Lieliem izaicinājumiem der stipri cilvēki

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Kukute intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Valsts pārvaldē jāstrādā spējīgiem, godīgiem un profesionāliem ierēdņiem. Tas vairos sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un palīdzēs celt ne bez pamata iedragāto ierēdņa prestižu. Nav apstrīdams, ka iepriekšminētās īpašības jo īpaši izvirzāmas augstajam valsts sekretāra amatam. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāre Ilze Kukute ir viena no Latvijas valsts pārvaldes struktūrai raksturīgajiem jaunajiem censoņiem: ar strauju karjeras kāpumu, augstu pašapziņu, prasīgumu pret sevi un padotajiem un nenoliedzamu vadītāja talantu. Kordiriģentes izglītību guvusī Ilze Kukute ātri aptvēra un novērtēja mūzikas pedagoga amata iespējas un ne tik pievilcīgās puses. Valstī notiekošo sabiedriski politisko procesu ietekmē tika pieņemts lēmums mainīt darba jomu. Lai apgūtu un strādātu mūsdienu tehnoloģisko iespēju un izaicinājumu vidē un nodrošinātu savai turpmākajai dzīvei iespējami labākus apstākļus. Par labam vadītājam piemītošām īpašībām I.Kukute uzskata profesionālas zināšanas, pacietību, spēju vadīt stresu un rast izeju no bezizejas.

Pārliecības izaicinājumi

– Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra amatā jūs tikāt apstiprināta konkursa kārtībā. Kāda bija jūsu motivācija piedāvāt savu kandidatūru?
– Tas bija izaicinājums man pašai. Proti, turpināt augt vadības pieredzē. Ministrija (RAPLM) tikko bija izveidota, un tās pārraudzības jomas man šķita interesantas. Apzinājos, ka valsts sekretāra amatā būs gan daudz darba, gan daudz radošu iespēju, lai veidotu, stiprinātu un virzītu ministriju.
– Valsts sekretāra amata pretendentiem tiek izvirzīta prasība pēc iepriekšējas vadības pieredzes. Kāda ir līdzšinējā jūsu vadības pieredze?
– Līdz tam lielākā vadības pieredze bija, strādājot par Finanšu ministrijas Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas departamenta direktori. Vadīju 13 cilvēku kolektīvu.
– Un pašlaik?
– Pašlaik ministrijā strādā 92 cilvēki un ir iespējas darbinieku skaitu palielināt.
Finanšu ministrijā daudz strādāju, lai izveidotu kontaktus ar ārvalstu partneriem un realizētu kopējas sadarbības programmas. Tā bija ļoti vērtīga pieredze. Tam bija vajadzīgas plašas zināšanas, sākot ar labām svešvalodas, komunikācijas prasmēm sarunu procesos un beidzot ar izvirzīto mērķu sasniegšanu. Bija jāprot gan uzklausīt, gan īstajā brīdī pievērst ārzemju partneru uzmanību Latvijā notiekošajiem procesiem. Jā-prot arī strādāt ar Latvijas kolēģiem dažādās valsts institūcijās. Pēdējais nebūt nebija tas vieglākais. Ja tika izvirzīta prasība, ka teiksim, pirmdien pulksten astoņos no rīta projektam noteikti jābūt gatavam, tad nācās piemērot diezgan drakoniskas metodes. Piemēram, kolēģus ieslēgt darba telpās un strādāt, līdz vajadzīgais rezultāts panākts.
– Cik noderīga ir minētā pieredze augstajā ministrijas valsts sekretāres amatā?
– Ļoti noderīga. Zinu, ko nozīmē darbs saspringtos, liela stresa apstākļos, kad jāsaglabā vēss prāts un jāpieņem situācijai adekvāts lēmums. Ministrija tika veidota, apvienojot četras institūcijas. Katrā no tām bija savas, atšķirīgas tradīcijas. Jāatzīst, ka tradīciju mantojums ne vienmēr ir tas labākais. To apzinoties un saredzot, mans uzdevums ir piedāvāt labāko, ko spēju. Ir jādomā plaši, radoši, jāprot saliedēt kolēģus, jāveido komanda. Vadot vairāk nekā 90 cilvēkus, ļoti noder arī mana kordiriģēšanas un mūzikas skolotājas pieredze. Starp citu, domās es bieži atgriežos laikā, kad strādāju skolā. Man patika būt skolotājai. Taču tas ir nenovērtēts entuziasms. No skolotājas darba pieredzes zinu, cik komunikācija ir būtiska. Ir jāpārliecina darba kolēģi, ka izvirzītie mērķi un padarāmie darbi nepieļauj divreiz vai trīsreiz atkārtot vienu un to pašu.
– Vai jums tas izdodas?
– Vadītāja darbs ir māka strādāt ar cilvēkiem. Kādam uzmanība un spēja koncentrēties, saprast pateikto ir augsta, citam par darāmo ir jāatgādina. Man gan nav grūti atgādināt, taču līdz zināmai robežai. Ja kāds darbinieks vairākkārt pieļauj kļūdas un nav disciplinēts, protu darīt zināmu, ka tā vairs turpināt nevarēs. Tas nav viegli, taču uzskatu, ka normālu darba attiecību modelis ir balstīts uz patiesās situācijas novērtējumu. Vadītājam jāspēj ieraudzīt un uzteikt labo, kā arī norādīt uz kļūdām. Kļūdas nedrīkst slēpt, tās ir jāpārrunā, jāanalizē un uzreiz jālabo. Pretējā gadījumā ir garantēts īlena un maisa efekts.

Klasiskās vadības
teorijas var ieviest

– Jūsu teiktais atbilst klasiskajām vadības mācības teorijām, taču mēs zinām, ka dzīvē šādus principus ievērot ir ļoti grūti. RAPLM viena gada pastāvēšanas laikā tika novērota ļoti augsta kadru mainība. Vai tam ir saistība ar jūsu iepriekšteikto?
– Nedomāju, ka ieņemamais amats ir tas, kura dēļ cilvēki strādā. To varu attiecināt arī uz sevi. Uzskatu, ka ierēdnim jābūt profesionālim.
Runājot par kadru mainību, uzskatu, ka mans uzdevums ir izveidot labu komandu, iekļaujot tajā cilvēkus, kam ir interese strādāt un augt savā pieredzē. Lai izzinātu darbinieku zināšanas un profesionalitāti, esmu izmantojusi arī tādu pārbaudītu pedagoģisku metodi kā izjautāšana. Ir nācies arī pieķert nekompetencē.
– Jūs minējāt, ka, veidojot jauno ministriju, apvienojot vairākas valsts institūcijas, jūs bijīgi nestāvējāt iepriekšējo tradīciju priekšā, bet piedāvājāt jaunas. Kāpēc jums ir pārliecība, ka jārīkojas tieši tā un jaunais būs pareizāks? Turklāt tradīcijas lauzt ir grūti.
– Man ir tāda pārliecība. Viena no manām stiprajām pusēm ir loģiskā domāšana. Gadu strādājot kopā, esmu pamanījusi veco tradīciju mantojuma smagumu. Ieņemot valsts sekretāres amatu, esmu formulējusi mērķus un izvirzījusi to realizēšanai noteiktas prasības. Darīju tās zināmas visiem ministrijas darbiniekiem. Aizvadītā gada laikā par svarīgāko uzdevumu uzskatīju motivēt cilvēkus viņu tiešajam darbam. Darba apjoms bija milzīgs šā vārda tiešākajā nozīmē. Esmu nonākusi pie atziņas, ka liela loma savstarpējā sapratnē un izvirzīto mērķu sasniegšanā ir tieši ikdienas komunikācijai. Esmu pārliecināta, ka ik dienu, apmainoties domām, ministrijas darbinieki no manis var iegūt daudz.
Nedomāju, ka sasniegtais jaunu tradīciju iedibināšanā ir novērtējams kā virsotne. Arī šogad vēl daudz jādomā par vēlamo un iespējamo. Tai skaitā arī par iespējām kolektīvā pavadīt daļu brīvā laiku. Jā, latiņa ir uzcelta augstu.

Puds sāls gada laikā

Seja pret seju,
vārdi un rīcība

– Kā ir veidojusies saikne ar pašvaldībām, kopš izveidota RAPLM?
– RAPLM pašvaldību politikas pamatā ir atziņa: valsti veido cilvēki, kas dzīvo pašvaldībās. Pašvaldības ir valsts pamats. Ministrija ir izvirzījusi mērķi veidot dialogu ar pašvaldībām. Gada darbs ir apliecinājis, ka pašvaldības novērtē ministrijas esamību un vēršas pie mums jebkurā tām svarīgā jautājumā. Un tādu ir daudz. Gan pašvaldību attīstības (administratīvi teritoriālās reformas), gan valsts investīciju, gan ES struktūrfondu līdzekļu piesai-stes, gan plānošanas jautājumi.
Esam saņēmuši gan kritiku, gan atzinību. Par to liecina paš-valdību vārdi: mūsu ministrija. Man tie ir nozīmīgi.
Vēlos uzsvērt, ka ministrija ir maksimāli spējusi novērst to, ka valstī tiktu virzīti un pieņemti likumi, kuros būtu pašvaldībām neizdevīgi nosacījumi. Mēs esam rūpīgi vērtējuši citu valsts struktūru iniciatīvas, vai tām nav ietekme uz pašvaldību budžetiem.
Domāju, ka vēl jāiegulda liels darbs, lai palielinātu sasaisti starp ministrijām un palielinātu izpratni par to, kas ir pašvaldības.
– Kā jūs novērtējat pašvaldību darbu un kādu redzat to nākotni?
– Vēlētos atzinīgi novērtēt līdz šim padarīto pašvaldībās, jo tas nenoliedzami ir viņu nopelns. Taču ir mūžīgais jautājums: ko darīt tālāk, kā virzīt attīstību? Reformas jautājums ir jutīgs. Lai notiktu virzība, jābūt skaidriem valsts un pašvaldību atbalstītiem darbības principiem. Nākotne gulsies uz 2005.gadā ievēlētajām pašvaldību domēm un padomēm. Jo īpaši uz vadītājiem.

No deklarācijas
pie rīcības plāna

– RAPLM ir izstrādāts valdības deklarācijas rīcības plāns. Lūdzu, raksturojiet to!
– Rīcības plāns aptver čet-ras ministrijas politikas jomas. Mājokļu politikā jāizstrādā pamatnostādnes, kā arī jāizveido Mājokļu garantiju fonds. Bez tam ir svarīgi sakārtot vairākus likumdošanas jautājumus namu apsaimniekošanā un dzīvokļu īpašnieku problēmu risināšanā. Reģionālajā politikā – NAP izstrāde, kā arī darbs ar ES struktūrfondu apgūšanu un Attīstības aģentūras darbības nostiprināšana šā gada laikā. Telpiskajā plānošanā ir būtiski panākt, lai katrā Latvijas pašvaldībā tiktu izstrādāti teritorijas attīstības plānojumi. Ministrijai jāpiedalās arī Latvijas nacionālā plānojuma sagatavošanā. Pašvaldību attīstības un pārraudzības jomā ir svarīgi izveidot racionālu pārraudzības kārtību, kā arī izveidot sadarbību ar divām valsts struktūrām – Iepirkumu un uzraudzības biroju un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Man ir svarīgi, lai šīs institūcijas neuzrunātu pašvaldības kā apzinātus ļaundarus. Pašvaldību attīstības jomā ir nozīmīgs valdības uzstādījums un izaicinājums – otrā līmeņa reģionālo pašvaldību izveidošana.

Zaida Kalniņa
zaida.kalnina@vestnesis.lv