
Soļi pretim Latvijas kultūras gadam Francijā
Savu apgādu Inta Geile–Sīpolniece 1997.gadā veidoja, lai izdotu
galvenokārt franču literatūru. Sāka ar prozu. Andrē Malro, Daniels Penaks,
Leklēzio... 20.gadsimts. Kad sākusi domāt par dzejas izdošanu, Vitauts Ļūdēns
ieteicis celt gaismā Edvarta Virzas atdzejoto 19.gadsimta liriku kā pārbaudītu
vērtību. Kaut gan nācies ieguldīt ļoti lielu darbu, jo 1920.gadā izdotā grāmata
bija iespiesta vecajā drukā, Inta šo izvēli nenožēlo:
– Tas ir vēl viens solis tuvāk Latvijas Kultūras gadam Francijā, kas notiks
2005.gada oktobrī un novembrī. Vēl drīzāk – jau šajā rudenī – Francijas
ziemeļu zemē Normandijā piedalīsimies tradicionālajā festivālā “Boreales”
(Ziemeļblāzma), kas ik gadus tiek veltīts kādam Ziemeļeiropas reģionam. Tā ir
literatūra, mūzika, teātris – kultūra visdažādākajās izpaus-mēs. Savu mākslu
jau rādījuši dāņi, lietuvieši un igauņi, tagad latviešu kārta.
Inta sastādījusi latviešu noveļu izlasi, kas iznāks franču valodā. Amplitūda
plaša: no Rūdolfa Blaumaņa līdz Rūtai Mežavilkai, pavisam vienpadsmit autori.
Franču lasītāji jau atsaucīgi uzņēmuši Erika Ādamsona noveles, kuru pirmizdevumu
sagatavoja “Omnia mea”.
Aina Rozeniece, “LV”