Nedēļa Eiropas Savienībā – pretrunas un perspektīvas

Gandrīz vienlaikus uzziedot ievām, ķiršiem, ābelēm, pienenēm un pat ceriņiem, Latvijai aizritējusi pirmā pilntiesīgā nedēļa ES. Tikpat intensīvas bijušas arī sabiedriskās norises. Turklāt gan ar negatīvisma, gan optimisma vaibstiem un krietnu piedevu pagaidām īsti nenovērtētu faktu, kuru patieso nesumu jutīsim tikai pēc kāda laika.
Plašsaziņas līdzekļu, protams, latviski raidošo vai rakstošo, atspoguļotajā telpā Latvijas ieiešanai ES tika uzgavilēts. Galvenokārt tam ļāvās tā sabiedrības daļa, kuru sociologi raksturo kā jaunus, pilsētniekus, ar labu izglītību. Savu daļu šajā eiforisko noskaņu uzbangojumā piesvieda norises hokeja dzīvē, uzvaras, kuras tiek pielīdzinātas visaugstākās raudzes nacionāla mēroga notikumiem. Priecēja arī Mātes diena – svētki, kuri arvien vairāk nostiprinās, daļēji arī ieņemot 8. marta nišu. Vienlaikus tika atzīmēta arī Uzvaras diena – notikums, kurš tagad jau iezīmē drīzāk kādu robežšķirtni sabiedrībā, nevis pirms 60 gadiem izcīnīto uzvaru pār fašismu. Urravas Latvijas ieiešanai pa Eiropas elitārā valstu kluba zilzvaigžņotajām durvīm krietni klusinājušas bažas par cenu celšanos, kuras visdramatiskākā izpausme vērojama degvielas uzpildes staciju cenrāžos. Tapis skaidrs: dārgāks līdz ar to paliks gandrīz viss. Turklāt Latvijai šai sakarā ir kāds īpaši skumjš akcents – tā ES ieiet kā savienības pati nabadzīgākā valsts. Turklāt tā, kā pagājušonedēļ uzzinājām, nav gatava pilnvērtīgai darbībai muitas un daudzās citās jomās, bet dažās tautsaimniecības lietās Latvija pārcentusies Briseles ieteikto normu pildīšanā. Diemžēl tas vēsta par daudzu mazo uzņēmumu iespējamo bankrotu.
Par savā ziņā bankrotējušām jāatzīst arī cerības, kuras iepriekš tika saistītas ar Krieviju. Proti, nu jau tapis skaidrs, ka Latvijas iestāšanās ES un NATO šīs kaimiņvalsts nostāju nav mainījusi. Drīzāk otrādi – analītiķi norāda: Krievija lūko Latviju izmantot kā instrumentu attiecībās ar ES. Tiesa, pretstatā šim nepatīkamajam faktam ir starp Krieviju un ES noslēgtais partnerības līgums, kurā visas savstarpējās attiecības tiek attiecinātas arī uz jaunajām savienības dalībvalstīm. Bez atrunām par cilvēktiesību pārkāpumiem Baltijā.
ES kā vienota, nu jau reāla telpa uz sevi likusi paraudzīties arī perspektīvā. Pagājušonedēļ plašsaziņas līdzekļos atspoguļotais ļauj secināt: liela daļa cilvēku atzīst un ir jau samierinājušies, ka ieguvumi no ES nav gaidāmi uzreiz, bet diezgan droši – ne tik tālā nākotnē. Savukārt jaunieši – cilvēki, ar kuriem šo nākotni visvairāk personificē, – arvien vairāk uzsver, piemēram, labas izglītības, prestižu augstskolu diplomu nozīmi, kā arī vilinošus mērķus, kuri tagad reāli sasniedzami. Otrs šobrīd redzamākais ieguvums, kuru Latvijas iedzīvotāji pamanījuši un uzsver, ir muitas barjeru un robežu krišana. Tas savukārt nozīmē, ka ceļošana, lai gan ne tik lēts pasākums ES nabadzīgākās valsts iedzīvotājiem, ir sava veida izraušanās no kādreizējās PSRS, dēvētas arī par tautu cietumu, vēl jūtamajām robežām mūsu apziņā.