
Nedēļa Eiropas Savienībā – pretrunas un perspektīvas
Gandrīz vienlaikus uzziedot ievām, ķiršiem, ābelēm, pienenēm un
pat ceriņiem, Latvijai aizritējusi pirmā pilntiesīgā nedēļa ES. Tikpat intensīvas
bijušas arī sabiedriskās norises. Turklāt gan ar negatīvisma, gan optimisma vaibstiem
un krietnu piedevu pagaidām īsti nenovērtētu faktu, kuru patieso nesumu jutīsim tikai
pēc kāda laika.
Plašsaziņas līdzekļu, protams, latviski raidošo vai rakstošo, atspoguļotajā telpā
Latvijas ieiešanai ES tika uzgavilēts. Galvenokārt tam ļāvās tā sabiedrības daļa,
kuru sociologi raksturo kā jaunus, pilsētniekus, ar labu izglītību. Savu daļu šajā
eiforisko noskaņu uzbangojumā piesvieda norises hokeja dzīvē, uzvaras, kuras tiek
pielīdzinātas visaugstākās raudzes nacionāla mēroga notikumiem. Priecēja arī
Mātes diena – svētki, kuri arvien vairāk nostiprinās, daļēji arī ieņemot 8.
marta nišu. Vienlaikus tika atzīmēta arī Uzvaras diena – notikums, kurš tagad jau
iezīmē drīzāk kādu robežšķirtni sabiedrībā, nevis pirms 60 gadiem izcīnīto
uzvaru pār fašismu. Urravas Latvijas ieiešanai pa Eiropas elitārā valstu kluba
zilzvaigžņotajām durvīm krietni klusinājušas bažas par cenu celšanos, kuras
visdramatiskākā izpausme vērojama degvielas uzpildes staciju cenrāžos. Tapis skaidrs:
dārgāks līdz ar to paliks gandrīz viss. Turklāt Latvijai šai sakarā ir kāds
īpaši skumjš akcents – tā ES ieiet kā savienības pati nabadzīgākā valsts.
Turklāt tā, kā pagājušonedēļ uzzinājām, nav gatava pilnvērtīgai darbībai
muitas un daudzās citās jomās, bet dažās tautsaimniecības lietās Latvija
pārcentusies Briseles ieteikto normu pildīšanā. Diemžēl tas vēsta par daudzu mazo
uzņēmumu iespējamo bankrotu.
Par savā ziņā bankrotējušām jāatzīst arī cerības, kuras iepriekš tika
saistītas ar Krieviju. Proti, nu jau tapis skaidrs, ka Latvijas iestāšanās ES un NATO
šīs kaimiņvalsts nostāju nav mainījusi. Drīzāk otrādi – analītiķi norāda:
Krievija lūko Latviju izmantot kā instrumentu attiecībās ar ES. Tiesa, pretstatā šim
nepatīkamajam faktam ir starp Krieviju un ES noslēgtais partnerības līgums, kurā
visas savstarpējās attiecības tiek attiecinātas arī uz jaunajām savienības
dalībvalstīm. Bez atrunām par cilvēktiesību pārkāpumiem Baltijā.
ES kā vienota, nu jau reāla telpa uz sevi likusi paraudzīties arī perspektīvā.
Pagājušonedēļ plašsaziņas līdzekļos atspoguļotais ļauj secināt: liela daļa
cilvēku atzīst un ir jau samierinājušies, ka ieguvumi no ES nav gaidāmi uzreiz, bet
diezgan droši – ne tik tālā nākotnē. Savukārt jaunieši – cilvēki, ar kuriem
šo nākotni visvairāk personificē, – arvien vairāk uzsver, piemēram, labas
izglītības, prestižu augstskolu diplomu nozīmi, kā arī vilinošus mērķus, kuri
tagad reāli sasniedzami. Otrs šobrīd redzamākais ieguvums, kuru Latvijas iedzīvotāji
pamanījuši un uzsver, ir muitas barjeru un robežu krišana. Tas savukārt nozīmē, ka
ceļošana, lai gan ne tik lēts pasākums ES nabadzīgākās valsts iedzīvotājiem, ir
sava veida izraušanās no kādreizējās PSRS, dēvētas arī par tautu cietumu, vēl
jūtamajām robežām mūsu apziņā.
Guntars Laganovskis, “LV”