Aiz ziedu zvaniem dzird eiro šķindu

Maijs latviešiem ir ne tikai lapu, bet arī ziedu mēnesis, kad pagātnē paliek putekļi un likstas, bet priekšā viens vienīgs ziedēšanas reibums. Pavasaris.
Latvija jau otro nedēļu dzīvo Eiropas Savienībā. Daļa valsts iedzīvotāju šo jauno realitāti izjutuši pavisam tieši, secinot, ka daudz vienkāršāk nekā agrāk šķērsot Lietuvas vai Igaunijas robežu. Vēl vairāk ir to, kas dzīvo ar cerībām uz Eiropas atbalstu uzņēmējdarbībai. Protams, zobgaļi šajā sakarā atgādina seno prātulu: cerība ir gara virve, kurā daudzi pakaras. Tomēr šādas nevalodas nespēj nomākt sakuplojušos asnus, kas sola ne vien ražu, bet arī Eiropas Savienības tiešmaksājumus. Turklāt pieteikumi vienotās platības maksājumiem jāiesniedz līdz 20. maijam, tātad pavisam drīz.
Par finanšu resursu piesaistes iespējām mūsu lauksaimniecībai, laukiem, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai sprieda Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas Agrārās ekonomikas zinātņu nodaļas sēdē. Ziņojumu sniedza Lauku atbalsta dienesta direktore Dr. oec. Irina Pilvere.

Cita zaļā pasaule

Lauksaimniekiem pēc 1. maija pavērušās jaunas iespējas. Daļa prasību jau zināma, tomēr vairums apstākļu un nosacījumu ir citi. Galvenais, ka mainās juridiskā bāze visam, kas saistīts ar laukiem, lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību.
Līdz šim Latvijas zemniekam dzīve bija diezgan vienkārša – viņš gada sākumā saņēma Zemkopības ministrijas izdoto mazo subsīdiju grāmatiņu, un, ja to izlasīja, bija skaidrs, kas jādara, lai saņemtu atbalstu, kas gan bija ierobežots. Tagad jāstudē daudzi materiāli, kur augstākie normatīvie akti ir Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas regulas. Tiek piedāvāti dažādi atbalsta veidi, kas izriet no regulu nosacījumiem.
Irina Pilvere uzskata, ka regulām līdzvērtīga ir arī nacionālā likumdošana. Šiem augsta līmeņa dokumentiem var pielīdzināt nākamos – Lauku attīstības plānu un Vienoto programdokumentu un tā papildinājumus. Tie noteic ļoti specifiskas lietas jau konkrētā jomā. Domājams, ka Lauku attīstības plānu apstiprinās maija otrajā pusē.
Visu šo pasākumu administrējošā iestāde ir Lauku atbalsta dienests (LAD), kas sagatavojis pretendentiem nozīmīgu dokumentu paketi “Rokasgrāmata. Vadlīnijas”. Dienests aprēķinājis arī iespējamos atbalsta veidus un finansējumu pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Pagaidām tā gan ir tikai teorētiska aplēse – vispirms jābūt paša pretendenta vēlmei saņemt šos maksājumus. Jo katram atbalsta veidam ir zināmi nosacījumi. Turklāt daļa naudas varētu nonākt līdz saņēmējiem nākamajā gadā vai pat vēlāk – to paredz finansēšanas nosacījumi. Tomēr tā ir viena gada nauda.
Tātad teorētiski finansējuma ir gandrīz trīs reizes vairāk. Domājams, ka pirmos maksājumus (tās varētu būt eksporta kompensācijas) zemnieki saņems jau jūlijā. Cik liela šī nauda būs, tas atkarīgs no pašiem atbalsta pretendentiem.
Lielākā un masveidīgākā finansējumu daļa šogad būs Eiropas Savienības tiešmaksājumi. Pirmais, ko vairums zemes apsaimniekotāju varēs saņemt, ir vienotais platību maksājums. Pašlaik vēl nevar runāt par konkrētām atbalsta likmēm, paredzēts, ka tas varētu būt 21 eiro par hektāru pie zināmiem nosacījumiem. Līdzko Brisele saskaņos visus nosacījumus, skaidrība būs pilnīga.
Pieteikšanās Eiropas Savienības tiešmaksājumiem ir sākusies. Jau 8. maijā LAD bija piereģistrēti vairāk nekā 1200 atbalsta pretendentu. Kopš 19. aprīļa viņiem visiem tiek izdalītas lauku bloku kartes, rokasgrāmatas un pieteikumu formas. Tā kā visas ir jaunas lietas, netrūkst neskaidrību. Jaunums arī tas, ka visi pieteikumi nonāk vienotā datorreģistra sistēmā, kas pati kontrolē to atbilstību prasībām un savietojamību. Pērn priekšreģistrācijas laikā uz tiešmaksājumiem LAD pieteicās ap 86 000 pretendentu. Visiem sagatavotas dokumentu paketes. Protams, daļā dokumentu jānovērš neskaidrības. Gadās, ka kļūdījies pats pretendents, reizēm vaina meklējama datu ievadītāja paviršībā. Ir arī problēmas ar karšu sagatavošanu. Tomēr viss risinās operatīvi. Taču, ja atbalsta pretendentiem šopavasar mainījušās apsaimniekojamās platības, viņiem jāierodas reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē un jāpaziņo par izmaiņām, lai saņemtu attiecīgās lauku bloka kartes, visi precizējumi pieteikumos jāie-sniedz līdz 15. jūnijam.
Bez vienotā platībmaksājuma ir arī tā sauktie lauku papildu tiešmaksājumi, ko varēs saņemt papildus tam 21 eiro, par ko jārunā nosacīti, jo likme, kā teikts, vēl nav apstiprināta. Paredzēts, ka papildmaksājumus saņems par laukaugu kultūrām un par lopbarības kultūrām.
LAD direktore uzskata, ka atbalsta pretendentu varētu būt līdz 80 tūkstošiem, varbūt arī mazāk. Jo tagad visi sapratuši, ka zeme ir jāapsaimnieko, nevis tikai jānopļauj zāle. Tāpēc tagad tie īpašnieki, kas savai zemei neveltīja pietiekamu vērību, jūtas šokēti.

Kontrolējamos
izraudzīs dators

Andris Sproģis, “LV”
andris.sprogis@vestnesis.lv

Iespējamie atbalsta veidi un to finansējums pēc Latvijas iestāšanās ES (milj.Ls)

ES tiešie maksājumi (1)

• lauksaimniecībā izmantojama zeme, kas uzturēta labā l/s un vides stāvoklī uz 30.06.2003. un atbilst saņemšanas nosacījumiem (apsēta un/vai apstādīta aramzeme, papuve, ilggadīgās pļavas un ganības, ilggadīgie stādījumi):
• zeme ir kopta, uz tās audzē kultūraugus, ievērojot agrotehniku;
• meliorāciju sistēmas uzturētas labā stāvoklī;
• augu atliekas iestrādātas augsnē pēc ražas novākšanas;
• ilggadīgās pļavas un ganības izmanto lopbarības iegūšanai vai mājlopu ganīšanai (jānopļauj vai jānogana līdz 01.08.2004.);
• viena lauka platība >0,3 ha;
• kopējā pieteiktā platība >1 ha;
• pieteikums jāiesniedz līdz 20.maijam.

ES tiešie maksājumi (2)

2.1. Par laukaugiem (graudaugi, pākšaugi, eļļas augi, lini, iepriekšminēto kultūru maisījumi);
2.2. Lopbarības kultūrām (kultivētās pļavas, ganības, sētās, ilggadīgie zālāji, graudaugi, pākšaugi, kukurūza zaļbarībai un skābbarībai).

• tie paši, kas VPM, un
• laukaugiem jābūt apsētiem līdz 15.jūnijam;
• laukaugu sējumi jāsaglabā vismaz līdz ziedēšanas sākumam, pēc tam novācot no lauka ražu;
• kultivētās pļavas, ganības, ilggadīgie zālāji ir jānogana vai jānopļauj pirmo reizi līdz 10. jūlijam.

ES tiešie maksājumi (3)

• aptver vislielāko atbalsta pretendentu loku – orientējošā prognoze ~ 80 000;
• paredzamā atbalstam pieteiktā zemes platība – 1,47 milj.ha 2003.gadā subsīdijās – ha;
• administrēšanai nepieciešama integrētā administrēšanas un kontroles sistēma un lauku reģistra ģeogrāfiskās informācijas sistēma;
• tiks pārbaudīti dabā vismaz 5% no pieteikumiem, mērot platības ar globālās pozicionēšanas sistēmu;
• tiks piemērotas sankcijas par platību pārdeklarāciju un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu neievērošanu atbilstoši ES nosacījumiem;
• atbalstu izmaksās no 01.12.2004. līdz 30.04.2005.