ATSAUCĒ IETVERT:
2004. gada 19. maija stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.05.2004., Nr. 84 https://www.vestnesis.lv/ta/id/89121
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
2004. gada 19. maija stenogramma
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas
priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis
Sēdes vadītājs.
Labdien, godājamie kolēģi! Ieņemam vietas un sākam kārtējo Saeimas 19.maija sēdi.
Darba kārtībā Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputāta Jakova Plinera, Nikolaja Kabanova, Vladimira Buzajeva, Jura Sokolovska un citu deputātu pieprasījums ārlietu ministram Rihardam Pīkam par Latvijas Republikas bruņoto spēku dalību Irākas okupācijā. Turpinām debates.
Deputāts Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien mēs turpinām izskatīt valstij ārkārtīgi svarīgu pieprasījumu, kuru ir sagatavojis PCTVL frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs. Tieši viņš arī uzrakstīja apspriežamā pieprasījuma tekstu. Un neskatoties uz to, ka viņu, manuprāt, nepamatoti izraidīja no sēžu zāles, problēma, kas tika ierosināta pēc viņa iniciatīvas, ir un paliek aktuāla.
Godātie kolēģi! Es saprotu jūsu nevēlēšanos uzklausīt opozīcijas argumentus, cenšanos izraidīt no zāles, uzlikt administratīvos sodus un tamlīdzīgi. Es riskēšu minēt, ka par pamatu tam ir kļuvis apstāklis, ka kaut kur dziļi iekšienē jūsos ir pamodusies sirdsapziņa. Dziļi zemapziņā jūs sākat saprast, kādā avantūrā jūs esat iesaistījuši savu valsti, cenšoties iztapt aizokeāna saimniekam. Jūs jau esat izgājuši pusi ceļa un gatavi kaut vai būdami vienatnē paši ar sevi saprast, kādu smagu kļūdu esat pielaiduši. Eiroparlamenta vēlēšanu priekšvakarā jūs jūtat, ka esat atkarīgi ne tikai no rietumu sponsoriem, bet arī no vēlētājiem, no tiem vēlētājiem, lielākā daļa no kuriem nosoda mūsu karavīru piedalīšanos mums pavisam svešajā karā, kas nesola Latvijai nekādus labumus, bet var būtiski kaitēt.
Latvijas tauta izrādījusies gudrāka nekā tās vadoņi. Tauta bija un ir pret šo karu, pret Latvijas piedalīšanos tajā. Un tas ir retais gadījums, ka to, ko ir pastrādājuši.... pastrādājusi valdība, vienādi nepieņem gan latvieši, gan nacionālās minoritātes. Lūk, sabiedrības integrācijas piemērs, pamatus, kurai veltīgi meklē un nevar atrast Muižnieka kunga sekretariāts. Ir skaidri saredzams dezintegrējošais faktors. Valdība, kura rīkojas pretēji sabiedrības interesēm.
Tad, kad zaļais Ministru prezidents bija deputāts, viņš balsoja pret mūsu karaspēka atrašanos Irākā mandāta pagarināšanu. Tagad viņa frakcija droši vien pēc norādījuma no augšas un pretēji savai pārliecībai balsos “par”. Patiesi, jo tuvāk varai, jo tālāk no tautas.
PCTVL vienmēr paliks ar Latvijas tautu, kādus gan apzīmējumus mums arī nepiekārtu. Tajā tālajā februāra vakarā, kad savā kongresā attiecīgie spēki apsprieda, kā labāk likvidēt PCTVL, mēs bijām ielās, mēs bijām pēdējā laikā lielākās pretkara demonstrācijas priekšgalā. Šis pagājušā gada februāra vakars, kad visā pasaulē, visās Eiropas galvaspilsētās notika līdzīgas pretkara demonstrācijas, varēja kļūt par Latvijas neizdzēšamā kauna vakaru. Tolaik mēs glābām dzimtās zemes godu, demonstrējot, ka Latvijai ir izredzes iestāties Eiropā nevis formāli, bet pa īstam.
Karš Irākā tika uzsākts bez ANO mandāta un pretēji ANO lēmumiem. Gads, kas ir pagājis kopš tā sākuma, ir demonstrējis, ka šī kara uzsākšanai nebija nekādu pamatojumu. Visi šie masu iznīcināšanas ieroči patiesībā neeksistēja. Arī Irākas tauta nebija dienu un nakti lūgusi rietumu demokrātijas gāzt diktatora režīmu, jo patlaban pateicīgie pēdiņās no diktatūras atbrīvotie, kuri joprojām ir pakļauti okupācijas administrācijas vadībai, medī atbrīvotājus pēdiņās, apšaujot tos pa vienam. Latvijai, kas ir pārdzīvojusi 1940. un 1941.gada notikumus, ir ar ko salīdzināt procesu, kuru sauc par Irākas atbrīvošanu. Kad amerikāņi tur iegāja, viņi faktiski solīja pasaulei 1940.gada variantu, ka, lūk, viņus Bagdādes galvenajā stacijā sagaidīs ar ziediem. Bet vēlāk viņi izziņos brīvās vēlēšanas pēc patiesu demokrātu sarakstiem. Bet iznāca kā ar nacistiem. Visu, ko varēja, sabombardēja, visur norīkoja kara komandantūras, pielieto spīdzināšanas, bet vietējie imanti sudmaļi un vasīliji kononovi ziedu vietā sagaidīja atbrīvotājus ar fugasiem. Un viss šis barbarisms tiek piesegts, tajā skaitā arī ar mūsu sarkanbaltsarkano karogu.
Cienījamie kolēģi deputāti!
Pagājušajā gadsimtā Latvija nokļuva lielas politikas krustceļos. Tagad tam par piemiņu gandrīz ik mēnesi izkar karogus ar sēru lentēm. Bet tolaik– pirms 60 gadiem– Latvija tika vardarbīgi ierauta lielvalstu politiskajās spēlēs. Bet šodien mēs pilnīgi brīvprātīgi bāžam savu kaklu cilpā.
Cienījamās dāmas un godātie kungi! Mums Irākā nav ko darīt, un tas šodien ir saprotams ikvienam. Atzīsim savas kļūdas, būsim kopā ar savu tautu, atbalstīsim PCTVL un Sociālistiskās partijas frakciju pieprasījumu un visīsākajos termiņos atgriezīsim mūsu puišus mājās!
Paldies jums par uzmanību!
(Sēdes vadītājs acīmredzot nav ieslēdzis mikrofonu.)
Andrejs Aleksejevs (PCTVL).
Kolēģi deputāti! Nu jau otro sēdi mēs ar jums apspriežam nelojālu deputātu iesniegto pieprasījumu ārlietu ministram Rihardam Pīka kungam, ko mūsu cienījamā Pieprasījumu komisija ir noraidījusi.
Savā uzstāšanās es vēršu jūsu uzmanību uz diviem aspektiem: pirmkārt, uz pieprasījuma būtību un, otrkārt, nē, par izglītību es nerunāšu, bet izteikšu savas domas tieši par komisijas lēmumu.
Tātad pirmais aspekts– Latvijas NBS vienības piedalīšanās tā sauktajā miera uzturēšanas misijā. Es ļoti uzmanīgi noklausījos Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja Dalbiņa kunga emocionālo uzstāšanos pagājušajā sēdē. Cienījamais Dalbiņa kungs, savas pasakas un emocijas par redzēto Irākā jūs varētu stāstīt pusaudžiem un pensionāriem, kā arī citiem civiliedzīvotājiem, kas neko nesajēdz šajā jomā, tikai ne man– cilvēkam ar militāro izglītību, kurš daudz vairāk redzējis dienesta laikā nekā jūs. Šajā zālē, ja es nemaldos, tikai diviem deputātiem ir militārā izglītība, kuri ir kompetenti spriedelēt par šo jautājumu nevis kā politiķi un amatieri, bet kā profesionāļi. Un jūs, Dalbiņa kungs, diemžēl neesat starp tiem.
Pagājušajā nedēļā LNT ziņās tika parādīts sižets no Irākas, kurā Latvijas karavīri izteica savu nožēlu par to, kā šeit, Latvijā, vērtē viņu atrašanos tur un kā mēs varam mājas apstākļos spriest par misijas nepieciešamību, nezinot, kas notiek pašā Irākā. Es griežos pie jums, jaunie cilvēki, kas uzstājās ziņu raidījumā. Mums, PCTVL deputātiem, ir tādas tiesības nepārtraukti spriest par šo jautājumu, pirmām kārtām tāpēc, ka mēs nevēlējāmies, lai Latvija iesaistītos šajā “miera” (pēdiņās) misijā un kļūtu par tādiem pašiem okupantiem kā ASV, Lielbritānija un pārējās valstis. Jo vairāk tad, kad arī tauta iebilst pret šo karu.
Taču kolēģi, nerespektējot tautas viedokli nobalsoja par Irākas okupāciju un izteica atbalstu savam jaunajam saimniekam. Šodien pasaulē, tai skaitā ASV un Lielbritānijā, jau neviens nešaubās par to, ka sabiedrība tika maldināta, ka nav nekādu masu iznīcināšanas ieroču, ka vienīgais iemesls bija pats Sadams, nafta un citas ģeopolitiskas intereses. ASV un Lielbritānijas amatpersonas jau atvainojās cilvēku priekšā, kā arī meklē izeju no šīs situācijas.
Un esmu pārliecināts: ja nebūtu Minskai tāda sabiedrotā kā Maskava, tad janki (?) jau tikai Lukašenko dēļ jau sen būtu atraduši iespēju okupēt Baltkrieviju un otrajā dienā arī mūsu puiši kopā ar jankiem būtu bijuši iekšā. Par laimi tas nenotiks nekad, un ASV neuzdrošināsies uzbrukt Baltkrievijai. Tas ir pirmkārt.
Otrām kārtām, jūs, jaunie cilvēki, taču aizbraucāt uz Irāku brīvprātīgi un ne jau aizsargāt mūsu valsti, mani– kā tās pilsoni– un manu ģimeni. Jūs kā jebkuru normālu cilvēku interesē materiālā atlīdzība, un par to neviens jūs nenosoda, tas viss ir izskaidrojams tādā nabadzīgā valstī kā Latvija. To, ka jūs brīvprātīgi nolēmāt pakļaut briesmām savas dzīvības un jūsu radi šeit katru dienu pārdzīvo par jums un lūdz Dievu jūs pasargāt, tad tā ir jūsu personīgā lieta. Bet mēs šeit, Latvijā, pārdzīvojam par visu mūsu tautu un visiem iedzīvotājiem, kas pakļauti terora aktu briesmām, un katru dienu uzmanīgi vērojam to, kas notiek gan Irākā, gan Eiropā.
Bet runājot par Irāku. Jā, tur tika pieļautas ļoti daudzas kļūdas varbūt, bet tagad situācija ir drusciņ savādāka. Es tikai dažas tehnikas lietas gribu pateikt. Mēs esam Eiropas Savienībā. Eiropas Parlaments ir apstiprinājis budžetu par vairāku simtu miljonu eiro piešķiršanu Irākas atjaunošanai. Līdz ar to, ja papildina to, ko teica Pabrika kungs, ir diemžēl saskaņā ar ANO pieņemto lēmumu tagad jāapsargā ne tikai naftas vada, .... naftas urbumu atjaunošana, bet arī ūdensvadu, elektroenerģijas tīklu un transporta tīklu atjaunošana un apsargāšana. Un, tāpat kā varbūt varētu uzskatīt, ka ne viss bija pareizi, ieejot šajā Irākā, vēl lielāka kļūda būtu, tagad no tās izejot ārā. Tas ir viens.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– 1, atturas– 1. Lēmuma projekts pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Andreja Mihaļčenko atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi četrus iesniegtos priekšlikumus.
1.priekšlikumu Juridiskā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu. (Starpsauciens: Jābalso!”) Jābalso? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 44, pret– 1, atturas– 36. Priekšlikums pieņemts.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (TSP).
Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien man gribētos izteikties par 3.– deputāta Ozoliņa priekšlikumu, kas ir saistīts ar 17.pantu.
Nu... pēc maniem novērojumiem, Valsts drošības komitejas kartotēka, kas tautas valodā tiek saukta par čekas maisiem, kā staipāma un ilgi lietota kožļājamā gumija kalpojusi par nodarbes objektu ikvienai Saeimai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Un šobrīd strādājošais parlaments nav izņēmums.
Sēdes vadītājs.
Pirms turpinām debates, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu iesniegumu– Antas Rugātes, Jura Dalbiņa, Silvas Goldes un citu ... lūdzu turpināt Saeimas sēdi, līdz tiek izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””... Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu? Ir. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par sēdes turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– 12, atturas– 3. Sēdes darbs tiek turpināts.
Nākamā deputāte Seile debatēs.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Aleksandrs Kiršteins sāka runāt jau par 4.priekšlikumu– par to, vai VDK dokumenti ir izmantojami un publicējami bez ierobežojumiem. Bet mēs vēl apspriežam 3.priekšlikumu.
Un, noklausoties Arvīda Ulmes uzstāšanos, es gribētu teikt, ka šajā priekšlikumā, 3.priekšlikumā, par sadarbības fakta konstatēšanu nav minēts ne vārds “maiss”, ne “kartotēka”. Šeit ir runāts par sadarbības fakta konstatēšanu. Sadarbības faktu var konstatēt ar VDK arī ar tiesas palīdzību, kā jau tas daudzkārt ir noticis.
Iespējams, ka varētu būt arī šāds noilguma termiņš, kuru noteiktu vēl 20 gadus uz priekšu, ja būs pieņemts tā saucamais Lustrācijas likums, kuru jau vairākkārt Saeimā ir virzījusi TB/LNNK. Bet Saeima nekad nav izšķīrusies par šī likuma pieņemšanu, jo šajā likumā, manuprāt, bija ļoti rūpīgi izanalizētas situācijas, un cilvēkam bija dotas tiesības brīvi paziņot par savu sadarbību ar VDK, un tad viņš varēja tikt apžēlots, un viņa vārds varbūt nebūtu izpausts arī plašākai sabiedrībai, ja viņš būtu nožēlojis savu darbību.
Un tāpēc augsti slavējama ir Andrejeva kunga rīcība, kurš atzina šo sadarbības faktu. Un vai kāds visā Latvijā viņu par to nosoda? Un viņa nodarījums, protams, ir mazs, jo viņš nav iznīcinājis nevienu cilvēku, nav nodevis nevienu cilvēku, bet kartotēkā viņš ir bijis. Un viņš to ir atzinis, un tas ir pareizi.
Tāpēc es atbalstu deputāta Ozoliņa priekšlikumu, kurš paredz tikai to, ka sadarbības fakta konstatēšanai nav noilguma, un aicinu arī pārējos Saeimas deputātus balsot par šo. Protams, ka varētu tikt sagatavots arī vēl joprojām šis Lustrācijas likums, bet tas ir mūsu nākamais darbiņš.
Es domāju, ka tas ir pilnīgi pareizs lēmums, kādu Tautas partija ir pieņēmusi, un, es domāju, ka šeit tieši otrādi... Es jūtu un redzu, ka te ir tāda neliela tā kā varbūt “Jaunā laika” divkosība, ka it kā vienā vārdā viņi saka, ka viņi jau tā kā būtu par to, un par visiem ierobežojumiem, un par čekas maisu publicēšanu, bet tajā pašā laikā varbūt kārtība nav īstā, un varbūt ka tomēr mums Eiroparlamenta likumā vajadzētu iestrādāt to, ka čekistiem ļauj tur balotēties, un es redzu šeit tādu “Jaunā laika” divkosību, runājot par šo jautājumu.
Tas man būtu arī viss, ko es vēlētos par to teikt. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Valdis Dombrovskis.
V.Dombrovskis (JL).
Godātie kolēģi! Tikko mēs dzirdējām deputāta Pietkeviča runu par 4. – deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu, kuru “Jaunais laiks”, protams, arī atbalsta, bet, runājot par divkosību un tamlīdzīgām lietām, tad atliek vien paskatīties iepriekšējā balsojumā par noilgumu, kur Tautas partija kopā ar PCTVL, ar Tautas saskaņas partiju balsoja par to, lai būtu noilgums. Acīmredzot starp Tautas partijas biedriem ir tādi, kuri laikam arī grib slēpties aiz šī noilguma, lai nevarētu bez noilguma izmeklēt čekistu noziegumus. Tā ka es gribētu teikt– sarkani oranžā koalīcija visā tās spožumā.
Paldies par uzmanību! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Dombrovska kungs! Ja nu runā par dubulto morāli, tad jūs to nedrīkstat darīt nu nekādā gadījumā! Jums jau nu, “Jaunais laiks”, vajadzēja muti šobrīd aizvērt, es atvainojos par izteicienu.... Kas nobalsoja par to, ka čekisti varēs kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās? Kas nobalsoja? (Zālē troksnis.). Kas?
Tāpēc runāt par dubulto morāli šeit nevajadzēja, Dombrovska kungs! Nokaunieties labāk!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Tikko cienījamais Ābiķa kungs aicināja turēt muti. “Jaunais laiks”, protams, to arī darīs, pakļaujoties šim jaukajam uzaicinājumam.
Bet runājot par dubultmorāli... Ābiķa kungs, Tautas partijas balsojums par noilgumu čekistu noziegumiem vēl nav atdzisis. Tāpēc, Ābiķa kungs, kādreiz ieklausieties arī jūs savos labajos padomos. Un ne vienmēr visu vajag runāt no šīs tribīnes.
Ja ir kādai partijai, nudien, es neteikšu, ka Tautas partijai ir dubultmorāle. Nē! Tautas partijai nav dubultmorāles. Tautas partijai vispār nav morāles.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Paulis Kļaviņš– otro reizi.
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamie kolēģi! Jūs domājat, ka mēs, atturoties un nebalsojot tanī brīdī par attiecīgo liegumu uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām kandidēt, esam tagad pavēruši ceļu bijušajiem čekistiem. Tad parādiet vienu no viņiem, kurš kandidē! Uz Eiropas Savienību kandidē, manuprāt, cilvēki ar lielāku niknumu pret Latvijas valsti un neatkarību nekā dažs labs no tiem, kas ir kartotēkā pazīstams kā cilvēks, kas ir sadarbojies. Tā ka tas tomēr nesaskan. Galīgi nesaskan! Mums tik un tā būs jāsastopas, un tur mums vajadzētu gan vairāk nevis vienam otru mēģināt gremdēt, bet turēties kopā par to, lai šie cilvēki, kas bez kaut kādas saskares ar čeku tomēr ir ļoti lielā kontrastā pret Latvijas neatkarību, lai viņus neievēl, bet mēs viens otru negremdējam. Tas būtu labāk.
Sēdes vadītājs.
Labdien, godājamie kolēģi! Ieņemam vietas un sākam kārtējo Saeimas 19.maija sēdi.
Darba kārtībā Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputāta Jakova Plinera, Nikolaja Kabanova, Vladimira Buzajeva, Jura Sokolovska un citu deputātu pieprasījums ārlietu ministram Rihardam Pīkam par Latvijas Republikas bruņoto spēku dalību Irākas okupācijā. Turpinām debates.
Deputāts Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien mēs turpinām izskatīt valstij ārkārtīgi svarīgu pieprasījumu, kuru ir sagatavojis PCTVL frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs. Tieši viņš arī uzrakstīja apspriežamā pieprasījuma tekstu. Un neskatoties uz to, ka viņu, manuprāt, nepamatoti izraidīja no sēžu zāles, problēma, kas tika ierosināta pēc viņa iniciatīvas, ir un paliek aktuāla.
Godātie kolēģi! Es saprotu jūsu nevēlēšanos uzklausīt opozīcijas argumentus, cenšanos izraidīt no zāles, uzlikt administratīvos sodus un tamlīdzīgi. Es riskēšu minēt, ka par pamatu tam ir kļuvis apstāklis, ka kaut kur dziļi iekšienē jūsos ir pamodusies sirdsapziņa. Dziļi zemapziņā jūs sākat saprast, kādā avantūrā jūs esat iesaistījuši savu valsti, cenšoties iztapt aizokeāna saimniekam. Jūs jau esat izgājuši pusi ceļa un gatavi kaut vai būdami vienatnē paši ar sevi saprast, kādu smagu kļūdu esat pielaiduši. Eiroparlamenta vēlēšanu priekšvakarā jūs jūtat, ka esat atkarīgi ne tikai no rietumu sponsoriem, bet arī no vēlētājiem, no tiem vēlētājiem, lielākā daļa no kuriem nosoda mūsu karavīru piedalīšanos mums pavisam svešajā karā, kas nesola Latvijai nekādus labumus, bet var būtiski kaitēt.
Latvijas tauta izrādījusies gudrāka nekā tās vadoņi. Tauta bija un ir pret šo karu, pret Latvijas piedalīšanos tajā. Un tas ir retais gadījums, ka to, ko ir pastrādājuši.... pastrādājusi valdība, vienādi nepieņem gan latvieši, gan nacionālās minoritātes. Lūk, sabiedrības integrācijas piemērs, pamatus, kurai veltīgi meklē un nevar atrast Muižnieka kunga sekretariāts. Ir skaidri saredzams dezintegrējošais faktors. Valdība, kura rīkojas pretēji sabiedrības interesēm.
Tad, kad zaļais Ministru prezidents bija deputāts, viņš balsoja pret mūsu karaspēka atrašanos Irākā mandāta pagarināšanu. Tagad viņa frakcija droši vien pēc norādījuma no augšas un pretēji savai pārliecībai balsos “par”. Patiesi, jo tuvāk varai, jo tālāk no tautas.
PCTVL vienmēr paliks ar Latvijas tautu, kādus gan apzīmējumus mums arī nepiekārtu. Tajā tālajā februāra vakarā, kad savā kongresā attiecīgie spēki apsprieda, kā labāk likvidēt PCTVL, mēs bijām ielās, mēs bijām pēdējā laikā lielākās pretkara demonstrācijas priekšgalā. Šis pagājušā gada februāra vakars, kad visā pasaulē, visās Eiropas galvaspilsētās notika līdzīgas pretkara demonstrācijas, varēja kļūt par Latvijas neizdzēšamā kauna vakaru. Tolaik mēs glābām dzimtās zemes godu, demonstrējot, ka Latvijai ir izredzes iestāties Eiropā nevis formāli, bet pa īstam.
Karš Irākā tika uzsākts bez ANO mandāta un pretēji ANO lēmumiem. Gads, kas ir pagājis kopš tā sākuma, ir demonstrējis, ka šī kara uzsākšanai nebija nekādu pamatojumu. Visi šie masu iznīcināšanas ieroči patiesībā neeksistēja. Arī Irākas tauta nebija dienu un nakti lūgusi rietumu demokrātijas gāzt diktatora režīmu, jo patlaban pateicīgie pēdiņās no diktatūras atbrīvotie, kuri joprojām ir pakļauti okupācijas administrācijas vadībai, medī atbrīvotājus pēdiņās, apšaujot tos pa vienam. Latvijai, kas ir pārdzīvojusi 1940. un 1941.gada notikumus, ir ar ko salīdzināt procesu, kuru sauc par Irākas atbrīvošanu. Kad amerikāņi tur iegāja, viņi faktiski solīja pasaulei 1940.gada variantu, ka, lūk, viņus Bagdādes galvenajā stacijā sagaidīs ar ziediem. Bet vēlāk viņi izziņos brīvās vēlēšanas pēc patiesu demokrātu sarakstiem. Bet iznāca kā ar nacistiem. Visu, ko varēja, sabombardēja, visur norīkoja kara komandantūras, pielieto spīdzināšanas, bet vietējie imanti sudmaļi un vasīliji kononovi ziedu vietā sagaidīja atbrīvotājus ar fugasiem. Un viss šis barbarisms tiek piesegts, tajā skaitā arī ar mūsu sarkanbaltsarkano karogu.
Cienījamie kolēģi deputāti!
Pagājušajā gadsimtā Latvija nokļuva lielas politikas krustceļos. Tagad tam par piemiņu gandrīz ik mēnesi izkar karogus ar sēru lentēm. Bet tolaik– pirms 60 gadiem– Latvija tika vardarbīgi ierauta lielvalstu politiskajās spēlēs. Bet šodien mēs pilnīgi brīvprātīgi bāžam savu kaklu cilpā.
Cienījamās dāmas un godātie kungi! Mums Irākā nav ko darīt, un tas šodien ir saprotams ikvienam. Atzīsim savas kļūdas, būsim kopā ar savu tautu, atbalstīsim PCTVL un Sociālistiskās partijas frakciju pieprasījumu un visīsākajos termiņos atgriezīsim mūsu puišus mājās!
Paldies jums par uzmanību!
(Sēdes vadītājs acīmredzot nav ieslēdzis mikrofonu.)
Andrejs Aleksejevs (PCTVL).
Kolēģi deputāti! Nu jau otro sēdi mēs ar jums apspriežam nelojālu deputātu iesniegto pieprasījumu ārlietu ministram Rihardam Pīka kungam, ko mūsu cienījamā Pieprasījumu komisija ir noraidījusi.
Savā uzstāšanās es vēršu jūsu uzmanību uz diviem aspektiem: pirmkārt, uz pieprasījuma būtību un, otrkārt, nē, par izglītību es nerunāšu, bet izteikšu savas domas tieši par komisijas lēmumu.
Tātad pirmais aspekts– Latvijas NBS vienības piedalīšanās tā sauktajā miera uzturēšanas misijā. Es ļoti uzmanīgi noklausījos Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja Dalbiņa kunga emocionālo uzstāšanos pagājušajā sēdē. Cienījamais Dalbiņa kungs, savas pasakas un emocijas par redzēto Irākā jūs varētu stāstīt pusaudžiem un pensionāriem, kā arī citiem civiliedzīvotājiem, kas neko nesajēdz šajā jomā, tikai ne man– cilvēkam ar militāro izglītību, kurš daudz vairāk redzējis dienesta laikā nekā jūs. Šajā zālē, ja es nemaldos, tikai diviem deputātiem ir militārā izglītība, kuri ir kompetenti spriedelēt par šo jautājumu nevis kā politiķi un amatieri, bet kā profesionāļi. Un jūs, Dalbiņa kungs, diemžēl neesat starp tiem.
Pagājušajā nedēļā LNT ziņās tika parādīts sižets no Irākas, kurā Latvijas karavīri izteica savu nožēlu par to, kā šeit, Latvijā, vērtē viņu atrašanos tur un kā mēs varam mājas apstākļos spriest par misijas nepieciešamību, nezinot, kas notiek pašā Irākā. Es griežos pie jums, jaunie cilvēki, kas uzstājās ziņu raidījumā. Mums, PCTVL deputātiem, ir tādas tiesības nepārtraukti spriest par šo jautājumu, pirmām kārtām tāpēc, ka mēs nevēlējāmies, lai Latvija iesaistītos šajā “miera” (pēdiņās) misijā un kļūtu par tādiem pašiem okupantiem kā ASV, Lielbritānija un pārējās valstis. Jo vairāk tad, kad arī tauta iebilst pret šo karu.
Taču kolēģi, nerespektējot tautas viedokli nobalsoja par Irākas okupāciju un izteica atbalstu savam jaunajam saimniekam. Šodien pasaulē, tai skaitā ASV un Lielbritānijā, jau neviens nešaubās par to, ka sabiedrība tika maldināta, ka nav nekādu masu iznīcināšanas ieroču, ka vienīgais iemesls bija pats Sadams, nafta un citas ģeopolitiskas intereses. ASV un Lielbritānijas amatpersonas jau atvainojās cilvēku priekšā, kā arī meklē izeju no šīs situācijas.
Un esmu pārliecināts: ja nebūtu Minskai tāda sabiedrotā kā Maskava, tad janki (?) jau tikai Lukašenko dēļ jau sen būtu atraduši iespēju okupēt Baltkrieviju un otrajā dienā arī mūsu puiši kopā ar jankiem būtu bijuši iekšā. Par laimi tas nenotiks nekad, un ASV neuzdrošināsies uzbrukt Baltkrievijai. Tas ir pirmkārt.
Otrām kārtām, jūs, jaunie cilvēki, taču aizbraucāt uz Irāku brīvprātīgi un ne jau aizsargāt mūsu valsti, mani– kā tās pilsoni– un manu ģimeni. Jūs kā jebkuru normālu cilvēku interesē materiālā atlīdzība, un par to neviens jūs nenosoda, tas viss ir izskaidrojams tādā nabadzīgā valstī kā Latvija. To, ka jūs brīvprātīgi nolēmāt pakļaut briesmām savas dzīvības un jūsu radi šeit katru dienu pārdzīvo par jums un lūdz Dievu jūs pasargāt, tad tā ir jūsu personīgā lieta. Bet mēs šeit, Latvijā, pārdzīvojam par visu mūsu tautu un visiem iedzīvotājiem, kas pakļauti terora aktu briesmām, un katru dienu uzmanīgi vērojam to, kas notiek gan Irākā, gan Eiropā.
Šāds ir mans kā militāras personas vērtējums labējai vairākuma
rīcībai.
Un nobeigumā par komisijas lēmumu. Pasakiet man, lūdzu, vai kādam bija kādas šaubas
par šo lēmumu? Man arī ne. Un ziniet, kāpēc? Atbilde ir ļoti vienkārša: mūsu
parlamentā arī nevarēja būt cits lēmums. Starp mums ir kolēģi, kas strādā
parlamentā jau ne pirmo sasaukumu. Vai kāds no jums atceras šādu precedentu, ka
Pieprasījumu komisija būtu lēmusi savādāk? Tad pasakiet man, lūdzu, kāda ir šai
komisijai jēga? Kāda jēga ir Satversmes 27.pantam? Skaidrs, ka ir Saeimas Kārtības
ruļļa piektā sadaļa, kurā ir atrunāta noraidīšanas procedūra un kā jārīkojas
ar opozīcijas pieprasījumiem. Demokrātiskā valstī noraidīšanas iespēja ir pilnīgi
izslēgta, jo tur šajos jautājumos nav nekādu partijisku interešu, bet tikai tautas
intereses. Es ceru, ka maniem mazbērniem ir visas izredzes piedzimt tomēr līdzīgas
demokrātijas laikos. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Artis Pabriks.
A.Pabriks (TP).
Labdien, dāmas un kungi! Es domāju, ka mums ir pienācis laiks varbūt arī pievērsties
citiem dienas kārtības punktiem, bet, ņemot vērā šīs kaislīgās debates, kas
izvērsās jau pagājušonedēļ un sāk turpināties arī šodien, es tomēr gribētu
varbūt bilst dažus vārdus attiecībā gan par Irāku, gan par iepriekš
izskanējušajiem apvainojumiem manā izpratnē, skaidrojumiem manā izpratnē, un arī
propagandu.
Lai nu kā mums vajadzētu vai nevajadzētu salīdzināt Padomju Savienību un
demokrātisko Latvijas Republiku, vienā lietā noteikti Padomju Savienība ir bijusi
pārāka par Latviju. Tas ir propagandas līmenī, un beigās, ka cilvēki šo propagandu
ir apguvuši. Un to mēs redzam, šīs izglītības augļus mēs varam redzēt arī
pašreiz.
Bet, runājot par konkrētā pieprasījuma formu un saturu, es gribētu vispirms pievērst
varbūt jūsu uzmanību pašai formai, kas ir pausta pieprasījumā, un tām kļūdām,
kas patiesībā šeit ir. Un tie cilvēki, kas paši teica, ka ilgi ir strādājuši
Saeimā, diemžēl nav ne ar pašu spēkiem, ne ar savu darbinieku spēkiem spējuši,
teiksim tā, problēmas dokumentos novērst. Un, ja jums ir šis pieprasījums priekšā
uz rokas, jūs varat paskatīties, jūs varat redzēt, ka pirmajā paragrāfā šeit ir
rakstīts, ka Latvija realizē okupācijas politiku Irākā.
Mīļie dāmas un kungi! Man gribētos jums atgādināt, ka tie ir meli, jo patiesībā
mēs tur esam saskaņā ar Apvienoto Nāciju rezolūciju. Un tas ir arī pretrunā tātad
ar to, ko jūs teicāt iepriekš, ka mēs neesam saskaņojuši šo lietu ar Apvienotajām
Nācijām. Mēs esam tur saskaņā ar Rezolūciju Nr.1511, kas stabilizē situāciju
Irākā, un Rezolūcija– Apvienoto Nāciju Rezolūcija– nosaka, ka mēs neesam
okupācijas karaspēks. Vai nu jūs to nezināt, vai jūs vienkārši melojat.
Tālāk nākamais jautājums ir atkal, runājot par šo te... Plinera kungs, es jūsu runu
netraucēju, aicinu jūs netraucēt manējo! (Starpsaucieni no zāles– nesaprotami!)
Sēdes vadītājs.
Nesarunāties!
A.Pabriks.
Tālāk tātad.... “Okupācijas koalīcija atrodas uz militārās sagrāves robežas.
Militārā darbība var tikt pārnesta uz citām valstīm.” Kas viņu nesīs? Kāda
sagrāve šeit ir? Manuprāt, tas vienkārši atgādina šo te bijušo padomju laiku
propagandu. Tālāk: “Latvija piedalās kontaktos.” Kā var piedalīties kontaktos
kāds? Nu, aiciniet varbūt valodniekus, tālākus piemērus es jums šeit arī nedošu.
Es pieļauju, ka ministra kungs ir pietiekami pareizi jums arī atbildējis, ja jūs
gribējāt saklausīt taisnību, jūs varējāt. Ja negribat– arī nesaklausīsiet.
Bet šeit varbūt vēl pāris lietas attiecībā par iepriekšējiem runātājiem, kas
saistībā ar Irāku arī izskanēja. Manuprāt, jūs apvainojāt mūsu karavīrus. Jūs
teicāt, ka viņi ir tur naudas dēļ. Viņi ir algotņi tātad? Viņi nav algotņi. Viņi
aizstāv mūsu valsts intereses. Un šajā gadījumā diemžēl mūsu valsts intereses
atšķiras varbūt no tām interesēm, par kurām dažs labs iepriekšējais runātājs
šeit arī izteicās.
Tālāk bija arī tāds izteiciens kā, piemēram, tauta nebija lūgusi. Ziniet, jūs pats
pieminējāt 1940.gadu, Plinera kungs! Mēs zinām, kā tautas parasti lūdz kādu
palīgā. Varbūt nevajag šeit lieku laiku ņirgāties par tām lietām, kā tautas var
lūgt kādu citu valsti palīgā.
Un visbeidzot. Ziniet, jūs ļoti kaismīgi un skaisti pieminējāt 1940.gadu, mūsu
demokrātiju, mūsu valsts neatkarību, to, kā jūs aizstāvat mūsu valsts intereses.
Bet tad man rodas jautājums. No vienas puses, jūs sakāt, ka jūs piedalāties ielu
gājienos un demonstrācijās, ko jūs darāt arī saistībā ar dažādām mūsu skolas
lietām. Un jūsu kolēģis, ja ne pēc ieročiem vai kā citādi, bet jūsu domu
kolēģis Petropavlovska kungs kaut kādā veidā joprojām pat neatzīst Latvijas
okupāciju. Tad sakiet tā– jūs ar šo kolēģi varat tā mierīgi uz ielas paust
vienas domas un šeit, Saeimā, paust citas domas? Kur ir tā taisnība jums? Un es
domāju, ka visbeidzot tas ļāva gan sabiedrībai, gan pārējiem deputātiem redzēt, ka
Irākas jautājums jau nav jautājums par Irāku. Un pieprasījums, lai tiktos ar mūsu
ārlietu ministru, nav pieprasījums, lai skaidrāk uzzinātu, kura ANO deklarācija šeit
ir spēkā. Tas ir jautājums kārtējo reizi par mūsu valsts patriotismu un par šīs
valsts leģitimitāti. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL ).
Cienījamie kolēģi! It īpaši Pabrika kungs! Jūs vēl nestrādājāt par Ārlietu
komisijas priekšsēdētāju, kad pie mums viesojās Sandra Kalnietes kundze. Un viņas
runas mūsu komisijā bija tīrākā padomju stila propaganda. Tāpēc ka viņa tur daudz
ko runāja par Irākā esošajām raķetēm, neiroparalītiskajām gāzēm un tā tālāk,
un tā joprojām. Nekas nebija atrasts. Un man šķiet, ka visa Amerikas un
Lielbritānijas akcija Irākā bija tieši avantūra, kas bija, teiksim, bāzēta uz šo
propagandu un melīgo informāciju, ko daudzreiz apstiprināja gan ASV, gan
Lielbritānijas amatpersonas.
Bez tam es gribu atgādināt par jēdzienu “okupācija”. Jums kā starptautisko
tiesību speciālistam jāzin, ka okupācija– tas ir stāvoklis, kad ārzemju karaspēks
nodarbojas ar tiešu militāro pārvaldi šajā valstī. Un tas ir Irākā. Irākā
neeksistē leģitīma valsts vara. Tur cilvēki no visām valstīm, arī no Latvijas,
militārie cilvēki, nodarbojas ar tiešu, teiksim, represiju un, teiksim, gan arī ar
pārtikas, teiksim, nodošanu Irākas tautai. Bet mēs varam atgādināt, ka arī
1940.gadā bija tāda situācija Latvijā, kad sarkanā armija spēlēja balalaikas uz
ielām un arī bija kaut kādi kultūras pasākumi, par humanitārajiem aspektiem
runājot.
Tagad es gribu teikt, ka jūs paši nodarbojaties ar propagandu, kad jūs miniet Juri
Petropavlovski, kuram nav nekāda sakara nedz ar mūsu cilvēku atrašanos Irākā, nedz
ar citiem ārvalstu aspektiem. Un man šķiet, ka visā visumā jums ļoti patīk runāt
par Latvijas valsts leģitimitāti. Ja Latvija ir leģitīma suverēna valsts, mums
nevajag īstenot ASV politiku un beigu beigās vajag īstenot savu, Latvijas ārpolitiku.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamais Saeimas Prezidij! Godājamie deputāti! Vienkārši dažas piezīmes, lai
šeit nebūtu klajas muļķības. Tātad Aleksejeva kungs pateica, ka lēmums esot
jāpieņem militāristiem. Nu tā ir
Bet runājot par Irāku. Jā, tur tika pieļautas ļoti daudzas kļūdas varbūt, bet tagad situācija ir drusciņ savādāka. Es tikai dažas tehnikas lietas gribu pateikt. Mēs esam Eiropas Savienībā. Eiropas Parlaments ir apstiprinājis budžetu par vairāku simtu miljonu eiro piešķiršanu Irākas atjaunošanai. Līdz ar to, ja papildina to, ko teica Pabrika kungs, ir diemžēl saskaņā ar ANO pieņemto lēmumu tagad jāapsargā ne tikai naftas vada, .... naftas urbumu atjaunošana, bet arī ūdensvadu, elektroenerģijas tīklu un transporta tīklu atjaunošana un apsargāšana. Un, tāpat kā varbūt varētu uzskatīt, ka ne viss bija pareizi, ieejot šajā Irākā, vēl lielāka kļūda būtu, tagad no tās izejot ārā. Tas ir viens.
Otrs. Madridē donoru konference, tā saucamā, jau nobalsoja par to,
cik katra valsts piešķirs šīs valsts atjaunošanai minētās summas.
Un trešais, ko es gribu pateikt, ka lēmums par karaspēka izvešanu jau ir pieņemts kā
tāds. Ir konceptuālais lēmums, kā jūs zināt. Tātad jūnijā tiek nodota vara
pagaidu padomei, pēc tam nākošā– 2005.– gada sākumā tiek sarīkotas vēlēšanas
un pakāpeniski tiek izvests karaspēks ārā. Tā ka tagad jau vairs runāt par to, ka
mēs tur paliekam, nebūtu pareizi.
Bet es gribētu izmantot gadījumu un pateikt, lai turpmāk neatkārtotos tādas kļūdas,
jo nav neviena atbildīgā. Mums vairs nav ne tā ārlietu ministra, ne aizsardzības
ministra, kurš nosūtīja cilvēkus pilnīgi nesagatavotus, jo mēs redzējām, ka tur
mūsu jaunais aizsardzības ministrs bija spiests braukt un ar savu dzīvību riskēt, un
apskatīties to, kas nav izdarīts. Tātad Tautas partijas ministrs. Un mēs redzējām,
ka tur ir transportieri, kuriem ir bruņuvestes uzkārtas un tā tālāk. Tātad, lai
šīs kļūdas neatkārtotos, ir jāatjauno tas likums, kas bija par starptautiskajām
operācijām, un tur bija teikts, ka Latvija piedalās starptautiskajās operācijās
tikai pēc starptautisku organizāciju ANO vai NATO aicinājuma. Nevis kā ar Kristovska
kunga iniciatīvu bija iestrādāts, ka pēc vienas vai divu valstu aicinājuma. Tātad
vienkārši mums ir jāņem vērā tā mācība, bet šeit ir šī lieta jānoved līdz
galam, jau šoreiz saskaņā ar ANO un Eiropas Parlamenta pieņemtajiem un Eiropas
Savienības lēmumiem. Tāpēc negrozīsim šeit un nejauksim galvu.
Un pēdējā piezīme. Tā kā es biju par procedūru pagājušoreiz pieteicies, bet
nebija sakaru, es gribētu vienkārši pateikt trīs lietas Plinera kungam, kurš šeit
daudz runā arī.
Tātad pirmais. Ja kādu aicina braukt uz Izraēlu, tas nav antisemītisms, bet cionisms.
Otrs. Es nocitēju apzināti savā runā Putina kunga un Krievu rūpnieku asociācijas
viceprezidenta Jurgena aicinājumu krievu bērniem braukt mācīties uz krievu skolām,
kuras Plinera kungs šeit atļāvās nosaukt par fašistiskām. Tā kā... prezidenta
Putina, jūsu cienījamā, pirmās prezidentūras aicinājumus jūs sauciet par
fašistiskiem.
Labi, paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu pieprasījumu ārlietu
ministram Rihardam Pīkam. Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 69, atturas– 2.
Pieprasījums noraidīts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu iesniegumus par dienas kārtības
grozījumiem.
Deputātu Dzintara Ābiķa, Silvas Goldes, Ulda Brieža un citu iesniegums: Saeimas
deputāti lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2004.gada 19.maija sēdes darba kārtībā,
iekļaujot pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi” daļā par iesniegtajiem
priekšlikumiem likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par
likumprojekta iekļaušanu dienas kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret– 15,
atturas– 9. Likumprojekts ir iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Juridiskās komisijas izskatīto likumprojektu
“Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” un nolēma
atbalstīt minētā likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā
lasījumā un lūdz to iekļaut dienas kārtībā pēc 18.dienas kārtības jautājuma.
Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.
Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Arta Pabrika
iesniegumu šodienas dienas kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā
“Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu”, likumprojektu
“Grozījums likumā “Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju”, likumprojektu
“Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību
aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu
aizsardzības pasākumiem””, kā arī likumprojektu “Grozījums likumā
“Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem
aspektiem”” un likumprojektu “Grozījums likumā “Par Hāgas
1961.gada 5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas
piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību””, un likumprojektu “Grozījumi
likumā “Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu
adopcijas jautājumos””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Tiek iekļauts dienas kārtībā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputātu iesniegumu– Bērziņa, Māra Gulbja un
citu: “Lūdzu izmainīt Saeimas sēdes dienas kārtību... 19., 20.maija Saeimas sēdes
dienas kārtību un iekļaut tajā kā pirmo Saeimas lēmuma projektu “Par deputātu
Māra Gulbja, Andra Bērziņa un Krišjāņa Petera ievēlēšanu NATO Parlamentārās
asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā aizvietotājus un apstiprināt deputātu
Aleksandru Kiršteinu par delegācijas vadītāju””. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Inas Druvietes iesniegumu: “Saskaņā
ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz
izdarīt grozījumus šā gada 19., 20.maija Saeimas sēdes izsludinātajā darba
kārtībā un pārcelt 32.darba kārtības punktu– likumprojektu “Grozījumi
Bērnu tiesību aizsardzības likumā”– izskatīšanai pēc 18.darba kārtības
punkta.” Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Tad sākam izskatīt iesniegtos likumprojektus.
Lēmuma projekts “Par deputātu Māra Gulbja, Andra Bērziņa un Krišjāņa
Petera ievēlēšanu NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā
aizvietotājus un apstiprināt deputātu Aleksandru Kiršteinu par delegācijas
vadītāju”. Vai ir no iesniedzējiem kādam kas sakāms? Tad lūdzu zvanu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Un balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Un balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! (Starpsaucieni.)
Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– 1, atturas– 5. Lēmuma projekts pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”.
Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības
likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi
Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” nodot Sociālo un darba lietu
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots
komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi
Valsts darba inspekcijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots
komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Pētera Tabūna,
Annas Seiles un Roberta Zīles iesniegto likumprojektu “Grozījumi
Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai
komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? “Pret” runās deputāts Aleksejevs. Lūdzu!
A.Aleksejevs (PCTVL ).
Godātie kolēģi! Pašas revolucionārākās Saeimas frakcijas likumprojektā, bez
šaubām, runa ir par sodiem. Līdz ar to “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums
atgādina Bībeli, kaut vai ar to, ka Bībelē ir rakstīts: “Ja Dievs grib sodīt
cilvēku, viņš atņem viņam prātu!” Diemžēl ar minēto sodu var sodīt tikai tos,
kam prāts ir, bet nevis tos, kam prātu aizstāj nacionālpatriotiska nojauta. Pāriesim
tomēr pie atsevišķiem deputātiem nesaprotamās lietas juridiskās puses.
Krimināllikumā pastāv daži panti, kas paredz sodu par dažāda veida aicinājumiem.
Un, proti, 77.pants– “Aicinājums uz agresīvu karu”. 81.pants– “Aicinājums
vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts
iekārtu”. 82.pants– “Aicinājums likvidēt Latvijas Republikas valstisko
neatkarību”. Un 83.pants– “Aicinājums graut Latvijas Republikas teritoriālo
vienotību”. Parastie sodi par visiem šiem aicinājumiem ir mazāki nekā termiņi,
kurus piedāvā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Piemēram, par publisku
aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību nolūkā iekļaut Latviju
vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai likvidēt citādā veidā soda ar
brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz 60
minimālajām mēnešalgām. Bet par aicinājumu pāriet ielu neparedzētā vietā
“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK piedāvā sodīt ar tādu pašu brīvības atņemšanas
laiku. Bet daudz lielāku naudas sodu– līdz 100 minimālajām mēnešalgām. Bet, ja
šādu aicinājumu pusaudzis ir izteicis tādu pašu pusaudžu grupai, tad jau ar
brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. Tādējādi šie pseidopatrioti
vērtē draudus valstiskajai neatkarībai daudz zemāk par draudiem, kas nāk no pusaudžu
grupas, kura ir publiski aicinājusi viens otru, piedodiet par izteicienu, apčurāt stabu
kaut kur Čiekurkalnā.
Cienījamie kolēģi! “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums
veido absolūti jaunu parādību pasaules likumdošanā, jo pirmo reizi tiek piedāvāts
sodīt par aicinājumu daudz bargāk nekā par pašu nodarījumu. Par aicinājumu sods
līdz pieciem gadiem, bet par nodarījumu– līdz 15 diennaktīm. Tādu lietu nav
izdomājuši pat mūsu amerikāņu draugi, kuri atsevišķos štatos ir ieviesuši sodu
par publisku pastaigāšanos ar krokodilu bez uzpurņa un saites. Bez šaubām, mēs
saprotam tos motīvus, pēc kuriem vadoties tiek iesniegti tāda veida priekšlikumi.
Pirmkārt, tās ir bailes. Tā ir savas bezspēcības atzīšana krievu skolēnu, bet
pēdējā laikā arī viņu vecāku masu demonstrāciju priekšā. Tā ir sapratne, ka
aparteīda valstij pienāk gals. Vai jūs nopietni domājat, ka ar saviem draudiem jūs
varēsiet apturēt tautas masu kustību? Izraidīt deputātu no sēžu zāles! Liegt
viņam uzstāties sešas plenārsēdes pēc kārtas! Iesēdināt viņus aiz restēm.
Piemēram, Nelsons Mandela 30 gadus sekmīgi vadīja no cietuma savu Āfrikas nacionālo
kongresu, kaut arī, kļūdams par savas valsts prezidentu, viņš nav sācis atriebties
nesaprātīgajiem baltajiem cilvēkiem. Es nedomāju, ka visi Saeimas deputāti vēlas
izskatīties kā idioti un aicinu nenodot šo likumprojektu komisijām.
Gribētos noslēgt savu uzstāšanos ar rindiņu no skolnieku himnas: “Mūs nevar
salauzt un nevar iebiedēt!” Paldies!
Sēdes vadītājs.
Cienījamais deputāt Aleksejev! Vairāk vajag orientēties par likumprojektu, kuru
mēs izskatām, nevis par skolnieku nemieriem. Paldies.
Nākamais debatēs runā Māris Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Piedāvātie likuma grozījumi, protams, nav domāti pusaudžiem, kā
minēja iepriekšējais runātājs. Bet domāti pieaugušiem cilvēkiem, kas uzvedas
bezatbildīgi, uzskatot, ka viņiem ir gan tiesības, bet viņiem nav nekādu pienākumu
pret valsti un likumu, un kuri arvien biežāk aicina ignorēt šo likumu, kā mēs redzam
attiecībā uz Izglītības likumu, bet varam sagaidīt arī par daudz ko citu.
Apvienība tiešām piedāvā papildināt Krimināllikumu ar diviem pantiem. Tātad sodīt
par publisku aicinājumu izdarīt administratīvi sodāmas darbības un par publisku
aicinājumu izdarīt krimināli sodāmas darbības. Pastiprināta atbildība gadījumā,
ja šādas personas musina nepilngadīgus jauniešus, kuri pilnībā nevar novērtēt
šāda nodarījuma sekas.
Tajā pašā laikā piedāvātajās sodu sankcijās ir pietiekami plaša amplitūda no
maziem līdz lieliem sodiem, un tā kā tiesu nespriež ne parlaments, ne kāda parlamenta
frakcija, vienalga, vai tā atrodas labajā vai kreisajā flangā, bet tiesa, tad tiesa
arī izvērtē šādu pārkāpumu smagumu un sabiedrisko bīstamību. Deputātiem par
šīm niansēm būs iespēja izteikties diskusijas laikā.
Mūsu grozījumu mērķis– palīdzēt valsts drošības iestādēm cīnīties pret
šādām bezatbildīgām personām, kuras lielā vairumā ir redzamas tieši to deputātu
kreisajā flangā, kurus pārstāv iepriekšējais runātājs. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par
likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par– 65, pret– 19, atturas–
2. Likumprojekts nodots komisijai.
Likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” ir... Saeimas
Prezidijs ierosina iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”
nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem
ir iebildumi?
Lūdzu, deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Visiem valsts pilsoņiem ir jāievēro likumi. Bet pirmām kārtām
likumi būtu jāievēro mums pašiem– tautas priekšstāvjiem. Un, ja Saeimas deputāts
rupji pārkāpj likumu, tad, neapšaubāmi, deputāts par rupju likuma pārkāpumu ir
jāsoda. Jo pretējā gadījumā mēs savu kolēģi izraidām no sešām plenārsēdēm,
piešķiram viņam bezalgas atvaļinājumu, un konkrēti, iespējams, Buzajeva gadījumā,
viņam tiek dots brīvs laiks, lai viņš varētu dauzīties apkārt un musināt
nepilngadīgos neapmeklēt skolu un veikt varbūt arī prettiesiskas darbības. Un šajā
gadījumā es domāju, ka deputāts ir pelnījis nest arī materiālo atbildību, un
nepārprotami, ka tā būs laba mācība, jo mēs labi zinām, ka dažreiz tieši
materiālā atbildība, tieši materiāls sods ir tas, kas kādreiz ved pie prāta.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi
Saeimas Kārtības rullī” nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par– 61, pret–
19, atturas– 6. Likumprojekts nodots komisijai.
Nākamais iesniegums. Deputāts Pēteris Simsons lūdz piešķirt viņam bezalgas
atvaļinājumu 19. un 20.maijā. Lūdzu balsošanas režīmu!... (Starpsauciens:
“Noraidīt!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par bezalgas
atvaļinājuma piešķiršanu Pēterim Simsonam. Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret–
nav, atturas– nav. Tātad Pēterim Simsonam ir piešķirts atvaļinājums.
Un ir saņemts iesniegums no deputāta Borisa Cileviča par atvaļinājuma
piešķiršanu 13.maijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par
atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Cilevičam 13.maijā. Lūdzu rezultātu! Par–
82, pret– nav, atturas– 2.
Pirms izskatām nākamo dienas kārtības jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta
Aigara Kalvīša iesniegumu, kurā informē, ka viņš ar šo atsauc savu parakstu no
lēmuma projekta “Par deputāta Vjačeslava Stepaņenko ievēlēšanu NATO
Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā pamatdelegātu, par Aigara
Kalvīša, Visvalža Skujiņa, Krišjāņa Petera ievēlēšanu NATO Parlamentārās
asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā aizvietotājus”. Līdz ar to lēmuma....
iepriekšējais lēmuma projekts nav izskatāms.
Izskatām lēmuma projektu “Par Ingas Krigenas-Jurkānes atkārtotu iecelšanu
par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par
Ingas Krigenas-Jurkānes atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas tiesnesi” un atbalstījusi to. Lūdzu arī parlamentu
atbalstīt!
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– 1, atturas– 1. Lēmuma projekts pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Andreja Mihaļčenko atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
M.Segliņš (TP).
Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par
Andreja Mihaļčenko atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas
tiesas tiesnesi” un atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu
rezultātu! Par– 78, pret– 1, atturas– 1. Lēmums pieņemts.
Skatām lēmuma projektu “Par Sanitas Vilciņas atkārtotu iecelšanu par
Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”.
M.Segliņš (TP).
Saeimas Juridiskā komisija, izskatot lēmuma projektu “Par Sanitas Vilciņas atkārtotu
iecelšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”, ir atbalstījusi lēmuma projektu.
Lūdzu parlamentu atbalstīt lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu
rezultātu! Par– 76, pret– nav, atturas– 2. Lēmums pieņemts.
Nākamais– lēmuma projekts “Par Ilzes Ošiņas iecelšanu par Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
M.Segliņš (TP).
Juridiskā komisija izskatījusi lēmuma projektu “Par Ilzes Ošiņas iecelšanu par
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi” un atbalstījusi lēmuma
projektu.
Lūdzu parlamentu atbalstīt lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu
rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts
Lēmuma projekts “Par Gata Štauera iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona
tiesas tiesnesi”.
M.Segliņš (TP).
Juridiskā komisija ir atbalstījusi lēmuma projektu “Par Gata Štauera iecelšanu par
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.”
Lūdzu Saeimas deputātus arī atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu
rezultātu! Par– 75, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais– lēmuma projekts “Par Saeimas deputātu Annas Seiles un Pētera Tabūna
atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālās
darbības izvērtēšanai”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par
lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– 7, neviens atturas. Lēmums
pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Jaunupa atsaukšanu no Parlamentārās
izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei”. Lūdzu
zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu!
Par– 71, pret– 2, atturas– 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Reira atsaukšanu no Parlamentārās
izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei”. Lūdzu
zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu!
Par– 75, pret– nav, atturas– 2. Lēmums pieņemts.
Nākamais likumprojekts– “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un
pagasttiesām””.
Komisijas vārdā– Stepaņenko. Lūdzu!
V.Stepaņenko (LPP).
Juridiskā komisija... Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu
Nr.796, un lēmums bija pozitīvs. Piedāvājam balsot par likumprojektu pirmajā
lasījumā. Bet pirms tam lūdzu arī balsot par steidzamību!
Sēdes vadītājs.
Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs balsojam par steidzamību? Lūdzu zvanu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta izskatīšanu kā steidzamu! Lūdzu
rezultātu! Par– 67, pret– nav, atturas– 1. Steidzamība...
V.Stepaņenko.
Tātad lūdzu deputātus nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņš!
V.Stepaņenko.
Ja deputātiem nav iebildumu, piedāvāju pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Vai deputātiem ir iebildumi, ka šodien izskatām otrajā lasījumā?
Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu!
Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts pieņemts.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”.
Komisijas vārdā– Jaundžeikars. Lūdzu!
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija izskatīja deputātu grupas iesniegumu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu
aprites likumā”. Komisija šo likumprojektu neatbalstīja, bet atbilstoši 85.panta
pirmajai daļai komisija izveidoja, izstrādāja alternatīvo likumprojektu.
Vispirms komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanu
kā steidzamu!
Dz.Jaundžeikars.
... Alternatīvo likumprojektu!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu rezultātu! Par– 42. Nav kvoruma.
Atkārtojam balsojumu! 49– nav…
Dz.Jaundžeikars.
Pirmais ir deputātu grupas iesniegums “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites
likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo
neatbalsta, un ir izstrādāts alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko
dzērienu aprites likumā”, kuru komisija atbalsta.
Un vispirms atzīt steidzamību.
Sēdes vadītājs.
Tā kā mēs ierosinājām likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā, ir
jāatkārto balsojums par steidzamību. Lūdzu zvanu! (Zālē troksnis.)
Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanu kā steidzamu! Lūdzu
rezultātu! Par– 58, pret– 3, atturas– nav. Likumprojekts tiek izskatīts kā
steidzams.
Tālāk vispirms vajadzētu balsot par likumprojektu “Grozījumi
Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, ko ir iesnieguši deputāti, pirmajā
lasījumā. Tā kā ir steidzamība, tad vajadzīgi ļoti daudzi paraksti. Tātad mums par
pirmo jautājumu ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi
Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, ko iesnieguši deputāti. Lūdzu rezultātu!
Par– 6, pret– 19, atturas– 62. Ir noraidīts.
Nākamais ir alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites
likumā”.
Lūdzu, komisijas vārdā!
Dz.Jaundžeikars.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un pieņemt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi
Alkoholisko dzērienu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par–
83, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
Dz.Jaundžeikars.
Līdz 21.maijam.
Sēdes vadītājs.
Citu priekšlikumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
Un izskatīšanas termiņš otrajam lasījumam– 27.maijā.
Sēdes vadītājs.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 21.maijs. Izskatīšana– 27.maijā.
Dz.Jaundžeikars.
Jā.
Sēdes vadītājs.
Paldies!
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Leopolda Ozoliņa, Jāņa Strazdiņa un citu
iesniegumu ar sekojošu tekstu: “13.maija Saeimas sēdes darba kārtībā bija
paredzēts izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts
drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar
VDK konstatēšanu””. Saeimas sēde pēkšņi tika pārtraukta, un minētā jautājuma
izskatīšana tika pārcelta uz sēdes turpinājumu 19.maijā. Lai aizstāvētu savus
Juridiskajā komisijā iesniegtos likuma grozījumus, deputāts Leopolds Ozoliņš bija
sagatavojis uzstāšanos. Diemžēl 19.maijā Leopolds Ozoliņš vēl nebūs atgriezies no
komandējuma uz Maķedoniju un nevarēs piedalīties 19.maija Saeimas sēdē. Lūdzam
pārcelt likumprojekta izskatīšanu no 19.maija sēdes uz kārtējo sēdi–
20.maijā.” Lūgums deputātiem par šo jautājumu balsot, ka pārceļam uz 20.maiju.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šā likumprojekta pārcelšanu uz
20.maiju. Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 47, atturas– 17. Priekšlikums ir
noraidīts, un paliek dienas kārtībā un tiek izskatīts šodien.
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.
Lūdzu, komisijas vārdā– Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Cienījamie deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir iepazinusies ar
sagatavotajiem grozījumiem un lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta izskatīšanu
steidzamības kārtā! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret– 4, atturas... neviens
neatturas. Likumprojektam ir piešķirta steidzamība.
I.Druviete.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu.
Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
izskatīts.
Kādi būs priekšlikumi par iesniegšanas termiņiem?
I.Druviete.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– šā gada 19.maijs pulksten 18.00. Izskatīšana
otrajā lasījumā– 20.maijā.
Sēdes vadītājs.
19.maijs līdz pulksten 18.00. Izskatīšana 20.maijā. Vai ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts
drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar
VDK konstatēšanu””.
Juridiskās komisijas vārdā– Mareks Segliņš.
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi četrus iesniegtos priekšlikumus.
1.priekšlikumu Juridiskā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu. (Starpsauciens: Jābalso!”) Jābalso? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 44, pret– 1, atturas– 36. Priekšlikums pieņemts.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (TSP).
Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien man gribētos izteikties par 3.– deputāta Ozoliņa priekšlikumu, kas ir saistīts ar 17.pantu.
Nu... pēc maniem novērojumiem, Valsts drošības komitejas kartotēka, kas tautas valodā tiek saukta par čekas maisiem, kā staipāma un ilgi lietota kožļājamā gumija kalpojusi par nodarbes objektu ikvienai Saeimai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Un šobrīd strādājošais parlaments nav izņēmums.
Man gadījās novērot, ka pēdējos gados čekas maisi tiek vilkti
dienas gaismā visbiežāk tajās reizēs, kad nepieciešams amortizēt kādu jūtīgu
sociālu problēmu. Un arī šoreiz ietrāpījies, ka lielas sabiedrības daļas prātus
satrauc cenu kāpums, taču var jau arī būt, ka tā ir tikai tāda apstākļu
sakritība.
Toties pavisam droši, ka nevienam... varu pateikt, ka nevienam tā arī nav izdevies
sadakterēt Ahileja papēdi, kas kā pagātnes rēgs turpina vilkties līdzi, ļaujot
tautas kalpiem nodarboties ar dažādām politiskām spekulācijām, kas arī čakli tiek
darīts.
Jo šajos gados taču sabiedrībai ne reizi nav bijis lemts apjaust, kas tad ir šie
čekas maisi. Politiķi allaž ļāvuši dominēt emocijām, tā arī neļaujot apjaust un
neveicot izvērstu analīzi, kas mainīsies vai nemainīsies, ja kartotēka tiks
publiskota.
Saeimā atkal veica līkločus lemjot, ka arī nākamos desmit gadus ar VDK saistītās
personas nevarēs tikt ievēlētas pašvaldībās, parlamentā vai strādāt valsts
svarīgās institūcijās.
Diemžēl kārtējo reizi šis jautājums nevis tika izskatīts pēc būtības, bet kļuva
par atsevišķu politiķu publiskas eksponēšanās reizi.
Nu, daži labējie politiķi atkal cenšas Saeimas komisijās piebļaut ja ne Eiropu, tad
vismaz Rīgu ar saukļiem par to, kādus nopietnus draudus valsts drošībai var radīt
bijušie čekisti.
Manuprāt, notikušais tikai vēlreiz parāda, ka dažiem politiķiem Saeimā joprojām
pietrūkst prasmes un vēlmes tikt galā ar pagātnes sāpīgākajām problēmām. Un ka
regulāras domu apmaiņas, kas jau sen robežojas ar farsu, par saldu mušpapīru vairs
kalpo tikai lētticīgākajai vēlētāju daļai. Kamēr vairākums šiem emociju
uzplūdiem pievērš arvien mazāk uzmanības.
Tieši tāpēc noilguma termiņa pagarināšana līdz 20 gadiem mums nav pieņemama pēc
būtības. Mums jāskatās uz nākotni, nevis uz pagātni. Bet daži te atkal grib spriest
par skeletu, nevis par dzīvu organismu. Ļoti šaubos, ka likumā noteiktie ierobežojumi
ir pirmām kārtām attaisnojami ar leģitīmu mērķi. Otrkārt, nepieciešami
demokrātiskā sabiedrībā. Un it īpaši tieši tagad, kad mēs jau esam Eiropas
Savienības un NATO dalībvalsts.
Atļaušos kolēģiem atgādināt vienu svarīgu secinājumu no Satversmes 2000.gada
30.augusta sprieduma. “Likumdevējam periodiski izvērtējot attiecīgu politisku
situāciju valstī un ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību, būtu jālemj par
ierobežojumu termiņa noteikšanu apstrīdētajās normās, jo šādi pasīvo vēlēšanu
tiesību ierobežojumi var pastāvēt tikai noteiktu laiku.”
Mēs uzskatām, ka likuma 17.pantam ir tikai viens mērķis– ierobežot konkrētiem
cilvēkiem tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās, Saeimā. Tiesiska pamata tam
vairs nav. Un apsverams būtu jautājums par to, ka kāds var griezties Satversmes tiesā
un tur uzvarēt.
Un es lūdzu neatbalstīt šo te likumprojektu kopumā. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šī lieta ir mazliet sarežģīta, un tomēr
jautājums ir tāds, par kuru mums vajadzētu skaidri zināt, ar ko te ir darīšana.
Redzat, čekas maisi jeb cilvēki, kas ir, tā sakot, iesaistīti, bijuši dienestā
ziņot par saviem… sava laika cilvēkiem zem padomju režīma. Tur var būt ļoti
dažādi likteņi un dažāda prakse notikusi. Stāvoklis ir tāds, ka mūsu valstī nav
dokumentu par to, ko šie kartotēkā uzskaitītie ziņotāji jeb aģenti, ko viņi ir
darījuši vai nav darījuši. Nav! Tātad... Bet tie dokumenti nav nekur pazuduši, nav
sadedzināti piemēram. Dokumenti ir aizvesti tālu projām, viņpus Maskavas novietoti un
ir Krievijas drošības dienestu rīcībā.
Kas no tā izriet? Starp tiem, kas ir šinī sarakstā, kartotēkā, tur var būt ļoti
normāli, godīgi cilvēki, kuriem tiešām ar nodevību nav nekāda sakara. Par piemēru,
zinātnieki, kas ir braukuši uz zinātniskām konferencēm, un, protams, ir viņiem bijis
šādā vai tādā veidā jāatskaitās par to, kas tajā konferencē noticis, kur viņi
dzīvojuši un tā tālāk. Nekas ļauns. Tur var būt pat varoņi starp šiem kartotēkā
pieminētajiem. Bet tur var būt cilvēki ar ļoti smagiem noziegumiem, kuru dēļ citi ir
dabūjuši ciest daudzus gadus izsūtījumā. Arī tādi tur var būt. Bet mēs nezinām,
un neviens neatklās mums to kartotēku, respektīvi, dokumentus, izstrādes lietas, ko
aģenti īstenībā darījuši, Krievija nedod, kaut gan mums būtu tiesības uz šiem
dokumentiem. Krievija tos neizdod!
Un rodas šāds stāvoklis. Cilvēks, kurš ir lielu pārkāpumu izdarījis, viņš var
kļūt un var būt mūsu laikā tikmēr, kamēr viņš dzīvo, tā sauktais ietekmes
aģents. Viņš neko nedara, viņam nekas nav jādara. Bet, ja viņš atrodas zināmā
pozīcijā valsts darbā, tad viņa rīcība ir piesieta, ieķīlāta. Viņš nevar darīt
to, ko viņš varbūt labprāt gribētu. Pietiek ar vienu zvanu, un viņam pasaka: “Tu,
Jāzep, atceries savu pagātni un tu rīkojies tā! Vai nu rīkojies, vai
nerīkojies...” Viņš ir ietekmējams un vadāms, lai viņa grēkus neatklātu tie,
kuru rīcībā viņi ir. Lūk, kas par lietu! Tas ir izņēmuma stāvoklis. Tas nav tā,
kā, piemēram, ar partijas biedriem, kaut arī augsta līmeņa KP biedri. Viņu funkcija
bija redzama, zināma. Un skaidrs, ja šie cilvēki visi ietu cauri zināmai atklāsmei un
paši izstāstītu savus grēkus, tad jau varētu spriest, kādā amatā viņi var
strādāt vai ne. Bet tieši tas, ka noslēpums paliek, noslēpums, kuru neviens nevar
atklāt, zināms personu loks var palikt tanī ietekmes sfērā, ka viņš ir
ietekmējams. Un tas varētu valsts drošībai nākt par sliktu tiešām. Un, tā kā
šeit jau nav vispārējs aizliegums jebkādu arodu strādāt, un te tikai varētu būt
runa par zināmu arodu noliegumu šiem cilvēkiem.
Tā ka neko nevaram darīt. Apstākļi ir tādi, ka jāpatur spēkā nepielaišana pie
zināma līmeņa valsts darba. Bet, no otras puses, šīs kartotēkas publicēšana
nodarītu vairāk ļaunuma nekā labuma, jo neviens nevarētu neko pierādīt– ne
“par”, ne “pret”, un mēs tikai šķeltos vēl vairāk. Viens otru varētu lamāt,
viens otru zākāt varētu. Šī publicēšana neko labu nedotu. Un, piemēram, Vācijā,
kur ir atklāta šo aģentu darbība daudz lielākā mērā nekā pie mums, arī nav
vispārībai nodota šī cilvēku...
Sēdes vadītājs.
Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies!
P.Kļaviņš.
... šo cilvēku saraksts. Tas ir tikai tiem, kas ir cietuši, var iegūt tiesības
zināt, kas par cietušo ir kaut ko ziņojis, bet pārējiem nav tiesību pieprasīt
sarakstu jeb, par kādu interesējoties, noskaidrot, vai, teiksim, tas un tas ir sarakstā
vai nav sarakstā. Uz tādu jautājumu Vācijā atbildi nedod attiecīgā pārvalde, un
tas ir ļoti...
Sēdes vadītājs.
Kļaviņ, laiks ir beidzies!
P.Kļaviņš. ...korekti regulēts.
Sēdes vadītājs.
Paldies!
Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu: Kampara, Jaunupa, Druvietes,
Repšes, Šadurska parakstītu iesniegumu “Lūdzam izsludināt pārtraukumu
Saeimas sēdē uz 15 minūtēm.” Viens var runāt “par”, viens “pret”. (Zālē
troksnis.) Neviens nerunā ne “par”, ne “pret”. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par deputātu iesniegto priekšlikumu– par pārtraukumu uz 15
minūtēm! Lūdzu rezultātu! Par– 41, pret– 43, atturas– 4. Priekšlikums nav
pieņemts.
Turpināsim debates. Deputāts Arvīds Ulme.
A.Ulme (ZZS).
Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es šodien nerunāšu kā pēdējais
čekists tik daudz, kā tas, ka es Augstākās padomes deputāts biju tajā laikā, kad
tika pieņemts šis likums un tika noteikti šie 10 gadi. Un attiecīgi jau tajā laikā
līdzīgas situācijas bija Lietuvas, Igaunijas un citām postpadomju valstīm. Un arī
vēl domājām, ka tie 10 gadi jau ir nu pāri pārēm, lai šo sabiedrību konsolidētu,
jau tā ilgstošu laiku. Šodien mēs redzam likumprojektā, ka vajadzētu vēl pēc 20
gadiem vēl palielināt šo, latviski sakot, šļuru, jo tās ovācijas, kas notiek ap
šiem čekas maisiem, jau nu gan, es domāju, ir sabiedrībai jau sen tā vispār
“piegriezušās”.
Pirmais un galvenais, cienījamie deputāti, ko es gribu teikt un ko es
atkārtoju dienu no dienas, ir tas, ka šie saraksti nav atgūti kaut kādā bruņotā
iebrukumā čekā un atņemti viņiem pa ceļam, izsūtot uz Maskavu un tā tālāk. Es
biju tieši tajā laikā deputāts, un mēs staigājām starp Drošības komiteju, to
Stabu ielas kantori tukšo, un Augstāko padomi, un tad arī tur šie maisi bija, kā
saka, nolikti mums labi pieejamā un redzamā vietā. Pirmkārt, es gribu, un es ļoti
brīnos par to elementāro lūgumu, ko jau izteica iepriekš, kad tika šis likumprojekts
apspriests, ka vajadzētu pieaicināt, piemēram, no Satversmes aizsardzības biroja,
pieaicināt bijušos šos ... nu... šai komisijai, kas šo likumu šeit izskata.
Pieaicināt bijušos VDK ģenerāļus un kas tur vēl, un kas tur vēl, un ekspertus un
tad paprasīt, kā var gadīties, ka tāda organizācija kā čeka var mierīgi atstāt
savu aģentūru.
Un vēl jau tas ir absurds, ka daļu no aģentūras, vienu daļu, viņi kaut kā
paspējuši aizvest un noglabāt, bet viena daļa ir it kā tur tāda nejauša, it kā
nejauši palika. Un tas taču ir visiem skaidrs šobrīd. Ne tikai... tur nav jābūt kaut
kādiem dižiem ekspertiem. Bet visiem skaidrs, ka tas sarakstiņš ir atstāts speciāli.
Un ar speciālu un vienu nolūku. Un šis nolūks tiek arī īstenots, un šīs sekas mēs
redzam diendienā. Lietuva piedzīvoja, ka viņi zaudēja vienu no saviem
brīnišķīgākajiem politiķiem– Kazimiru Prunskieni, kad parādījās šīs
kartiņas. Mums nepietiek ar Andrejevu un tā tālāk. Mēs vēl un vēl, vēl uz 20
gadiem viņu... šito te ārprātu turpināsim, labi zinot, ka īstā kartotēka nevar un
nekādā gadījumā netiek atstāta. Tas ir elementāri saprotams. Un tad kāpēc ar
šitādu pasviestu kartotēku tagad likumā mums tagad ieviest? Kāpēc nav atdalīti tie,
kas ir ārpus kartotēkas? Varbūt, ka te ir tā doma. Ka ir čekas štata darbinieki. Ka
nevajag mums nekādos čekas maisos, bet ka ir konkrēts saraksts: konspiratīvo
dzīvokļu turētāji, rezidenti un tie, par kuriem ir zināms, kas nav maisos, bet kas ir
viņu darba grāmatiņās rakstīts. Tad kāpēc tos neatdala no konkrētiem šiem
atrastajiem maisiem? Skaidrs ir viens, ko es gribētu, tiešām aicinātu balsot pret šo
priekšlikumu no tā viedokļa, ka tiešām ir jāizbeidz ar šitiem maisiem un šitā
ņemšanās ar šo maisu... čekas sarakstu ir jāizbeidz. Ja tā būtu patiesība, tad
varbūt pa šiem 10 gadiem kāds no šiem likumprojekta iesniedzējiem var pateikt, vai ir
kāds tiešām čekists, kurš ir tad atklāts, kur izskatot, šos maisus atverot, un mēs
pēkšņi esam secinājuši, ka ir tāds kāds šausmīgais ziņotājs, kas ir visu laiku
drausmīgi ziņojis, un te nu, lūk, viņš ir, un tas liecinātu, ka maisos atrodas
tiešām mūsu sabiedrībai bīstami cilvēki. Nav! Bet es zinu tikai, ka maisos ir
atrodami Vides aizsardzības kluba 87., 88., 89.gada valdes domnieki un aktīvisti, ka
viņi, jā. Un mēs satiekamies diendienā, un viņi tad ir. Tad iznāk, ka tie, kas pirms
atmodas, pirms atmodas, kas...
Sēdes vadītājs.
Deputāt Ulme, jūsu debašu laiks ir beidzies.
A.Ulme.
... kādos tur sarakstos viņi ir. Bet tie, kas patiešām būtu kaut ko izdarījuši, tie
nav. Un vajadzēs beidzot tiešām tiesāt cilvēkus par viņu darbiem. Un, ja kāds ko ir
nodevis vai kam ir noziņojis un nodarījis, tad to arī tiesāt pēc visiem attiecīgiem
likumiem un izbeigt un balsot pret šo.
Sēdes vadītājs.
Nākamais deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Tikai dažas piezīmes.
Pirmais. Es gribētu nedaudz oponēt Kļaviņa kungam. Katrs ierēdnis, kurš var būt
ietekmējams, viņš var brīvprātīgi uzrakstīt to, kur viņš ir darbojies, un nekāda
ietekme viņam nebūs. Bet par 20 gadiem un par kartotēkas publicēšanu. Es īsti
negribētu piekrist Ulmes kungam. Es redzu četrus precīzus iemeslus, kāpēc nevar
aizliegt cilvēkiem saņemt informāciju. Pirmais– mums ir jāpavelk svītra. Tieši
otrādi! Gadu pēc šādas kartotēkas publicēšanas kaut kur valdības vēstnesī vai es
nezinu, kādā veidā tas tiks regulēts, viņi zaudēs, es domāju, 90% no savas
vērtības. Ja viņa atkal paliks nepublicēta, atkal nākošgad spekulēs, pēc jaunām
Saeimas vēlēšanām būs atkal spēki un tā tālāk, un mēs vilksim 20 gadus šo
jautājumu.
Otrs. Motīvs. Daudzi nav tur ierakstīti, ziniet, tāpēc, vai ne, mēs to nedrīkstam,
un daudzi kļūdas dēļ tur ir. Es nedomāju, ka tur ir daudzi kļūdas dēļ. Es nezinu
par Vides klubu, Ulmes kungs, bet tie daži no LNNK, kas tur bija, kā viņi paši gāja
un uzzināja pirms vēlēšanām, diemžēl bija spiesti atzīties, ka viņi tiešām tur
arī ir. Neko briesmīgu viņi nebija izdarījuši, bet viņi tur bija, un kļūdas tur
nebija nekādas. Pamatot, ka tur daži nav, ziniet... tad mēs vispār nevienu aģentu
nevaram nosaukt. Tāpēc, ka nākošgad varbūt te būs savervēts kāds ķīniešu
aģents, pēc tam varbūt būs vēl kādas valsts aģents, un tāpēc pateikt, ka mēs
nevienu un neko nedrīkstam publicēt, jo, ziniet, nāks atkal klāt, nekas nav perfekts.
Trešais. Preses brīvība. Dāmas un kungi! Nav informācijas sabiedrībā, kas nevarētu
būt pieejama, ja tā nav saistīta ar cilvēka personīgo veselības stāvokli. Tagad par
morāles jautājumiem.
Redziet, ja tiesnesis iedzer, iebrauc stabā, tad vai jums nemaz nav žēl viņa daudzo
radu, ja šo tiesnesi izvazā pa avīzēm? Viņa bērni iet skolā... ja jau jūs esat tik
kristālaizvainojami, tad iesniedziet šeit priekšlikumu, ka ne par viena cilvēka jeb
amatpersonas personīgajiem grēkiem nevar būt nekāda informācija. Viņiem taču visiem
ir radinieki. Kāpēc tad visas avīzes ir pilnas ar katru, kas ir kaut ko izdarījis?
Cieš viņa radi, cieš viņa bērni. Ir jābūt vienādam principam, Ulmes kungs,
demokrātiskā sabiedrībā. Nav neviena iemesla, kāpēc aizliegt, un kas tad mēs...
aizliegsim citam Latvijas pilsonim? Mēs neesam nekādi aizliedzēji vai atļāvēji. Ir
pieņemtas starptautiskas normas par cilvēku personīgo stāvokli vai valsts varbūt kaut
kādu ļoti lielu noslēpumu, tad to ievērosim. Nu ko mēs te nākam un aģitējam par
to, ka mēs atkal ar kaut ko aizliegsim kādam iepazīties. Ja šāds saraksts ir un ja
kāds ar to grib iepazīties, tad lai viņš iepazīstas. Es neredzu tur neko milzīgu.
Un pēdējais. Es domāju par 20 gadiem. Morāla pieeja šim jautājumam, no morālās
puses. Vai Latvija ir atrisinājusi visus okupācijas jautājumus? Vai Krievija ir
atzinusi šeit okupācijas, teiksim, faktu kā tādu? Vai Latvija nav pilna ar
ienaidniekiem? Vai jūs nelasāt avīzēs aicinājumus.. tāds Briskins nesen rakstīja
“Čas”, ka šī valsts ir jāsagrauj... Nodokļi viņai nav jāmaksā. Un tā tālāk
un tā tālāk. Ja tādā stāvoklī mēs dzīvojam, šie jautājumi nav atrisināti, un
tāpēc morāli vēl vismaz ir jāpaiet desmit gadiem, es uzskatu... Tā ka nekas
briesmīgs par šiem 20 gadiem nav.
Sēdes vadītājs.
Pirms turpinām debates, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu iesniegumu– Antas Rugātes, Jura Dalbiņa, Silvas Goldes un citu ... lūdzu turpināt Saeimas sēdi, līdz tiek izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””... Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu? Ir. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par sēdes turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– 12, atturas– 3. Sēdes darbs tiek turpināts.
Nākamā deputāte Seile debatēs.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Aleksandrs Kiršteins sāka runāt jau par 4.priekšlikumu– par to, vai VDK dokumenti ir izmantojami un publicējami bez ierobežojumiem. Bet mēs vēl apspriežam 3.priekšlikumu.
Un, noklausoties Arvīda Ulmes uzstāšanos, es gribētu teikt, ka šajā priekšlikumā, 3.priekšlikumā, par sadarbības fakta konstatēšanu nav minēts ne vārds “maiss”, ne “kartotēka”. Šeit ir runāts par sadarbības fakta konstatēšanu. Sadarbības faktu var konstatēt ar VDK arī ar tiesas palīdzību, kā jau tas daudzkārt ir noticis.
Iespējams, ka varētu būt arī šāds noilguma termiņš, kuru noteiktu vēl 20 gadus uz priekšu, ja būs pieņemts tā saucamais Lustrācijas likums, kuru jau vairākkārt Saeimā ir virzījusi TB/LNNK. Bet Saeima nekad nav izšķīrusies par šī likuma pieņemšanu, jo šajā likumā, manuprāt, bija ļoti rūpīgi izanalizētas situācijas, un cilvēkam bija dotas tiesības brīvi paziņot par savu sadarbību ar VDK, un tad viņš varēja tikt apžēlots, un viņa vārds varbūt nebūtu izpausts arī plašākai sabiedrībai, ja viņš būtu nožēlojis savu darbību.
Un tāpēc augsti slavējama ir Andrejeva kunga rīcība, kurš atzina šo sadarbības faktu. Un vai kāds visā Latvijā viņu par to nosoda? Un viņa nodarījums, protams, ir mazs, jo viņš nav iznīcinājis nevienu cilvēku, nav nodevis nevienu cilvēku, bet kartotēkā viņš ir bijis. Un viņš to ir atzinis, un tas ir pareizi.
Tāpēc es atbalstu deputāta Ozoliņa priekšlikumu, kurš paredz tikai to, ka sadarbības fakta konstatēšanai nav noilguma, un aicinu arī pārējos Saeimas deputātus balsot par šo. Protams, ka varētu tikt sagatavots arī vēl joprojām šis Lustrācijas likums, bet tas ir mūsu nākamais darbiņš.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Lūdzu zvanu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Balsojam par Leopolda Ozoliņa 3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par– 35, pret– 42, atturas– 6. Priekšlikums nav pieņemts.
M.Segliņš.
4.priekšlikums.
Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Debatēs Juris Sokolovskis. Lūdzu!
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Principā visiem jau ir apnicis, ka katru gadu kāda politiskā partija
nāk ar iniciatīvu kārtējo reizi atvērt šos te čekas maisus.
Principā mums ir trīs rīcības varianti.
Pirmais variants– tātad slēgt šos čekas maisus un aizmirst uz mūžīgiem laikiem
vai noteikt kādu termiņu, piemēram, 50 gadi, un pēc šiem 50 gadiem šos te maisus
publiskot.
Otrais variants. Otrais variants– tomēr pieņemt lēmumu un publiskot šos datus tagad.
Trešais variants, ko izmantoja iepriekšējās Saeimas un visi pārējie, tātad stiept
garumā un nepateikt ne “jā”, ne “nē”.
Principā es atbalstu gan pirmo, gan otro variantu. Šoreiz deputāts Ozoliņš tātad
piedāvā publiskot VDK dokumentus bez ierobežojumiem. Es domāju, ka šis priekšlikums
ir atbalstāms un pieliktu punktu šai ilgajai vēsturei.
Paldies! Aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Artis Pabriks.
A.Pabriks (TP).
Dāmas un kungi! Tautas partija ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt čekas maisu
atvēršanu. Mēs uzskatām, tāpat, kā tas ir rakstīts latviešu leģionāru kapos, ka
mēs gaidām taisnības augšāmcelšanos. Mēs zinām, ka šie maisi nedos... šo maisu
atvēršana nedos pilnīgu skaidrību, bet mēs uzskatām, ka tie ir jāatver pašreiz. Un
nav vairs šeit ko kavēties. Jo patiesībā jau dilemma ir starp divām lietām: vai nu
mēs tos atveram tūlīt, vai arī mēs vienkārši tos neatveram nekad un sadedzinām. Un
mēs zinām, ka pilnīgu taisnību mēs šeit šā vai tā neiegūsim, bet, manuprāt, ir
pienācis pēdējais laiks izšķirties.
Un šajā sakarā es aicinu arī tos šaubīgos deputātus, arī tos, kas ir opozīcijā,
arī tos, kas pieder citām labējām partijām, šeit nesatraukties un balsot tāpat, kā
to dara Tautas partija,– par maisu atvēršanu. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (JL).
1987.gadā, kad es studēju vēsturniekos, mani pie Brīvības pieminekļa aizturēja
milicijas virsnieki. Tā saruna bija diezgan īsa. Tā beidzās ar to, ka man tika
atņemta studenta apliecība. Ilgi īstenībā nebija jāgaida, un mani izsauca
attiecīgā Latvijas Valsts universitātes nodaļa uz sarunu. Nu, sarunā ar dažādākām
metodēm man tika piedāvāts sadarboties. Es atteicos. Un es uzskatu, ka vairumā
latviešu savā laikā, kad viņi nokļuva tādās situācijās, atteicās sadarboties. Un
tie, kas piekrita, tie paši lai skaidro, kad šie maisi tiks atvērti, kāpēc viņi ir
piekrituši un kāda ir bijusi viņu motivācija sadarboties.
Es aicinu visus atbalstīt čekas maisu atvēršanu!
Sēdes vadītājs.
Deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Cienījamie deputāti! Es arī gribu sākt ar atmiņu stāstījumu. 1987., šķiet, gadā
Latvijas inteliģences aprindās klīda trimdas žurnāls “Vaga”, kurā tika
publicēti tā sauktie čekas ziņotāji vai aģenti, vai cilvēki, kas ir snieguši
pakalpojumus šai organizācijai. Un starp tiem bija liela daļa mums labi zināmu
kultūras un zinātnes darbinieku.
Un, spriežot pēc atmiņām par reakciju, kāda bija toreiz, varu prognozēt, kas notiks
tagad. Cilvēki, kuriem jau iepriekš bija radusies nepatika pret cilvēku, kura vārds
bija šajā sarakstā teica: “Nu, protams, mēs jau sen to zinājām!” Bet turpretim,
ja šajā sarakstā, bija tāda cilvēka vārds, ka mēs to uzskatījām par godīgu,
reakcija bija: “Tas jau nevar būt, tā ir falsifikācija, ziniet, nu tur būs kāds
pārpratums!” un tamlīdzīgi. Un tādu pašu reakciju es prognozēju arī tagad. Mums,
protams, ir jārēķinās ar faktu, ka, kā zināms, tā sauktajos maisos ir tikai
apmēram 4000 vienību tā saukto aģentu kartīšu. Un aptuvenais reālais skaitlis
varētu būt līdz pat 25 tūkstošiem. Tātad mums ir jārēķinās, ka mūsu rīcībā
nonāks tikai neliela daļa, varbūt aisberga redzamā daļa. Un mums ir jādomā par,
lūk, ko.
Maisus publicēsim. Labi. Bet mums ir jādomā, ar kādiem komentāriem, kādā veidā,
vai gadījumā par katru kartīti mums tomēr nebūtu jābūt kādiem pierādījumiem
papildus tikai šīm skopajām ziņām un arī jāsagatavo sabiedrība šai reakcijai.
Un par to visu es ieteiktu domāt pirms šo maisu atvēršanas. Un
šeit būtu darbs noteiktai darba grupai. Mēs pieņemsim politisku lēmumu, bet par
praktisku rīcību, par procedūru noteikti mums vēl būs jāspriež ilgi un rūpīgi,
izanalizējot pilnīgi visus aspektus– gan politiskos, gan juridiskos, gan arī
psiholoģiskos. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamie kolēģi! Nav sevišķi laimīgs apzīmējums– maisi. “Čekas maisi”.
Laikam katrs saprot kaut ko citu ar tiem maisiem. Nav maisu. Runāsim par to, kas ir. Ir
kartotēka. Ko šī kartotēka liecina? Nekā neliecina vairāk kā to, ka saskare, kaut
kāda veida saskare ar Valsts drošības komiteju cilvēkam ir bijusi. Varbūt viņš arī
ir parakstījis, ka viņš, piemēram, apmeklējis bioloģiskās ķīmijas kongresu
ārzemēs, atbraucis un stāstījis, kas tajā kongresā notika. Apmēram tā. Viņš
paraksta. Un viņš ir tur. Kartotēkā ir iekšā. Tas nav nekāds maiss. Viens būtu
skaidrs. Neko no vēstures dokumentiem nedrīkst iznīcināt. To nu nekādā ziņā ne.
Atvēršana, respektīvi, tāda veida publicēšana, nedotu nekādu labumu, sliktumu–
noteikti. Jo, kā Druvietes kundze teica, šis saraksts ir tikai viena neliela daļa no
tiem, kas ir īstenībā sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju. Starp šiem
cilvēkiem varētu būt daži, kuriem ir lieli grēki. Varētu būt, bet tas taču
neizslēdz iespēju, ka attiecīgais cilvēks, saskaroties ar faktu, ka tur viņa vārds
ir, viņš kandidē tagad uz kādu noteiktu amatu, viņš iet pie attiecīgās valsts,
teiksim, iestādes un saka tā: “Es jums varu visu atklāt, kas šinī laikā notika,
kāda veida sadarbība vai kāds kontakts, vai kas man bija.” Un ar to viņš garantē,
ka par viņu neatklās neko tādu, ko viņš nav pateicis. Ar to tā lieta ir lielā
mērā nokārtota.
Bet vienkārši publicēt vienu sarakstu, par kuru mēs nezinām, ko katrs ir darījis vai
nav darījis, mēs vienkārši palielinām naidu savā starpā, savā sabiedrībā,
nesaticību un aizdomas un dodam iemeslu lamāties vienam uz otru. Nu, nav labi tā!
Tātad lai paliek dokumenti tur, kur tie ir, tiek glabāti. Netiek publicēti, jo ar to,
gribi vai negribi, tiek mesta ēna uz šo cilvēku skaitu. Priekš kam tas ir vajadzīgs?
Un, ja ir runa par to, kādā amatā kāds var strādāt, bet viņa vārdam tur ir
saistības, tad tas ir īpaši skaidrojams. Tā nav problēma, ko nevar atrisināt.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Godājamie kolēģi! Varbūt šodiena ir tāda neparasta, ka man iznāk tomēr runāt
mūsu frakcijas deputāta Leopolda Ozoliņa vārdā, jo faktiski viņš bija tas, kas šo
ierosinājumu iesniedza. Es zinu, ka viņš pats ļoti gribēja par šo jautājumu
uzstāties, viņa vārdus es, protams, neteikšu, bet tiešām no šīs tribīnes es gribu
izteikt pateicību tiem deputātiem, kas nobalsos un atbalstīs šo Leopolda Ozoliņa
priekšlikumu, jo viņam kā nacionāli domājošam mūsu valsts pilsonim ir ļoti, es
zinu, šis jautājums būtisks, pie sirds, un tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu frakcijas
Zaļo un zemnieku savienības deputāta Ozoliņa priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Ko mēs šobrīd redzam šajā Saeimas plenārsēžu zālē, kad
izskatām tiešām tik būtisko Latvijas tautai jautājumu par čekistiem, par mūsu
vēsturi, par tiem cilvēkiem, kas ir daudz ļauna darījuši mūsu tēviem, vectēviem un
arī mums? Latvijas sabiedrība ilgu laiku ir par šo diskutējusi, ir domājusi, ko ar to
darīt, un, protams, čekistus mēs negribam redzēt mūsu vidū, mūsu varas
struktūrās, vietās, kas lemj par mūsu nākotni.
Par ko mēs balsosim šobrīd? “Jaunais laiks” uzskata, ka čekistiem ir jābūt
atklātiem, tomēr tā metode, kā Tautas partija šobrīd rīkojas, ir klaji nepareiza,
populistiska un vērsta tikai uz savu pabalējušo spalvu spodrināšanu. Ko mēs redzam?
Vēl pāris dienas atpakaļ Juridiskās komisijas vadītājs no Tautas partijas Mareks
Segliņš, kura komisija tieši diskutēja šo projektu, runāja šādus vārdus. Es
citēju: “Vai Latvijas sabiedrība kaut ko tiešām iegūtu, ja saraksti tiks
publicēti, jo jau tā lielākoties cilvēki cits citu necieš, un deputāti pauž bažas,
vai cilvēki kļūs laimīgāki, ja saraksti tiks publiskoti?” Tikai pāris dienas
atpakaļ Tautas partija uzskatīja savādāk. Tad kāds ir tas mērķis, kāpēc šobrīd
Tautas partija aicina visus balsot par čekas maisu atvēršanu? Tas ir tikai viens un
vienīgs– elementārs populisms ar mērķi uzvarēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un
iegūt tur lielāku ietekmi.
Godātie kolēģi! “Jaunais laiks” tiešām vēlas, lai čekisti ir atklāti, bet
skatīsimies uz to, kā tas tiek darīts, un tomēr mēģināsim šīs lietas kārtot
saprotami, loģiski un diskutējot. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Arvīds Ulme.
A.Ulme (ZZS).
Cienījamie deputāti! Nu tiešām šajā brīdī mums ir jāizvēlas starp diviem
ļaunumiem mazākais ļaunums. Jo faktiski turpināt šo visu čekas maisu būšanas arī
vairs ilgstošāk, es domāju, nevar. Un te runāt– populisms, ne populisms, vienkārši
sabiedrībai jau sen tas viss ir apnicis. Tā lieta ir tāda, ka dabīgi, ka varētu būt
šo sadarbības faktu konstatēšana, ja tā būtu tā kā mēs Augstākās padomes laikā
toreiz domājām, ka tas noritēs, kā saka, tiesiski precīzi un īsti, kas par ko ir
vainojams. Šajā gadījumā sadarbības fakts tiek konstatēts vienkārši. Tu esi
izsaukts uz čeku, tātad tu biji tur? Jā, biju. Viss! Vai tu biji komandējumā uz
ārzemēm, vai pēc tam, vai, piemēram, kā mūsu Cēsu kultūras namā vienkārši
ienāca... pie mums, kas Cēsu baznīcas torni taisīja, pienāca pie mums visiem
drošības dienests un aizveda uz to Drošības komiteju. Un es prasīju, kādas ir viņam
tiesības, viņi teica– viņi man parādīs tiesības. Un visi mēs, kas tur bijām un
Cēsu baznīcas torni taisījām, tātad mēs esam sadarbībā, jo mēs bijām. Arī tur
bija mans draugs Vitālijs Kolomejevs no Latgales, un viņš teica tikai trīs vārdus
“Nazinu, nabiju, nateikšu”. Mēs sēdējām koridorī un to dzirdējām, jo viņš to
ļoti skaļi teica. Nazinu, nabiju, nateikšu. Un, vienalga, viņš tagad ir sadarbojies
ar čeku, vai ne? Nu... beigās vispār tā sadarbība kā tāda.... sabiedrībā jau
liecina par cilvēku izsūtīšanu un tā tālāk.
Nu vajadzētu patiešām publicēt tad šito sarakstu, un tad tiešām varbūt būs miers.
Un publicēt ar tādu norunu, ka tie ir tie cilvēki, par kuriem droši var teikt, ka
viņi nav īstie čekas aģenti.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Mihails Pietkevičs.
M.Pietkevičs (TP).
Cienījamie kolēģi! Mani pilnīgi neizbrīna tas, ko burtiski pirms dažām minūtēm
šeit no tribīnes mums teica deputāts Kampars, tādēļ, ka, protams, ka šeit ir
partijas, kurās ir tikai viens viedoklis un tikai viena taisnība, viens pareizs uzskats,
un viss. Bet šeit ir Tautas partija, kura vienmēr ir runājusi un teikusi par to, ka ir
daudz un dažādi domājoši deputāti, katrs ar savu viedokli, un šī viedokļu
dažādība ilgās un garās reizēm diskusijās ļauj nonākt līdz vienam vienotam,
pareizam lēmumam, kā tas ir noticis arī šajā gadījumā, runājot par šo
likumprojektu un runājot par tiem dažādajiem konkrētajiem jautājumiem, uz cik ilgu
laiku vēl pagarināt šos ierobežojumus, vai publicēt vai nepublicēt tā sauktos
čekas maisus.
Tad arī šoreiz es varu pateikt, ka Tautas partijas praksē ir bijusi diezgan gara un
smaga diskusija par šo, kur, teiksim, viens otru ir pārliecinājis, un kā rezultātā,
piemēram, ir radies arī šis konkrētais
Es domāju, ka tas ir pilnīgi pareizs lēmums, kādu Tautas partija ir pieņēmusi, un, es domāju, ka šeit tieši otrādi... Es jūtu un redzu, ka te ir tāda neliela tā kā varbūt “Jaunā laika” divkosība, ka it kā vienā vārdā viņi saka, ka viņi jau tā kā būtu par to, un par visiem ierobežojumiem, un par čekas maisu publicēšanu, bet tajā pašā laikā varbūt kārtība nav īstā, un varbūt ka tomēr mums Eiroparlamenta likumā vajadzētu iestrādāt to, ka čekistiem ļauj tur balotēties, un es redzu šeit tādu “Jaunā laika” divkosību, runājot par šo jautājumu.
Tas man būtu arī viss, ko es vēlētos par to teikt. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Valdis Dombrovskis.
V.Dombrovskis (JL).
Godātie kolēģi! Tikko mēs dzirdējām deputāta Pietkeviča runu par 4. – deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu, kuru “Jaunais laiks”, protams, arī atbalsta, bet, runājot par divkosību un tamlīdzīgām lietām, tad atliek vien paskatīties iepriekšējā balsojumā par noilgumu, kur Tautas partija kopā ar PCTVL, ar Tautas saskaņas partiju balsoja par to, lai būtu noilgums. Acīmredzot starp Tautas partijas biedriem ir tādi, kuri laikam arī grib slēpties aiz šī noilguma, lai nevarētu bez noilguma izmeklēt čekistu noziegumus. Tā ka es gribētu teikt– sarkani oranžā koalīcija visā tās spožumā.
Paldies par uzmanību! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Dombrovska kungs! Ja nu runā par dubulto morāli, tad jūs to nedrīkstat darīt nu nekādā gadījumā! Jums jau nu, “Jaunais laiks”, vajadzēja muti šobrīd aizvērt, es atvainojos par izteicienu.... Kas nobalsoja par to, ka čekisti varēs kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās? Kas nobalsoja? (Zālē troksnis.). Kas?
Tāpēc runāt par dubulto morāli šeit nevajadzēja, Dombrovska kungs! Nokaunieties labāk!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Tikko cienījamais Ābiķa kungs aicināja turēt muti. “Jaunais laiks”, protams, to arī darīs, pakļaujoties šim jaukajam uzaicinājumam.
Bet runājot par dubultmorāli... Ābiķa kungs, Tautas partijas balsojums par noilgumu čekistu noziegumiem vēl nav atdzisis. Tāpēc, Ābiķa kungs, kādreiz ieklausieties arī jūs savos labajos padomos. Un ne vienmēr visu vajag runāt no šīs tribīnes.
Ja ir kādai partijai, nudien, es neteikšu, ka Tautas partijai ir dubultmorāle. Nē! Tautas partijai nav dubultmorāles. Tautas partijai vispār nav morāles.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Paulis Kļaviņš– otro reizi.
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamie kolēģi! Jūs domājat, ka mēs, atturoties un nebalsojot tanī brīdī par attiecīgo liegumu uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām kandidēt, esam tagad pavēruši ceļu bijušajiem čekistiem. Tad parādiet vienu no viņiem, kurš kandidē! Uz Eiropas Savienību kandidē, manuprāt, cilvēki ar lielāku niknumu pret Latvijas valsti un neatkarību nekā dažs labs no tiem, kas ir kartotēkā pazīstams kā cilvēks, kas ir sadarbojies. Tā ka tas tomēr nesaskan. Galīgi nesaskan! Mums tik un tā būs jāsastopas, un tur mums vajadzētu gan vairāk nevis vienam otru mēģināt gremdēt, bet turēties kopā par to, lai šie cilvēki, kas bez kaut kādas saskares ar čeku tomēr ir ļoti lielā kontrastā pret Latvijas neatkarību, lai viņus neievēl, bet mēs viens otru negremdējam. Tas būtu labāk.
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas. Vai... Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim
par Leopolda Ozoliņa 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– 9, atturas–
2. Priekšlikums atbalstīts.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
5.priekšlikumu lūdzu!
M.Segliņš.
5.priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par
likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret– 14,
neviens neatturas. Likums pieņemts. Paldies!
Lūdzu deputātus reģistrēties ar balsošanas kartēm! Lūdzu zvanu! Lūdzu
reģistrācijas režīmu!
Sekretāram Bartaševičam nolasīt reģistrācijas izdruku!
Bet, kamēr viņš gatavojas... Kamēr viņš gatavojas, es gribu informēt deputātus, ka
šodien izglītības un zinātnes ministrs savas atbildes iesniedzējiem nesniegs, jo
iesniedzēji ir apmierināti ar viņa rakstisko atbildi, un līdz ar to šī tikšanās
nenotiks. Lūdzu!
A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Pēteris Simsons, Valdis Dombrovskis, Ina
Druviete, Pēteris Kalniņš, Artis Kampars, Andis Kāposts, Guntars Krasts, Ģirts Valdis
Kristovskis, Leopolds Ozoliņš, Krišjānis Peters, Jānis Reirs, Staņislavs Šķesters,
Ingrīda Ūdre, Roberts Zīle un Ērika Zommere. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Godātie deputāti! Šīsdienas sēde tiek slēgta. Un sēdi turpināsim 20. datumā
pulksten 9.00 no rīta. Paldies!