2004. gada 13. maija stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam 13.maija Saeimas sēdi!
Pirms mēs sākam izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lūgumu – izdarīt grozījumus Saeimas 13.maija plenārsēdes darba kārtībā un izslēgt no izskatīšanas darba kārtības 20.punktu – likumprojektu “Diskriminācijas novēršanas likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz noņemt arī steidzamību Diskriminācijas novēršanas likumam. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas 13.maija Saeimas sēdes darba kārtībā un izslēgt 22.punktu – likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas šā gada 13.maija Saeimas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās darba kārtības 21.punktu – likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kā arī lūdz atsaukt likumprojektam steidzamību. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas šā gada 13.maija sēdes darba kārtībā, izslēdzot no tās 19.jautājumu – likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanu otrajā lasījumā, kā arī lūdz atcelt Saeimas lēmumu, kurā likumprojekts atzīts par steidzamu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kampara, Kļaviņa, Šiliņa, Šadurska un citu deputātu lūgumu – izdarīt izmaiņas 13.maija sēdes darba kārtībā un... izmainīt darba kārtību, papildinot ar lēmuma projektu “Par deputāta Māra Gulbja ievēlēšanu NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā pamatdelegātu” pirms lēmuma projekta “Par deputāta Vjačeslava Stepaņenko ievēlēšanu NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā pamatdelegātu, par Aigara Kalvīša, Visvalža Skujiņa, Krišjāņa Petera ievēlēšanu NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā aizvietotājus un par deputāta Aleksandra Kiršteina apstiprināšanu par delegācijas vadītāju” izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta. Paldies.
Nākošais... Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Silvas Bendrātes, Ināras Ostrovskas, Ingrīdas Circenes, Ainara Latkovska un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Valsts sociālo pabalstu likums”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Silva Bendrāte. Lūdzu, Bendrātes kundze!
S.Bendrāte (JL).
Jā... Es atvainojos, mazlietiņ jums... Jūs jau redzat, kolēģi, jums tiek dotas tādas nelielas dāvaniņas. Tas ir tādā priekšsvētku noskaņā. Kas tā par priekšsvētku noskaņu, to jūs dzirdēsiet mazliet vēlāk, bet tas ir domāts tāpēc, lai pievērstu jūsu uzmanību ļoti nopietnai problēmai valstī – demogrāfijas problēmai. Tieši tā. Un lai jums šī tēma tiešām... lai jūs par to arī gribētu noklausīties... un arī ieklausīties...
“Ar prātu apveltītas cilvēces vai dažu tās daļu savas nākotnes centienu izvēle var būt dižena, vārga, cildena, nožēlojama, negausīga, jūsmīga, trula, gudra, negudra, daiļa, drūma, pretrunīga – kā nu pašiem tīk. Sekas tāpat. Bērnu, jaunas dzīvības tapšanas izvēlīgumam nav vietas tautas dzīvības briesmu laikmetā. Katra jebkad un jebkur, un jebkādēļ tapusī un piedzimusī jauna latvieša dzīvība ir jāapsveic kā izcils un rets dārgums, jo tā ir vismaz tik ilgi, kamēr mūsu tautas dzīvība ir bīstami apdraudēta.” Raksta Andris Zeidaks, profesionāls būvinženieris, kurš ilgus gadus dzīvojis svešatnē un kura aizraušanās bijusi pētniecības darbs demogrāfijas jomā.
Mūsu valsts statistikas dati savukārt liecina, ka dzimstība Latvijā dilusi kopš 1990.gada un paaudžu nomaiņa tiek nodrošināta tikai par 52%, salīdzinot ar 2000. un 2003.gada sākumu. Latvijā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par turpat 2%, bet bērnu skaits vecumā līdz 17 gadiem samazinājies par 10%. Ja 2000.gada sākumā bērni bija turpat 23% no kopējā iedzīvotāju skaita, tad 2003.gada sākumā – jau nepilns 21%.
Latvijā mirstība 1,6 reizes pārsniedz dzimstību. Ja tā turpināsies, ap 2030.gadu uz vienu strādājošo būs 1 pensionārs un nebūs citas izejas, kā masveidā šurp aicināt darbaspēku no citām valstīm. Tie ir biedējoši fakti. Tāpēc, lai pievērstu vēl lielāku uzmanību dzimstības problēmai Latvijā, “Jaunais laiks” ir iesniedzis Saeimai izskatīšanai ļoti svarīgu, ļoti aktuālu likumprojektu – “Grozījumi likumā “Valsts sociālo pabalstu likums””. Tam klāt pievienotajā anotācijā es centos pēc iespējas pilnīgāk pamatot šā likumprojekta nepieciešamību, tomēr to vēlētāju dēļ, kuri mūs noteikti šobrīd uzmanīgi klausās, īsi izklāstīšu likumprojekta būtību.
Kāds ir šā likumprojekta mērķis? Visnopietnākajā līmenī ar likuma spēku nostiprināt šā gada 17.februārī iepriekšējā Ministru kabinetā akceptētās koncepcijas par valsts sociālā pabalsta palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas pamatnostādnes. Iesniegtajā likumprojektā vispirms paredzēts būtiski palielināt bērna piedzimšanas valsts pabalstu līdz 300 latiem 98 latu vietā, kāds tas ir šobrīd. Bet vēl daudz svarīgāk, ka iesniegtajā likumprojektā paredzēts ievērojami palielināt bērna kopšanas valsts pabalsta apmēru. Personām, kuras kopj bērnu līdz gada vecumam, pabalstu diferencēt atkarībā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Šāda pieeja pēc koncepcijas akceptēšanas ziemā jau radījusi to pozitīvo reakciju, uz kuru tā bija vērsta, – aktivizējusi sociāli atbildīgās un finansiāli labāk nodrošinātās ģimenes, kurās līdz šim bija nepietiekama aktivitāte ģimenes kuplināšanā. Radījusi tajās uzticēšanos un paļāvību, kas nebija izdevis līdz šim ar maksātajiem 30 latiem pirmajā bērna kopšanas gadā un 22,50 latiem bērna kopšanas otrajā gadā.
Bet kas ir īpaši būtiski “Jaunā laika” iesniegtajos Valsts sociālo pabalstu likuma grozījumos? Tas ir piedāvājums sasaistīt bērna kopšanas pabalsta lielumu ar valsts ekonomikas izaugsmes rādītājiem, minimālās mēneša algas palielināšanos, kas būtu loģiski un pamatoti un ir patiešām īsti vietā dramatiskās demogrāfiskās situācijas izšķirīgā ietekmēšanā.
Ko tas nozīmē? 2005.gadā, kad šiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā, personai, kura kopj bērnu vecumā līdz gadam, valsts pabalsts būtu ne mazāks par valstī noteikto vienu minimālo mēnešalgu. 2005.gadā tika plānoti 90 lati, kas būtu trīs reizes vairāk nekā līdz šim, bet ne vairāk par piecām minimālajām mēnešalgām, tas ir, līdz 450 latiem nodarbinātām personām, kuras strādājušas un maksājušas nodokļus. Savukārt bērna kopšanas otrajā gadā valsts pabalsts būtu 35% no minimālās mēnešalgas vai 31,5 lati. Ļoti būtiski ir piebilst, ka pie stingras budžeta disciplīnas ekonomisko attīstību ir iespējams plānot – paredzēt lielākus tēriņus arī sociālajai jomai. To uzskatāmi pierādīja iepriekšējais Ministru kabinets. Saskaņā ar pagājušovasar pieņemtajiem noteikumiem par kārtību, kādā nosakāma un pārskatāma minimālā mēnešalga, pamatojoties uz Finanšu ministrijas toreizējām aplēsēm, valsts noteiktā minimālā mēnešalga tika prognozēta 2006.gadā – 104 lati; 2007. – 113 lati; 2008. – 123 lati; 2009. – 134 lati.

Sēdes vadītāja.
Bendrātes kundze, jūsu laiks ir beidzies!
S.Bendrāte.
Es atvainojos! Es varbūt... Varbūt es drīkstu tomēr, kolēģi, pabeigt!
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu!
S.Bendrāte.
Es domāju, ka to tiešām būtu mums visiem vērtīgi arī noklausīties. Jūs vaicāsiet: “Kāpēc iepriekšējā Ministru kabineta pieņemtās koncepcijas par valsts sociālā pabalsta palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas... nostādnes nevarētu nostiprināt tikai ar Ministru kabineta pieņemto noteikumu palīdzību?” Teorētiski var, bet praksē jau redzams, ka šis darbs kavējas. 2004.gada 23.februārī tika izdots iepriekšējā Ministru kabineta rīkojums labklājības ministrei – divu mēnešu laikā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetam priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos. Divi mēneši ir pagājuši, bet nepieciešamo grozījumu projekts Ministru kabinetā nav vēl nonācis. Saskaņošanas stadija ir ievilkusies. Vēl vairāk! Finanšu ministrija jaunos Ministru kabineta noteikumus par bērna kopšanas pabalsta palielināšanu atteikusies saskaņot. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Kur jūs bijāt, kad valdībā bijāt? Liekuļi!”) Tai netīk kopšanas pabalsta diferencēšana, jo acīmredzot pie nivelējošas pieejas varētu vismaz 3 miljonus netaisnīgi, bet ietaupīt. Ministrija pukst, ka būs grūti, jo, lūk, pabalsta diferencēšana radot papildu administrēšanas izdevumus. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Liekuļi!”)
Un visbeidzot. Tā šobrīd negrib neko saskaņot, jo to nevarot darīt atrauti no 2005.gada budžeta paketes. Jājautā: kāpēc nauda šim nopietnajam dzimstības pabalstam varētu pietrūkt, ja iepriekšējais Ministru kabinets, pieņemot koncepcijas, to jau paredzēja topošajā 2005.gada budžetā. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Liekuļi!”) Un aizejot atstāja optimistisku budžeta izpildes prognozi. Valsts kases oficiālais pārskats liecina, ka gada pirmajā ceturksnī valsts budžeta ieņēmumi bijuši turpat par 57 miljoniem latu lielāki nekā pērn. Diemžēl ļoti gaidīto pozitīvo budžeta grozījumu jūnijā arī vēl nebūšot, kā to nodrošināja iepriekšējā valdība. “Jaunajam laikam” tik nenoteikta situācija rada bažas par koncepcijas īstenošanu, tāpēc Saeima tiek aicināta ar šā likumprojekta atbalstīšanu dot ģimenēm lielākas garantijas un drošības sajūtu pieauguma plānošanā. Iespējams, ka te, zālē, ir kāds, kurš brīnās par “Jaunā laika” aktivitāti bērnu un ģimenes jautājumu risināšanā. Tur nav ko brīnīties! Par partijas nodomiem liecina tās programma, startējot Saeimas vēlēšanās. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Laiks beidzies!”)
Sēdes vadītāja.
Bendrātes kundze, jūsu laiks ir beidzies!
S.Bendrāte.
Un visbeidzot ko es gribētu teikt. Šī programma tika atzīmēta pētījumā kā ļoti objektīva, kā vissīkāk izvērsta tieši šajā jautājumā, un tātad “Jaunais laiks” tiešām seko tam, kas notiek valstī pat tad, opozīcijā esot, un ir gatavs pielikt plecu tur, kur buksē. Un mēs tiešām... nevajag uz mums skatīties ar politisku greizsirdību un politisku nenovīdību. Mēs neredzam citus iemeslus kā tikai šos, kādēļ mūsu iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Valsts sociālo pabalstu likums” varētu tikt noraidīts.
Un visbeidzot es gribētu pateikt, cienījamie kolēģi. Es vakar saņēmu Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības atbalsta vēstuli “Jaunā laika” iesniegtajiem Valsts sociālo pabalstu likuma grozījumiem. Un vēstulē ir teikts, ka to atbalstīšana būtu ļoti vērtīga dāvana ģimenēm 15.maijā – 11.starptautiskajā ģimenes dienā – un Latvijas ieguldījums starptautiskā ģimenes gada desmitgadē.
Aicinu atbalstīt likumprojektu par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā tālākai virzīšanai un izskatīšanai Saeimā!
Sēdes vadītāja.
Vai Dzintars Ābiķis vēlas runāt par procedūru? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā sēdes vadītāja! Man ir lūgums tomēr ievērot reglamentu un runāšanas laika ilgumu. Un, ja zālē ir iebildumi, tad lūdzu balsot. Jo es uzskatu, ka tīras propagandas dzīšana šeit no tribīnes, kad vēl dažus mēnešus atpakaļ “Jaunais laiks” bija valdībā, tad pat atkāpās no valdības tikai tāpēc, ka nevarēja skolotājiem samaksāt algas, tad šobrīd taisa vislielāko propagandu un bļauj un kliedz, ka vajag vēl apmēram 10 reizes vairāk maksāt. Un šis ir no tās pašas operas. Un nevajag ļaut dzīt demagoģiju stundām ilgi ārpus reglamenta.
Sēdes vadītāja.
Jūs varētu rādīt vislabāko piemēru un nedarīt to pašu! (Aplausi.) Deputātiem iebildumi nebija. Tādēļ arī laiks runātājai tika pagarināts.
“Pret” pieteikusies runāt deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad Latvijas Pirmā partija ir ļoti gandarīta, ka šis pabalsta jautājums nav zaudējis aktualitāti arī šīs valdības laikā. Ir gan politiskā griba, gan administratīvā varēšana, lai risinātu valsts demogrāfiskās problēmas.
Iepazīstoties ar “Jaunā laika” iesniegto likumprojektu, Latvijas Pirmā partija pārbaudīja, kā tiek pildīti Ministru kabineta noteikumi Nr.113, un secināja, ka pretēji izskanējušiem apgalvojumiem notiek tas, ka Labklājības ministrija nav atkāpusies no iepriekšējās valdības apstiprinātās koncepcijas un valsts sociālā pabalsta palielināšanā ģimenēm pēc bērna piedzimšanas Labklājības ministrijas speciālisti ir precīzi izpildījuši veicamos darbus, ņemot vērā visus Ministru kabineta lēmumus. Un, pirmkārt, Ministru kabineta rīkojumā Nr.113, kurš pieņemts 23.februārī, visi paredzētie noteikumi ir izpildīti. Un tātad divu mēnešu laikā līdz 23.aprīlim bija jāiesniedz projekts par bērna piedzimšanas pabalsta apmēra paaugstināšanu Valsts kancelejā, un tas ir izdarīts 19.aprīlī. Bet projekts par bērna kopšanas pabalsta apmēra paaugstināšanu bija jāiesniedz 23.aprīlī, un tas arī ir izdarīts.
Šobrīd vienīgi Valsts kancelejas darbiniekiem jāizpilda savi pienākumi laikā un neskatoties uz partiju simpātijām vai antipātijām. Un valdībai jāņem vērā šie Ministru kabineta iesniegtie likumprojekti, lai tos iekļautu 2005.gada budžetā.
Otrkārt, apgalvojums, ka bērna kopšanas pabalsta apmēru vairs nav paredzēts saistīt ar minimālās algas pieaugumu, arī neatbilst patiesībai, jo 2003.gada 1.jūlija noteikumos Nr.349 Labklājības ministrija ir vadījusies pēc koncepcijā minētā principa, un ir noteikts, ka 2005.gadā pabalsts nevarēs būt mazāks par 90 latiem un lielāks par 450 latiem un vidējā robeža būs atkarīga no algas.

Tāpat nav arī pareizs apgalvojums par to, ka nav paredzēts mainīgs bērnu kopšanas pabalsts, jo projektā ir paredzēts, ka Ministru kabinets pēc Labklājības ministrijas ierosinājuma pārskata pabalsta apmēru, ņemot vērā minimālās mēnešalgas pieaugumu. Tātad, tiklīdz Ministru kabinets paaugstinās minimālo mēnešalgu, Labklājības ministrijai jāgatavo grozījumi Ministru kabineta noteikumu projektos.
Tāpat neredzu īpašu jēgu mainīt likumdošanā loģiski pamatoto vispārpieņemto valsts sociālo pabalstu pārskatīšanas sistēmu. Bet ja mēs pieņemam šo grozījumu 7.panta 1.daļu, tad tādā gadījumā

radīsies situācija, ka bērna māte varēs vienlaicīgi saņemt gan maternitātes, gan bērna kopšanas pabalstu. Tādējādi viņai izmaksājamais ikmēneša sociālais pabalsts būs 200% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Šāda prakse, ka valsts sociālie pabalsti divreiz pārsniedz valsts personas iepriekšējā gada apjomu, nav pieņemti pat visbagātākajās labklājības valstīs.
Tādēļ ... un mēs, protams, arī uzskatām, ka šis pabalsts ir jāsaņem tām mātēm, kuras tiešām šajā pirmajā dzīves gadā audzina savu bērnu, jo nav nekā svarīgāka kā bērnam mātes klātbūtne dzīves pirmajā gadā.
Un tādēļ arī uzskatām, ka ir stingri jāseko tam, lai tiktu pildīti Ministru kabineta pieņemtie grozījumi noteikumos Nr.113 un 349, bet, ņemot vērā to, ka dubults neplīst, Latvijas Pirmā partija, ņemot vērā to, ka mūsu partijas ideja un mūsu priekšlikumi jau no pašas šīs Saeimas darbības sākuma bija tieši par šo ģimenes atbalstu, par atbalstu bērniem, par visiem šiem pabalstiem, tad mūs nemoka politiskā greizsirdība un nenovīdība, un, neskatoties uz to, ka tas tomēr ir diezgan nesolīds populisms, kas šobrīd tiek darīts, lai celtu vienas partijas reitingu, mēs nobalsosim “par” tikai aiz tā iemesla, ka lai dubults neplīstu.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 2, atturas – 6. Likumprojekts komisijai nodots.
Pirms mēs tālāk izskatām darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kastēna, Simsona, Stalidzānes un citu deputātu lūgumu – izdarīt izmaiņas šā gada 13.maija sēdes darba kārtībā, izslēdzot no darba kārtības lēmuma projekta “Par deputāta Vjačeslava Stepaņenko ievēlēšanu NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā pamatdelegātu, par Aigara Kalvīša, Visvalža Skujiņa, Krišjāņa Petera ievēlēšanu NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā aizvietotājus un deputāta Aleksandra Kiršteina apstiprināšanu par delegācijas vadītāju” izskatīšanu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Jurkāna, Klementjeva, Agešina, Orlova, Vidavska un citu deputātu – iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 13.maija sēdes darba kārtībā, iekļaujot lēmuma projektu “Par Imanta Rākina pirmstermiņa atsaukšanu no Nacionālās radio un televīzijas padomes”.
Tātad “pret” darba kārtības izmaiņu ir pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Par iemeslu acīmredzot šim priekšlikumam ir pārmetumi Rākina kungam par to, ka viņš ir izteicies par deokupācijas nepieciešamību Latvijā un sniedzis interviju laikrakstam... kādam laikrakstam. Nerunājot par Latvijas Satversmē garantēto izteiksmes brīvību, es gribētu atgādināt vienu lietu kolēģiem. Acīmredzot, ir jābūt nopietnam iemeslam, un tam ir jābūt citam, lai nomainītu kādu amatpersonu, jo 1996.gada 22.augustā pieņemtā deklarācija “Par okupāciju” – Latvijas okupāciju, tieši paziņo, ka PSRS valdība ir mērķtiecīgi iepludinājusi simtiem tūkstošu migrantu. Un Saeima aicināja valsts un starptautiskās organizācijas atbalstīt to personu centienus, kas vēlas atgriezties etniskajā dzimtenē.
Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir radikāli mainījusies situācija, un mums jaunajā Eiropas Savienības politikā ir jāizmanto tā iespēja, ko mēs nevarējām izdarīt no 1996.gada, tas ir, aicināt kaimiņvalstis un starptautiskās organizācijas tiešām palīdzēt šiem cilvēkiem.
Savā laikā deviņdesmito gadu otrajā pusē Eirobarometra aptaujā Latvijā tika aptaujāti bijušie PSRS pilsoņi. Un tikai apmēram viena trešdaļa izteica vēlēšanos iegūt Latvijas pilsonību. Viena trešdaļa izteica vēlēšanos emigrēt uz bagātajām Rietumu valstīm, un viena trešdaļa teica, ka viņi gaidīs, kā attīstīsies notikumi bijušajā Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā, un labos apstākļos viņi būs gatavi arī turp atgriezties.
Es domāju, ka šie “labie apstākļi” praktiski ir jau iestājušies. Eiropas Savienība ir pieņēmusi tā saucamo jauno kaimiņu attiecību politiku, kas paredz iepludināt milzīgas naudas summas ar Eiropas Savienību robežojošās valstīs un apgabalos.
Eiropas Savienības vecajās valstīs, piemēram, dzīvo pašreiz apmēram 6 miljoni krieviski runājošo PSRS pilsoņu. Nevienā no Eiropas Savienības valstīm, es runāju par vecajām valstīm, ne Francijā, ne Vācijā, kur dzīvo 2 miljoni krieviski runājošo pilsoņu, nav nevienas krievu skolas. Latvijā, kura garantē 40% mācību dzimtajā valodā, dzīvo vairāki tūkstoši ģimeņu, kuras ir paziņojušas, ka viņu bērniem rodas psiholoģiskas problēmas, mācoties latviešu valodu. Uz Eiropas Savienības vecajām valstīm viņi acīmredzot nevar izbraukt, jo tur vispār nav šādu skolu, tātad Latvijas valdībai acīmredzot ir jānoslēdz līgums ar Kaļiņingradas un Pleskavas skolām par to ģimeņu apmācību, bērnu apmācību, kuriem rodas psiholoģiskas dabas un citi attīstības traucējumi, klausoties latviešu valodu.
Un pēdējais. Es domāju, ka Latvijā dzīvo liela daļa, es uzsveru: ļoti godīgu un labu cilvēku, bet viņi ir nelaimīgi tāpēc, ka viņi nesaprot valsts valodu, viņiem nav Latvijā nekādu radniecīgu saišu, un varbūt es piekrītu arī šiem iesniedzējiem, ka ne jau savas vainas dēļ viņi šeit ir nokļuvuši, bet pirmais un svarīgākais jautājums acīmredzot ir palīdzēt šiem cilvēkiem. Un es domāju, ka vispareizākais būtu atbalstīt Krievijas prezidenta Putina aicinājumu un izveidot kopēju fondu, iepludinot tur gan Latvijas līdzekļus, gan varbūt, teiksim, kaimiņu valstu līdzekļus, gan Eiropas Savienības līdzekļus šajā fondā, lai vairāki tūkstoši cilvēku, kuriem tiešām nav pieņemama dzīve mazā valstī, varētu atgriezties vai nu uz Kaļiņingradas apgabalu, kurš tiks izveidots kā paraugekonomiskā zona ar laiku, vai arī uz kādu savu citu, teiksim, iepriekšējās izcelsmes zemi.
Paldies par uzmanību! Bet, lai noņemtu Radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju, acīmredzot ir vajadzīgs cits iemesls.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Par darba kārtības izmaiņu pieteicies runāt Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (TSP).
Augsti godātie deputāti! Imantam Rākinam pēc likuma vajag pārstāvēt sabiedrības intereses. Es nezinu, kādas intereses viņš pārstāvēja, tāpēc, ka, cik es dzirdēju, prioritāte mums šodien ir integrācija. Šis cilvēks runā par kaut ko citu. Šie cilvēki, par kuriem viņš runā tik nežēlīgi un grib viņus represēt, viņam maksā algu, bet viņš saņem to algu. Viņus visu laiku grib ierobežot tiesībās un atgriezt kaut kur par kaut kādiem noziegumiem. Es domāju, ka tāds cilvēks nevar pārstāvēt sabiedrību un nevar būt deleģēts no parlamenta un būt par priekšsēdētāju šai padomei. Tā ka es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu, un mēs izskatīsim citu cilvēku no “Jaunā laika”, ja viņi atbalstīs mūs.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 72, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1992.gada 17.marta Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu Protokolu par ūdeni un veselību” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Igora Solovjova, Sergeja Fjodorova, Martijana Bekasova un Oļega Deņisova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija piedāvā šo nelielo likumprojektu, kurš paredz iesaldēt īres maksu uz trim gadiem. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Kā liecina dati, ja būs atlaista īres maksa visur Latvijā, tad no tā var ciest 29 tūkstoši ģimenes visā Latvijā. Kā liecina dati, kurus piestādīja mūsu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai Mājokļu aģentūra, tad, ja īres maksa paaugstināsies līdz 1 latam, un jūs skaidri zināt, ka namu īpašnieki jau deklarēja, ka īres maksa var būt no lata līdz 3 latiem, tad, ja īres maksa būs 1 lats, nevarēs samaksāt to īres maksu 50% no iedzīvotājiem. Ja mēs paņemsim Rīgu, tad Rīgā pašreiz šajos dzīvokļos ar veciem īres līgumiem dzīvo ap 20 tūkstoši ģimenes. Un ja 50% no viņiem nevarēs samaksāt, tad krāsies parādi un tie cilvēki būs uz ielas. Padomājiet par tiem cilvēkiem!
Mēs ar savu priekšlikumu dodam iespēju šiem cilvēkiem izdzīvot trīs gadus un pa šiem trim gadiem valdībai izdomāt to modeli, kādā veidā noņemt šo problēmu. Balsojiet, lūdzu, par mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skaidrs, ka šis jautājums par dzīvojamo telpu... Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” ir aktuāls, tas ir būtisks, bet, skatot šo mūsu kolēģu priekšlikumu, šeit ir tikai viens punkts – aizstāt pārejas noteikumu 4.punktā skaitli 2004. ar 2007. Faktiski šis priekšlikums neatrisina šo jautājuma būtību kopumā, un es, teiksim, domāju, ka tas ir vienkārši jautājums, ka, pārceļot šo skaitli, mēs neko praktiski neatrisinām. Tāpēc komisija šodien strādā aktīvi pie šī likumprojekta, ko varētu no komisijas iesniegt tieši kontekstā par šiem visiem jautājumiem, kas saistīti ar denacionalizēto namu īrnieku problēmām, īpašnieku jautājumiem, un Ministru kabinets un valdība praktiski ir gatava aktīvi iesaistīties šajā procesā, pamatjautājums šeit ir, kur ņemt līdzekļus, lai šo problēmu atrisinātu. Tāpēc uz šo laiku es lūgtu jūs atturēties no šā likumprojekta tālākas virzīšanas. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 2, atturas – 44. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Pirms izskatām tālāk darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu – izmainīt šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut darba kārtībā pirms 19. darba kārtības punkta šādu likumprojektu izskatīšanu pirmajā lasījumā: deputātu Bērziņa, Ģīļa, Kalvīša, Dalbiņa, Segliņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Uzbekistānās Republikas konsulāro konvenciju” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes, Jaundžeikara, Kastēna iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts komisijai nodots...
Cienījamie kolēģi! Diemžēl jāsecina, ka nav kvoruma.
Tātad lūdzu vēlreiz balsojam par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu” nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes, Jaundžeikara, Kastēna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes, Jaundžeikara un Kastēna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes, Jaundžeikara un Kastēna iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes, Jaundžeikara un Kastēna iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes, Jaundžeikara un Kastēna iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes, Jaundžeikara un Kastēna iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes, Jaundžeikara un Kastēna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Un it īpaši cienījamie kolēģi no “Jaunā laika”! Šodien pat no rīta jūs ar asarām acīs stāstāt par to, cik briesmīga ir demogrāfiskā situācija un kā “Jaunais laiks” rūpējas par to, lai uzlabotu stāvokli valstī un rūpētos par bērniem. Nerunājot par šo priekšlikumu... tā priekšlikuma būtību, kur faktiski ir tīra demagoģija, par ko jau Ministru kabinets ir vairākas reizes lēmis un atbalstījis, un arī Pirmā partija neatkāpsies ne soli par to, lai šīs te māmiņu algas tiktu noteiktas tādā apmērā, kādā to arī paredzēja koncepcija, ko pieņēma arī iepriekšējais Ministru kabinets, kas, starp citu, arī pašā sākumā bija Pirmās partijas iniciatīva, ko – paldies kolēģiem no “Jaunā laika” – tie atbalstīja. Kolēģi, visi šie pēdējie 8 likumprojekti, kurus mēs tikko kā nodevām komisijām,

un “Jaunais laiks” rīkojās destruktīvi, un visi vispār nebalsoja par nevienu likumprojektu, un ļoti daudzi, man ir žēl, ka ļoti daudzi kolēģi no “Jaunā laika” pat nemaz neizprata šā likumprojekta būtību. Es gribu ticēt, ka viņi neizprata, nevis apzināti rīkojās un nebalsoja, tādējādi lai kavētu šāda likumprojekta nodošanu komisijām. Un visi šie likumprojekti ir paredzēti, ar tādu mērķi izstrādāti, lai nostiprinātu to, ko jau Saeima ir lēmusi, – par Bērnu un ģimenes lietu ministriju pārveidot sekretariātu, kas pilda īpašu uzdevumu, par ministriju, kas nodarbosies ar ilgstošu un ilgtermiņa valsts politiku bērnu un ģimenes lietu sakārtošanā šajā valstī.
Un, kolēģi no “Jaunā laika”, jūs tiešām, ja jūs sakāt, ka jūs rūpējaties par bērniem, tad rūpējieties arī, lai jūsu balsojumi to parāda. Jo mums visiem ir pieejami gan tie balsojumi, kad jūs balsojāt “pret” ģimenes dienas – 15.maija noteikšanu par atzīmējamo dienu, par ko jūs šodien sakāt, ka jūs atzīmēsiet šo dienu tāpēc, ka jūsu iesniegtie likumprojekti ir nodoti komisijām, jūs balsojāt “pret” ģimenes dienas noteikšanu par atzīmējamo dienu, jūs balsojāt pret Bērnu un ģimenes lietu ministrijas izveidi, jūs balsojāt pret neapliekamā minimuma paaugstināšanu ģimenēm atkarībā no apgādājamo skaita, un es tiešām rosinātu, kolēģi, ja jums patiešām rūp bērnu un ģimenes lietas šajā valstī, tad izvērtēt jūsu rīcību, izejot no likumprojekta būtības, nevis no jūsu partijas popularitātes reitinga celšanas. Paldies.
Un lūdzu atbalstīt vismaz Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, pretējā gadījumā, ja jūs to nedarīsiet, tad izveidosies situācija, ka ministrija darbojas un nav nevienas centrālās iestādes, kas regulē starptautiskās adopcijas procedūru. Un tādējādi jūs paši radīsiet destrukciju. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis ir pieteicies runāt “pret”.
K.Šadurskis (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es esmu lasījis Saeimas Kārtības rulli, un es zinu, ka deputātu izsaucieni no vietas ir pieļaujami, un līdz ar to tikai Ābiķa kunga inteliģences līmenis parāda to formu, kādā veidā tie tiek izmantoti.
Bet gribu īsi atbildēt Šleseres kundzei. Mēs neesam pret, mēs vienkārši negribam iejaukties Emša valdības rosīšanās, audzējot birokrātisko aparātu. Gods un slava Bērnu un ģimenes lietu sekretariātam! Lai viņš dara un strādā un dara labu darbu! Bet kāpēc to pārveidot par ministriju ar visu birokrātisko aparātu, uzaudzēt kārtīgu naudu ierēdņiem, palielināt ierēdņu skaitu, un beigu beigās bērniem jau nekas no tās naudiņas pāri nepaliks. “Jaunais laiks” ir par reāliem darbiem. Par reālu palīdzību, par māmiņu algu projektu. Atcerēsimies to, ka tieši Pirmā partija bija tā, kas Repšes valdībā teica: “Mūsu prioritāte ir bērni!”
Godājamā Pirmā partija! Jūsu tagad ir vēl vairāk valdībā. Kāpēc koncepcija, kas tika pieņemta Repšes valdības pēdējās dienās, tā arī divu mēnešu laikā nekļuva par likumprojektu valdībā? Taču vienreiz, mīļā Pirmā partija, nu parādiet taču, ka jūs esat pirmā pie darbiem, nevis tikai pie naudas dalīšanas birokrātiem.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Guntas Čepules apstiprināšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie deputāti! Juridiskā komisija ir izskatījusi Tieslietu ministrijas iesniegtos materiālus un lēmusi pozitīvi par Guntas Čepules apstiprināšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.
Lūdzu to darīt arī parlamentam!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Lēmums “Par Guntas Čepules apstiprināšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Dimitrija Zamjatina apstiprināšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi Tieslietu ministrijas iesniegtos materiālus par tiesneša Dimitrija Zamjatina apstiprināšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi. Lūdzu deputātus lemt pozitīvi šo jautājumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Lēmums “Par Dimitrija Zamjatina apstiprināšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Māra Gulbja ievēlēšanu NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā pamatdelegātu”.
Iesniedzēju vārdā – deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (JL).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti, kolēģi! Patiešām man jāsaka, ka man ir zināms gandarījums, ka valdošajā koalīcijā atmodās šorīt veselais saprāts un tika atsaukts nākamais paredzētais lēmuma projekts par vairāku deputātu, tajā skaitā Vjačeslava Stepaņenko, ievēlēšanu NATO Parlamentārajā asamblejā. Ļoti labi valdošā koalīcija saprata un sadzirdēja “Jaunā laika” argumentus, ka pārstāvēt Latviju NATO Parlamentārajā asamblejā nevar sūtīt cilvēku, kurš konsekventi ir balsojis pret šādām lietām, būdams PCTVL cilvēku ievēlētajā sarakstā. Paldies Dievam, ka valdošā koalīcija šo te ir sapratusi un Vjačeslavu Stepaņenko nevirza uz šo asambleju.
Mēs šajā lēmuma projektā piedāvājam kandidatūru, kura ir, mūsuprāt, daudz piemērotāka, proti, Māris Gulbis, kurš ir pierādījis sevi, strādājot par mūs valsts iekšlietu ministru, ir pilnīgi skaidra viņa nostādne jautājumos, kas saistās par NATO un mūsu vietu tajā, un atcerēsimies, ka NATO Parlamentārajā asamblejā viens no visjutīgākajiem un svarīgākajiem jautājumiem, par ko jārunā Latvijas delegātiem, kuriem ir jāuzstājas, ir NATO un Krievijas partnerattiecību jautājums.
Māra Gulbja nostādne mums visiem ir zināma un es aicinu jūs atbalstīt Māri Gulbi! Paldies.
Sēde vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Kāda bija pirms tam kārtība, kā formē visādas delegācijas un visādus pārstāvjus jebkurā starptautiskā organizācijā? Prezidijs sasauc Starpfrakciju padomi, izvirza noteikumus, pēc kuriem var izvirzīt kandidātus, un izvirza arī, cik kandidātus var izvirzīt un kam. Šoreiz šīs procedūras nebija. Tāpēc es ceru... Tieši tāpēc tas pirmais priekšlikums šodien bija atsaukts, lai būtu izpildīta visa procedūra. Es aicinu arī “Jauno laiku” atsaukt savu priekšlikumu, bet, ja nu ne, tad aicinu Saeimu nobalsot “pret”, jo procedūra nav izpildīta.

Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Ievēlēt deputātu Māri Gulbi NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā pamatdelegātu”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 54, atturas – 3. Lēmums nav atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums – Pieprasījumu komisijas atzinums “Par Saeimas deputātu Jakova Plinera, Nikolaja Kabanova, Vladimira Buzajeva, Jura Sokolovska, Andra Tolmačova, Andreja Aleksejeva, Aleksandra Golubova un citu deputātu pieprasījumu ārlietu ministram Rihardam Pīkam par Latvijas Republikas bruņoto spēku dalību Irākas okupācijā”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Godājamie kolēģi! Izskatot šo pieprasījumu, komisija atzīst to kā noraidāmu.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Dārgie Latvijas cilvēki! Šodien apspriežamais jautājums par mūsu valsts karaspēka atrašanos Irākā ir parādījies laikā, kad visas pasaules sabiedrība ir šokēta par fotogrāfijām, kurās ir atspoguļots, kā amerikāņu karavīri spīdzina irākiešu ieslodzītos un ņirgājas par tiem šīs okupētās valsts cietumos. Karu vēsturē ir zināmi daudzi gadījumi, kad ar karagūstekņiem apietas nežēlīgi. Tomēr šo gadījumu var atzīt par bezprecedenta pēc tā, ar kādu seksuālo izvirtību un atklātību okupanti lielījās par savu ņirgāšanos. Viņi pat izvietoja šīs fotogrāfijas un videoierakstus internetā, neslēpjot savas sejas. Spriežot pēc visa, viņi uzskatīja, ka amerikāņu karavīram viss ir atļauts. Protams, Pentagona vadība pasteidzās noklusēt skandālu, ASV aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds pat publiski atvainojās irākiešu karagūstekņiem. Taču viņš neatvainojās par tūkstošiem Irākas mierīgo iedzīvotāju iznīcināšanu nesenās Fallūdžas bombardēšanas laikā. Viņš neatvainojās par Bagdādes muzeju, par tā tūkstošgadīgo vērtību iznīcināšanu. Viņš neatvainojās par to kolosālo ekonomisko, ekoloģisko un demogrāfisko kaitējumu, kas tika nodarīts Irākai. Vairāk nekā gadu atpakaļ ASV prezidents Džordžs Bušs oficiāli pasludināja par kara beigām Irākā. Šajā laikā Irākā ir gājis bojā vairāk amerikāņu karavīru un sabiedroto militārpersonu nekā pašas militārās operācijas laikā Irākas okupācijā. Šim karam neredz ne gala, ne malas, un visi amerikāņu mēģinājumi izveidot pagaidu administrāciju cieš neveiksmi. Irākā faktiski var runāt par trijām ietekmes zonām – kurdu, sunnītu un šiītu. Vislojālākie amerikāņiem ir kurdi, taču arī viņi pieprasa pēc iespējas ātrāku okupācijas karaspēka izvešanu.
Kas attiecas uz teritorijām, kuras apdzīvo sunnīti un šiīti, tad tajā notiek nežēlīgs partizāņu karš bez jebkādiem noteikumiem. Ko šajā valstī ir aizmirsuši latviešu puiši – Nacionālo bruņoto spēku karavīri? Aizsardzības ministrs Slaktera kungs, tērpies militārā formā, lai gan viņam nav nekādas oficiālas militāras dienesta pakāpes, nesen sludināja no Irākas, ka tur viss ir normāli un attieksme pret latviešu karavīriem ir laba. Taču islāma nāvinieki neatšķir, kas par karavīru stāv viņu priekšā. Galvenais, ka viņš nēsā formas tērpu, kas ir līdzīgs amerikāņu okupācijas karaspēka formas tērpam. Tas ir pilnīgi pietiekami, lai viņu nogalinātu. Amerikāņu realizētā Irākas okupācija nav operācija NATO līguma 5.panta ietvaros. ASV karaspēks ir okupējis valsti, kurā patiesībā nebija nekādu masu iznīcināšanas ieroču un kura neapdraudēja Amerikas Savienotās Valstis. To tagad ir atzinuši pat bijuši tuvākie ASV prezidenta Džordža Buša līdzgaitnieki. Mēs, PCTVL frakcija, uzskatām notikušo Irākā par īstu agresiju, humanitāro katastrofu. Tādēļ lūdzam Saeimu atbalstīt mūsu iniciatīvu Latvijas kontingenta izvešanai no Irākas.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Vēlos ļoti īsi pateikt par situāciju pašreiz Irākā, par mūsu karavīriem.
Šeit sēdot, es nedomāju, ka kādam ir tiesības runāt viņu vārdā, bet viedokli paust ir tiesības. Esot Irākā, es varu pilnīgi un skaidri jums pateikt, ka mūsu karavīri precīzi, punkts punktā pilda to mandātu, ko mēs kā Saeima viņiem devām, nosūtot viņus uz šo reģionu – miera uzturēšanas misiju. Viņi neiesaistās karadarbībā pret irākiešiem.
Otra lieta. Ne visi irākieši ir Mahdi armijā, un ne visi irākieši vēlas, lai Irāka turpinātu to ceļu, kas bija Sadama laikā.
Trešā lieta. Tie irākieši, kuri nevēlas šādu attīstību... notikumu attīstību, aicina, lai tiktu nodibināta kārtība un miers, lai Mahdi armija, kurā pamatā ir ekstrēmistiski noskaņotas un krimināli orientētas personas, tiktu savaldīta. Mūsu puiši šinī laikā, kurā viņi atrodas pašreiz misijā, nodarbojas ar pavisam nemilitāriem uzdevumiem. Viņi ir palīdzējuši irākiešiem savā atbildības rajonā apgūt vairāk nekā 2 miljonus ASV dolāru, lai tiktu izremontētas skolas, slimnīcas, un sadarbojas ar vietējiem līderiem, palīdzot viņiem šo naudu apgūt.
Visas tās runas, ka mēs nodarbojamies ar okupāciju, neatbilst tai reālajai situācijai, ko es personīgi redzēju Irākā. Par mūsu puišiem es varu pateikt tikai vienu – viņi tiek vērtēti kā visaugstākie profesionāļi. Kas attiecas uz situāciju, kas ir parādījusies, ko amerikāņi paši faktiski ir radījuši, lielas problēmas ar gūstekņu spīdzināšanu, nepareizu attieksmi pret gūstekņiem, viņi ar to tiks galā. Nav karā vienkāršu lietu, šinī gadījumā cilvēki, kuri to ir izdarījuši, ir pārkāpuši jebkuras normas, komandieri nav bijuši augstumos, lai spētu nodrošināt attiecīgo kārtību un atbilstību kara vešanas starptautiskajiem noteikumiem, bet tas ir jautājums, ar kuru ir jātiek galā amerikāņiem. To viņi arī darīs.
Kas attiecas vēlreiz par mūsu puišiem, es gribu tikai teikt, ka mēs varam izteikt lepnumu par viņu dienestu, kaujas spējām un spēju darīt to uzdevumu, kuru mēs viņiem uzticējām. Paldies par uzmanību! Esmu “pret”.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Pirms gada no šīs tribīnes runāja tagad bijušais premjerministrs. Viņš pamatoja savu pozīciju par to, ka Latvijai jāpiedalās šajā operācijā, šajā okupācijā, ar to, ka Irākā it kā atrodas masu iznīcināšanas ieroči. Bija minēti arī kādi fakti, kuri pēc tam neapstiprinājās, nebija apstiprināti, un diemžēl izrādās, ka nekādu masu iznīcināšanas ieroču nav. Tagad, protams, ir otrais iemesls – it kā noņemts tirāns un ieviesta demokrātija Irākā. Bet demokrātija ar tādu savdabīgu piegaršu, ar tādu seksuāli sadistisku piegaršu iznāk. Arī turpinās karš, arī līdz mieram ir tālu.
Bet mani uztrauc kaut kas cits. Mēs atkal kārtējo reizi atrodam vecāko brāli.
Kārtējo reizi mums nav savas pozīcijas. Kārtējo reizi mēs atkārtojam to, ko pateicis mūsu vecākais brālis.
Cienījamie kolēģi! Vai šī situācija neatgādina situāciju ar Afganistānu padomju laikā? Kad arī bija no sākuma viss miermīlīgi, kārtējo reizi bija tāda... teiksim, tādi izteicieni, ka viss būs kārtībā, ka mēs it kā nodibinām demokrātiju Afganistānā, un pēc tam sākās karš – nežēlīgs, un ka jau paši Afganistānas iedzīvotāji cīnās un ka bija daudz upuru no karaspēku puses, no miermīlīgo iedzīvotāju puses un tā tālāk. Vēsture atkārtojas.
Diemžēl mēs atkārtojam tās pašas kļūdas. Mēs atkal atrodam vecāko brāli un diemžēl mums nav neatkarīgas ārlietu politikas. Diemžēl.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Esmu jau daudzkārt izteicies par apspriežamā jautājuma būtību. Par to esmu debatējis arī Pieprasījumu komisijas sēdē.
Pirmkārt, man ar gandarījumu gribētos atzīmēt, ka komisijā kara vanagi izrādījās mazākumā. Lielākā daļa komisijas locekļu apzinājās, ka mūsu karaspēka klātbūtne Irākā – tā ir ļoti sāpīga problēma, un tamdēļ balsojot viņi atturējās.

Savas lielās rūpes un bažas par izveidojušos situāciju pauda arī ārlietu ministrs, kurš piedalījās komisijas sēdē.
Agrāk akli sekojot lielajam brālim, patlaban mēs jau esam tuvojošies atziņai, ka esam pieļāvuši nopietnu kļūdu. Tauta saprot to labāk par politiķiem. Visas sabiedriskā viedokļa aptaujas viennozīmīgi demonstrē, ka lielākā daļa iedzīvotāju, tajā skaitā arī lielākā Latvijas pilsoņu un lielākā latviešu daļa, viennozīmīgi iestājas par steidzamu mūsu karaspēka izvešanu no Irākas. Atkal kā Gorbačova pārbūves laikā ir izveidojusies karavīru māšu kustība.
Svārstās arī visnelokāmākie Amerikas sabiedrotie. Un mēs Ārlietu ministrijas nepareizas darbības gadījumā riskējam palikt Irākā par pēdējiem, kad šo pilnā mērā karadarbības zonu atstās arī paši amerikāņi, pat nenodrošinot mūsu karavīriem vietu uz pēdējā desantkuģa.
Mūsu ārpolitikas formāli deklarētais mērķis – pilnvērtīga dalība ES un NATO – neatbilst mūsu faktiskajai rīcībai. Abas šīs organizācijas nav atbalstījušas Irākas okupāciju. Bet šo organizāciju dalībvalstis, kas ir pašas ietekmīgākās Eiropā, bija un paliks par okupācijas kategoriskām pretiniecēm.
Kad mēs nezin par ko riskējam ar mūsu karavīru dzīvībām, tad kļūst pilnīgi skaidrs, ka tas neatbilst Latvijas interesēm. Spānijas bēdīgais piemērs liecina, ka karadarbība jebkurā brīdī var būt pārnesta arī uz Latvijas teritoriju. Vai mēs esam gatavi atraidīt profesionālo teroristu uzbrukumus, kuri ir demonstrējuši savu spēku pasaules galvaspilsētā Ņujorkā? Retorisks jautājums. Mūsu tiesību aizsargājošās institūcijas ir absolūti bezpalīdzīgas, un es centīšos to pierādīt, ņemot talkā personīgi man tuvus piemērus.
Nav noslēpums, ka Drošības policija veic nemitīgu manu kā Krievu skolu aizsardzības štāba aktīvista izsekošanu. Bet to viņi dara pārāk rupjām un primitīvām metodēm. Piemēram, kad es sekoju līdzi diviem pusaudžiem, nelikumīgi aizturētiem manas tikšanās ar vēlētājiem laikā, sākumā uz pārvietojamā cietuma kameru, kas dīvainas sagadīšanās dēļ atradās pie Brīvības pieminekļa, bet vēlāk uz stacionāro policijas iecirkni, mani izsekojošā “ēna” no Drošības policijas materializējās. Šī “ēna” mani lūdza ierunāt dažus vārdus mikrofonā, ka, lūk, es nokļuvu aiz restēm brīvprātīgi. Pēc šā gadījuma es ievēroju šo virsnieku visās mūsu akcijās un sasveicinājos ar viņu kā ar labu kaimiņu. Te viņš vada spridzekļa meklēšanu, kas it kā ievietots ēkā, un notika Krievu skolu aizstāvju kongress, te ... (Starpsauciens no zāles: “Izslēgt mikrofonu!”)
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Buzajeva kungs, mēs runājam par bruņoto spēku dalību Irākas okupācijā. (Buzajevs turpina runāt kopā ar sēdes vadītāju.)
V.Buzajevs.
…te viņš filmē vēsturei visus procesa par Petropavlovska kungu dalībniekus. Te policists, izņemot no kabatas vēl duci fotogrāfiju ar deputātu sejām, cenšas aizturēt mani tieši uz ielas pie Centra rajona tiesas ēkas. Ja ar tādām operatīvajām iemaņām policists mēģinās iesakņoties arābu kopienas iekšienē, kura vistuvākajā nākotnē izviedosies Latvijas teritorijā, viņa sastingušo līķi jau pēc diennakts atradīs notekgrāvī. Tomēr…
Sēdes vadītāja.
Cienījamais deputāta kungs, ja jūs nerunāsiet par izskatāmo lietu, mēs izslēgsim jums mikrofonu! (Buzajevs turpina runāt kopā ar vadītāju, tāpēc viņa teiktais nav saprotams.)
V.Buzajevs.
…gatavi aizstāvēt savu valsti pret terorisma uzbrukumu. Un es centīšos pierādīt to ar piemēriem. Teiksim, metodes, kuras policija jau izmanto pret Krievu skolu aizsardzības štābu, tiks pielietotas pret Latvijas teritorijā esošajiem…
Sēdes vadītāja.
Lūdzu izslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam!
V.Buzajevs.
Es runāju par lietas būtību. (Buzajevs visu laiku turpina runāt.) (Starpsaucieni no zāles: “Vajag izslēgt no Saeimas sēdēm!”)
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi! Ja jūs nepakļaujaties sēdes vadītāja, sēdes vadītāja aizrādījumam, jums izslēdz mikrofonu, un Saeima var lemt par to, ka jūs varat arī nepiedalīties līdz sešām Saeimas sēdēm. Jūs varat pieteikties otrreiz. (Buzajevs visu laiku runā.) Jūs varat pieteikties otrreiz! (Dep. Buzajevs vēl turpina runāt.)
Cienījamais kolēģi! Mēs jums ļausim pabeigt runāt, ja jūs runāsiet par konkrētu izskatāmo lietu – Latvijas Republikas bruņoto spēku dalība Irākas okupācijā. Ja jūs turpināsiet runāt par kādu citu lietu, tad mēs liegsim jums vārdu.
Lūdzu, turpiniet!
V.Buzajevs.
Es uzskatu, ka runāju par konkrēto lietu – par iespējamām sekām par mūsu piedalīšanos Irākas okupācijā, un turpināšu tālāk. (Zālē liels troksnis.) Teiksim, ja policija izmanto tās pašas metodes, kas jau piemērotas pret Krievu skolu aizsardzības štābu… (Zālē liels troksnis, izsaucieni.) Jā, tad, ja darbosies Latvijas teritorijā iesūtītā Al-Quaeda kaujinieku grupa, kura paslēpsies imigrantu vidū, tad diemžēl mēs saņemsim… jūs dzirdējāt, ko mēs saņemsim. Teiksim, mūsu Drošības policijā uz profilaktiskajām sarunām tika ielūgti visu slāvu nacionālo organizāciju vadītāji, kuri piedalījās jau augstākminētajā kongresā...
Sēdes vadītāja.
Cienījamais deputāta kungs! Jūs nepakļaujaties Kārtības rullim, tādēļ Saeimas Prezidija priekšlikums ir balsot par deputāta izslēgšanu uz vienu sēdi par to, ka netiek ievērots Kārtības ruļļa nosacījums. (Aplausi.) Nē…
Tātad vienam deputātam ir tiesības runāt “par”, un vienam deputātam ir tiesības runāt “pret”. (Zālē kņada.) Nē, jūsu frakcijas biedram. Jūsu frakcijas biedram, ja kāds grib runāt.
Deputāts Nikolajs Kabanovs. (deputāts V.Buzajevs… vēl kaut ko saka.)
N.Kabanovs (PCTVL).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka tagad mēs varam radīt ļoti bīstamu precedentu tāpēc, ka man šķiet, ka tā ir tīri politiska atriebība – neļaut mūsu kolēģim Buzajeva kungam runāt. Es domāju, ka mēs varam dot viņam iespēju pabeigt, tāpēc, ka man šķiet, ka viņa argumentācija ir veltīta tikai tam, ka Latvijas tiesību sargājošie orgāni nav gatavi arābu kaujinieku uzbrukumam Latvijā. Un tas ir arī viens no iemesliem, lai Latvijas karaspēku izvestu no Irākas. Un man šķiet, ka katram runātājam ir sava retorika vai argumentācija un tā tālāk, un tā joprojām. Mēs daudz ko dzirdējām no šīs tribīnes, un es domāju, ka mums nav pārāk lielu iemeslu tagad ierobežot Buzajeva kunga vārda brīvību.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Par izslēgšanu runās deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie deputāti! Man patiesībā Buzajeva kunga uzstāšanās parasti patīk, jo tās ir tādas atraktīvas, interesantas, un tās ir lielākoties ne par tēmu. Līdz ar to mums ir jautri.
Bet, godātie kolēģi, tomēr mums ir drusku jāapzinās tas, ka mēs šeit neesam teātrī, bet mēs pildām tomēr tautas uzdotu uzdevumu. Un tāpēc mūsu uzdevumi ir pavisam citi nekā izklaidēt sabiedrību. Un mūsu uzdevumi ir pavisam citi nekā nodarboties ar, kā teica viena ļoti cienījama inteliģences pārstāve – ar politisku pedofiliju. Un tas, ko no PCTVL saraksta ievēlētie liela daļa deputātu ir darījusi no šīs tribīnes, nav nekas cits kā politiska pedofilija – kūdīt bērnus un dzīt viņus pamazām pretī likumpārkāpumiem. Un tāpēc...
Sēdes vadītāja.
Par lietas būtību, lūdzu!
K.Šadurskis.
…Un tāpēc es gribētu aicināt Saeimu tomēr spert nopietnu soli un likt šiem kungiem saprast, kādai misijai viņi šeit ir aicināti. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojam par deputāta izslēgšanu no šodienas – 13.maija sēdes. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 18, atturas – 3. Lūdzu, cienījamais Buzajeva kungs, saskaņā ar Kārtības rulli jūs nedrīkstat atrasties Saeimas sēžu zālē. Lūdzu jūs atstāt Saeimas sēžu zāli!
Turpinām debates. Un es ceru, ka cienījamais Buzajeva kungs nāks pie prāta un izpildīs Saeimas Kārtības rullī noteikto. Pretējā gadījumā, protams, mums būs arī jāpielieto citas metodes.
Par procedūru deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi! Tas nav pirmais gadījums Latvijas parlamenta vēsturē. Trīsdesmitajos gados šādu gadījumu bija daudz. Šādā gadījumā, balstoties uz vēsturisko pieredzi, ir jāizsludina pārtraukums, attiecīgie dienesti jāizsauc un attiecīgais deputāts, kurš nepakļaujas lēmumiem, ir no zāles jāizved. Es aicinātu izsludināt pārtraukumu un izpildīt Saeimas lēmumu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, priekšlikums ir vērtīgs. Tādēļ Saeimas Prezidijs izsludina piecu minūšu pārtraukumu, un mēs tiksimies zālē pulksten 10.24 bez Buzajeva kunga.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Vārds paziņojumam Saeimas priekšsēdētājas biedram Andrim Ārgalim! Lūdzu!
A.Ārgalis (8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs).
Cienījamie kolēģi! Pārtraukumā, šeit pat blakus, tiks dibināta jauna Saeimas Parlamentārās sadarbības grupa ar Ekvadoru. Lūdzu visus ieinteresētos pulcēties blakus zālē!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Šodien mēs dzimšanas dienā sveicam mūsu kolēģi – deputātu Arvīdu Ulmi! (Aplausi.)
Vārds paziņojumam deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (TP).
Aicinu kolēģus Ārlietu komisijā sanākt uz sēdi pārtraukumā komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (JL).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, lūdzu uz īsu sēdi komisijas telpās tūlīt!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Saeimas sekretāram Šmita kun-gam nolasīt reģistrācijas rezultātus! Lūdzu!
J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Ģirts Valdis Kristovskis, Jevgenija Stalidzāne, Jānis Strazdiņš, Kārlis Strēlis, Juris Dalbiņš, Artis Pabriks, Krišjānis Peters, Dainis Turlais, Dzintars Ābiķis un Ēriks Zunda. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi deputāti! Lūdzu, pārlieciet balsošanas kartiņas vēlreiz!
Nē, nebūs zvans... Tā nav pārreģistrācija, vienkārši bija tehniska kļūmīte, un lai mēs varētu balsot tālāk...
Cienījamie kolēģi! Diemžēl jāsecina, ka deputāts Buzajevs nepilda likumu, tātad Kārtības ruļļa 74.panta... 75.panta 3.punktu, tādēļ mēs varētu dot vēlreiz vārdu frakcijas pārstāvim un pēc tam lemt par deputāta tātad izslēgšanu līdz sešām Saeimas sēdēm.
Tā ka, lūdzu, frakcijas vārdā.... Kurš no deputātiem vēlas runāt? Deputāts Pliners. Lūdzu!
J.Pliners (PCTVL).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka deputāts Buzajevs izmantoja savas tiesības. Kā jums ir zināms, viņu ievēlēja daļa no tautas, un no šīs tribīnes, mūsuprāt, runāja par tēmu, par to, ka nebija ko darīt mūsu karaspēkam Irākā, par to, ka tas draud… apdraud mūsu valsti vai draud ar terorismu, un tā tālāk un tā tālāk, izmantojot to retoriku, kuru viņš uzskatīja par vajadzīgu. Atkārtoju: mēs uzskatām, ka viņš runāja par tēmu, un mēs lūdzam un gribam, lai šinī zālē nebūtu apspiesta demokrātija, un pēc konstitūcijas cilvēkam ir tiesības uz vārda brīvību, un pēc likuma viņam ir tiesības un pienākums paust savu vēlētāju domas, un attiecīgi es uzskatu, ka noraidīšana ir nepamatota.
Es domāju, ka jums būs kauns, ka jūs negribēsiet, lai Latvijai būtu patiešām kauns Eiropā. Es uzskatu, ka nekad nebija noraidīts, piemēram, deputāts Tabūna kungs, kad viņš mani sūtīja uz Izraēlu, runājot ne par tēmu, un tas ir tīrs antisemītisms. Es domāju... Es domāju, jums varbūt ... ka pat šodien, ja Kiršteina kungs faktiski runāja ne par tēmu un, manuprāt, gandrīz profašistiski, neviens viņu neizraidīja no zāles, jūs viņam devāt tiesības un iespējas runāt līdz galam.
Tātad, ja jūs nobalsosiet par deputāta Buzajeva izraidīšanu no Saeimas zāles un vēl uz tik un tik sēdēm, tas būs bezprecedenta gadījums. Es neatceros līdzīgu gadījumu 7.Saeimā, 8.Saeimā, un attiecīgi tas ir nedemokrātiski. Es uzskatu, ka tas ir pret Satversmi, varbūt pēc Kārtības ruļļa, bet tur ir pretrunas un attiecīgi, bez šaubām, mēs pret tām protestēsim.
Un vēlreiz un vēlreiz es gribu jūs aicināt saglabāt veselo saprātu un atļaut deputātam Buzajevam pildīt savas konstitucionālās tiesības – strādāt mūsu parlamentā. Es domāju, ka daudzi no jums zina, ka opozīcija tomēr ir sabiedrības sanitāri. Ļoti patīkami, ka jūs tam piekrītat. Attiecīgi atļaujiet mums arī turpmāk pildīt savus pienākumus!
Un es vēlreiz un vēlreiz lūdzu neizdarīt neapdomīgu soli!
Paldies jums par uzmanību!
Sēdes vadītāja.

Cienījamais kolēģi! Likums ir jāievēro visiem, tajā skaitā arī Saeimas deputātiem – gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem. Tādēļ saskaņā ar Kārtības ruļļa 74.pantu ir priekšlikums balsot par deputāta Buzajeva izslēgšanu uz sešām Saeimas sēdēm sakarā ar to, ka netiek pildīts Kārtības rullis. Cienījamie kolēģi! Balsošana ir aizklāta. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu – izslēgt deputātu Buzajevu uz sešām Saeimas sēdēm! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – 3. Cienījamais deputāts Buzajeva kungs ir izslēgts uz sešām Saeimas sēdēm.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ierosina šodienas sēdi slēgt un nākamo sēdi uzsākt tātad trešdien, 19.maijā, pulksten 15.30 kā ārkārtas sēdi, kurā tiktu izskatīti šajā sēdē neizskatītie jautājumi.
Lūdzu deputātus balsot par šodienas sēdes slēgšanu un nākamās sēdes noturēšanu 19.maijā!
Tātad par sēdes slēgšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 17, neviens neatturas. Šodienas sēde ir slēgta.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Komisijas sēde pulksten 11.30 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Paldies. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūgta uz sēdi komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus Saeimas sekretāram Jānim Šmitam.
J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies deputāti: Andris Ārgalis, Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Jānis Šmits, Andis Kāposts, Ģirts Valdis Kristovskis, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Radzevičs, Jānis Reirs, Kārlis Strēlis un Inta Feldmane. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Līdz ar to 13.maija sēde ir slēgta.