Alkohola tirdzniecības jautājumos – atšķirīgi viedokļi

Sākotnēji, kamēr likumprojekts vēl tika apspriests Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, deputātiem bija grūti rast kompromisu jautājumā par optimālajiem alkohola tirdzniecības laikiem. Visbeidzot atbalstu guva priekšlikums aizliegt visu veidu alkohola, tātad arī alus, mazumtirdzniecību laikā no pulksten 22 līdz 8, izņemot tirdzniecības vietas, kurās alkoholu tirgo izlejamā veidā un tas tiek patērēts uz vietas, kā arī beznodokļu veikalus (likuma 6.panta 1.daļa). Ar šo normu alkohola ražotājiem un tirgotājiem acīmredzot jāsamierinās. Jāpiebilst, ka likums bija obligāti jāpieņem līdz 1. maijam, lai alkoholisko dzērienu aprites noteikumi nodrošinātu dzērienu brīvu un neierobežotu kustību visu ES dalībvalstu, tātad arī Latvijas, teritorijā. Taču, kā izrādījās, likums slēpj negaidītus “zemūdens akmeņus”.
Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta 1.daļas 2.punktā noteikts, ka alkoholiskos dzērienus nedrīkst tirgot “kioskos, novietnēs un ēkās, kuras nav nodotas ekspluatācijā”, bet šā paša panta 3.daļa tirdzniecību aizliedz “telpās, kurās nav tirdzniecības zāles vai tā ir mazāka par 20 kvadrātmetriem”. Šo normu tieša interpretācija nozīmē, ka problemātiska kļūst, piemēram, alus izbraukuma tirdzniecība brīvdabas pasākumos, kā arī alus dārzu darbība. Likumam neatbilstošu alkohola tirdzniecības vietu darbība kļūst atkarīga no pašvaldības iestāžu iecietības. Savukārt pircējos neizpratni izraisa fakts, ka pēc pulksten desmitiem vakarā netiek pārdots arī bezalkoholiskais alus. Ir saprotams, ka radusies situācija nav pa prātam nedz alkohola ražotājiem, nedz tirgotājiem, nedz arī patērētājiem.

Aldari ierobežojumos
nesaskata jēgu

“Likuma ietekmē samazināsies alus ražotāju apgrozījums. Faktiski tas jau ir samazinājies, kopš alu tirgot atļauts tikai līdz pulksten 22. Turpmāk acīmredzot nāksies ražot mazāk produkcijas, tādēļ būs arī jāsamazina darbinieku algas. Tātad valsts budžetā tiks nomaksāts mazāk nodokļu,” rezumē akciju sabiedrības “Bauskas alus” rīkotājdirektors Vladimirs Barskovs. Viņš arī norāda uz tirdzniecības noteikumu saistību ar alkohola patēriņa tendencēm: “Pērn Latvijā patērētā alus daudzums, rēķinot uz vienu cilvēku, bija 61 litrs. Savukārt Igaunijā attiecīgais skaitlis ir 69, bet Lietuvā tika izdzerts vidēji 71 litrs. Rietumeiropā aina ir šāda: Vācijā izdzer 135 – 140 litrus, Čehijā 145 – 150 litrus. Toties vairāk nekā piecdesmit procentu no visa Latvijā patērētā alkohola daudzuma ir stiprais alkohols, kamēr citās Eiropas valstīs šis rādītājs parasti ir 20 – 25 procenti. Ir zināms, ka, jo mazāks ir alus patēriņš, jo vairāk lietoti stiprie alkoholiskie dzērieni. Jāņem arī vērā, ka nav statistikas par tā dēvētajās “točkās” tirgotā alkohola daudzumu. Taču šobrīd norit cīņa pret godīgiem ražotājiem!”
Loģisku izskaidrojumu V. Barskovs nesaskata arī normā, kas nosaka tirdzniecības vietas platību: “Kāpēc tieši divdesmit, nevis, piemēram, trīsdesmit, četrdesmit vai simt četrdesmit? To neviens nevar paskaidrot. Šobrīd Latvijā faktiski ir aizliegta alus izbraukuma tirdzniecība, un darbojošies alus dārzi būtībā ir spiesti pārkāpt likumu. Pašreizējā likuma redakcija var būt izdevīga vienīgi nelegālas izcelsmes alkohola tirgotājiem.”
Alus darītāji jau vairākkārt izteikuši neapmierinātību ar viņu viedokļa ignorēšanu Saeimā. Viens no būtiskākajiem aldaru argumentiem ir ierobežojumu negatīvās ekonomiskās sekas.
“Latvijas Alus darītāju savienība bija gatava palīdzēt likuma tapšanā, mēs Saeimai piedāvājām padomu, bet tas netika ņemts vērā. Taču mēs neesam ienaidnieki, no mūsu nodokļiem tiek maksāta alga arī deputātiem!
Piemēram, “Bauskas alus” pieskaitāms pie mazajiem alus ražotājiem. Mums pastāvīgi nepieciešams daļu peļņas ieguldīt uzņēmuma attīstībā. Mūsu tirgus daļa ir četrarpus procenti, pērn pārdevām 498 000 dekalitrus alus. Šogad “Bauskas alus” apgrozījums ir ievērojami audzis, kaut gan visā valstī alus tirdzniecības kopējais apgrozījums pirmajos četros mēnešos samazinājās par diviem procentiem, salīdzinot ar pagājušā gada rādītājiem. Mūsu ražotne dod darbu 146 cilvēkiem, kas Bauskas mērogiem nav maz. Bet jaunais likums var novest pie situācijas, kad mums nāksies samazināt ražošanas apjomus un atlaist darbiniekus. Kam tas vajadzīgs?” vaicā V. Barskovs.
“Bauskas alus” rīkotājdirektors pauž atbalstu saprātīgiem alkohola tirdzniecības ierobežojumiem: “Protams, mēs arī esam par to, lai alkoholiskie dzērieni netiktu pārdoti nepilngadīgajiem. Taču tirdzniecības laika ierobežojumi, manuprāt, nav vajadzīgi. Citās valstīs, piemēram, Lietuvā un Igaunijā, nav arī normu, kas aizliegtu alus tirdzniecību brīvdabas apstākļos. Arī Vācijā, Čehijā un citur Rietumeiropā darbojas alus dārzi, un tas nekādas problēmas nerada.”

Vai aldaru intereses
tiek lobētas?

Taisnības labad gan jāatzīmē, ka likuma grozījumu nepieciešamību atzīst arī valsts varas pārstāvji. Jau tūdaļ pēc Alkoholisko dzērienu aprites likuma izsludināšanas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vērsās pie Saeimas ar aicinājumu precizēt alkohola tirdzniecību regulējošās normas. 25.maijā parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija gan nobalsoja par grozījumiem, kas atļauj alu tirgot kioskos un alus dārzos, taču atstāja spēkā normas, kas ar šādu tirdzniecību ļauj nodarboties tikai līdz šā gada 1.septembrim. Vakar komisijas sēdē tika nolemts likuma grozījumu izskatīšanu lūgt izslēgt no Saeimas plenārsēdes, lai steigā pieņemtie grozījumi nebūtu par iemeslu prezidentes prasībai pēc likuma atkārtotas izskatīšanas. Tomēr atbildīgās komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Pirmās partijas deputāts Dzintars Jaundžeikars pauda ticību, ka principiālu likuma grozījumu nebūs. Viņš izteica neizpratni par Zemkopības ministrijas nostāju, kas izpaužas, lobējot alus darītāju intereses, kaut gan ministrijas pārziņā ir arī citu dzērienu ražošana. Dz. Jaundžeikars arī norādīja, ka tirdzniecības laiku ierobežojumu attiecināšana uz bezalkoholisko alu acīmredzot izskaidrojama vai nu ar likuma normu patvaļīgu interpretāciju no tirgotāju puses, vai arī dzērienu neatbilstību jēdziena “bezalkoholisks dzēriens” saturam. “Dzēriens par alkoholisku uzskatāms, ja alkohola saturs tajā pārsniedz 0,5 procentus. Tātad, ja šis saturs ir mazāks, tas nav alus, bet, ja lielāks – tas nav bezalkoholisks dzēriens,” paskaidroja komisijas priekšsēdētājs. Viņš norādīja, ka pirmām kārtām tiks izveidota darba grupa likuma grozījumu izstrādāšanai un līdz plenārsēdei jautājums, iespējams, varētu nonākt nākamnedēļ.

Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv