināt problēmu ar tiem nepilsoņiem un neatņemt viņiem statusu, kas aizbrauca uz ārzemēm, un viņiem ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja pasē. Bet mēs pavisam aizmirsām par tiem cilvēkiem, kuriem pasē ir reģistrācija NVS valstīs vai pieraksts. Un tā kategorija ir vairāk aizskartā, es uzskatu, ar šo priekšlikumu, un principā tiem cilvēkiem patiešām nav nekādas izejas, ja viņiem atņem nepilsoņa statusu, viņi nesaņems NVS valstīs ne pilsoņa statusu un nekādā citā valstī viņi nesaņems statusu. Un praktiski viņi paliek pamesti un bez jebkuras iespējas kaut kur dzīvot. Viņi tad staigās no vienas robežas līdz otrai. Jo patiešām šis pieraksts vai reģistrācija nedos nekādas tiesības saņemt statusu vai pilsonību.
Iekšlietu ministrija mēģināja piedāvāt atrisinājumu tikai uz tiem nepilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, un tas arī ir labi. Labāk kaut kas nekā vispār nekas, bet nekas nav teikts par tiem nepilsoņiem, kuriem NVS valstīs ir pieraksts.
Atbildot uz Tabūna kunga pārmetumiem, ka it kā šie te cilvēki, starp kuriem, starp citu, ir arī Latvijas pilsoņi, kas brauc uz ārzemēm pelnīt naudu, viņi ir vainīgi un par to viņus jāsoda, viņi meklē laimes zemi.
Godātie kolēģi! Šie cilvēki vienkārši mēģina nopelnīt sev uzturu, uzturnaudu sev un savai valstij. Jo patiešām Tabūna kunga partija bija tā, kas sagrāva Latvijas ekonomiku un sagrāva visus lielos uzņēmumus un tagad it kā pārmet cilvēkiem, ka viņiem nav kur strādāt šeit, Latvijā. Tātad loģiski būtu, ja “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK partija piedāvātu vai darbu un tad sodītu šeit šos cilvēkus, vai vienkārši dotu viņiem iespēju strādāt kaut tur ārzemēs un nemēģināt par to viņus represēt. Tāpēc viena izeja mums paliek– atbalstīt Agešina kunga priekšlikumu un nerepresēt cilvēkus nepamatoti.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Kāda ir šo divu priekšlikumu būtība? Būtība ir tāda, ka vajadzētu nedot iespēju atņemt nepilsoņa statusu tām personām, kuras pēc 1992.gada 1.jūlija ir bez termiņa ierobežojuma reģistrētas, pierakstītas dzīvesvietā Neatkarīgo Valstu Savienības dalībvalstīs. Man rada izbrīnu cits jautājums– kāpēc tieši NVS valstīs? Kāpēc mēs dodam iespēju saglabāt nepilsoņa statusu tiem, kas dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs, kas dzīvo kaut kur citur– Portugālē vai nu Kanādā, un tajā pašā laikā atņemam statusu tieši tiem, kas dzīvo NVS valstīs? Varbūt padomājiet jūs visi, kas šoreiz balsos pret šo priekšlikumu, par to, ka jebkurš nepilsonis, kad viņam atņems to statusu, griezīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā un dabūs, ka viņam vajadzēs atjaunot to statusu, un viņš vēl pieprasīs sāpju naudu. Es šodien paņemšu noteikti izdruku, kā kurš balsos, un pēc tam, kad tas gadījums būs un būs atgriezts nepilsoņa statuss un būs pieprasīta sāpju nauda, es pieprasīšu Saeimai tieši no tiem deputātiem, kas balsos pret šo priekšlikumu, dabūt arī šo naudu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par 3.– deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
4.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Par 4.priekšlikumu deputātiem... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu? Deputāti lūdz balsojumu par 4.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 70, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
5.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
6.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Par 6.priekšlikumu atklājam debates.
Deputāts Māris Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK).

Godātie deputāti! Iepriekš uzstājās vesela virkne kreiso frakciju deputātu, par kuriem droši vien varētu ar zināmu pārspīlējumu teikt, ka viņi šo likumu vispār nav lasījuši, bet tā, protams, nebūtu patiesība. Viņi šo likumu ir lasījuši tikai no vidus vai tikai no tām vietām, kas viņiem šķitušas interesantas vai izdevīgas. Ja mēs izlasām likuma 1.panta preambulu, kura ir spēkā nevis no šiem grozījumiem, ko prezidente atraidīja atpakaļ, bet jau no paša likuma sākuma, tur ir pateikts ļoti skaidri: šā likuma subjekti– nepilsoņi– ir tie Latvijas Republikā dzīvojošie, kā arī terminētā prombūtnē esošie bijušās PSRS pilsoņi un viņu bērni, kuri vienlaikus atbilst nākamajiem, tālāk minētajiem nosacījumiem. Tātad personas, kuras ir Latvijā vai terminētā prombūtnē, varbūt īslaicīgā darbā, varbūt mācībās. Nepavisam ne personas, kas pastāvīgi dzīvo citās valstīs. Tātad, ja šie kreisie deputāti gribēja būt patiesi un politiski precīzi, viņiem vajadzēja uzstāties pret šī likuma pašu pamatideju– pirmā panta preambulu, jo tā jau skaidri nosaka to, ka ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošs nepilsonis ir sarāvis visas saites ar Latviju un Latvijai par viņu nav jāuzņemas nekāda juridiska vai politiska atbildība. Šī norma, dārgie draugi, ir spēkā bezgalīgi ilgu laiku, es pat neatceros, no kura gada. Tātad vajadzēja iebilst pret šo normu.
Kas attiecas uz NVS pilsoņiem... valstīs dzīvojošajiem nepilsoņiem, tad tas ir šī likuma 1.panta trešās daļas 5.punkts, ka šis likums neattiecas uz personām, kuras pēc 1992.gada 1.jūlija ir bez termiņa ierobežojuma reģistrētas vai pierakstītas dzīvesvietā kādā no NVS valstīm. Šī norma ir spēkā apmēram jau 10 gadus, un neviens kreisais deputāts par to nav lējis ne asaras, ne iesniedzis kādu priekšlikumu, ka šādu normu vajadzētu svītrot. Attapās viņi tikai tajā brīdī, kad Juridiskā komisija sāka izskatīt to, ka ir zināma pretruna apstāklī, ka persona zaudē savu statusu, aizbraucot uz NVS valsti, bet nezaudē šo statusu, ja aizbrauc uz Vāciju, Argentīnu vai Amerikas Savienotajām Valstīm, kas tiešām ir dīvaini gan no juridiskā, gan no politiskā viedokļa.
Protams, ka 90.gadu sākumā vai vidū, šo likumu pieņemot, droši vien neienāca prātā, ka nepilsoņi daudz labprātāk brauks uz rietumiem, nekā uz austrumiem, un to nepamanīja arī mūsu kreisie deputāti, tādēļ viņi par to neuztraucās. Tagad šāda reālā prakse ir. Daudzi dzīvo ārpus Latvijas, droši vien jūtas tur pat krietni labāk un galīgi neinteresējas ne par Tautas saskaņas partijas, ne par PCTVL panākumiem vēlēšanās, un nevienu balsi par jums nekad vairs neatdos, varbūt balsos ar laiku kādā citā valstī. Līdz ar to problēma ir pavisam vienkārša. Juridiskā komisija samērā gari un plaši diskutēja šo situāciju, ka būtu taisnīgi izlīdzināt aizbraucējus uz NVS valstīm un uz jebkuru citu valsti, kas arī iestrādāts, un Golubova kungs to galīgi nav pamanījis jau spēkā... trešajā lasījumā pieņemtajā tātad redakcijā attiecībā uz šā likuma 1.panta trešās daļas 5.punktu... tātad kur ir skaidri un gaiši pateikts, ka likums neattiecas uz personām, kuras pēc 1992.gada 1.jūlija ir bez termiņa ierobežojuma reģistrētas, pierakstītas dzīvesvietā NVS dalībvalstī vai kuras ir saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ārvalstī, ar to domājot jebkuru citu valsti, sākot no Igaunijas, Lietuvas, Argentīnas, ASV un tā tā tālāk, un tā joprojām. Es personīgi uzskatu, ka tas, ko Juridiskā komisija izdarīja, un tiešām ļoti gari diskutējot par visām šīm lietām, bija pietiekami precīzi. Atklāti sakot, es uzskatu, ka tas, ko šobrīd Juridiskā komisija panāca otrreizējā caurlūkošanā attiecībā uz 6.pantu, ir gan labāk nekā iepriekšējā redakcija, kura bija spēkā līdz šim. Tajā pašā laikā tas ir zināms solis atpakaļ no tās redakcijas, kura bija panākta trešajā lasījumā. Un es aicinu... mūsu frakcija tāpēc šo te 6.priekšlikumu neuzskata par atbalstāmu, un uzskatām, ka labāk būtu palikt tomēr pie trešajā lasījumā panāktā, jāsaka, samērā ilgi diskutētā kompromisa, kuru uz trešo lasījumu neviens no Saeimas valdības vai no opozīcijas labējām frakcijām arī neapšaubīja.
Tātad mūsu frakcija par 6.priekšlikumu balsos pretī. Nu... aicinu arī citus pievienoties, kuri uzskata, ka tomēr loģiskāks bija šis likuma trešais variants gan no politiskā, gan no juridiskā viedokļa.
Nepilsoņi, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas kādā citā valstī, galīgi neuztraucas par to, ko šeit domā Golubovs, Pliners vai citi kungi, jo viņiem vienkārši tur ir stipri labāk nekā šeit. Aizmirstiet un neraudiet par šiem cilvēkiem. Galu galā arī jūs paši neticat, ka Latvijas nepilsoņa statuss ir tā augstākā laimes kalngala virsotne, par ko šie cilvēki dienu un nakti domā. Un tagad viņi raudās, ka viņi pēkšņi uzzinās, ka viņi šo statusu būs zaudējuši. Es domāju, ka tas ir pilnīgi nereāli.
Cita lieta, ka Latvijai bieži tiek pārmests ļoti lielais nepilsoņu skaits. Un ja Latvija samazinās šo nepilsoņu skaitu par dažiem tūkstošiem vai dažiem desmitiem tūkstošu, attiecībā uz kurām personām Latvija nekādi nevar ietekmēt viņu pilsonības saņemšanu, ja jau viņi, dzīvodami Latvijā, šo pilsonību nevēlējās iegūt, tad Latvija nevar piespiest šos cilvēkus kļūt par Vācijas vai Argentīnas pilsoņiem. Ar to attiecīgi nodarbosies vai nenodarbosies šo valstu kompetentās iestādes.
Es domāju tā, ka no šī viedokļa būtu saprātīgāk šo 6.priekšlikumu tomēr neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es tomēr gribētu vēl atgādināt, ka ir spēkā 1996.gada Saeimas deklarācija, kas aicina starptautisko sabiedrību palīdzēt Latvijai. Un arī šis likums ir izstrādāts, lai zināmā mērā pildītu tos dokumentus, ko mēs jau esam pieņēmuši. Un, es domāju, viena no lielākajām nelaimēm, ka ik pa divi vai trīs gadi mēs aizmirstam to, ko mēs esam pieņēmuši. Kādam tas var patikt, kādam– nepatikt, un sākt atkal sacerēt jaunus aicinājumus.
Tā ka es domāju, ka, pirmkārt, šīs likuma izmaiņas, labojumi un papildinājumi ir tieši 1996.gada deklarācijas garā. Es runāju par Deklarāciju par okupāciju.
Otrs. Latvija ir samērā unikāla valsts, un viņa pretēji šeit dažiem runātājiem, kuri uzskata, ka Latvija ir atklātas imigrācijas valsts kā Austrālija vai Kanādā, tieši pretēji– nav atklātās imigrācijas valsts! Un es drīzāk Latvijas situāciju salīdzinātu ar Eiropas mazajām valstīm, teiksim, tādām kā Lihtenšteina. Un es gribētu atgādināt mūsu krievu kolēģiem ārkārtīgi interesantu lietu, ko viņi nelabprāt mīl atcerēties, runājot par dažādām antihitleriskajām koalīcijām. Tā kā Padomju Savienība savā laikā divus gadus sadarbojās ar nacistisko Vāciju, mēs zinām, un NKVD sadarbojās ar gestapo, bija speciāls līgums, tad Krievijā bija ne tikai Vlasova armija, bet bija arī tā saucamā “atbrīvošanas armija”, kura pēc kara vairāk nekā 10 000 cilvēku pilnā sastāvā iegāja Lihtenšteinas teritorijā un palūdza politisko patvērumu. Tad 50 gados daudzi gribēja kļūt par šīs valsts pilsoņiem, un pilsonību līdz šim brīdim ir dabūjis viens cilvēks– viens no šīs armijas ģenerāļiem. Pārējie lielākā daļa aizbrauca uz Ameriku vai uz citām valstīm, tie, kas atgriezās atpakaļ uz Krieviju, tika represēti.
Līdz ar to es domāju, ka Latvijai vajadzētu pamācīties no šādām mazajām Eiropas valstīm, kuras ļoti stingri sargā gan savu identitāti, gan savu valodu, gan savu kultūru. Latvijā joprojām ir problēmas ar iedzīvotāju sastāvu sešās lielākajās pilsētās. Tur nav ko kautrēties! Tā ir tās pašas okupācijas sekas, lai kā dažiem nepatīk par to runāt. Un, es domāju, kamēr šie jautājumi nav atrisināti, protams, mūsu likumdošanai ir jābūt ļoti civilizētai. Es piekrītu arī šeit godājamiem runātājiem, ka nedrīkst būt nekādi likumpārkāpumi, bet tomēr likumdošanai ir jābūt tādai, lai laika gaitā šīs problēmas būtu atrisinātas. Un tās tiek risinātas, varbūt ne tik ātri, kā dažiem gribētos, bet es domāju, ka desmit gadu laikā mēs diezgan esam pavirzījušies uz priekšu, un šis darbs mums ir jāturpina.
Nākamais. Man ļoti nepatīk šeit tas, ko teica Plinera kungs un vēl daži. Viņi maldināja gan sabiedrību, gan Saeimas deputātus, ka cilvēkiem, kuri zaudē šo uzturēšanās atļauju, tikšot liegta vispār iespēja jebkurā valstī dabūt šo uzturēšanās atļauju. Tās ir pilnīgas blēņas! Krievija ir atvērusi savu pilsonības likumu sabiedrības spiediena ietekmē, un tas stingrais likums, kas bija dažus gadus atpakaļ, jūs ziniet, ar noteiktiem pieteikšanās termiņiem, ir atcelts, un visi PSRS pilsoņi var atgriezties atpakaļ un kļūt vai iesniegt prasību un iegūt Krievijas pilsonību. Un tad ir šeit galvenais politiskais jautājums. Mani vienmēr ir izbrīnījis tas, ka pasaulē lielākā zeme, kas bija kādreiz, ar lielāko teritoriju– viena sestdaļa pasaules sauszemes– NVS, no kuras savukārt lielākā daļa tagad pieder Krievijas Federācijai. Kāpēc cilvēki bēg no turienes, kur ir pasaulē lielākie dimantu krājumi, naftas krājumi, kur ir tirgus ekonomika? Joprojām šī bēgšana turpinās, un katrs uzskata par laimi iegūt kaut kādu uzturēšanās atļauju vai nu Eiropas Savienības valstīs, vai kādās citās valstīs. Tas ir apbrīnojami! Jo, vērojot to, ka daudzi atsaucās arī uz šīm skolēnu demonstrācijām un izcēla savu aizstāvību, tad es gribētu pateikt: es esmu pateicīgs, ka Latvijā tās ģimenes, kas slēpa savu attieksmi pret valsti, beidzot to parādīja. Man patīk, ka mums ir tādas politiskās organizācijas, kas lieto vārdus “Staļingrada”, “štābs”, “ierakumi”, “uzbrukums”, “trieciens”, ja. Ļoti lieliski! Tātad tie 500 000, kas balsoja referendumā pret Latvijas neatkarību, nav mainījuši savus uzskatus, un tur nav ne apkaunojošs, ne kas. Un es esmu vienmēr teicis, Plinera kungs, ka šie cilvēki nav slikti, bet viņi jūtas ļoti neērti, jūtas ļoti slikti šeit, Latvijā, jo viņi ir sapratuši, ka PSRS ir aizgājusi uz neatgriešanos ar tur valdošo krievu valodu. Un nenāciet, Plinera kungs, šeit...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, lūdzu pieturēties pie temata!
A.Kiršteins.
Jā! Un nestāstiet atkal, vai ne, cik laba izglītības sistēma bija, un tā tālāk.
Tāpēc es domāju, ka šeit mums ir tomēr jāatbalsta. Jā, man arī patiktu, varbūt kā Grīnblata kungs teica: “Man patika iepriekšējais likuma variants”, kā arī tie, kas jau ir paguvuši, teiksim, pārcelties uz Amerikas Savienotajām Valstīm, bet nav dabūjuši vēl pilsonību, vai viņi saņems, katram gadījumam rezervēt tur arī Latvijas uzturēšanās atļauju, jo, ja nedabūs tur šo pilsonību, lai varētu atskriet atpakaļ un dabūt šeit šo pilsonību, bet nu, ja mēs to nevaram darīt, tad es tomēr aicinātu atbalstīt šo 6.punktu un uz priekšu neļaut vairs šeit nekādā gadījumā cilvēkiem sēdēt uz diviem krēsliem.
Un pēdējais. Es domāju tiešām, ka nekur tik labi un stingri neaizstāvēs krievu intereses kā Krievijas Federācijā un nekur nebūs tik lieliskas skolas. Tā ka šeit nevajag stāstīt, ka tie cilvēki varēs šeit uzturēties...
Sēdes vadītāja.
Jūsu laiks ir beidzies!
A.Kiršteins.
... bez jebkurām uzturēšanās atļaujām.
Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav nekas piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 6.– Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 51, pret– 27, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
M.Segliņš.
7.priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus balsot par likuma “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” otrreizējo caurlūkošanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret– 14, atturas– 5. Likums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Patvēruma likumā”. Pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Godājamie deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savā sēdē ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā”, konceptuāli atbalstījusi un lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā. Saņemts arī pozitīvs atzinums no Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Lūdzam atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 88, pret– 1, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Druviete.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 2004.gada 3.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– šā gada 3.jūnijs. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas Nr.671).
1.– Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.

2.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
3.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
4.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
5.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
6.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
7.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
8.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
9.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

E.Jaunups.
10.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
11.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
12. un 13.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

E.Jaunups.
14.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
15.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
6.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
7.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
18., 19. un 20.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
21.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
22.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
23.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
24., 25. un 26.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
27., 28., 29., 30., 31. un 32.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi. Komisijas lēmums– atbalstīt.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
33.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
34., 35., 36. un 37.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
38.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
39.– Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
40., 41. un 42.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
43.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
44.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

E.Jaunups.
45.– Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Un 46.– Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups. 47.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums– atbalstīts daļēji Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 47. un 48.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
49.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
50.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
51.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
52. un 53.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
54.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
55.– Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
56.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

E.Jaunups.
Ir izskatīti visi priekšlikumi otrajam lasījumam. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret– 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
E.Jaunups.
8.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 28.maijs. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par likuma “Par likuma “Par Latvijas Hipotēku un zemes banku” atzīšanu par spēku zaudējušu” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā– deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par likuma “Par likuma “Par Latvijas Hipotēku un zemes banku” atzīšanu par spēku zaudējušu” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Minēto likumprojektu komisija neatbalstīja, bet, vadoties pēc Saeimas Kārtības ruļļa 85.panta pirmās daļas, izstrādāja alternatīvu likumprojektu, kuru šodien komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsojam par likumprojektu, ko iesniedzis Ministru kabinets, “Par likuma “Par likuma “Par Latvijas Hipotēku un zemes banku” atzīšanu par spēku zaudējušu” atzīšanu par spēku zaudējušu” pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 7, pret– 4, atturas– 69. Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nav atbalstīts.
Lūdzu deputātus balsot par alternatīvā likumprojekta “Grozījums likumā “Par likuma “Par Latvijas Hipotēku un zemes banku” atzīšanu par spēku zaudējušu” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
P.Kalniņš.
Šā gada 24.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– šā gada 24.maijs. Izskatīšana?
P.Kalniņš.
27.maijs.
Sēdes vadītāja.
Izskatīšanas laiks– 27.maija sēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.
J.Solovjovs (LSP).
Tātad Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un atzina par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 52, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
J.Solovjovs.
Tātad izskatīt pirmajā lasījumā– komisijas lēmums.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
J.Solovjovs.
26.maijs. 27.– izskatīšana.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 26.maijs, izskatīšanas laiks– 27.maija sēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgumu par to bruņoto spēku statusu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (LSP).
Tātad Ārlietu komisija ierosina izskatīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret– 14, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Solovjovs.
Ja nav nekas pret, tad 26.maijā.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 26.maijs. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Protokolu par starptautisko militāro štābu statusu, kas izveidoti saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un ierosina izskatīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret– 16, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Solovjovs.
26.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 26.maijs. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par civilo atbildību par bunkera degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un ierosina pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– 1, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Solovjovs.
18.jūnijs.

Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 18.jūnijs. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu””. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Likumprojekts izskatīts, un komisija ierosina atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
I.Solovjovs.
26.maijs.
Sēdes vadītāja.
26.maijs– priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam, un izskatīšana...
I.Solovjovs.
27.maijā.
Sēdes vadītāja. .
...27.maija sēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju””. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 57, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 55, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
I.Solovjovs.
Tātad 26.maijs, un izskatīšana– 27.maijā.

Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 26.maijs, izskatīšana 27.maija sēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem””. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Ārlietu komisija ierosina atzīt šo likumprojektu arī tāpat par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 60, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
I.Solovjovs.
Priekšlikumu iesniegšana 26.maijā un izskatīšana– 27.maijā.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 26.maijs un izskatīšana 27.maija sēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem””. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Tātad Ārlietu komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Un izskatīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 61, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 61, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
I.Solovjovs.
26.maijs un 27.maijā– izskatīt sēdē.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 26.maijs, izskatīšana– 27.maija sēdē.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību””. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).

Tātad Ārlietu komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu un izskatīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 57, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
I.Solovjovs.
26.maijs un 27.maijā– izskatīt sēdē.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Tātad 26.maijs– priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam, izskatīšana– 27.maija sēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos””. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Ārlietu komisija ierosina noteikt šo likumprojektu par steidzamu un pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
I.Solovjovs.
26.maijs. Un 27.maijā izskatīt plenārsēdē.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 26.maijs. Izskatīšanas laiks– 27.maija sēdē. Citu priekšlikumu nav. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Godājamie deputāti! Otrajam, galīgajam, lasījumam komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus, kurus tūlīt izskatīsim.
1.priekšlikums ir īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās parlamentārā sekretāra Ludvika priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.

2.priekšlikums– arī parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
3.priekšlikums– parlamentārā sekretāra Ludvika priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
4.priekšlikums– parlamentārā sekretāra Ludvika priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
Lūdzam atbalstīt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Pēteris Ontužāns.
P.Ontužāns (JL).
Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā” un lūdz atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 60, pret– 26, atturas– 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
P.Ontužāns.
Atbildīgā komisija lūdz deputātus likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 60, pret– 21, atturas– 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā!
P.Ontužāns.
Priekšlikumu iesniegšanas laiks otrajam lasījumam– 28.maijs. Izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā– 10.jūnijā Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas laiks otrajam lasījumam 28.maijs, izskatīšana 10.jūnija sēdē. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Skatām likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, dokumenta Nr.2608. Valdības iesniegtais likumprojekts paredz pievienošanos 2001.gada Eiropas direktīvai, kas uzlabo apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību un precizē to likvidācijas kārtību, līdz ar to aizsargā arī apdrošināšanas pakalpojumu ņēmējus. Tāpēc komisija vienprātīgi aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Bērziņš.
Lūdzu noteikt 25.maiju.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 25.maijs. Paldies!
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu– Grīnblata, Tabūna, Seiles, Druvietes, Dombrovska, Kariņa un citu deputātu– pieprasījumu Ministru prezidentam Indulim Emsim un veselības ministram Rinaldam Muciņam par pēkšņu finansējuma samazināšanu Latgales mazajām slimnīcām un to turpmāko likteni. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Cienījamie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu– Kariņa, Kampara, Circenes, Šadurska un citu deputātu– jautājumu Ministru prezidentam Indulim Emsim par Tautas saskaņas partijas eksperta iekļaušanu slepenā darba grupā. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Bartaševiča, Cileviča un Vidavska deputātu jautājumu Latvijas Republikas finanšu ministram Oskaram Spurdziņam par valsts izdevumiem sakarā ar aizņēmumiem un dažiem citiem valsts izdevumu posteņiem. Jautājums tiek nodots finanšu ministram.
Lūdzu kolēģus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Leopoldam Ozoliņam.
L.Ozoliņš (ZZS).

Trīs Zaļo un zemnieku frakcijas deputātu vārdā es paziņoju, ka mēs esam balsojuši par pagastu brīvprātīgu apvienošanos, tas ir, mēs nepaspējām nospiest attiecīgo taustiņu un tagad iesniegsim oficiālu šo papīru situācijas apgaismojumam.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde– pulksten 11.30 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Pāvelam Maksimovam.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisijas sēde pēc desmit minūtēm komisijas sēžu zālē. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS).
Godātie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Mums ir sanāksme pulksten 11.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Pēteris Simsons, Visvaldis Skujiņš, Pēteris Kalniņš, Uldis Mārtiņš Klauss, Guntars Krasts, Ģirts Valdis Kristovskis, Liene Liepiņa, Igors Solovjovs, Jānis Strazdiņš, Ausma Ziedone–Kantāne, Roberts Zīle. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Līdz ar to Saeimas 20.maija sēde ir slēgta. Paldies!