
Sausums, vējš un smēķētāji atkal sāk apdraudēt mežus
Karstais un vējainais laiks veicinājis meža ugunsgrēku skaita
strauju pieaugumu. Liesmu galvenais avots – izsmēķi un kūlas dedzināšana.
Kopumā Valsts meža dienests (VMD) šogad reģistrējis 340 meža ugunsgrēkus, no kuriem
joprojām liela daļa izceļas no pērnās zāles dedzināšanas, liesmām ieejot koku
audzēs. Visvairāk meža ugunsgrēku, kā gandrīz ik gadu, radušies valsts lielāko
pilsētu tuvumā. Līdz vakardienas pēcpusdienai Rīgas rajonā reģistrēti 110 meža
degšanas gadījumi, Daugavpils rajonā – 60, Jelgavas rajonā – 16, Ventspils rajonā
– 13, bet Krāslavas un Valkas rajonā – pa 11 meža ugunsgrēkiem katrā. Pirmais
meža ugunsgrēks šogad no kūlas dedzināšanas izcēlās 31.martā Kalsnavas apkaimē,
bet pērn – jau 1. martā.
“Pašlaik galvenais ugunsgrēku iemesls ir tieši nevērīgi nomestas cigaretes
ceļmalās un citur,” skaidro VMD Meža ugunsapsardzības daļas priekšnieks Arnis
Gertners. “Siltais laiks pamudinājis daudzus cilvēkus doties mežā, bet lielais
vējš dzirkstis uzpūš liesmās un strauji izplata tās.” Grēkojot arī atsevišķi
meža izstrādāji, kuri, lai arī jau aprīlī tika izsludināts mežu ugunsnedrošais
periods, joprojām dedzinot zarus.
Pēdējās dienās lielākā meža degšana – ap piecu hektāru platībā –
plosījusies Vangažos. Šogad lielākais ugunsgrēks reģistrēts aprīlī Ventspils
rajonā, kur no neuzraudzīta ugunskura izdeguši ap 40 ha meža platību, informē A.
Gertners. Pērn šajā laikā meža ugunsgrēku skaits valstī bijis par apmēram 10
mazāks, bet vislielākais reģistrēts 2002. gadā, kad maija sākumā meži bija deguši
ap 500 reižu.
Guntars Laganovskis, “LV”