Mainīt ikdienu pašu spēkiem, ar ANO atbalstu

Nesen ANO Attīstības programma (UNDP) un Pasaules banka paziņoja uzvarētājus 2004. gada Mazo grantu programmā. Tās mērķis ir mazināt nabadzību Latvijas lauku apvidos un uzlabot sabiedrības mazaizsargāto grupu stāvokli.

Līva Biseniece Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

No mazo grantu
programmu vēstures

Mazo grantu programmas četru pastāvēšanas gadu laikā atbalstu saņēmušas vairāk nekā 30 nevalstiskās organizācijas (NVO). Tās visas var uzskatīt par jauniem partneriem tautas attīstībā, kuriem šajā pavasarī pievienojās vēl deviņas organizācijas no Daugavpils rajona un pilsētas, Rēzeknes, Tukuma, Līvāniem, Liepājas, Jaunpils pagasta, Nīcas pagasta, Variņu pagasta un Lauberes pagasta.
Programma atbalsta NVO ārpus Rīgas, kurām parasti ir mazākas iespējas iegūt finansējumu saviem projektiem. Ar Mazo grantu programmas atbalstu veikti projekti, kas paplašināja interneta pieejamību Līvānos, izveidoja pirmsskolas vecuma bērnu izglītības centru Ukros, izveidoja atbalsta grupu bijušajiem narkotiku lietotājiem un ģimenēm Straupē, radīja rehabilitācijas programmu apcietinātajiem bērniem Daugavpilī, deva iespēju pārvarēt alkohola atkarību Gārsenē, kā arī vēl citas iniciatīvas.
Šogad programmas organizētāji saņēma 160 projektu pieteikumus. Tas ir rekordliels skaits Mazo grantu programmā. Katru projekta pieteikumu var lasīt ne tikai kā “biznesa plānu”. Tas ir arī īss stāsts par mazpilsētu un pagastu aktuālākajiem uzdevumiem. Tāpat tas rāda, kā vietējā sabiedrība saredz risinājumus un novērtē nepieciešamo atbalstu.

Ko stāsta
mazo grantu pieteikumi

Uzmanības centrā daudzu projektu pieteikumos ir cilvēka drošība – tas, cik lielā mērā cilvēki jūtas brīvi no bailēm un trūkuma. Nevalstisko organizāciju projektos atspoguļojās sabiedrība, kas vēlas celt savu pašapziņu, vairot vietējo cilvēku iniciatīvu, stiprināt cilvēku pārliecību saviem spēkiem un spēju uzņemties atbildību, kā arī rast veidus, kā pārvarēt nedrošību. Šie mērķi bija vienlīdz svarīgi sieviešu organizācijām, jauniešu atbalsta centriem un vietējās iniciatīvas grupām.
Otra raksturīgā iezīme – vairums projektu pieteikumu apliecina, ka mazpilsētās un pagastos ir izveidojies plašs sadarbības tīkls ne tikai pašu NVO vidū. Sadarbība starp NVO, pašvaldību un privāto sektoru atspoguļojas ne tikai daudzajās projektu atbalsta vēstulēs, bet arī projektu budžetos. Tradicionāli pašvaldības savu ieguldījumu NVO sniedz, nododot lietošanā telpas, sedzot komunālos maksājumus un organizējot informācijas apriti. Kopumā pašvaldību un privātā sektora ieguldījums plānotajos projektos ir 30% apmērā no kopējā NVO projektu budžeta. Tas ļāvis četru gadu laikā Mazo grantu programmā realizēt projektus par vairāk nekā 300 000 ASV dolāru.
Tomēr Mazo grantu programmas rezultāti aktualizē arī pašreizējās pilsoniskās sabiedrības grūtības. Nav pārliecības, ka, beidzoties ārvalstu finansējumam, NVO varēs šo robu aizpildīt ar kādu citu finansējuma veidu. Mazo grantu programma bieži vien ir pirmais finansējuma avots jaunajām NVO, kas ļauj tām uzkrāt vajadzīgo pieredzi un iegūt pirmo ierakstu savas organizācijas “Curriculum vitae”. Šīm organizācijām vajadzīgs īpašs atbalsts, bet tam nav daudzu citu alternatīvu bez Mazo grantu programmas.
Vēl lasot projektu pieteikumus, rodas pārdomas par to, cik piemēroti sabiedrības vajadzībām ir pašvaldību valsts iestāžu pakalpojumi. Rodas iespaids, ka daudzviet NVO dublē pašvaldības pakalpojumus, jo vai nu nav apmierinātas ar to kvalitāti, vai arī šie pakalpojumi vispār neeksistē.
Noslēgumā vēlos citēt Latgales sabiedrības aģentūras projekta “Latgale pēc 10 gadiem” mērķi – “pašu spēkiem mainīt ikdienu un gūt informāciju, lai pēc 10 gadiem Latgale nebūtu palikusi uz vietas”. Šāda nostāja – pašu spēkiem mainīt ikdienu – ir raksturīgākā Mazo grantu programmas organizāciju saimes īpašība.

Līva Biseniece,

ANO Pastāvīgā koordinatora biroja
sabiedrisko attiecību vadītāja