Draudi uz dzelzceļa – grūti iespaidojama realitāte

Līdzīgi kūlas dedzināšanai, kurai piemīt pavasara sezonas raksturs, pirms dažām nedēļām sevi pieteikušas arī huligāniskas aktivitātes uz dzelzceļa. Kā norāda Dzelzceļa policijas pārvaldes priekšnieks Viesturs Briedis, uz sliedēm uzlikti dažāda lieluma priekšmeti, izsisti vilciena vagonu stikli vai izdauzītas uz sliežu ceļiem izvietoto luksofora lēcas lielākoties ir jauniešu barbarisku izpriecu rezultāts. Iestājoties siltākam laikam, arvien biežāk šie jaunieši redzami izklaidējamies pie dabas, tostarp arī dzelzceļa tuvumā. Ja tas nozīmētu vien zaudējumu nodarīšanu VAS “Latvijas dzelzceļš”, tad tik lielam uztraukumam varbūt nebūtu pamata. Taču huligānisma gadījumu skaitam ir tendence pieaugt, un runa nav vairs tikai par materiālām vērtībām vien. Klāt nākušas bažas par cilvēku veselību un pat dzīvību.
“Huligānisms uz dzelzceļa nav saistīts nedz ar ļauniem nodomiem, nedz diversijām. Pēc tam jau aizdomās turamie stāsta, ka gribējuši vien pazīmēties kompānijā vai parādīt meitenei, uz kādiem varoņdarbiem spējīgi,” noziegumu iemeslus atklāj V. Briedis. “Jaunieši rīkojas, nedomājot par sekām. Viņi nenostāda ne sevi, ne arī sev tuvus cilvēkus otrā pusē – tur, kur mestais akmens trāpīs.”

Incidentu skaits pieaug

Par to, cik bīstamas ir jauniešu izklaides dzelzceļa tuvumā, varējām pārliecināties pēc plašsaziņas līdzekļos izklāstītā uzbrukuma vilciena mašīnistam. Tas notika Lieldienu brīvdienās, kad huligāni Ogres stacijā ar akmeni izsita mašīnistu telpas loga stiklu, smagi savainojot mašīnista palīgu. Ir ierosināta krimināllieta. V. Briedis apgalvo, ka aizdomās turamie ir noskaidroti, bet vēl norit izmeklēšana. Dzelzceļa policijas priekšnieks cer, ka šai lietai būs loģisks iznākums – vainīgie tiks sodīti.
Minētais gadījums ne tuvu nav vienīgais šāda veida huligānisms. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas priekšnieks Andris Dunskis norāda uz statistiku: “Pagājušā gadā 17 reizes fiksēts, ka izsisti vilciena vagonu logu stikli. Aizpagājušajā gadā reģistrēts tikpat šādu noziedzīgu nodarījumu, bet šogad četros mēnešos jau 14. Aprīlī vien septiņas reizes izsisti logu stikli.” A. Dunskis stāsta, ka parasti vagoni tiek apmētāti, kad vilciens brauc. “Ja akmens tiek mests pretim vilcienam, kas traucas ar ātrumu 80 kilometri stundā, abu spēku kopsumma ir pietiekami liela, lai nodarītu bojājumus ritošajam sastāvam un traumētu kādu pasažieri vai dzelzceļa darbinieku,” skaidro A. Dunskis. Dzelzceļa darbinieki ir apdrošināti, tāpēc traumu gūšanas gadījumā saņem kompensāciju. Taču, ja cieš vilciena pasažieris, viņam jāārstējas par personīgajiem līdzekļiem.

Trūkst vagonu

A. Dunskis norāda uz vēl kādu problēmu, kas rodas ritošā sastāva bojāšanas dēļ. “Ja ir izsists loga stikls, tad vagonam uzreiz jādodas uz tehniskās apkopes vietu, kur stikls tiek mainīts. Diemžēl pasažieru pārvadātājiem nav tik daudz tehnikas, lai varētu aizstāt visus bojātos vagonus. Turklāt to tehniskais stāvoklis kļūst ar katru gadu bēdīgāks. Pasažieru pārvadātāju rīcībā ir vagoni, kas ražoti, sākot no pagājušā gadsimta 60. gadiem. Kalpošanas laiks daudziem ir no 20 līdz 28 gadiem, citi jau norakstīti vecuma un nedrošības dēļ. Daži vagoni ar valsts atbalstu pirms diviem gadiem izremontēti. Tas it kā attālina vagonu norakstīšanas brīdi. Tātad tehnikas trūkuma dēļ nepieciešamības gadījumā ir iespēja izmantot vecos vagonus. Kopumā vagonu ar katru gadu kļūst arvien mazāk un mazāk. Līdz ar to akciju sabiedrībai “Pasažieru vilciens” ir ļoti grūti nodrošināt to aizstājamību,” skaidro A. Dunskis. Ritošā sastāva tehnisko stāvokli nevar salīdzināt ar dzelzceļa transportu citās Eiropas valstīs, un Latvijas iedzīvotāji nav tik bagāti, lai varētu atļauties paši savām rokām bojāt šos transporta līdzekļus, bet realitāte ir citāda.

Vainu grūti pierādīt

“Jebkurš noziedznieks aiz sevis atstāj pēdas, un mūsu uzdevums ir tās atrast. Lai pierādītu huligānu vainu logu izsišanas gadījumos, jāstrādā ļoti skrupulozi. No nozieguma vietas mums ir tikai izsists logs un akmens. Šādos gadījumos policisti lielākoties strādā pie iegūto pierādījumu nostiprināšanas,” dzelzceļa policijas darba specifiku apraksta V. Briedis. Viņš atzīst, ka faktiski policisti atklāj 70 procentus noziegumu, taču ne visus izdodas pierādīt juridiski. Turklāt šādu sīku noziegumu izmeklēšana prasa ļoti daudz laika, kas neļauj policijas darbiniekiem strādāt pie apjomīgāku lietu noskaidrošanas.
Visvairāk huligānisma ir piepilsētu teritorijās. Tāpēc V. Briedis uzsver, ka šo noziegumu izmeklēšanā ļoti svarīga ir sadarbība ar Valsts policijas pārvalžu darbiniekiem, kuri strādā konkrētajā rajonā. Viņi labāk pazīst vietējos iedzīvotājus un līdz ar to var sniegt svarīgu informāciju izmeklēšanā. “Visproblemātiskākie ir dzelzceļa posmi virzienā uz Ogri un Siguldu. Iemesli, iespējams, meklējami sociālajā vidē,” pieļauj V. Briedis.

Šķēršļi uz sliedēm –
no monētām līdz ledusskapjiem

Aptaujātās amatpersonas atzīst, ka visizplatītākās ļaundarības ir dažādu priekšmetu likšana uz sliedēm. Tie esot gan monētas, gan arī daudz bīstamākas lietas – riepas un akmeņi. A. Dunskis stāsta, ka bijuši pat tādi gadījumi, kad cilvēku slinkuma vai arī naudas trūkuma dēļ par izgāztuvēm izvēlētas dzelzceļa teritorijas un uz sliedēm, piemēram, novietots saimniecībā vairs nederīgs ledusskapis. Tik lielus priekšmetus mašīnisti var pamanīt laikus. Tad ir jāapstājas un lokomotīvju brigādēm pašām jānovāc vietējiem iedzīvotājiem vairs nederīgie lūžņi. “Pagājušajā gadā vien dažādu priekšmetu uzlikšana uz sliedēm fiksēta 52 reizes. Ierosinātas vairākas krimināllietas. Šogad jau gada pirmajā ceturksnī bijuši 30 šādi gadījumi,” uz statistiku norāda V. Briedis.
Diemžēl huligānu iecienīta izklaide esot arī sliežu gabalu un gulšņu izņemšana, kas ne tikai traucē un kavē satiksmi, bet var novest pie katastrofas, vilcienam noskrienot no sliedēm. A. Dunskis gan piezīmē, ka sliežu ceļi visā valsts teritorijā aprīkoti ar ierīcēm, kas fiksē sliežu pārrāvumus. Līdz ar to vilcienu kustība konkrētajā ceļa posmā tiek pārtraukta. “Pasažieru vilcienam pāris minūtes pastāvēt vēl nav tik traģiski, taču ar kravas vilcieniem ir citādi,” skaidro V. Briedis. “Kravas ir dažāda tipa – tiek pārvadātas ne tikai ogles un koki. Nav nekāds noslēpums, ka Latvijai cauri iet indīgas un bīstamas kravas, un iedomājieties, ja šī viela stāv Rīgas pievārtē kāda huligāna dēļ – izrādās, ka izsista luksofora sarkanā lēca vai sliežu savienojuma vietā iemesta monēta, tāpēc ierīces rāda, ka ceļš ir aizņemts. Jā, arī šādas vietas diemžēl huligāni zina,” atzīst V. Briedis.

Plašs noziegumu spektrs

Diemžēl bez visiem iepriekšminētajiem noziegumiem, kas saistīti ar vēršanos pret dzelzceļa infrastruktūru un pārvadātājiem, aktuāli ir arī uzbrukumi cilvēkiem. “Joprojām daudz ir zādzību. Pagājušajā gadā bija arī trīs slepkavības, kuras atklājām. Ceram, ka šogad, tik smagu noziegumu nebūs,” stāsta V. Briedis.
Viens no nopietnākajiem šī gada notikumiem bija sliežu spridzināšana dzelzceļa iecirknī Jāņavārti–Zemitāni. Sprādziena dēļ tika sabojāts 30 cm garš sliedes posms, bet, par laimi, iekārtas to laikus konstatēja. V. Briedis apstiprina, ka viņa vadītās struktūras darbinieki izmeklējuši šo notikumu, bet tagad to turpina Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde.
Tajā pašā dienā, kad notika spridzināšana, kāds zvanīja arī uz lokomotīvju depo un pavēstīja, ka tas ir mīnēts. Dzelzceļa policija šo noziegumu atklāja – draudējis kāds bijušais VAS “Latvijas dzelzceļš” darbinieks, kuram pret agrāko darbavietu radies naids. Dzelzceļa policijas darbiniekiem arī jāizmeklē incidenti, kas saistīti ar viltotiem braukšanas dokumentiem. Pērn bijuši aptuveni 250 šādi gadījumi. Atklāj tos parasti kontrolieri un konduktori.
V. Briedis arī norāda, ka dzelzceļa teritorijā notiek aktīva ekonomiskā darbība ar visām no tā izrietošajām sekām. Proti, policijas darbiniekiem nākas saskarties arī ar kontrabandas un piesavināšanās gadījumiem.

Dzelzceļa policijas loma palielināsies

Šobrīd Dzelzceļa policijas pārvalde ir vienīgā struktūrvienība Latvijā, kas nodarbojas ar to noziedzīgo nodarījumu un administratīvo pārkāpumu fiksēšanu un atklāšanu, kas saistīti ar dzelzceļa pievedceļiem, vilcieniem un uzņēmumiem, kuri apkalpo dzelzceļu. V. Briedis prognozē, ka, Latvijai nu jau oficiāli iestājoties Eiropas Savienībā (ES), viņa vadītās policijas struktūrvienības loma pieaugs, jo palielināsies tranzīta plūsma. Lai to ilustrētu, V. Briedis piedāvā piemēru: “Daugavpilī ienāk krava, bet saņēmējs ir Ventspilī. Kad krava tiek nogādāta tur, atklājas, ka kaut kas nav kārtībā – vai nu norauta muitas plomba, vai trūkst preču. Kas nodarbosies ar izmeklēšanu? Ja to izmeklētu tikai valsts policijas teritoriālās iestādes, notiktu sarakste savā starpā, kas ir laikietilpīgs process. Savukārt Dzelzceļa policijas reģionālajās iestādēs ir informācija par dzelzceļa sastāva atrašanos gan Daugavpilī, gan Ventspilī, gan par to, kur sastāvs apstājies un kur varēja notikt noziegums. Līdz ar to mēs nekavējoties varam informāciju pārbaudīt,” skaidro V. Briedis.
Tāpat nevar nenovērtēt terorisma iespējamību. V. Briedis gan uzsver, ka reālu draudu šobrīd nav, bet jāņem vērā globālās tendences: “Rīgā stāv vilcienu sastāvi ar 30 00 tonnām degvielas. Nedod Dievs, ka to gribētu izmantot kāds ekstrēmists.”