Sausums, vējš un smēķētāji atkal sāk apdraudēt mežus

Karstais un vējainais laiks veicinājis meža ugunsgrēku skaita strauju pieaugumu. Liesmu galvenais avots – izsmēķi un kūlas dedzināšana.
Kopumā Valsts meža dienests (VMD) šogad reģistrējis 340 meža ugunsgrēkus, no kuriem joprojām liela daļa izceļas no pērnās zāles dedzināšanas, liesmām ieejot koku audzēs. Visvairāk meža ugunsgrēku, kā gandrīz ik gadu, radušies valsts lielāko pilsētu tuvumā. Līdz vakardienas pēcpusdienai Rīgas rajonā reģistrēti 110 meža degšanas gadījumi, Daugavpils rajonā – 60, Jelgavas rajonā – 16, Ventspils rajonā – 13, bet Krāslavas un Valkas rajonā – pa 11 meža ugunsgrēkiem katrā. Pirmais meža ugunsgrēks šogad no kūlas dedzināšanas izcēlās 31.martā Kalsnavas apkaimē, bet pērn – jau 1. martā.
“Pašlaik galvenais ugunsgrēku iemesls ir tieši nevērīgi nomestas cigaretes ceļmalās un citur,” skaidro VMD Meža ugunsapsardzības daļas priekšnieks Arnis Gertners. “Siltais laiks pamudinājis daudzus cilvēkus doties mežā, bet lielais vējš dzirkstis uzpūš liesmās un strauji izplata tās.” Grēkojot arī atsevišķi meža izstrādāji, kuri, lai arī jau aprīlī tika izsludināts mežu ugunsnedrošais periods, joprojām dedzinot zarus.
Pēdējās dienās lielākā meža degšana – ap piecu hektāru platībā – plosījusies Vangažos. Šogad lielākais ugunsgrēks reģistrēts aprīlī Ventspils rajonā, kur no neuzraudzīta ugunskura izdeguši ap 40 ha meža platību, informē A. Gertners. Pērn šajā laikā meža ugunsgrēku skaits valstī bijis par apmēram 10 mazāks, bet vislielākais reģistrēts 2002. gadā, kad maija sākumā meži bija deguši ap 500 reižu.

Radušos bīstamo situāciju mežos varētu mazināt vienīgi stiprs, vismaz dienu ilgs lietus, atzīst A. Gertners. Taču tuvākajā laikā ievērojamus nokrišņus neprognozē. Tādēļ iedzīvotāji tiek aicināti ar uguni rīkoties ļoti piesardzīgi, bet, pamanot kaut kur izceļamies degšanu, nekavējoties par to ziņot pa tālruņiem 01 vai 112.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv