Pārrunās kūlas dedzināšanas apkarošanu

Darba grupa, kas, apvienojoties Pašvaldību savienības, Zemkopības ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Vides ministrijas un Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) pārstāvjiem, šogad izveidota pērnās zāles dedzināšanas apkarošanai, savā apspriedē par koordinētiem pretpasākumiem kūlas ugunsgrēku novēršanai aicinājusi iekšlietu ministru Ēriku Jēkabsonu uz tikšanos, lai apspriestu sadarbības iespējas. Tikšanās plānota jūnija vidū.

Likuma pilnvaru pietiek

Viens no perspektīviem virzieniem ir esošo datu bāzu izmantošana un koordinēšana, lai apzinātu nolaidīgos zemes īpašniekus. Iekšlietu ministrijai (ugunsdzēsības dienestam) ir datu bāzes ar tajās reģistrētajiem kūlas ugunsgrēkiem. Savukārt Valsts zemes dienesta datu bāzēs pieejama informācija par zemes īpašniekiem. Šo datu bāzu kopēja izmantošana ļautu operatīvi noskaidrot tos zemes īpašniekus, kuru īpašumi apdraud pašu un kaimiņu ugunsdrošību. VUGD pārstāvji uzsver, ka nereti nākas dzēst viena īpašnieka zemes gabalus vairākkārt, turklāt gadās, ka uz tā esošā kūla stiepjas līdz pašām mājām vai saimniecības ēkām.
Šogad spēkā stājušies noteikumi paredz administratīvo atbildību zemes īpašniekiem par viņiem piederošo teritoriju nesakopšanu un aizsargjoslas neizpļaušanu ap ēkām.
VUGD pārstāvji apstiprināja, ka pašreiz likuma pilnvaru pietiek, lai sodītu kūlas ugunsgrēku izraisītājus – gan privātpersonas, gan juridiskās personas. Pirmie sodi juridiskajām personām jau ir uzlikti – kopumā sastādīts 341 administratīvais protokols.

Stimulēt
ar nodokļu politiku

Darba grupa apstiprināja, ka vēl lielāka efekta panākšanai nepieciešama ilgtspējīga iesai-stīto institūciju un nevalstisko organizāciju darba koordinācija. Darba grupa arī apsprieda jaunu likumdošanas iniciatīvu nepieciešamību, lai arī pašvaldības varētu efektīvāk ietekmēt tos zemes īpašniekus, kuri neapstrādā savu zemi. Viens no variantiem būtu īpašumu sakopšanu stimulēt ar nodokļu politiku. 
Vērtējot šā gada zāles dedzināšanas apjomus, novērojama kūlas ugunsgrēku samazināšanās aptuveni par tūkstoti, salīdzinot ar šo laika periodu 2003.gadā.
Darba grupas dalībnieki uzskata, ka, summējot LOB sociālās kampaņas, VUGD aktivitātes medijos un skolās, kā arī Pašvaldību savienības un iesaistīto ministriju darbu, šogad ir izdevies samazināt kūlas ugunsgrēku apjomu un skaitu.
Darba grupas vadītājs Aldis Kušķis: “Darbs dod rezultātu. Tikai jāstrādā un jācīnās par katru iegūtu dzīvību, katru nenodegušu māju un nenotikušu kūlas ugunsgrēku.”
Sanāksmes dalībnieki uzskata, ka atelpas nebūs, jo maijā samazinās kūlas ugunsgrēki, bet palielinās ugunsbīstamība mežos, kur jau diemžēl bijuši pirmie ugunsgrēki.

Kūlas ugunsgrēku novēršanas darba grupa