Cik vienlīdzīgi esam?

Straujiem soļiem tuvojas kārtējās vēlēšanas. Latvijas balsstiesīgajiem pilsoņiem uz vēlēšanām jādodas jau pēc pāris nedēļām – 12. jūnijā, lai ievēlētu savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā. Latvijas Satversme paredz, ka jebkādas cilvēka pamattiesības tiek īstenotas bez diskriminācijas, tajā skaitā arī tiesības tikt ievēlētam Saeimā, pašvaldībās, kā arī Eiropas Parlamentā. Tomēr, rūpīgi pārdomājot, varam nonākt pie secinājuma, ka ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir dotas vienādas iespējas tikt ievēlētiem. Tāpat zināma nevienlīdzība pastāv arī pašu deputātu starpā, ir pārliecināts Saeimas deputāts Boriss Cilevičs.

Dubultā morāle

Jebkurā valstī ir noteikti ierobežojumi personām, kuras var balotēties vēlēšanās. Piemēram, lai personu ievēlētu Eiropas Parlamentā, jāsasniedz 21 gada vecums, tā nedrīkst būt bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta, utt. Tomēr kopumā Latvijā novērojama tendence, ka ierobežojumu kļūst arvien mazāk, norāda B. Cilevičs. Piemēram, nesen tika atcelti ierobežojumi kandidēt personām neatkarīgi no valsts valodas prasmes. Uz Eiropas Parlamenta deputāta vietu tagad var kandidēt arī tā sauktie bijušie čekisti, kā arī personas, kas pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās. Šie divi minētie ierobežojumi gan ir spēkā attiecībā uz personām, kas vēlas balotēties Saeimas vēlēšanās. Tādējādi redzams, ka zināmā mērā Saeimas un Eiropas Parlamenta potenciālajiem deputātiem tiek piemēroti dubulti standarti. Eiropas Parlamentā ir pieļaujama tādu personu ievēlēšana, kas bijušas čekas štata darbinieki, bet Saeimā – nav.

Cilvēktiesību ierobežošana –
līdzsvara meklēšana

Konferencē “Cilvēktiesības un deputāta pienākumi”, kas notika 25. maijā, runājot par iespēju vēl uz desmit gadiem pagarināt aizliegumu bijušajiem čekas darbiniekiem balotēties vēlēšanās, tika atzīmēts, ka ļoti rūpīgi jāpārdomā, vai šādi ierobežojumi ir pamatoti un nepieciešami.
Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktore Ilze Brands-Kehris skaidro, ka “ļoti rūpīgi jāseko līdzi tam, lai cilvēktiesību ierobežošana tiktu līdzsvarota. No vienas puses, protams, ir iespējams ierobežot cilvēka tiesības balotēties vēlēšanās, bet, no otras puses, ir jāskatās, vai sasniegtais mērķis attaisno izmantotos līdzekļus”.

Naudas lietas

Šķiet, ikvienam Latvijas iedzīvotājam priekšvēlēšanu laiks saistās ar vērienīgajām reklāmas kampaņām, kurās politiķi sola darīt mūsu dzīvi labāku, skaistāku un vieglāku. Lai solījumi sasniegtu vēlētāju ausis, tiek tērētas ļoti lielas naudas summas un nereti tieši lielākie naudas tērētāji tiek pie lielākā vietu skaita, piemēram, Saeimā. Tāpēc neapgāžams ir B. Cileviča arguments, ka “ar tukšu maku Saeimā netiksi – tam ir vajadzīgas arī zināmas finanses, spēja pārliecināt cilvēkus, lai ziedo naudu, utt. Tāpēc atbalstāms būtu priekšlikums par partiju finansēšanu no valsts budžeta un priekšvēlēšanu tēriņu ierobežošanu. Protams, tas ir nepopulārs lēmums, bet tas būtu solis virzienā, lai lielākai daļai cilvēku tiktu dotas līdzīgākas iespējas tikt ievēlētiem Saeimā un Eiropas Parlamentā.”
Tomēr opozīcijas deputāts norādīja, ka, visticamāk, jaunais partiju finansēšanas likums tuvākajā laikā netiks pieņemts.

Imūni pret sodiem
par ātruma pārsniegšanu

Latvijas likumdošanā paredzēts, ka Saeimas deputātu nevar sodīt bez likumdevēja piekrišanas. Nereti Saeimas plenārsēžu laikā notiek balsojumi par viena vai otra deputāta izdošanu administratīvai sodīšanai, piemēram, par ātruma pārsniegšanu, vadot automašīnu. “Manuprāt, deputāta neaizskaramības jautājums ir diskutējams un pilnveidojams. No administratīvo sodu imunitātes vajadzētu atteikties. Deputāta imunitāte ir svarīga, lai netraucētu un neiespaidotu lēmumu pieņemšanu. Grūti iedomāties, kā sods par ātruma pārsniegšanu varētu ietekmēt viņa profesionālo darbību,” pārliecināti skaidro B. Cilevičs.

Dažādā deputātu imunitāte

Deputāta skatījumā, pastāvošā tautas vēlēto priekšstāvju imunitāte ir nepilnīga. “Likumdošanā noteikts, ka deputātam ir imunitāte, bet par tās atcelšanu vai konkrētu sodu piemērošanu lemj pats likumdevējs. Tātad teorētiski, ja opozīcijas deputāts tiek, piemēram, vajāts, Saeima lemj par viņa izdošanu. Bet cita situācija ir tad, ja Saeima lemj par pozīcijas deputātu. Pozīcijas deputātam ir daudz lielāka iespēja saņemt Saeimas atteikumu izdošanai nekā opozīcijas deputātam. Tātad opozīcijas deputāts ir mazāk imūns nekā pozīcijas deputāts. Manuprāt, šeit spilgti izpaužas tas, ka deputāti patiesībā nav vienlīdzīgi,” teic B. Cilevičs.

Ceturtā vara

Visi Saeimas deputāti, kuri uzstājās ar uzrunu konferencē, norādīja uz lielo plašsaziņas līdzekļu ietekmi sabiedrībā. “Mediju loma sabiedrībā lielā mērā nosaka, kas tiks ievēlēts. Nav noslēpums, ka atsevišķiem laikrakstiem viens vai otrs kandidāts vai deputāts simpatizē vairāk nekā cits. Tādējādi tiek veidots arī laikraksta lasītāja viedoklis,” pārliecināts B. Cilevičs.
Tomēr konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka gadu no gada situācija Latvijā pilnveidojas. Pamazām tiek izskausti ierobežojumi personām balotēties vēlēšanās. Arī vēlētāju loks kļūst arvien plašāks. Piemēram, pērn Satversmes tiesa atcēla balsošanas tiesību ierobežojumu, kas personām pirmstiesas apcietinājumā liedza balsošanas tiesības. Vēl tikai jācer, ka vēlētāji vairāk izvērtēs potenciālo pārstāvju darbus, nevis vadīsies no reklāmas saukļiem un tās daudzuma plašsaziņas līdzekļos. Pagaidām izskatās, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas būs pirmās ar tik klusu un nemanāmu priekšvēlēšanu kampaņu. Tikai jācer, ka tas veicinās nevis iedzīvotāju pasivitāti vēlēšanu dienā, bet gan balsotāju centienus izvērtēt kandidātu solījumus un patiesās iespējas Eiroparlamentā.

Lappusi sagatavojusi
Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv