Cīņa par ES konstitūciju vēl turpinās

Pirmdien Briselē notikušajās sarunās par Eiropas Savienības (ES) konstitūciju arvien nav rasts risinājums balsu svaram ES Padomē. Tā kā ES Padome ir galvenā lēmumu pieņēmēja, balsu sadalījums un balsošanas sistēma ir ļoti būtisks jautājums. Šķiet, ka neviena valsts nav ar mieru atkāpties no savām prasībām. Ārlietu ministra Riharda Pīka izteikumi liecina, ka Latvija kopā ar citām mazajām valstīm neplāno piekāpties dažu valstu prasībai ieviest tām mazāk izdevīgu balsošanas modeli ES Padomē.
Balsu sadalījums šajā institūcijā bija arī galvenais strīdus ābols pērnā gada nogales sarunām par pamatlīguma galīgo versiju. Atsevišķu valstu pozīcijas bija krasi atšķirīgas un arī ilgstošu diskusiju ceļā nesamierināmas. Saskaņā ar pašreizējo sistēmu, kas noteikta 2000.gada beigās parakstītajā Nicas līgumā, Spānijai un Polijai, kur iedzīvotāju skaits ir uz pusi mazāks nekā Vācijai, katrai tiktu piešķirtas 27 balsis, kamēr Vācijai un Francijai katrai tikai par divām balsīm vairāk (29). Spānijas un Polijas premjerministri diskusijās stingri iestājās par šādas sistēmas saglabāšanu. Tai pašā laikā Francija un Vācija uzstāja uz jaunu “dubultā vairākuma” balsošanas sistēmu, kura tika ietverta Eiropas Konventa sagatavotajā līgumprojektā. “Dubultā vairākuma” sistēma paredz, ka lielākā daļa ES lēmumu jāpieņem ar vienkāršu dalībvalstu vairākumu, pārstāvot vismaz 60 procentus no Savienības iedzīvotājiem. Nesamierināmo pozīciju dēļ Starpvaldību konferences diskusijas nebija iespējams pabeigt. Lielākajā daļā pārējo jautājumu vienošanās tika panāktas ātri.

Galējā robeža

Pirmdien Briselē ārlietu ministru tikšanās laikā lēmumi netika pieņemti. Tikšanās nav devusi gandrīz nekādus rezultātus – joprojām Spānija un Polija grib, lai “dubultā vairākuma” sistēmā tiktu ieviests princips, ka lēmumu var pieņemt tad, ja balsojošo valstu iedzīvotāji pārstāv vairāk nekā 60 procentus Savienības iedzīvotāju. Ja tiktu ieviests šāds princips, lielo valstu ietekme ES būtu lielāka. Tad, lielajām valstīm apvienojoties, būtu iespējams vieglāk bloķēt sev nevēlamus lēmumus. Pēc R.Pīka teiktā, “mūsu aprēķini liecina, ka visefektīvākā un dinamiskākā lēmumu pieņemšana būtu gadījumā, kad balsu proporcionālais sadalījums būtu 50 pret 50 [50 procentu valstu balsojums, kur katras valsts balsij ir vienāds svars, un 50 procentu Savienības iedzīvotāju pārstāvniecības princips]. Mūsu mērķis ir samazināt starpību starp šiem diviem skaitļiem. Latvija piekrīt arī attiecībai 55 pret 55. Mūsu interesēs ir nepieļaut, lai balsojumam būtu jāreprezentē vairāk nekā 60 procentu Savienības iedzīvotāju. Vairums mazo un vidējo valstu ir tādās pašās domās kā mēs.”
Tomēr jāatceras, ka politika ir kompromisu māksla un nereti nākas piekāpties. R.Pīks atzīmē, ka “galējā robeža, līdz kurai varam atkāpties, ir attiecība 50 pret 60”.

Kādu vietu zaudēsim
Eiroparlamentā

R.Pīks norāda, ka vēl ārlietu ministru tikšanās laikā pārrunāts jautājums par vietu skaitu Eiropas Parlamentā. Pašlaik Eiropas Parlamentā mazo valstu iedzīvotāji ir labāk pārstāvēti, proti, viens eiroparlamentārietis no mazas valsts pārstāv mazāku iedzīvotāju daudzumu, bet lielo valstu parlamentārieši pārstāv lielāku savas valsts iedzīvotāju skaitu. Eiropas Konvents pamatlīgumā iekļāva principu, kas vienādo mazo un lielo valstu iedzīvotāju pārstāvniecību. Tomēr šāda iniciatīva nav guvusi atbalstu. “Tas nozīmētu, ka dažām mazajām valstīm, piemēram, Maltai, būtu jāsamierinās ar četrām deputātu vietām. Pašlaik mazākais vietu skaits ir piecas. Tomēr eventuāli mums ir jārēķinās ar to, ka nākotnē kādu vietu Eiropas Parlamentā mums nāksies zaudēt,” saka R.Pīks.

Jāuzkrāj pieredze

Latvija joprojām ir viena no retajām, kas prasa savu pastāvīgu komisāru. Pēc R.Pīka teiktā, mēs uzstājam, lai jautājums par Eiropas Komisijas lielumu un komisāru skaitu pēc 2014.gada netiktu precizēts. “Šī ir pirmā tik lielā paplašināšanās ES vēsturē. Vēl nav skaidri zināms, kā Komisija funkcionēs. Mums ir jāuzkrāj pieredze, lai zinātu, kā efektīvāk strādāt 25 valstu Savienībai,” teic R.Pīks.

Būt vai nebūt
kristietībai konstitūcijā

Vēl viens no jautājumiem, kas plašu rezonansi guvis visā Eiropā, ir atsauces iekļaušana ES pamatlīgumā par kristīgajām vērtībām. Šajā nedēļā ES prezidējošajai valstij Īrijai tika nosūtīta septiņu Savienības dalībvalstu vēstule, kurā izteikts lūgums iekļaut ES konstitūcijā atsauci uz Eiropas kristīgajām saknēm. Šo lūgumu izteikušas Lietuva, Itālija, Polija, Malta, Portugāle, Čehija un Slovākija. Minēto valstu ārlietu ministri vēstulē norāda, ka nedrīkst ignorēt divus tūkstošus gadu ilgo kristietības ietekmi uz Eiropas kultūru.
Savukārt līdz šim pret šādu ideju iebilst Francija un Beļģija, kā arī vairākas citas dalībvalstis, kur lielāko iedzīvotāju daļu veido protestanti.

Punkts netiek pielikts

Kā norāda R.Pīks, Īrijas prezidentūras sarunu vešanas taktika ir tāda, ka “tiek izrunāti strīdīgie jautājumi, bet punkts pielikts netiek”. Tas nozīmē, ka skaidrība par konstitūcijas galīgo versiju tiks noskaidrota tikai sammitā, kas notiks 17. un 18.jūnijā. Vēl viena Starpvaldību konference pirms lielās tikšanās plānota 14. – 15. jūnijā Luksemburgā. Tomēr R. Pīks norādīja, ka nepieciešamības gadījumā varētu tikt sasaukta vēl viena tikšanās.

Jāatceras arī
par ratifikāciju

Viens no soļiem ir panākt vienošanos starp dalībvalstu vadītājiem. Tomēr ne mazāk sarežģīta varētu izrādīties pamatlīguma ratifikācija ES dalībvalstīs. Ja visur lēmums būtu jāpieņem parlamentam, iespējams, ratifikācijas process valstu galvām nesagādātu problēmas. Bet atsevišķas valstis jau paziņojušas, ka par ratifikāciju lems iedzīvotāji referendumā. Ja kaut viena no valstīm noraidīs konstitūcijas ratifikāciju, tās stāšanās spēkā varētu būt apgrūtināta.