Valsts sekretāru 13.maija sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Militārās izlūkošanas un drošības dienesta nolikums”.
2004.gada 4.maijā stājas spēkā grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā. Militārās pretizlūkošanas dienestam saskaņā ar minētajiem likuma grozījumiem: papildus tiek noteikta izlūkošanas uzdevumu izpilde; atbilstoši tam tiek mainīts dienesta nosaukums, Militārās pretizlūkošanas dienestu pārdēvējot par Militārās izlūkošanas un drošības dienestu; tiek mainīta padotības forma, Aizsardzības ministrijas pakļautību aizstājot ar Aizsardzības ministrijas pārraudzību; tiek noteikts, ka dienesta skaitlisko sastāvu, struktūru un amatu sarakstu izvērtē un akceptē aizsardzības ministrs (pirms likuma grozījumiem – Saeimas Nacionālās drošības komisija).

Projektā noteikts, ka Militārās izlūkošanas un drošības dienests ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kura veic militāro izlūkošanu, pretizlūkošanu un citus Valsts drošības iestāžu likumā noteiktos uzdevumus.
Militārās izlūkošanas un drošības dienesta galvenie uzdevumi un funkcijas ir noteiktas Valsts drošības iestāžu likumā, Nacionālās drošības likumā, Operatīvās darbības likumā un likumā “Par valsts noslēpumu”.
Militārās izlūkošanas un drošības dienestu vada priekšnieks, kurš ir Valsts drošības iestāžu padomes loceklis. Dienesta priekšnieku pēc aizsardzības ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Satversmes aizsardzības birojā, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā pamatnostādņu projektu “Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005. – 2014.gadam”.
Multilingvisms, globālās informācijas apmaiņas sistēmas, ekonomiskās integrācijas tendences mūsdienu pasaulē rada aizvien lielāku valodu konkurenci un izzušanas draudus pat valodām ar samērā lielu runātāju skaitu. Saskaņā ar 21. gadsimta domāšanu ikviena valoda ir unikāls cilvēces kultūras mantojums, etnosu identitātes pamats. Valodu konkurences apstākļos lielākas izredzes saglabāties būs valodām, kas spēs sekot mūsdienu zinātnes un tehnikas attīstībai, kurās varēs izteikt domu un jūtu nianses. Valodas saglabāšana un attīstība mūsdienās nenotiek stihiskā pašplūsmā, bet valstīm jāizstrādā konsekventa valodas politika un jāveic mērķtiecīgi pasākumi valodu saglabāšanai un attīstīšanai.
Tuvākajā desmitgadē, kad aktīvi risināsies Latvijas sabiedrības integrācija un Latvijas integrācija Eiropas Savienībā, latviešu valodas loma palielināsies. Pieaugs latviešu valodas apguvēju un lietotāju skaits, latviešu valoda būs viena no ES oficiālajām valodām. Tikai attīstīta, izkopta valoda spēs būt par sabiedrības integrācijas līdzekli un Eiropas Savienības oficiālo valodu.
Valodas saglabāšana ir atkarīga no valodas ekonomiskās vērtības konkrētajā valodu konkurences situācijā. Valodu tirgū latviešu valodas konkurentes ir galvenokārt divas ļoti lielas valodas – krievu un angļu valoda – ar augstu ekonomisko vērtību. Brīvā tirgus princips valodu attiecībās Latvijas valodas situācijā vēl vairāk stiprinātu šo valodu pozīcijas. Vienīgā iespēja ir apzinātas valodas politikas ceļā konsekventi paaugstināt latviešu valodas ekonomisko vērtību, nenoliedzot juridisku kompensācijas mehānismu izmantošanu.
Latvijas valodas politikas pamatideja kopš Valodu likuma pieņemšanas ietvērusi divus uzdevumus: radīt mehānismu latviešu valodas konkurētspējas nodrošināšanai un tās prioritātei augstākajās sociolingvistiskajās funkcijās, kā arī latviešu valodas runātāja lingvistisko cilvēktiesību aizsardzībai; garantēt iespēju saglabāt, attīstīt un noteiktās funkcijās lietot Latvijas minoritāšu valodas.
Pamatnostādņu projektā doti problēmu formulējumi: valodu konkurence; latviešu valodas vides nepietiekamā un nevienmērīgā paplašināšanās; valsts valodas nepilnvērtīga funkcionēšana; nesakritība starp valsts valodas un minoritātes (krievu) valodas nominālajām un faktiskajām sociolingvistiskajām funkcijām; ar latviešu valodas lietošanu saistītā darba kvalitātes neuzlabošanās/pakāpeniska samazināšanās; indivīda personiskās labklājības kvalitātes humanitārajā aspektā samazināšanās; lingvistiskā attieksme; iespējamā sabiedrības sociālā dezintegrācija; Satversmes 4.panta iespējamā pārkāpšana.
Projektā noteikti rīcības virzieni valodas politikas mērķu sasniegšanai: valsts valodas statusa juridiskā nodrošināšana; valsts valodas apguves veicināšana; valsts valodas zinātniska izpēte, kopšana un attīstīšana; Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā lingvistisko aspektu nodrošināšana; sabiedrības līdzdalības nodrošināšana valsts valodas politikas īstenošanā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Kultūras, Satiksmes ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Studiju fonda nolikums”.
Studiju fonda nolikums ir izstrādāts jaunā redakcijā – atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām. Nolikumā ir iekļautas normatīvajos aktos noteiktās Studiju fonda funkcijas un uzdevumi.
Veiktie grozījumi pēc būtības ņem vērā Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās formālās prasības un nav saistīti ar Studiju fonda funkciju, darba apjoma, darbinieku skaita, tehniskā nodrošinājuma vai citām izmaiņām. Studiju fonda darbība notiks piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Paredzētais finansējums Studiju fonda darbības nodrošināšanai 2004.gada valsts budžetā – 56791 lats.
Sagatavots un pieteikts izskatīšanai Ministru kabinetā arī noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem””, kurš paredz, ka kredītu izsniedz un apkalpo Studiju fonds – Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Projekts sagatavots, lai saskaņotu minēto noteikumu redakciju ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumos Nr.766 “Mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrācijas noteikumi””.
Noteikumu projekts paredz izmainīt, ka kuģošanas līdzekļus, kuri ir iegādāti vai ievesti Latvijā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet nav reģistrēti, CSDD reģistrējami līdz 2004.gada 31.decembrim, nevis līdz 2004.gada 1.jūnijam, kā tas ir noteikts pašlaik. Praktiskā situācija liecina par to, ka iedzīvotāji par kuģošanas līdzekļu reģistrāciju ir sākuši interesēties, tikai sākoties kuģošanas sezonai, kā rezultātā, ja netiks izmainīti noteikumi, kuģošanas līdzekļu reģistrāciju, izmantojot deklarēšanas iespēju, neizdarīs liels skaits personu. Grozījuma būtība ir pagarināt par pusgadu iespēju, deklarējot iepriekš nereģistrētu kuģošanas līdzekli, to reģistrēt.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz līdz 20.maijam.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments