Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 466 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.05.2004., Nr. 69 (3017) https://www.vestnesis.lv/ta/id/88101

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.467

Kārtība, kādā tiek izsniegti, atteikti vai anulēti stratēģiskas nozīmes preču kontroles dokumenti

Vēl šajā numurā

01.05.2004., Nr. 69 (3017)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 466

Pieņemts: 29.04.2004.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.466

Rīgā 2004.gada 29.aprīlī (prot. Nr.26  9.§)

Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem

Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 16.panta septīto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek veikta motociklu, triciklu, kvadriciklu, vieglo automobiļu, kravas automobiļu, autobusu, to piekabju un puspiekabju (turpmāk – transportlīdzekļi) valsts tehniskā apskate un tehniskā kontrole uz ceļiem.

2. Valsts tehniskā apskate (turpmāk – tehniskā apskate) netiek veikta mopēdiem un sniega motocikliem.

3. Transportlīdzekļa tehniskā apskate veicama ne vēlāk kā piecas dienas pēc transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas un turpmāk atbilstoši termiņam, līdz kuram transportlīdzeklim ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē, bet ne retāk kā reizi gadā. Pasažieru komercpārvadājumiem izmantojamo transportlīdzekļu (vieglo taksometru un autobusu), kā arī autoapmācības iestādēs transportlīdzekļu vadītāju apmācībai izmantojamo un attiecīgi reģistrēto transportlīdzekļu tehnisko apskati veic ne retāk kā divas reizes gadā. Datumu, līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē (to nosaka datorprogramma intervālā līdz 13 mēnešiem), norāda tehniskās apskates uzlīmē (tehniskās apskates protokolā, vienas dienas atļaujā).

4. Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli tehniskās apskates ietvaros un tehnisko kontroli uz ceļiem veic transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektors (turpmāk – inspektors). Ņemot vērā inspektora konstatētos trūkumus un bojājumus, Ceļu satiksmes drošības direkcija (turpmāk – CSDD), izmantojot datorprogrammu, transportlīdzeklim dod atļauju piedalīties ceļu satiksmē.

5. Tehniskā apskate veicama jebkurā transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošā tehniskās apskates stacijā neatkarīgi no transportlīdzekļa reģistrācijas un transportlīdzekļa īpašnieka (vadītāja) dzīvesvietas.

6. Uzrādot transportlīdzekli tehniskā stāvokļa kontrolei, kā arī izmantojot transportlīdzekli ceļu satiksmē, tā tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam jāatbilst šo noteikumu pielikumā minētajām būtiskajām prasībām transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam (turpmāk – būtiskās prasības).

7. Veicot transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontroli tehniskās apskates ietvaros un transportlīdzekļu tehnisko kontroli uz ceļiem, tiek kontrolēta atbilstība būtiskajām prasībām. Saskaņā ar šo noteikumu pielikumā minētajiem vērtēšanas kritērijiem inspektors novērtē konstatētos trūkumus vai bojājumus un atkarībā no to nozīmīguma piešķir tiem kādu no šādiem vērtējumiem:

7.1. sīks trūkums vai bojājums, kas tieši neietekmē satiksmes drošību (turpmāk – 1.vērtējums);

7.2. būtisks trūkums vai bojājums, kas ietekmē apkārtējo vidi vai var ietekmēt satiksmes drošību (turpmāk – 2.vērtējums);

7.3. bīstams trūkums vai bojājums, kas apdraud apkārtējo vidi, cilvēku veselību, dzīvību vai satiksmes drošību (turpmāk – 3.vērtējums).

8. Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontrolē izšķir divus pārbaužu veidus:

8.1. pamatpārbaude – obligātā tehniskā pārbaude atbilstoši Ceļu satiksmes likumā noteiktajam periodiskumam, kā arī tehniskā pārbaude, kas tiek veikta, ja iepriekšējā pamatpārbaudē transportlīdzeklim konstatēti trūkumi vai bojājumi, kas novērtēti ar 3.vērtējumu, vai tehniskā pārbaude, kas tiek veikta, ja beidzies atkārtotās pārbaudes veikšanai noteiktais termiņš;

8.2. atkārtotā pārbaude – tehniskā pārbaude, kas tiek veikta 30 dienu laikā pēc pamatpārbaudes, ja pamatpārbaudē transportlīdzeklim konstatēti trūkumi vai bojājumi, kas novērtēti ar 2.vērtējumu. Atkārtotā pārbaude tiek veikta arī tad, ja pamatpārbaudē konstatēts, ka transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un aprīkojums neatbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par transportlīdzekļa aprīkošanu ar tahogrāfu vai ātruma ierobežotājierīci, vai prasībām, kas normatīvajos aktos noteiktas “zaļākiem un drošiem” vai “Euro3 drošiem” transportlīdzekļiem, vieglajiem taksometriem vai bīstamu kravu pārvadāšanai, un kopš pamatpārbaudes veikšanas nav pagājušas vairāk nekā 30 dienas.

9. Ja tehniskās apskates veikšanai paredzētā termiņa pēdējā diena ir brīvdiena vai svētku diena, termiņš tiek pagarināts līdz nākamajai darbdienai.

10. Atkārtotās pārbaudes laikā tiek kontrolēta to trūkumu vai bojājumu novēršana, kas konstatēti pamatpārbaudē. Ja transportlīdzeklim pēc pamatpārbaudes ir radušies citi acīmredzami trūkumi vai bojājumi, inspektors tos novērtē.

II. Tehniskā apskate

11. Pirms tehniskās apskates transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) CSDD pakalpojumu samaksas vietā:

11.1. uzrāda transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību;

11.2. uzrāda transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai personu apliecinošu dokumentu;

11.3. samaksā transportlīdzekļu ikgadējo nodevu (izņemot gadījumus, ja tā jau samaksāta iepriekš);

11.4. norāda transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa pārbaudes veidu saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu;

11.5. uzrāda spēkā esošu sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi, ja transportlīdzekļu reģistrā nav informācijas par tās esamību;

11.6. uzrāda Latvijas Autoceļu direkcijas izsniegtu attiecīgu atļauju, ja transportlīdzekļa masa vai gabarīti pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumos minētos lielumus;

11.7. veic normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām, par administratīvo sodu piemērošanu un citos normatīvajos aktos noteiktās darbības, bez kurām nav atļauta tehniskās apskates veikšana.

12. Pēc nepieciešamo dokumentu uzrādīšanas un maksājumu veikšanas transportlīdzekļa īpašniekam (vadītājam) izsniedz tehniskās apskates protokolu un maksājumus apliecinošus dokumentus. Tehniskās apskates protokolā norāda šādu informāciju:

12.1. ziņas par transportlīdzekli;

12.2. ziņas par transportlīdzekļa īpašnieku (vadītāju);

12.3. ziņas par konstatētajiem trūkumiem vai bojājumiem;

12.4. ziņas par transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kopējo novērtējumu;

12.5. tā inspektora vārdu un uzvārdu, kurš veicis transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontroli.

13. Transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) tehniskā stāvokļa kontrolei transportlīdzekli kopā ar tā reģistrācijas apliecību un tehniskās apskates protokolu nodod inspektoram. Ja tiek veikta motocikla, tricikla, kvadricikla vai piekabes (puspiekabes) tehniskā stāvokļa kontrole, vienlaikus inspektoram nodod arī motocikla, tricikla, kvadricikla vai piekabes (puspiekabes) tehniskās apskates uzlīmi.

14. Transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontroli inspektors neuzsāk, ja:

14.1. motociklu, kas reģistrēts kā motocikls ar blakusvāģi, uzrāda bez blakusvāģa;

14.2. piekabe nav sakabē ar mehānisko transportlīdzekli;

14.3. seglu vilcējs tiek uzrādīts bez puspiekabes;

14.4. transportlīdzeklī bez tā vadītāja ir pasažieri.

15. Tehniskā stāvokļa kontroli sāk ar transportlīdzekļa uzskaites tehnisko datu salīdzināšanu (turpmāk – datu salīdzināšana). Ja transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības ieraksti nav salasāmi vai tiek konstatēta ierakstu neatbilstība faktiskajam stāvoklim, bet ir iespējams identificēt konkrēto transportlīdzekli un tam izsniegto reģistrācijas apliecību, inspektors turpina veikt tehniskā stāvokļa kontroli, izdara attiecīgu ierakstu tehniskās apskates protokolā un tehniskās apskates uzlīmi izsniedz tikai pēc neatbilstības novēršanas.

16. Ja nav iespējams identificēt transportlīdzekli, kā arī tad, ja tiek konstatētas viltojuma pazīmes transportlīdzekļa agregātu numerācijā, reģistrācijas dokumentos vai valsts reģistrācijas numura zīmēs, inspektors rīkojas saskaņā ar Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas starpresoru vienošanos, turklāt tehniskā stāvokļa kontrole netiek turpināta, tehniskās apskates protokols tiek anulēts un viltotā vai pašdarinātā valsts reģistrācijas numura zīme tiek atsavināta.

17. Pēc transportlīdzekļa uzskaites tehnisko datu salīdzināšanas inspektors no automobiļa vējstikla noņem iepriekšējās tehniskās apskates uzlīmi vai anulē motocikla (piekabes) tehniskās apskates uzlīmi, noņem neatbilstošu vai nederīgu apdrošināšanas uzlīmi un jebkuras citas uzlīmes no vējstikla, kas ierobežo redzamību transportlīdzekļa vadītājam.

18. Turpmāko transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kontroli inspektors veic, izmantojot tehniskās apskates stacijā esošās pārbaudes ierīces, instrumentus un diagnostikas iekārtas. Konstatētos trūkumus vai bojājumus inspektors atzīmē tehniskās apskates protokolā.

19. Tehniskā stāvokļa kontroles beigās inspektors, ņemot vērā konstatēto trūkumu un bojājumu vērtējumus, nosaka transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kopējo novērtējumu un noformē tehniskās apskates protokolu. Kopējo novērtējumu nosaka, ņemot vērā nopietnākā trūkuma vai bojājuma novērtējumu.

20. Ja transportlīdzeklim tiek konstatēti trūkumi vai bojājumi, inspektors pamato savu lēmumu un sniedz skaidrojumu par tiem trūkumiem un bojājumiem, kuriem pievēršama uzmanība turpmākajā transportlīdzekļa ekspluatācijas gaitā, par tiem trūkumiem un bojājumiem, kurus nepieciešams novērst, kā arī par tiem bojājumiem, kuru dēļ transportlīdzekļa ekspluatācija ir aizliegta.

21. Ja transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums atbilst būtiskajām prasībām un tam nav konstatēti trūkumi vai bojājumi, kas novērtējami ar 2. vai 3.vērtējumu, transportlīdzeklim tiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē un tiek izsniegta tehniskās apskates uzlīme. Tehniskās apskates uzlīmē norāda:

21.1. informāciju par transportlīdzekli (valsts reģistrācijas numuru un identifikācijas (šasijas) numura pēdējās sešas zīmes);

21.2. datumu, līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē.

22. Tehniskās apskates uzlīmi automobilim inspektors pielīmē priekšējā stikla (vējstikla) iekšpusē labajā apakšējā stūrī, bet motocikla, tricikla, kvadricikla, piekabes un puspiekabes īpašniekam (vadītājam) izsniedz uzlīmētu uz speciālas pamatnes.

23. Ja transportlīdzeklim konstatēti trūkumi vai bojājumi, kas novērtējami ar 2.vērtējumu, tehniskās apskates uzlīme izsniegta netiek, bet tam tiek dota pagaidu atļauja 30 dienas piedalīties ceļu satiksmē valsts teritorijā, ievērojot piesardzību. Pagaidu atļauju apliecina tehniskās apskates protokols ar atzīmi par piešķirto 2.vērtējumu un norādi par pagaidu atļaujas derīguma termiņu (datumu, līdz kuram jāveic atkārtotā pārbaude). 

24. Pagaidu atļauja nedod tiesības ar transportlīdzekli veikt bīstamo kravu pārvadājumus, smagsvara un lielgabarīta kravu pārvadājumus, kā arī transportlīdzekļu vadītāju apmācību. 

25. Transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) novērš konstatētos trūkumus un bojājumus un uzrāda transportlīdzekli atkārtotai pārbaudei.

26. Ja transportlīdzeklim konstatēti trūkumi vai bojājumi, kas novērtējami ar 3.vērtējumu, tehniskās apskates uzlīme netiek izsniegta, un transportlīdzekļa tālākā ekspluatācija ir aizliegta.

27. Pēc tehniskās apskates veikšanas inspektors izsniedz aizpildītu tehniskās apskates protokolu, kurā persona, kas uzrādījusi transportlīdzekli tehniskajai apskatei, ar savu parakstu apliecina, ka transportlīdzekļa trūkumu un bojājumu novērtējums ir izskaidrots.

III. Tehniskās apskates uzlīmes izsniegšana jaunam transportlīdzeklim, uzlīmes dublikāta izsniegšana un uzlīmes nomaiņa

28. Tehniskās apskates uzlīmi pielīmē vai izsniedz bez transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontroles veikšanas:

28.1. jaunam vieglajam automobilim (izņemot vieglo taksometru un autoapmācības iestādes transportlīdzekļu vadītāju apmācībai izmantojamo un attiecīgi reģistrēto transportlīdzekli), motociklam, triciklam un kvadriciklam – gada laikā pēc pirmreizējās reģistrācijas, ja kopš tā izgatavošanas nav pagājis vairāk par diviem gadiem un ja šāda uzlīme nav saņemta iepriekš;

28.2. jaunam, iepriekš ārvalstīs nereģistrētam kravas automobilim, piekabei (puspiekabei) un autobusam – sešu mēnešu laikā pēc tā pirmreizējās reģistrācijas Latvijā.

29. Tehniskās apskates uzlīmes dublikātu izsniedz bez transportlīdzekļa tehniskās kontroles veikšanas, ja iepriekš izsniegtā, spēkā esošā tehniskās apskates uzlīme ir nozaudēta vai bojāta vai ja ticis bojāts un nomainīts automobiļa vējstikls.

30. Tehniskās apskates uzlīmi nomaina bez transportlīdzekļa tehniskās kontroles veikšanas, ja ir mainījušies transportlīdzekļa tehniskās apskates uzlīmē norādītie transportlīdzekļa uzskaites dati.

31. Pirms tehniskās apskates uzlīmes saņemšanas transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) CSDD pakalpojumu samaksas vietā uzrāda transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai personu apliecinošu dokumentu un veic normatīvajos aktos par administratīvo sodu piemērošanu un citos normatīvajos aktos noteiktās darbības, bez kurām nav atļauta tehniskās apskates veikšana. Ja transportlīdzekļu reģistrā nav datu par spēkā esošu sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi, transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) uzrāda spēkā esošu apdrošināšanas polisi.

32. Pēc dokumentu uzrādīšanas un maksājumu veikšanas inspektors salīdzina transportlīdzekļa uzskaites tehniskos datus un, ja tie atbilst, izsniedz tehniskās apskates uzlīmi. Ja transportlīdzeklim ir acīmredzami trūkumi vai bojājumi, kas novērtējami ar 2. vai 3.vērtējumu, inspektors pieņem lēmumu pielīmēt vai izsniegt tehniskās apskates uzlīmi tikai pēc trūkumu vai bojājumu novēršanas.

33. Ja transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības ieraksti nav salasāmi vai tiek konstatēta ierakstu neatbilstība faktiskajam stāvoklim, bet ir iespējams identificēt konkrēto transportlīdzekli un tam izsniegto reģistrācijas apliecību, tehniskās apskates uzlīmi pielīmē vai izsniedz tikai pēc faktisko uzskaites datu reģistrācijas un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības nomaiņas. Ja nav iespējams identificēt transportlīdzekli, kā arī tad, ja tiek konstatētas viltojuma pazīmes transportlīdzekļu agregātu numerācijā vai reģistrācijas dokumentos, inspektors rīkojas saskaņā ar Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas starpresoru vienošanos.

IV. Tehniskā kontrole uz ceļiem

34. Transportlīdzekļu tehniskā kontrole tiek veikta gan Latvijā, gan ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem, kurus izmanto komercpārvadājumiem (kravas automobiļiem, to piekabēm (puspiekabēm), autobusiem, vieglajiem taksometriem). Dati par tehnisko kontroli tiek glabāti transportlīdzekļu reģistrā.

35. Pirms transportlīdzekļa tehniskās kontroles tā vadītājs inspektoram uzrāda transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību un nodod transportlīdzekli tehniskās kontroles veikšanai.

36. Inspektors tehnisko kontroli sāk ar datu salīdzināšanu. Ja transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības ieraksti nav salasāmi vai tiek konstatēta ierakstu neatbilstība faktiskajam stāvoklim, bet ir iespējams identificēt konkrēto transportlīdzekli un tam izsniegto reģistrācijas apliecību, inspektors turpina veikt tehnisko kontroli un izdara attiecīgu atzīmi tehniskās kontroles protokolā. Ja nav iespējams identificēt transportlīdzekli, kā arī tad, ja tiek konstatētas viltojuma pazīmes transportlīdzekļa agregātu numerācijā, reģistrācijas dokumentos vai valsts reģistrācijas numura zīmēs, inspektors rīkojas saskaņā ar Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas starpresoru

vienošanos. Viltota vai pašdarināta valsts reģistrācijas numura zīme tiek atsavināta.

37. Pēc datu salīdzināšanas inspektors veic transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kontroli, izmantojot tehniskās kontroles vietā pieejamās pārbaudes ierīces, instrumentus un diagnostikas iekārtas. Ja tehniskās kontroles vietā nav iespējams veikt attiecīgo iekārtu, sistēmu, mezglu vai agregātu pārbaudi, bet inspektoram ir aizdomas par to, ka transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis neatbilst būtiskajām prasībām un tam ir trūkumi vai bojājumi, kas novērtējami ar 2. vai 3.vērtējumu, transportlīdzekli var pakļaut tehniskai kontrolei tuvākajā transportlīdzekļa kategorijai atbilstošajā tehniskās apskates stacijā.

38. Ja, pamatojoties uz transportlīdzekļa vadītāja uzrādītajiem dokumentiem, tiek konstatēts, ka pēdējo triju mēnešu laikā transportlīdzeklim veikta tehniskā apskate vai tehniskā kontrole, inspektors var nepārbaudīt tās sistēmas, iekārtas mezglus vai agregātus, kas ir pārbaudīti un kam nav konstatēti būtiski trūkumi vai bojājumi. Tomēr, ja neatbilstība ir acīmredzama, inspektors veic attiecīgo sistēmu, iekārtas mezglu vai agregātu pārbaudi.

39. Konstatētos trūkumus vai bojājumus inspektors atzīmē tehniskās kontroles protokolā. Tehniskās kontroles protokolā norāda arī šādu informāciju:

39.1. ziņas par transportlīdzekli;

39.2. ziņas par transportlīdzekļa īpašnieku (vadītāju);

39.3. ziņas transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kopējo novērtējumu;

39.4. tā inspektora vārdu un uzvārdu, kurš veicis transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontroli.

40. Tehniskās kontroles beigās, ņemot vērā konstatēto trūkumu un bojājumu vērtējumus, inspektors nosaka transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kopējo novērtējumu, noformē tehniskās kontroles protokolu un izsniedz to transportlīdzekļa vadītājam.

41. Ja transportlīdzeklim ir konstatēti trūkumi vai bojājumi, inspektors sniedz skaidrojumu par tiem trūkumiem un bojājumiem, kuriem pievēršama uzmanība tālākajā transportlīdzekļa ekspluatācijas gaitā, par tiem trūkumiem un bojājumiem, kurus nepieciešams novērst, kā arī par tiem bojājumiem, kuru dēļ transportlīdzekļa tālāka piedalīšanās ceļu satiksmē ir aizliegta.

42. Ja transportlīdzeklim ir trūkumi vai bojājumi, kas novērtēti ar 2.vērtējumu, transportlīdzekļa vadītājs novērš konstatētos trūkumus vai bojājumus. Ja tos nav iespējams novērst uz vietas, transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) 30 dienu laikā uzrāda transportlīdzekli jebkurā transportlīdzekļa kategorijai atbilstošā tehniskās apskates stacijā atkārtotās pārbaudes veikšanai. Ja atkārtotajā pārbaudē transportlīdzeklim netiek konstatēti trūkumi vai bojājumi, kas novērtējami ar

2. vai 3.vērtējumu, transportlīdzeklim tiek atjaunota atļauja piedalīties ceļu satiksmē un Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim tiek izsniegta tehniskās apskates uzlīme.

43. Ja transportlīdzeklim ir trūkumi vai bojājumi, kas novērtēti ar 3.vērtējumu, transportlīdzekļa tālākā piedalīšanas ceļu satiksmē ir aizliegta. Šādā gadījumā inspektors aiztur (noņem) transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes un par to izdara speciālu ierakstu tehniskās kontroles protokolā.

44. Transportlīdzekļa vadītājs tiek informēts par attiecīgo CSDD nodaļu un laiku, kad iespējams atgūt aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes.

45. Transportlīdzekļa vadītājs novērš konstatētos trūkumus vai bojājumus. Ja tos nav tehniski iespējams novērst uz vietas, transportlīdzekļa vadītājs, izmantojot evakuatoru vai velkot cietā sakabē, nogādā transportlīdzekli tuvākajā stāvvietā vai remontvietā. 

46. Aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes ne vēlāk kā līdz nākamās darbdienas beigām nogādā tuvākajā CSDD nodaļā, kurā atrodas attiecīgā transportlīdzekļa kategorijai atbilstoša tehniskās apskates stacija.

47. Lai saņemtu atpakaļ aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes, transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) uzrāda transportlīdzekli norādītajā tehniskās apskates stacijā un atjauno pielaidi ceļu satiksmei. Ja transportlīdzeklim netiek konstatēti trūkumi vai bojājumi, kas novērtējami ar 2. vai 3.vērtējumu, tam tiek atjaunota atļauja piedalīties ceļu satiksmē un Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim tiek izsniegta tehniskās apskates uzlīme.

48. CSDD reizi divos gados, ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 31.martam nosūta Eiropas Komisijai informāciju par iepriekšējos divos gados pārbaudīto transportlīdzekļu skaitu, klasificējot tos pēc kategorijas un reģistrācijas valsts, kā arī norādot pārbaudītās sistēmas, mezglus un agregātus un konstatētos trūkumus un bojājumus.

V. Vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē

49. Vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē (turpmāk – vienas dienas atļauja) paredzēta, lai transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) varētu aizbraukt līdz tehniskās apskates stacijai ar transportlīdzekli, kam beidzies termiņš atļaujai piedalīties ceļu satiksmē (nav spēkā esošas tehniskās apskates uzlīmes) vai beidzies pagaidu atļaujas derīguma termiņš.

50. Vienas dienas atļauja dod tiesības pārvietoties ar tajā norādīto transportlīdzekli no tā remonta vai atrašanās vietas tikai līdz tuvākajai vienas dienas atļaujā norādītajai transportlīdzekļa kategorijai atbilstošajai tehniskās apskates stacijai.

51. Vienas dienas atļauju izsniedz jebkurā CSDD nodaļā, pamatojoties uz transportlīdzekļa īpašnieka (vadītāja) rakstisku iesniegumu.

52. Vienam transportlīdzeklim vienas dienas atļauja tiek izsniegta ne vairāk kā trīs reizes kalendāra gadā.

53. Pirms vienas dienas atļaujas saņemšanas transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) uzrāda transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību. Ja transportlīdzekļu reģistrā nav datu par vienas dienas atļaujas dienā spēkā esošu sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi, transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) uzrāda vienas dienas atļaujas dienā spēkā esošu apdrošināšanas polisi.

54. Vienas dienas atļauja ir izdruka no transportlīdzekļu reģistra, un tajā norāda:

54.1. informāciju par transportlīdzekli;

54.2. tehniskās apskates staciju, kurā jāveic transportlīdzekļa valsts tehniskā apskate;

54.3. datumu, kad ar transportlīdzekli ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē, lai nokļūtu tehniskās apskates stacijā.

55. Transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) ar savu parakstu iesniegumā un uz vienas dienas atļaujas apliecina, ka viņa transportlīdzeklis tieši neapdraud satiksmes drošību, apkārtējo vidi, cilvēku veselību vai dzīvību un ka transportlīdzeklim nav tādu trūkumu vai bojājumu, kuru dēļ tas nedrīkst piedalīties ceļu satiksmē.

VI. Sporta automobiļu tehniskā apskate

56. Sporta automobilis ir automobilis, kurš pēc savas konstrukcijas ir paredzēts braukšanai sporta sacensībās un kuram ir izsniegta sporta automobiļa tehniskā pase. Sporta automobiļa tehniskajā pasē norāda informāciju par:

56.1. transportlīdzekli;

56.2. transportlīdzeklim veiktajām tehniskajām izmaiņām;

56.3. veikto tehnisko apskati.

57. Tehnisko apskati neveic sporta automobiļiem, kas konstruktīvi paredzēti sporta sacensībām tikai speciāli šim nolūkam izveidotās (ierīkotās) slēgta tipa trasēs. Šādiem automobiļiem netiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē.

58. Sporta automobiļiem, kas konstruktīvi paredzēti sporta sacensībām pa slēgtiem koplietošanas ceļu posmiem, tehnisko apskati veic saskaņā ar šo noteikumu II nodaļā noteikto kārtību, ņemot vērā šādus nosacījumus:

58.1. atļauju bez ierobežojumiem piedalīties ceļu satiksmē dod un tehniskās apskates uzlīmi izsniedz tikai tiem sporta automobiļiem, kuriem nav veiktas būtiskas konstruktīvas izmaiņas to konstrukcijā un kuri pilnībā atbilst būtiskajām prasībām;

58.2. sporta automobiļiem, kuri tiem veikto konstruktīvo izmaiņu dēļ daļēji atbilst šajos noteikumos noteiktajām būtiskajām prasībām, bet atbilst Starptautiskās automobiļu federācijas noteiktajām prasībām un tādējādi būtiski neietekmē un neapdraud satiksmes drošību vai apkārtējo vidi, dod atļauju īslaicīgi piedalīties ceļu satiksmē (slēgtos ceļa posmos sacensību un treniņu laikā vai pārvietojoties no viena sacensību posma uz citu).

59. Noteikumu 58.2.apakšpunktā minēto atļauju īslaicīgi piedalīties ceļu satiksmē sporta automobiļiem apliecina sporta automobiļa tehniskā pase, kurā ir atzīme (ieraksts) par veikto tehnisko apskati.

VII. Tehniskās apskates procesa kvalitātes kontrole

60. Lai nodrošinātu tehniskās apskates procesa atbilstību šo noteikumu prasībām, CSDD kontrolē tehniskās apskates procesa kvalitāti.

61. Tehniskās apskates procesa kvalitātes kontroles ietvaros transportlīdzekli var pakļaut atkārtotai tehniskā stāvokļa novērtēšanai uzreiz pēc tehniskās apskates veikšanas.

VIII. Pielaides ceļu satiksmē un tehniskās apskates uzlīmes anulēšana un atjaunošana

62. Pielaide ceļu satiksmei un tehniskās apskates uzlīme tiek anulēta:

62.1. ja Latvijā reģistrēts transportlīdzeklis 30 dienu laikā netiek uzrādīts tehniskās apskates stacijā atkārtotās pārbaudes veikšanai atbilstoši šo noteikumu 42.punktam;

62.2. Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim šo noteikumu 43.punktā minētajā gadījumā;

62.3. ja transportlīdzeklis cietis ceļu satiksmes negadījumā un tādēļ tam ir radušies bojājumi, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ceļu satiksmi var būtiski ietekmēt ceļu satiksmes drošību vai galveno transportlīdzekļa iekārtu vai sistēmu darbību;

62.4. jebkurā gadījumā, ja ceļu satiksmes negadījumā cietis transportlīdzeklis, kas paredzēts bīstamu kravu pārvadājumiem;

62.5. ja šo noteikumu 61.punktā minētajā gadījumā, veicot atkārtotu tehniskā stāvokļa novērtēšanu uzreiz pēc tehniskās apskates veikšanas, transportlīdzeklim tiek konstatēti trūkumi vai bojājumi, kas novērtējami ar 3.vērtējumu;

62.6. ja, izskatot transportlīdzekļa īpašnieka (vadītāja) iesniegumu, tiek veikta atkārtota tehniskā stāvokļa novērtēšana transportlīdzeklim, kuram tikusi izsniegta tehniskās apskates uzlīme, bet tiek konstatēti trūkumi vai bojājumi, kas novērtējami ar 2. vai 3.novērtējumu.

63. Lai atjaunotu atļauju piedalīties ceļu satiksmē, transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) novērš konstatētos trūkumus vai bojājumus un veic tehnisko apskati.

64. Ja, veicot tehnisko apskati, transportlīdzeklim netiek konstatēti trūkumi vai bojājumi, kas novērtējami ar 2. vai 3.vērtējumu, tad pielaidi ceļu satiksmei atjauno un šo noteikumu 43.punktā minētajā kārtībā aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes atdod transportlīdzekļa īpašniekam (vadītājam). Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim, atjaunojot atļauju piedalīties ceļu satiksmē, izsniedz jaunu tehniskās apskates uzlīmi.

IX. Rīcība strīdu gadījumos un lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

65. Ja transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) nepiekrīt transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējumam, transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) vēršas pie CSDD nodaļas priekšnieka.

66. Ja domstarpības nav atrisināmas attiecīgajā CSDD nodaļā, sastāda iesniegumu ar tehniskā rakstura domstarpību detalizētu izklāstu. Minēto iesniegumu nosūta CSDD pārvaldei. Pēc iesnieguma saņemšanas CSDD pārvalde triju darbdienu laikā rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju par transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa atkārtotās novērtēšanas vietu un laiku.

67. Ja transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) uzreiz pēc tehniskās apskates veikšanas nav vērsies pie attiecīgās CSDD nodaļas priekšnieka, bet ir radušās pamatotas aizdomas par transportlīdzekļa vai tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējuma atbilstību faktiskajam stāvoklim, transportlīdzekļa īpašniekam (vadītājam) ir tiesības mēneša laikā pēc pārbaudes veikšanas iesniegt motivētu iesniegumu CSDD pārvaldē.

68. Līdz atkārtotai transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un aprīkojuma novērtēšanai remontdarbu vai komplektācijas izmaiņu veikšana konkrētajam transportlīdzeklim ir aizliegta.

69. Ja mēneša laikā pēc tehniskās apskates vai tehniskās kontroles uz ceļa tajā konstatētos būtiskos trūkumus vai bojājumus par tādiem neuzskata uzņēmums, kuram transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) uzticējis to novēršanu (turpmāk – remontuzņēmums), tad, nenovēršot trūkumus vai bojājumus, remontuzņēmums un transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) iesniedz kopīgu motivētu iesniegumu CSDD un vienojas par atkārtotās pārbaudes laiku. Atkārtotajā pārbaudē piedalās arī remontuzņēmuma pārstāvis.

70. Ja atkārtotajā pārbaudē tiek konstatēts, ka ir veikti remontdarbi, vai ja transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) atsakās uzrādīt transportlīdzekli atkārtotai pārbaudei vai neierodas uz atkārtoto pārbaudi, vai ja remontuzņēmuma pārstāvis atsakās piedalīties vai arī nepiedalās atkārtotajā pārbaudē, paliek spēkā iepriekš piešķirtais transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējums.

71. Transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa atkārtotu novērtēšanu veic satiksmes ministra apstiprināta komisija. Komisijas lēmumu var apstrīdēt tiesā administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

X. Noslēguma jautājumi

72. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

73. Līdz 2008.gada 1.janvārim tehnisko apskati autobusam, kurš paredzēts pasažieru komercpārvadājumu veikšanai valsts teritorijā, reizi gadā var veikt tehniskās apskates stacijā, kas nav ierīkota atbilstoši autobusa kategorijai vai konstrukcijas parametriem. Šādā gadījumā autobusa tehniskais stāvoklis tiek novērtēts nepilnā apjomā (netiek veikta bremžu iekārtas, balstiekārtas un stūres iekārtas darbības pārbaude).

74. Noteikumu pielikuma 7.punkta kodā 701.5 un 9.punkta kodā 904.3 minētās prasības stājas spēkā ar 2004.gada 1.jūliju.

75. Noteikumu pielikuma 6.punkta kodā 627.3 minētās prasības stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

76. Noteikumu pielikuma 12.punkta kodos 1201, 1202.2, 1206.5 un 1207 minētās prasības attiecībā uz bīstamu kravu iekšzemes pārvadājumiem paredzētajiem transportlīdzekļiem stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1996.gada 20.decembra Direktīvas 96/96/EK par to dalībvalstu likumu tuvināšanu, kuri attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm, un Padomes 2000.gada 6.jūnija Direktīvas 2000/30/EK par Kopienas teritorijā braucošu komerciālo transportlīdzekļu tehniskām apskatēm uz ceļiem.

Ministru prezidents I.Emsis

Satiksmes ministra vietas izpildītājs – Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Redakcijas piebilde: Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju

 

Pielikums

Būtiskās prasības transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam un šo prasību novērtēšana

I. Prasības transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam

1.grupa. Aprīkojums

(kodi no 101 līdz 110)

101. Transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN), izgatavotāja plāksnīte

101.1. Transportlīdzekļa identifikācijas numuriem jābūt tīriem, salasāmiem, bez mehāniskiem bojājumiem un jāatbilst izgatavotāja noteiktajām marķēšanas prasībām un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem.

Pēc 1998.gada 1.janvāra Latvijā izgatavotiem transportlīdzekļiem, izņemot pašizgatavotās piekabes, jābūt marķētiem atbilstoši valsts standarta LVS 88 “Transportlīdzekļu marķēšana” prasībām.

101.2. Izgatavotāja plāksnītei jābūt rūpnieciski stiprinātai. Ierakstiem jābūt salasāmiem.

102. Valsts reģistrācijas numura zīme

102.1. Valsts reģistrācijas numura zīmes tipam un novietojumam jāatbilst valsts standarta LVS 20 “Transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmes” prasībām. Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt atbilstoši piestiprinātai šim nolūkam paredzētajā vietā, horizontāli orientētai, un tās saturam jābūt lasāmam no kreisās uz labo pusi. Valsts reģistrācijas numura zīmes stiprinājuma elementi nedrīkst radīt vizuāli maldinošu iespaidu par tās saturu.

Pakaļējā valsts reģistrācijas numura zīme nedrīkst atrasties augstāk nekā 2 m virs brauktuves, izņemot gadījumus, ja šāds novietojums nav iespējams transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ.

102.2. Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt tīrai, salasāmai, bez mehāniskiem vai citādiem bojājumiem, kas ietekmē tās salasāmību. Aizliegts krāsot valsts reģistrācijas numura zīmes atstarojošo virsmu, lietot valsts reģistrācijas numura zīmi imitējošus izstrādājumus un jebkādus valsts reģistrācijas numura zīmes pārklājumus, kā arī jebkādā veidā mainīt tās saturu vai salikt to no citu numura zīmju fragmentiem.

103. Atpakaļskata spoguļi

103.1. Lai nodrošinātu transportlīdzekļa vadītājam pietiekamu redzamību (1.1.att.), transportlīdzeklim jābūt aprīkotam vismaz ar šādiem atpakaļskata spoguļiem:

103.1.1. vieglajam automobilim – ārējais spogulis kreisajā pusē un iekšējais spogulis salonā vai ārējais labajā pusē, bet, ja pakaļējie stikli ir pārklāti ar gaismas caurlaidību pazeminošu materiālu vai aizkariem (žalūzijām), transportlīdzeklis jāaprīko ar ārējiem atpakaļskata spoguļiem abās pusēs;

wpeF.JPG (19478 bytes)

103.1.2. kravas automobilim – ārējie spoguļi labajā un kreisajā pusē;

103.1.3. motociklam, triciklam, kvadriciklam (turpmāk – motocikls) – pa vienam atpakaļskata spogulim labajā un kreisajā pusē. Tiem jānodrošina pietiekama pārredzamība;

103.1.4. autobusam – ārējie spoguļi labajā un kreisajā pusē un salona spogulis;

103.1.5. mācību transportlīdzeklim, kas paredzēts B kategorijas autovadītāju apliecības iegūšanai, – dublējošam atpakaļskata spogulim salonā;

103.1.6. mācību transportlīdzeklim, kas paredzēts BE, C1, C1E, C, CE, D1, D1E, D un DE kategoriju autovadītāju apliecības iegūšanai, – pa vienam papildu ārējam atpakaļskata spogulim katrā pusē braukšanas mācību instruktoram;

103.1.7. transportlīdzeklim, kas velk par to platāku un redzamību salona atpakaļskata spogulī ierobežojošu piekabi, – papildu izvirzītiem atpakaļskata spoguļiem abās pusēs.

103.2. Atpakaļskata spoguļiem jābūt sertificētiem un marķētiem (1.2.att.):

– ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, – atbilstoši Apvienoto Nāciju organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas Iekšzemes transporta komitejas Ženēvā 1958.gada 20.martā ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas ietvaros noslēgtajam Nolīgumam “Par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem” pievienoto noteikumu (turpmāk – ANO EEK noteikumi) Nr.46 vai ES direktīvas 71/127/EEK prasībām, vai atbilstoši izgatavotāja piemēroto standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām;

– ja transportlīdzeklis izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.46 vai ES direktīvas 71/127/EEK prasībām, izņemot transportlīdzekļus, kam atbilstības novērtēšana veikta individuālā kārtā.

wpe10.JPG (5248 bytes)Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. II kategorijas atpakaļskata spogulis ar šo apstiprinājuma marķējumu apstiprināts Nīderlandē (E4) ar numuru 012439. Apstiprinājums piešķirts atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.46 prasībām, ietverot 01 sērijas labojumus.

103.3. Spogulim nedrīkst būt redzamību pasliktinoši bojājumi un pārklājumi. Spogulim jābūt pienācīgi nostiprinātam tā, lai kustības laikā patvaļīgi nemainītos tā stāvoklis.

103.4. Atpakaļskata sānu spoguļiem jābūt regulējamiem.

104. Skaņas signālierīce

104.1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar izgatavotāja paredzēto skaņas signālierīci, un tai jādarbojas efektīvi.

104.2. Skaņas signālierīcei jābūt sertificētai un marķētai (1.3.att.):

– transportlīdzekļiem, kas izgatavoti līdz 2000.gada 31.decembrim, – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.28 vai ES direktīvas 70/388/EEK prasībām, vai atbilstoši izgatavotāja piemēroto standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām;

– transportlīdzekļiem, kas izgatavoti, sākot ar 2001.gada 1.janvāri, – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.28 vai ES direktīvas 70/388/EEK prasībām, izņemot transportlīdzekļus, kam atbilstības novērtēšana veikta individuālā kārtā.

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Skaņas signālierīce ar šo apstiprinājuma marķējumu apstiprināta Nīderlandē (E4) ar numuru 002439. Apstiprinājums piešķirts atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.28 prasībām.

104.3. Atļauts uzstādīt vienu papildu skaņas signālierīci ar nosacījumu, ka abas signālierīces nevar darbināt vienlaikus.

Aizliegts uzstādīt skaņas signālierīci ar mainīgu toņu augstumu (prasība neattiecas uz operatīvajiem transportlīdzekļiem).

105. Mēraparātu panelis

Mēraparātu panelī izvietotajām mērīšanas un indikācijas ierīcēm jāveic tām paredzētās funkcijas, un jādarbojas mēraparātu paneļa apgaismojumam.

106. Tahogrāfs

106.1. M2, M3, N2, N3 kategorijas transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar ekspluatācijai derīgu un sertificētu tahogrāfu.

106.2. Tahogrāfam jābūt pārbaudes plāksnītei (uzlīmei), kurā norādīta akreditētā vai pilnvarotā inspicēšanas institūcija (turpmāk – inspicēšanas institūcija) un tās adrese, transportlīdzekli raksturojošais koeficients “W”, riteņu aploces garums “I” un pēdējās metroloģiskās pārbaudes datums. Tahogrāfa pārbaude veicama uzreiz pēc tā uzstādīšanas un turpmāk ne retāk kā reizi divos gados.

106.3. Tahogrāfam un tā pievadam jābūt noplombētam inspicēšanas institūcijā.

106.4. Transportlīdzekļa dzenošo riteņu izmēram jāatbilst tahogrāfa plāksnītē norādītajam riteņu aploces garumam.

107. Ātruma ierobežošanas ierīce

107.1. Autobusi, kuru pilna masa pārsniedz 10 t un kravas automobiļi, kuru pilna masa pārsniedz 12 t, jāaprīko ar ātruma ierobežotājierīci saskaņā ar prasībām, kuras noteiktas normatīvajā akta, kas reglamentē transportlīdzekļu aprīkošanu ar ātruma ierobežotājierīci.

107.2. Ātruma ierobežošanas ierīcei jābūt sertificētai un marķētai atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.89 (1.4.att.) vai ES direktīvas 92/24/EEK prasībām (1.5.att.).

wpe11.JPG (4244 bytes)Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Ātruma ierobežošanas ierīce ar šo apstiprinājuma marķējumu apstiprināta Nīderlandē (E4) ar numuru 002439 atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.89 prasībām. Taisnstūrī ietvertais skaitlis norāda iestatīto ātrumu.

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Ātruma ierobežošanas ierīce ar šo apstiprinājuma marķējumu apstiprināta Francijā (e2) ar numuru 001241 atbilstoši direktīvas 92/24/EEK prasībām.

107.3. Uz transportlīdzekļa viegli pieejamā vietā uzstāda pārbaudes plāksnīti (uzlīmi), kurā norāda ātruma ierobežotājierīces pārbaudi veikušā uzņēmuma nosaukumu un adresi, maksimālā ātruma iestatījumu (km/h) un datumu, kad šis ātrums iestatīts vai veikta tā pārbaude. Ātruma ierobežotājierīci pārbauda ne retāk kā reizi divos gados.

107.4. Ātruma ierobežotājierīcei un tās pievadam jābūt noplombētam, ja ražotājs paredzējis šādu iespēju, uzņēmumā, kuram satiksmes ministra noteiktā kārtībā ir izsniegta atļauja uzstādīt, regulēt (iestatīt) un pārbaudīt ātruma ierobežotājierīces.

108. Riteņu paliktņi

108.1. N2, N3 un M3 kategoriju transportlīdzekļiem jābūt vismaz vienam riteņu paliktnim, kura izmērs un konstrukcija atbilst transportlīdzekļa riteņu izmēram (1.1.tab.).

108.2. Riteņu paliktņi nedrīkst būt bojāti. Tiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem vietā, ko šim nolūkam paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs.

1.1.tabula

Paliktņu izmēri atkarībā no riteņa rādiusa

Riteņa rādiuss, mm

Paliktņa izmēri, mm

Pamata garums

Pamata platums

Augstums

Paliktņa rādiuss

380

260

120

150

360

480

320

160

190

460

600

400

200

230

560

800

600

250

330

700

109. Papildaprīkojums

109.1. Autobusiem, vieglajiem un kravas automobiļiem, kā arī motocikliem ar blakusvāģi jābūt avārijas apstāšanās zīmei no sarkanas krāsas gaismu atstarojoša materiāla – vienādmalu wpe12.JPG (5303 bytes)trīsstūrim ar šķautnes garumu 450–550 mm, platumu lielāku vai vienādu ar 50 mm un atstarojošās virsmas laukumu lielāku par 315 cm2.

Avārijas apstāšanās zīmei jābūt sertificētai un marķētai atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.27 prasībām (1.6.att.).

Avārijas apstāšanās zīmei jābūt bez bojājumiem, tās konstrukcijai jānodrošina iespēju zīmi stabili novietot uz brauktuves.

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Avārijas apstāšanās zīme ar šo apstiprinājuma marķējumu apstiprināta Nīderlandē (E4) ar numuru 03216. Pēc apstiprinājuma numura pirmajiem trim simboliem redzams, ka apstiprinājums piešķirts atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.27 prasībām, ietverot 03 sērijas labojumus.

109.2. Autobusiem, vieglajiem un kravas automobiļiem, motocikliem ar blakusvāģi jābūt medicīniskai aptieciņai, nokomplektētai atbilstoši Labklājības ministrijas Veselības departamenta noteiktajām prasībām. Autobusiem ar 25 un vairāk sēdvietām jābūt divām šādām medicīniskajām aptieciņām.

109.3. Transportlīdzeklī jāatrodas uzpildītiem un darba kārtībā esošiem pulvera A, B un C klases vai gāzes ugunsdzēsības aparātiem atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošā normatīvā akta prasībām (1.2.tab.):

1.2.tabula

Transportlīdzekļa kategorija

Pārnēsājamo ugunsdzēsības aparātu skaits un ietilpība

M1

vismaz 1 ar ietilpību 1 kg vai litrs

M2 un M3

vismaz 2 ar ietilpību 4 kg vai litrs

N1, N2 un N3

vismaz 1 ar ietilpību 2 kg vai litrs

N savienojumā ar O

divreiz vairāk nekā bez piekabes

wpe13.JPG (4163 bytes)Uz ugunsdzēšamā aparāta jābūt norādītam tā derīguma termiņam.

Ugunsdzēšamais aparāts jānostiprina vietā, ko šim nolūkam paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs, bet, ja šādas vietas nav, ugunsdzēšamais aparāts jāglabā viegli pieejamā vietā. M3 kategorijas transportlīdzeklī vienam ugunsdzēšamajam aparātam jāatrodas vadītāja tiešā tuvumā, otram – pasažieru salonā.

110. Atšķirības un pazīšanas zīmes

110.1. Latvijā pastāvīgi reģistrētiem transportlīdzekļiem, kas šķērso valsts robežu, aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk – CSN) prasībām.

Šādu pazīšanas zīmi drīkst uzstādīt arī jebkuram citam Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim.

Aizliegts uzstādīt vienas valsts pazīšanas zīmes kopā ar citas valsts reģistrācijas numura zīmēm, izņemot gadījumus, ja transportlīdzeklis Latvijā ir reģistrēts uz laiku.

110.2. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kam uzstādītas riepas ar radzēm, aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei atbilstoši CSN prasībām.

110.3. Mācību braukšanai paredzētajiem transportlīdzekļiem ar dublējošo vadības sistēmu jābūt apzīmētiem ar no iekšpuses izgaismotu pazīšanas zīmi atbilstoši CSN prasībām.

wpe14.JPG (3989 bytes)110.4. Sevišķi smagas un/vai lielgabarīta kravas pārvadājošiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kuru izgatavotāja noteiktais maksimālais braukšanas ātrums ir mazāks par CSN norādīto, aizmugurē kreisajā pusē jāpiestiprina (jāuzkrāso) pazīšanas zīme atbilstoši CSN prasībām.

Šādas pazīšanas zīmes ar maksimālā braukšanas ātruma ierobežojumu var būt uzstādītas arī citiem transportlīdzekļiem, ja pazīšanas zīmē norādītais ātrums nav lielāks par 100 km/h.

110.5. Transportlīdzekļiem, kurus vada kurlmēmi vai nedzirdīgi vadītāji, priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei atbilstoši CSN prasībām.

110.6. Uz transportlīdzekļiem nedrīkst atrasties jebkāda cita veida informācija vai zīmes, kas nav noteiktas CSN un kurās izmantotas ar valsts standartu LVS 77 “Ceļa zīmes” noteiktās ceļa zīmju formu vai krāsu kombinācijas, kas var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus.

110.7. N3 kategorijas transportlīdzekļiem, izņemot kravas automobiļus-seglu vilcējus, un posmainajiem tūristu autobusiem aizmugurē jāpiestiprina pazīšanas zīmes atbilstoši CSN prasībām.

Pazīšanas zīmēm jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.70 prasībām (1.7.att.).

Pazīšanas zīmes nedrīkst būt bojātas (saplaisājušas, izbalējušas, salūzušas u.tml.).

wpe15.JPG (4540 bytes)110.8. Visiem O4 kategorijas transportlīdzekļiem un O3 transportlīdzekļiem, kuru garums kopā ar sakabes ierīci pārsniedz 8 m, aizmugurē jāpiestiprina pazīšanas zīmes atbilstoši CSN prasībām.

Pazīšanas zīmēm jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.70 prasībām (1.7.att.).

Pazīšanas zīmes nedrīkst būt bojātas (saplaisājušas, izbalējušas, salūzušas u.tml.).

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Pazīšanās zīme ar šo apstiprinājuma marķējumu apstiprināta Nīderlandē (E4) ar numuru 01148. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari norāda ka apstiprinājums piešķirts atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.70 (to sākotnējā redakcijā) prasībām. Simbols “RF” norāda, ka šī ir 1 vai 2 klases (atstarojoši/fluorescenti materiāli) pazīšanas zīme. 3 vai 4 klases (tikai atstarojoši materiāli) pazīšanās zīmes apzīmē ar simbolu “RR”.

2.grupa. Gaismas ierīces

(kodi no 201 līdz 214)

Šīs grupas prasības attiecībā uz gaismas ierīču sertificēšanu un marķējumu un signāllukturu krāsu neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas Latvijā reģistrēti uz laiku.

201. Galvenie lukturi

201.1. Pieļaujamie lukturu veidi:

201.1.1. asimetrisku baltu gaismu izstarojoši Eiropas tipa labās puses kustībai paredzētie lukturi (asimetrisku baltu gaismu izstarojošus Eiropas tipa kreisās puses kustībai paredzētos wpe16.JPG (9232 bytes)lukturus drīkst izmantot ar atbilstošu uzlīmi uz izkliedētāja, ja transportlīdzeklis Latvijā reģistrēts uz laiku).

Lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem:

– ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.1, 2, 5, 8, 20, 31, 37, 50, 53, 57, 72, 98, 99 (2.1.att.) vai ES direktīvu 76/761/EEK, 93/92/EEK prasībām (2.2.att.), vai atbilstoši izgatavotāja piemēroto standartu (GOST u.tml.) prasībām, ja to marķējumā norādīts luktura tips atbilstoši 2.1.tabulā norādītajiem apzīmējumiem;

– ja transportlīdzeklis izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.1, 2, 5, 8, 20, 31, 37, 50, 53, 57, 72, 98, 99 vai ES direktīvu 76/761/EEK, 93/92/EEK prasībām, izņemot transportlīdzekļus, kam atbilstības novērtēšana veikta individuālā kārtā;

201.1.2. simetrisku baltu gaismu izstarojoši Amerikas tipa lukturi. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši izgatavotāja piemēroto standartu (SAE u.tml.) prasībām;

201.1.3. asimetrisku baltu gaismu izstarojoši Amerikas tipa lukturi, kas paredzēti labās puses kustībai. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši izgatavotāja piemēroto standartu (SAE u.tml.) prasībām.

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Lukturis apstiprināts Nīderlandē (E4) ar numuru 2439 un atbilst prasībām, kādas izvirza ANO EEK Noteikumi Nr.8 ar 04 (04) sērijas labojumiem tuvajām un tālajām gaismām (HCR), paredzēts kustībai pa brauktuves labo pusi (2.1. a att.), pa brauktuves kreiso pusi (2.1. b att.), pa brauktuves abām pusēm (2.1. c att.). Skaitlis 30 (kontrolskaitlis) norāda, ka gaismas stiprums ir no 86250 līdz 111250 kandelām.

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Lukturis apstiprināts Apvienotajā Karalistē (e11) ar numuru 0011471 atbilstoši Direktīvā izvirzītajām prasībām tuvajām un tālajām gaismām (C/R), paredzēts kustībai pa brauktuves labo pusi. Apzīmējums “/” norāda, ka tuvās gaismas kvēldiegs neiedegas vienlaikus ar tālās gaismas kvēldiegu.

2.1.tabula

Eiropas tipa galveno lukturu un signāllukturu apzīmējumi

Nr.

Apzīmējums

Apzīmējuma (simbola) atšifrējums

1.

GALVENIE LUKTURI

C

Tuvās gaismas lukturis

2.

R

Tālās gaismas lukturis

3.

CR

Tuvās – tālās gaismas lukturis

4.

C/R

Tuvās/tālās gaismas lukturis (/ – norāda, ka tuvā gaisma neieslēdzas vienlaikus ar tālo gaismu)

5.

H

Halogēnais lukturis

6.

PL

Lukturis ar plastikāta izkliedētāju

7.

S

Hermetizētais lukturis (“sealed beam” SB)

8.

HS

Hermetizētais halogēntipa lukturis (HSB)

9.

D

Gāzu lokizlādes lukturis

10.

MB

Motocikla lukturis

11.

RL

Dienas gaitas gaismas lukturis

12.

B

Priekšējais miglas lukturis

13.

F

Pakaļējais miglas lukturis

14.

S1; S2; S3

Bremžu signāllukturis

15.

AR

Atpakaļgaitas lukturis

16.

L

Numura zīmes apgaismojuma lukturis

17.

1; 1a; 1b

Priekšējais virzienrādītājs ([→] bulta vērsta virzienā uz transportlīdzekļa ārējo malu)

18.

3;4

Priekšējais sānu virzienrādītājs([→] bulta vērsta virzienā uz transportlīdzekļa priekšdaļu)

19.

2a; 2b

Pakaļējais virzienrādītājs

20.

5

Papildu sānu virzienrādītājs([→] bulta vērsta virzienā uz transportlīdzekļa priekšdaļu)

21.

6

Papildu sānu virzienrādītājs([→] bulta vērsta virzienā uz transportlīdzekļa priekšdaļu) (R – labās, L – kreisās puses)

22.

A

Priekšējais gabarītgaismas (stāvgaismas) vai kontūrgaismas lukturis

23.

R

Pakaļējais gabarītgaismas (stāvgaismas) vai kontūrgaismas lukturis

24.

SM1; SM2

Sānu gabarītgaismas lukturis

25.

D

Aiz luktura tipa apzīmējuma (piemēram, RD, S1D, 1aD) ierīcēm, kas var tikt izmantotas gan kā atsevišķas gaismas, gan kā divu gaismu kombinācijas sastāvdaļa

26.

IA;IB;IIIA;IVA

Atstarotājs

201.2. Nav pieļaujama jebkādu šķidrumu, pārklājumu un gaismas filtru izmantošana. Papildu elementu uzstādīšana atļauta, ja tie nekropļo luktura gaismas staru.

201.3. Lukturos atļauts uzstādīt tikai vienāda tipa un tikai izgatavotāja paredzētās jaudas spuldzes. Tām jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.37 (2.3.att.) vai wpe17.JPG (4122 bytes)ES direktīvas 76/761/EEK (2.4.att.) prasībām. Atbilstoši izgatavotāja piemēroto standartu prasībām sertificētas un marķētas spuldzes atļauts uzstādīt tikai Amerikas tipa lukturos.

Aizliegts izmantot tuvās un tālās gaismas spuldžu ārējos apvalkus, kas pārveido balto gaismu citas krāsas gaismā.

Aizliegts lietot halogēnās spuldzes un lokizlādes spuldzes lukturos, kas nav paredzēti to lietošanai.

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Kvēlspuldze apstiprināta Apvienotajā Karalistē (E11) ar kodu A1 atbilstoši prasībām, kuras izvirza Noteikumi Nr.37 ar 02 sērijaswpe1A.JPG (8082 bytes) papildinājumiem.

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Kvēlspuldze apstiprināta Apvienotajā Karalistē (e11) ar numuru 011471 atbilstoši Direktīvas 76/761/EEK prasībām.

201.4. Ja transportlīdzeklis aprīkots ar galveno lukturu gaismas kūļa noliekuma manuālās korekcijas ierīci, kas darbināma no transportlīdzekļa salona, tā nedrīkst darboties tikai vienā pusē.

Ja transportlīdzeklis aprīkots ar lokizlādes lukturiem, jādarbojas galveno lukturu gaismas kūļa noliekuma automātiskās korekcijas ierīcei un šo lukturu tīrīšanas ierīcei.

202. Tuvās gaismas lukturi

202.1. Tips, skaits un novietojums

202.1.1. Transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem:

202.1.1.1. Automobiļiem – ar diviem tuvās gaismas lukturiem kādā no šādām kombinācijām:

202.1.1.1.1. divi tuvās gaismas lukturi [C+C];

wpe18.JPG (4285 bytes)202.1.1.1.2. divi tuvās–tālās gaismas lukturi [CR+CR];

202.1.1.1.3. četri tuvās-tālās gaismas lukturi [CR+CR+CR+CR], ja tuvās gaismas režīmā darbojas divi apakšējie vai divi augšējie un izpildās to uzstādīšanas nosacījumi.

202.1.1.2. Motocikliem – ar vienu vai diviem tuvās gaismas lukturiem kādā no šādām kombinācijām:

202.1.1.2.1. viens tuvās-tālās gaismas lukturis [CR];

202.1.1.2.2. viens tuvās gaismas lukturis [C];

202.1.1.2.3. viens tuvās gaismas lukturis un viens tuvās-tālās gaismas lukturis [C+CR];

202.1.1.2.4. divi tuvās-tālās gaismas lukturi [CR+CR].

202.1.2. Lukturiem jābūt uzstādītiem priekšā simetriski attiecībā pret automobiļa vai motocikla vidējo garenplakni tā, lai to izstarotais gaismas kūlis neapžilbinātu tā paša transportlīdzekļa vadītāju ne tieši, ne netieši, atstarojoties no atpakaļskata spoguļiem vai citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām, un lai tie neierobežotu vadītāja redzamības zonu.

wpe19.JPG (3763 bytes)Lukturiem jābūt uzstādītiem, ievērojot 2.5.attēlā norādīto izvietojumu. N3G kategorijas (paaugstinātas pārgājības) transportlīdzekļiem luktura gaismu izstarojošās virsmas augstākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt lielāks par 1500 mm. Ja to paredz izgatavotājs, šo attālumu var palielināt līdz 1700 mm.

Motocikla lukturi drīkst būt novietoti arī viens virs otra tā, lai to gaismu izstarojošo virsmu centri atrastos uz motocikla vidējās garenplaknes. Attālums starp motocikla abu lukturu gaismu izstarojošo virsmu tuvākajiem punktiem jebkādā izvietojumā nedrīkst pārsniegt 200 mm. Luktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 500 mm, augstākā punkta attālums – lielāks par 1200 mm.

202.2. Ieslēdzot tuvās gaismas lukturus vai tiem ieslēdzoties automātiski, iedarbojoties transportlīdzekļa motoram, jāieslēdzas visiem tuvās gaismas lukturiem, izņemot 202.1.1.1.3 kodā minēto gadījumu. Tuvās gaismas lukturiem jāieslēdzas kopā ar gabarītlukturiem, pakaļējās numura zīmes apgaismojumu un kontūrgaismas lukturiem (ja tādi uzstādīti).

202.3. Eiropas tipa lukturu regulējumam jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr.48 vai ES direktīvas 76/756/EEK prasībām. Tuvās gaismas kūļa noliekumam attiecībā pret horizontu jāatbilst izgatavotāja prasībām. Ja šādi dati nav pieejami, jāatbilst 2.2.tabulā norādītajiem parametriem.

2.2.tabula

Tuvās gaismas kūļa noliekums pret horizontu atkarībā no lukturu gaismu

izstarojošās virsmas zemākā punkta attāluma līdz ceļa virsmai

wpe1B.JPG (45980 bytes)Pareizi noregulētu Eiropas tipa tuvās gaismas lukturu gaismas kūļiem pārbaudes ekrānu jāizgaismo tā, lai tuvās gaismas kūļa norobežojošā (augšējā) lauztā līnija nebūtu augstāka par šādas līnijas attēlu uz pareizā attālumā novietota pārbaudes ekrāna (2.6.a att.) vai par tuvo gaismu norobežojošo līniju pareizi novietotā regloskopā (2.7.a att.).

Tuvās gaismas kūļa attēlam uz pārbaudes ekrāna vai regloskopā jābūt nepārprotami izšķiramam, tas nedrīkst būt izplūdis, bezveidīgs.

Amerikas tipa tuvās gaismas lukturu regulējumu nosaka tālās gaismas lukturu regulējums (2.6.b att.).

Veicot lukturu regulējuma pārbaudi transportlīdzeklim ar vadītāju un bez kravas, lukturu regulēšanas ierīcei jāatrodas neitrālajā (“0”) stāvoklī. Ar kravu slogotam transportlīdzeklim jāņem vērā slodzes ietekme uz gaismas kūļa noliekumu.

202.4. Lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt tīram, sausam, bezkrāsainam, bez plaisām, izlūzumiem u.tml. rakstura bojājumiem. Atstarojošai virsmai jābūt bez bojājumiem (korozija u.tml.).

203. Tālās gaismas lukturi

Ja automobilis aprīkots ar četriem lukturiem, kuri izslēgtā stāvoklī ir daļēji vai pilnīgi nosegti (kustīgs aizvars u.tml.), drīkst uzstādīt divus papildu tālās gaismas lukturus, kurus izmanto vienīgi kā gaismas signalizāciju (ieslēgt–izslēgt) gaišā diennakts laikā, lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību atbilstoši CSN 134.punktam.

203.1. Tips, skaits un novietojums

203.1.1. Transportlīdzekļiem jābūt uzstādītiem:

203.1.1.1. automobiļiem – diviem vai četriem tālās gaismas lukturiem kādā no šādām kombinācijām:

203.1.1.1.1. divi tālās gaismas lukturi [R+R];

203.1.1.1.2. divi tuvās-tālās gaismas lukturi [CR+CR];

203.1.1.1.3. divi tālās gaismas lukturi un divi tuvās-tālās gaismas lukturi [R+R+CR+CR];

203.1.1.1.4. četri tuvās-tālās gaismas lukturi [CR+CR+CR+CR].

203.1.1.2. motocikliem – vienam vai diviem tālās gaismas lukturiem kādā no šādām kombinācijām:

203.1.1.2.1. viens tuvās-tālās gaismas lukturis [CR];

203.1.1.2.2. viens tālās gaismas lukturis [R];

203.1.1.2.3. viens tālās gaismas lukturis un otrs tuvās-tālās gaismas lukturis [R+CR];

203.1.1.2.4. divi tuvās-tālās gaismas lukturi [CR+CR].

203.1.2. Lukturiem jābūt uzstādītiem priekšā simetriski attiecībā pret automobiļa vai motocikla vidējo garenplakni tā, lai to izstarotais gaismas kūlis neapžilbinātu tā paša transportlīdzekļa vadītāju ne tieši, ne netieši, atstarojoties no atpakaļskata spoguļiem vai citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām, un lai tie neierobežotu vadītāja redzamības zonu.

Tālās gaismas lukturi nedrīkst būt uzstādīti tālāk no automobiļa vidējās garenplaknes nekā tuvās gaismas lukturi.

wpe1C.JPG (8554 bytes)Motocikla lukturi drīkst būt novietoti arī viens virs otra tā, lai to gaismu izstarojošo virsmu centri atrastos uz motocikla vidējās garenplaknes. Attālums starp jebkuru motocikla galveno lukturu gaismu izstarojošo virsmu tuvākajiem punktiem nedrīkst pārsniegt 200 mm. Tālās gaismas luktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 500 mm, augstākā punkta attālums – lielāks par 1300 mm.

203.2. Tālās gaismas režīmā drīkst ieslēgties vienlaikus visi tālās gaismas lukturi vai arī atsevišķi tālās gaismas lukturu pāri. Taču jebkurā gadījumā tālās gaismas režīmā vienlaikus ieslēgto galveno lukturu kopējais gaismas stiprums nedrīkst pārsniegt 225000 cd vai lukturu marķējumā norādīto gaismas stipruma kontrolskaitļu summa nedrīkst pārsniegt 75 vienības (kontrolskaitlis atrodams luktura marķējumā pa labi no Eiropas tipa apzīmējuma “E”; 2.1.att.).

Pārslēdzot galvenos lukturus no tālās gaismas uz tuvajām gaismām, jāizslēdzas visiem tālās gaismas lukturiem.

Tālās gaismas lukturi nedrīkst būt ieslēdzami atsevišķi un degt pastāvīgi, ja nav ieslēgti gabarītlukturi, valsts numura zīmes apgaismojums un kontūrgaismas (ja tādas ir). Šis nosacījums neattiecas uz tālās gaismas izmantošanu par gaismas signalizāciju (ieslēgt–izslēgt).

203.3. Eiropas tipa divlukturu apgaismes sistēmas gadījumā tuvās gaismas regulējums nosaka arī tālās gaismas kūļa orientāciju telpā (2.6.a un 2.7.b att.), bet Eiropas tipa četrlukturu apgaismes sistēmas gadījumā tālās gaismas [R] jeb iekšējiem lukturiem jābūt noregulētiem ne augstāk kā ārējiem tālās gaismas lukturiem (2.8.att.).

Amerikas tipa lukturiem tālās gaismas regulējumu nosaka standarts SAE J599. Tālās gaismas luktura gaismas kūļa centrs nedrīkst būt augstāks par luktura gaismu izstarojošās virsmas centru (2.6.b un 2.7.b att.).

wpe1D.JPG (11897 bytes)203.4. Lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt tīram, sausam, bezkrāsainam, bez plaisām, izlūzumiem u.tml. rakstura bojājumiem. Atstarojošai virsmai jābūt bez bojājumiem (korozija u.tml.).

204. Priekšējie miglas lukturi

204.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

204.1.1. Miglas lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem:

– ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.19 vai ES direktīvas 76/762/EEK prasībām (2.9.att.), vai atbilstoši izgatavotāja piemēroto standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām, ja luktura marķējumā norādīts luktura tips ([B] u.tml.).

– ja transportlīdzeklis izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.19 vai ES direktīvas 76/762/EEK prasībām, izņemot gadījumus, ja atbilstības novērtēšana transportlīdzeklim veikta individuālā kārtā.

204.1.2. Automobiļiem drīkst būt uzstādīti divi priekšējie miglas lukturi, bet motocikliem – viens vai divi priekšējie miglas lukturi. Uzstādītajiem miglas lukturiem jāizstaro vienādas krāsas gaisma – abiem balta vai abiem dzeltena.

204.1.3. Lukturus uzstāda priekšā simetriski pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni tā, lai to gaismas kūlis neapžilbinātu tā paša transportlīdzekļa vadītāju ne tieši, ne netieši, atstarojoties no atpakaļskata spoguļiem vai citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām, un lai tie neierobežotu vadītāja redzamības zonu.

Lukturus uzstāda, ievērojot 2.10.attēlā norādīto izvietojumu un ņemot vērā, ka gaismu izstarojošās virsmas augstākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst atrasties augstāk par tuvās gaismas luktura gaismu izstarojošās virsmas augstāko punktu.

Motocikliem – viena miglas luktura gadījumā – tā gaismu izstarojošās virsmas centram jāsakrīt ar vidējo garenplakni, vai arī attālumam no tās līdz luktura gaismu izstarojošās virsmas tuvākajam punktam jābūt ne lielākam par 250 mm. Divu lukturu gadījumā attālums starp abu lukturu gaismu izstarojošo virsmu tuvākajiem punktiem nedrīkst pārsniegt 200 mm.

204.2. Ieslēdzot miglas lukturus, jādeg visiem uzstādītajiem priekšējiem miglas lukturiem. Miglas lukturiem jābūt ieslēdzamiem vienīgi tad, kad jau ieslēgti gabarītlukturi un pakaļējās numura zīmes apgaismojums.

wpe1E.JPG (7985 bytes)204.3. Miglas luktura gaismas kūļa regulējumam jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr.48 un ES direktīvas 76/756/EEK prasībām. Tā augšējā horizontālā robeža nedrīkst būt augstāka par tādā pašā augstumā uzstādīta un pareizi noregulēta tuvās gaismas luktura gaismas kūļa horizontālo gaismu norobežojošo līniju (2.11.att.). Amerikas tipa miglas lukturu regulējumam jāatbilst standarta SAE J599 prasībām, un miglas luktura gaismas kūļa augšējā horizontālā robeža nedrīkst būt augstāka par pareizi noregulēta tālās gaismas luktura gaismu izstarojošās virsmas horizontālo viduslīniju (2.11.attēla kreisais zīmējums).

204.4. Lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem pie nekustīgām automobiļa daļām tā, lai braukšanas laikā ceļa nelīdzenumi neizraisītu gaismas kūļa svārstības. Miglas luktura izkliedētājam jābūt tīram, bez plaisām, izlūzumiem u.tml. rakstura bojājumiem. Atstarojošai virsmai jābūt bez bojājumiem (korozija u.tml.). Nav pieļaujama jebkādu šķidrumu un papildu elementu izmantošana.

205. Gabarītlukturi, kontūrgaismas, stāvgaismas

205.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

205.1.1. Gabarītlukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem:

– ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.7 (sānu gabarītlukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.91 prasībām) vai ES direktīvas 76/758/EEK prasībām (2.12.att.), vai atbilstoši izgatavotāja piemēroto standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām, ja to paredzējis izgatavotājs;

– ja transportlīdzeklis izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.7 (sānu gabarītlukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.91 prasībām) vai ES direktīvas 76/758/EEK prasībām, izņemot gadījumus, ja atbilstības novērtēšana transportlīdzeklim veikta individuālā kārtā.

wpe1F.JPG (13285 bytes)205.1.2. Skaits un krāsa

205.1.2.1. Automobiļiem un to piekabēm, kuru platums lielāks par 1600 mm un kas izgatavotas pēc 1995.gada 1.janvāra, jābūt diviem (motociklam – vienam vai diviem) baltu gaismu izstarojošiem priekšējiem gabarītlukturiem [A]. Dzeltenu gaismu izstarojoši priekšējie gabarītlukturi pieļaujami tikai tad, ja transportlīdzeklis izgatavots atbilstoši Amerikas (Kanādas) nacionālo standartu prasībām un šādu lukturu uzstādīšanu paredz izgatavotājs, turklāt tikai tad, ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2001.gada 1.janvārim un Latvijā reģistrēts līdz 2004.gada 1.jūlijam.

205.1.2.2. Automobiļiem un to piekabēm jābūt diviem (motocikliem – vienam vai diviem) sarkanu gaismu izstarojošiem pakaļējiem gabarītlukturiem [R].

205.1.2.3. M3, N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem drīkst būt uzstādīti divi vai četri attiecīga tipa papildu pakaļējie gabarītlukturi.

205.1.2.4. Visiem transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 6 m (piekabēm šis garums tiek noteikts kopā ar sakabes ierīci) un kas izgatavoti pēc 1995.gada 1.janvāra (izņemot kravu pārvadāšanai neaprīkotus kravas automobiļus-šasijas), no abām pusēm jābūt aprīkotiem ar dzeltenas krāsas gaismu izstarojošiem sānu gabarītlukturiem (pakaļējais sānu gabarītlukturis drīkst izstarot sarkanu gaismu, ja tas ir kombinēts, sagrupēts vai savietots ar pakaļējo gabarītlukturi, pakaļējo kontūrgaismu, bremžu signāllukturi, pakaļējo miglas lukturi vai ja tas ir wpe20.JPG (9373 bytes)sagrupēts un tam ir kopēja gaismu izstarojoša virsma ar pakaļējo atstarotāju) [SM1], [SM2] (vai [R]).

205.1.2.5. M2, M3, N1 ,N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem, kuru platums pārsniedz 2,10 m un kas izgatavoti pēc 1995.gada 1.janvāra, jābūt uzstādītiem diviem baltu gaismu izstarojošiem augšējiem kontūrgaismas [A] lukturiem transportlīdzekļa priekšā un diviem sarkanu gaismu izstarojošiem augšējiem kontūrgaismas [R] lukturiem transportlīdzekļa aizmugurē (216.att.).

Ja papildus izgatavotāja kravas tilpnei uzstādīta speciālas kravas stiprināšanai paredzēta konstrukcija, kuras platums pārsniedz izgatavotāja kravas tilpnes platumu, jābūt uzstādītiem diviem baltu gaismu izstarojošiem kontūrgaismas [A] lukturiem konstrukcijas priekšā platākajā vietā un diviem sarkanu gaismu izstarojošiem kontūrgaismas [R] lukturiem konstrukcijas aizmugurē platākajā vietā.

Kravas automobiļiem, kam nav kravas tilpnes, un pārējiem augstāk minēto kategoriju transportlīdzekļiem augšējo kontūrgaismas lukturu uzstādīšana ir brīvprātīga.

N2 un N3 kategoriju transportlīdzekļiem uz to kabīnes jumta jābūt uzstādītiem diviem attiecīga tipa baltu gaismu izstarojošiem priekšējiem augšējiem kontūrgaismas lukturiem. Papildu kontūrgaismas lukturi drīkst būt uzstādīti uz transportlīdzekļa kravas tilpnes.

N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem aizmugurē atļauts uzstādīt divus sarkanu gaismu izstarojošus papildu apakšējos kontūrgaismas vai divus papildu apakšējos kontūrgaismas lukturus, kas uz priekšu izstaro baltu gaismu, bet uz aizmuguri – sarkanu gaismu.

205.1.2.6. Automobiļiem un autobusiem, kuru garums nepārsniedz 6 m un platums – 2 m, drīkst uzstādīt divus baltu gaismu izstarojošus stāvgaismas lukturus automobiļa priekšpusē un divus sarkanu gaismu izstarojošus stāvgaismas lukturus aizmugurē vai pa vienam dzeltenu gaismu izstarojošam lukturim katrā automobiļa pusē, ja šāds lukturis savietots ar sānu wpe21.JPG (9018 bytes)virzienrādītāju vai sānu gabarītlukturi.

205.1.3. Novietojums

205.1.3.1. Transportlīdzekļu priekšējiem un pakaļējiem gabarītlukturiem, kā arī automobiļu un autobusu stāvgaismas lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot attiecīgi 2.13. un 2.14.attēlos norādīto izvietojumu. Pakaļējiem gabarītlukturiem jābūt uzstādītiem tā, lai attālums līdz transportlīdzekļa pakaļējai šķērsplaknei nebūtu lielāks par 700 mm.

Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ maksimāli pieļaujamo priekšējo un pakaļējo gabarītlukturu, kā arī automobiļu un autobusu stāvgaismas lukturu uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm.

Ja motociklam ir viens priekšējais un pakaļējais gabarītlukturis, tā gaismu izstarojošās virsmas centram jāsakrīt ar vidējo garenplakni. Ja motociklam ir divi priekšējie gabarītlukturi, attālums starp abu lukturu gaismu izstarojošo virsmu tuvākajiem punktiem nedrīkst pārsniegt 200 mm. Attālums no motocikla priekšējā gabarītluktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 350 mm un no augstākā punkta – lielāks par 1200 mm. Attālums no pakaļējā gabarītluktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 250 mm un no augstākā punkta – lielāks par 1500 mm.

Speciālajiem kravas automobiļiem pakaļējos gabarītlukturus atļauts izvietot, neievērojot augstāk minētos nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu, ja to paredzējis izgatavotājs un ja tas saistīts ar speciālo funkciju veikšanu.

Ja transportlīdzeklis aprīkots ar papildu pakaļējiem gabarītlukturiem, drīkst neievērot papildu pakaļējo gabarītlukturu uzstādīšanas nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu un attālumu līdz tuvākajam sānu gabarītu punktam.

Ja izgatavotājs nav paredzējis stāvgaismas lukturu uzstādīšanu, to funkcijas izpilda gabarītgaismas lukturi, ja tos var ieslēgt katrā automobiļa vai autobusa pusē atsevišķi.

wpe22.JPG (9635 bytes)205.1.3.2. Sānu gabarītlukturiem [SM1], [SM2] (vai [R]) jābūt uzstādītiem, ievērojot 2.15.attēlā norādīto izvietojumu. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ tas nav iespējams, maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm.

Vienam no sānu gabarītlukturiem jābūt izvietotam transportlīdzekļa vidējā trešdaļā, turklāt pirmajam sānu gabarītlukturim (skaitot no transportlīdzekļa priekšas) jābūt izvietotam ne tālāk par 3 m no transportlīdzekļa priekšējo gabarītu tālākā punkta (piekabēm šeit jāņem vērā sakabes iekārtas garums). Attālums starp diviem sānu gabarītlukturiem nedrīkst pārsniegt 3 m. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ tas nav iespējams, šo attālumu var palielināt līdz 4 m.

205.1.3.3. Kontūrgaismas lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot 2.16.a) attēlā norādīto izvietojumu, pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa sānu gabarītu tālākajam punktam (šis nosacījums tiek uzskatīts par izpildītu, ja attālums nav lielāks par 400 mm) un pēc iespējas augstāk no ceļa virsmas.

Pakaļējo papildu apakšējo kontūrgaismas lukturu (2.16.b att.) gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 350 mm un tie ar speciālu, elastīgu stiprinājumu palīdzību drīkst būt izvirzīti ārpus transportlīdzekļa gabarītiem ne vairāk kā 150 mm.

N2 un N3 kategoriju transportlīdzekļiem uz kabīnes jumta uzstādītie papildu priekšējie augšējie kontūrgaismas lukturi jānovieto pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa kabīnes sānu gabarītu tālākajam punktam (šis nosacījums tiek uzskatīts par izpildītu, ja šis attālums nav lielāks par 400 mm).

205.2. Ieslēdzot gabarītlukturus, jāieslēdzas visiem gabarītlukturiem, kontūrgaismām un pakaļējās numura zīmes apgaismojumam. Ieslēdzot stāvgaismas, tām jādeg vienā pusē neatkarīgi no citām gaismām.

205.3. Gabarītlukturiem, kontūrgaismas lukturiem un stāvgaismas lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt, bez plaisām, izlūzumiem un cita rakstura bojājumiem. wpe23.JPG (14796 bytes)Tonējums nedrīkst būt izbalējis.

205.4. Pakaļējā gabarītluktura gaismas stiprums nedrīkst būt mazāks par vienu kandelu, vienāds ar bremžu signāllukturu gaismas stiprumu vai lielāks par to.

206. Valsts reģistrācijas numura zīmes apgaismojums

206.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

206.1.1. Lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem:

– ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.4 vai ES direktīvas 76/760/EEK prasībām (2.17.att.), vai atbilstoši izgatavotāja piemēroto standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām;

– ja transportlīdzeklis izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.4 vai ES direktīvas 76/760/EEK prasībām, izņemot gadījumus, ja atbilstības novērtēšana transportlīdzeklim veikta individuālā kārtā.

206.1.2. Visiem transportlīdzekļiem jābūt vienam vai vairākiem baltu gaismu izstarojošiem pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturiem [L].

206.1.3. Numura zīmes apgaismojuma lukturiem jābūt novietotiem tā, lai tie efektīvi apgaismotu transportlīdzekļa pakaļējo numura zīmi un neizstarotu baltu gaismu uz aizmuguri. Ja transportlīdzeklis aprīkots tikai ar vienu numura zīmes apgaismojuma lukturi, tam jābūt novietotam uz numura zīmes vertikālās simetrijas ass.

wpe24.JPG (11117 bytes)206.2. Numura zīmes apgaismojumam jāieslēdzas vienlaikus ar visiem gabarītlukturiem un kontūrgaismām.

206.3. Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt tīram, bez plaisām, izlūzumiem u.c. bojājumiem.

207. Virzienrādītāji, avārijas signalizācija, pagriešanās gaismas

207.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

207.1.1 Virzienrādītājiem jābūt sertificētiem un marķētiem:

– ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.6 vai ES direktīvas 76/759/EEK prasībām (2.18.att.), vai izgatavotāja piemēroto standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām;

– ja transportlīdzeklis izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.6 vai ES direktīvas 76/759/EEK prasībām, izņemot gadījumus, ja atbilstības novērtēšana transportlīdzeklim veikta individuālā kārtā.

207.1.2. Skaits un krāsa

207.1.2.1. Automobiļiem jābūt diviem priekšējiem virzienrādītājiem [1], [1a] vai [1b] un diviem pakaļējiem virzienrādītājiem [2a] vai [2b]. Katrā automobiļa pusē var būt uzstādīts viens vai divi sānu virzienrādītāji [3], [4], [5] vai [6].

Piekabēm jābūt diviem pakaļējiem virzienrādītājiem [2a] vai [2b]. M1, M2 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem drīkst būt uzstādīti divi attiecīga tipa papildu pakaļējie virzienrādītāji.

wpe25.JPG (7970 bytes)M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem drīkst būt uzstādīti divi vai četri attiecīga tipa papildu pakaļējie virzienrādītāji.

Motocikliem priekšā un aizmugurē jābūt diviem virzienrādītājiem, ja to paredzējis izgatavotājs.

207.1.2.2. Visiem virzienrādītājiem jāizstaro dzeltenas krāsas gaismu.

Sarkanu gaismu izstarojoši pakaļējie virzienrādītāji pieļaujami tikai tad, ja transportlīdzeklis izgatavots atbilstoši Amerikas (Kanādas) nacionālo standartu vai GOST standartu prasībām un šādu lukturu uzstādīšanu paredz izgatavotājs, turklāt tikai tad, ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2001.gada 1.janvārim un Latvijā reģistrēts līdz 2004.gada 1.jūlijam.

Baltu gaismu izstarojoši priekšējie virzienrādītāji pieļaujami tikai tad, ja transportlīdzeklis izgatavots atbilstoši GOST standartu prasībām un šādu lukturu uzstādīšanu paredz izgatavotājs.

207.1.3. Novietojums

207.1.3.1. Automobiļiem un to piekabēm virzienrādītājiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot 2.19.attēlā norādīto izvietojumu.

Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ priekšējo un pakaļējo virzienrādītāju [1], [1a], [1b], [2a] un [2b] maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm.

Speciālajiem kravas automobiļiem atļauts pakaļējos virzienrādītājus izvietot, neievērojot šī koda nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu, ja to paredzējis izgatavotājs un ja tas saistīts ar speciālo funkciju veikšanu.

Ja transportlīdzeklis aprīkots ar papildu pakaļējiem virzienrādītājiem, tad drīkst neievērot uzstādīšanas nosacījumus attiecībā uz papildu pakaļējo virzienrādītāju uzstādīšanas augstumu un attālumu līdz tuvākajam sānu gabarītu punktam.

Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ sānu virzienrādītāju [3], [4], [5] un [6] maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2300 mm. Sānu virzienrādītāju gaismu izstarojošās virsmas attālums no automobiļa priekšgala nedrīkst pārsniegt 1800 mm. Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ šo attālumu drīkst palielināt līdz 2500 mm.

207.1.3.2. Motociklu priekšējiem virzienrādītājiem jābūt vismaz 240 mm attālumā vienam no otra, turklāt tie nedrīkst atrasties tieši zem vai tieši virs galvenajiem lukturiem.

Pakaļējiem virzienrādītājiem jābūt vismaz 180 mm attālumā vienam no otra un ne tālāk kā 300 mm no tālākā pakaļējā gabarīta punkta.

Virzienrādītāja gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 350 mm un augstākā punkta lielāks par 1200 mm.

207.2. Ieslēdzot labās vai kreisās puses virzienrādītājus, vienlaikus sinhroni jāieslēdzas un jāmirgo visiem labās vai kreisās puses virzienrādītājiem. Virzienrādītāja lukturu darbības frekvencei jābūt 60–120 gaismas impulsi minūtē (1–2 Hz). Virzienrādītājiem jāsāk darboties tikai tad, ja tos ieslēdz ar virzienrādītāja vai avārijas signalizācijas slēdzi.

wpe26.JPG (9242 bytes)Ja transportlīdzeklis aprīkots ar četriem vai sešiem pakaļējiem virzienrādītājiem, tad, ieslēdzot virzienrādītājus, vienas puses pakaļējie virzienrādītāji drīkst ieslēgties un izslēgties pārmaiņus.

207.3. Automobiļiem, kas izgatavoti pēc 1986.gada 1.aprīļa, jābūt aprīkotiem ar gaismas avārijas signalizāciju. Konstrukcijā paredzētās avārijas signalizācijas režīmā vienlaikus sinhroni jāmirgo visiem virzienrādītāju lukturiem.

207.4. Automobiļi un autobusi priekšā drīkst būt aprīkoti ar diviem baltu gaismu izstarojošiem pagriešanās gaismu lukturiem, kas drīkst ieslēgties tad, ja ir ieslēgti tuvās vai tālās gaismas lukturi un virzienrādītājs vai stūre pagriezta uz attiecīgo pusi.

207.5. Virzienrādītājiem un pagriešanās gaismu lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem u.tml. bojājumiem. Tonējums nedrīkst būt izbalējis.

208. Bremzēšanas signāllukturi

208.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

208.1.1. Signāllukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem:

– ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.7 vai ES direktīvas 76/758/EEK prasībām (2.20.att.), vai atbilstoši izgatavotāja piemēroto standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām;

– ja transportlīdzeklis izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.7 vai ES direktīvas 76/758/EEK prasībām, izņemot gadījumus, ja atbilstības novērtēšana transportlīdzeklim veikta individuālā kārtā.

208.1.2. Skaits un krāsa

208.1.2.1. Automobiļiem un to piekabēm jābūt diviem (motocikliem – vienam vai diviem) sarkanu krāsu izstarojošiem bremzēšanas signāllukturiem [S1] vai [S2]. Ja automobilis vai piekabe izgatavoti pirms 1971.gada 1.janvāra, pieļaujams viens bremzēšanas signāllukturis [S1] vai [S2]. Ja M1 kategorijas transportlīdzeklis izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, tam jābūt aprīkotam arī ar [S3] sarkanu gaismu izstarojošu bremžu signāllukturi.

wpe27.JPG (8502 bytes)208.1.2.2. M1 kategorijas transportlīdzekļus, kas izgatavoti līdz 2001.gada 1.janvārim, un N1 kategorijas transportlīdzekļus, kurus izgatavotājs nav aprīkojis ar papildu bremzēšanas signāllukturiem, atļauts aprīkot ar vienu [S3] vai diviem [S1], [S2] vai [S3] sarkanu gaismu izstarojošiem papildu bremzēšanas signāllukturiem.

M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem atļauts uzstādīt divus vai četrus sarkanu gaismu izstarojošus papildu bremzēšanas signāllukturus [S1] vai [S2].

208.1.3. Novietojums

208.1.3.1. Automobiļu un to piekabju bremzēšanas signāllukturiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot 2.21.attēlā norādīto izvietojumu.

Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ bremzēšanas signāllukturu maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm.

Speciālajiem kravas automobiļiem atļauts bremzēšanas signāllukturus izvietot, neievērojot šī koda nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu, ja to paredzējis izgatavotājs un ja tas saistīts ar speciālo funkciju veikšanu.

Motocikla bremzēšanas signāllukturiem jābūt izvietotiem simetriski attiecībā pret tā vidējo garenplakni (viena luktura gadījumā luktura gaismu izstarojošās virsmas centram jāsakrīt ar garenass plakni). Lukturu gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 250 mm un augstākā punkta – lielāks par 1500 mm.

208.1.3.2. M1 un N1 kategoriju transportlīdzekļiem [S3] kategorijas papildu bremzēšanas signāllukturim jābūt uzstādītam (2.21.att.) uz transportlīdzekļa vidējās garenplaknes augstāk par galvenajiem bremzēšanas signāllukturiem, bet ne zemāk kā 850 mm attālumā no ceļa virsmas. Ja konstrukcijas īpatnību dēļ [S3] kategorijas papildu bremzēšanas signāllukturi nav iespējams novietot simetriski, atļauts uzstādīt vienu šādu signāllukturi ne tālāk kā 150 mm uz vienu vai uz otru pusi no automobiļa vidējās garenplaknes, vai divus šādus lukturus – pēc iespējas tuvu wpe28.JPG (17315 bytes)transportlīdzekļa vidējai garenplaknei un simetriski attiecībā pret to. [S1] vai [S2] kategorijas papildu bremzēšanas signāllukturiem jābūt uzstādītiem simetriski pret automobiļa vidējo garenplakni, augstāk par galvenajiem bremzēšanas signāllukturiem.

M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem [S1] vai [S2] kategorijas papildu bremzēšanas signāllukturiem jābūt uzstādītiem simetriski pret automobiļa vidējo garenplakni, ne zemāk par galvenajiem bremzēšanas signāllukturiem.

208.2. Nospiežot bremžu pedāli, jāiedegas:

208.2.1. obligāti visiem pamata (izgatavotāja uzstādītajiem) bremzēšanas signāllukturiem;

208.2.2. obligāti [S3] bremzēšanas papildu signāllukturim, ja M1 kategorijas transportlīdzeklis izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra;

208.2.3. bremzēšanas papildu signāllukturu pāriem, ja tie uzstādīti.

Aizliegts uzstādīt bremzēšanas signāllukturus, kas darbojas pārtrauktā režīmā.

wpe29.JPG (16101 bytes)208.3. Bremzēšanas signāllukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem u.tml. bojājumiem. Tonējums nedrīkst būt izbalējis.

208.4. Bremzēšanas signālluktura gaismas stiprums nedrīkst būt mazāks par 10 kandelām.

209. Pakaļējie miglas lukturi

209.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

209.1.1. Pakaļējiem miglas lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem:

– ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.38 vai ES direktīvas 77/538/EEK prasībām (2.22.att.), vai izgatavotāja piemēroto standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām;

– ja transportlīdzeklis izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.38 vai ES direktīvas 77/538/EEK prasībām, izņemot gadījumus, ja atbilstības novērtēšana transportlīdzeklim veikta individuālā kārtā.

209.1.2. Līdz 2001.gada 1.janvārim izgatavotiem transportlīdzekļiem drīkst būt uzstādīti un transportlīdzekļiem, kas izgatavoti pēc 2001.gada 1.janvāra, jāuzstāda viens vai divi sarkanu gaismu izstarojoši pakaļējie miglas lukturi [F], ievērojot 2.23.attēlā norādīto izvietojumu. N3G kategorijas (paaugstinātas pārgājības) transportlīdzekļiem luktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļam nedrīkst būt lielāks par 1200 mm, motocikliem – par 900 mm.

wpe2A.JPG (9056 bytes)Ja automobilim uzstādīts viens pakaļējais miglas lukturis, tam jāatrodas kreisajā pusē vai vidū, ja divi – tiem jābūt izvietotiem simetriski pret vidējo garenplakni.

Pakaļējam miglas lukturim jāatrodas vismaz 100 mm attālumā no bremžu signālluktura.

209.2. Pakaļējiem miglas lukturiem jābūt ieslēdzamiem tad, kad ieslēgti galvenie lukturi vai priekšējie miglas lukturi. Tiem jābūt izslēdzamiem neatkarīgi no citiem lukturiem.

209.3. Pakaļējiem miglas lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem u.tml. bojājumiem. Tonējums nedrīkst būt izbalējis.

209.4. Pakaļējā miglas luktura gaismas stiprums nedrīkst būt mazāks par 10 kandelām.

210. Atstarotāji

210.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

210.1.1. Atstarotājiem jābūt sertificētiem un marķētiem:

– ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.3 vai ES direktīvas 76/757/EEK prasībām (2.24.att.), vai izgatavotāja piemēroto standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām;

– ja transportlīdzeklis izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.3 vai ES direktīvas 76/757/EEK prasībām, izņemot gadījumus, ja atbilstības novērtēšana transportlīdzeklim veikta individuālā kārtā.

210.1.2. Skaits un krāsa

210.1.2.1. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem jābūt diviem (motocikliem – vienam vai diviem) pakaļējiem atstarotājiem sarkanā krāsā [IA]. Tie nedrīkst būt trīsstūra formas.

Pieļaujams uzstādīt papildu atbilstoša tipa pakaļējos atstarotājus, ja tie nesamazina obligāti uzstādāmo atstarotāju efektivitāti.

wpe2B.JPG (9021 bytes)Ja mehāniskajiem transportlīdzekļiem ir saskaņā ar attiecīgu ANO EEK noteikumu vai ES direktīvu prasībām sertificēti un marķēti tonētie, atstarotājus saturošie pakaļējie signāllukturi, tiem jāuzstāda divi papildu pakaļējie atstarotāji.

210.1.2.2. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kam izslēgtā stāvoklī galvenie lukturi ir pilnībā nosegti jābūt aprīkotiem ar diviem priekšējiem atstarotājiem [IA] baltā krāsā. Pārējiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem to uzstādīšana ir ieteicama.

Pieļaujams uzstādīt papildu priekšējos atstarotājus, ja tie nesamazina obligāti uzstādāmo atstarotāju efektivitāti.

210.1.2.3. Piekabēm jābūt diviem pakaļējiem trīsstūra formas atstarotājiem sarkanā krāsā [IIIA] un diviem priekšējiem citas formas atstarotājiem [IA] baltā krāsā.

Pieļaujams uzstādīt papildu priekšējos vai pakaļējos atstarotājus, ja tie nesamazina obligāti uzstādāmo atstarotāju efektivitāti. Ja pakaļējie atstarotāji ir apvienoti ar citām pakaļējām gaismas ierīcēm, papildu pakaļējiem atstarotājiem var nebūt trīsstūra forma.

210.1.2.4. Transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 6m un kas izgatavoti pēc 1995.gada 1.janvāra, jābūt pietiekamam skaitam sānu atstarotājiem [IA], [SM1] vai [SM2] dzeltenā krāsā. Pārējiem transportlīdzekļiem to uzstādīšana ir ieteicama. Pakaļējais sānu atstarotājs drīkst būt sarkanā krāsā, ja tas ir savietots ar pakaļējo gabarītlukturi, pakaļējo kontūrgaismu, bremžu signāllukturi, pakaļējo miglas lukturi vai sānu pakaļējo gabarītlukturi vai tiem ir kopēja gaismu izstarojoša virsma.

210.1.3. Novietojums

210.1.3.1. Automobiļu un to piekabju priekšējiem un pakaļējiem atstarotājiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot 2.25.attēlā norādīto izvietojumu.

wpe2C.JPG (8509 bytes)Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ maksimāli pieļaujamo priekšējo un pakaļējo atstarotāju uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 1500 mm.

Priekšējo atstarotāju atstarojošai virsmai drīkst būt kopējas daļas ar jebkuru citas priekšējās gaismas ierīces redzamo virsmu.

Pakaļējo atstarotāju (izņemot trīsstūrveida) atstarojošai virsmai drīkst būt kopējas daļas ar jebkuras citas pakaļējās gaismas ierīces redzamo virsmu.

Trīsstūrveida atstarotāji var būt apvienoti vienā blokā ar jebkurām citām pakaļējās gaismas ierīcēm, tomēr tie nedrīkst būt izgaismoti no iekšpuses.

210.1.3.2. Motociklu pakaļējiem atstarotājiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni. Attālums no ceļa virsmas līdz atstarotāja atstarojošās virsmas zemākajam punktam nedrīkst būt mazāks par 250 mm un līdz augstākajam – lielāks par 900 mm.

210.1.3.3. Sānu atstarotājiem abās transportlīdzekļa pusēs jābūt uzstādītiem, ievērojot 2.26.attēlā norādīto izvietojumu. Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 1500 mm.

Vienam no sānu atstarotājiem jāatrodas transportlīdzekļa vidējā trešdaļā. Turklāt pirmajam sānu atstarotājam (skaitot no transportlīdzekļa priekšas) jāatrodas ne tālāk par 3 m no transportlīdzekļa priekšējo gabarītu tālākā punkta (piekabēm jāņem vērā sakabes ierīces garums). Attālums starp diviem sānu atstarotājiem nedrīkst pārsniegt 3 m. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ tas nav iespējams, tad attālumu var palielināt līdz 4 m.

Sānu atstarotāju atstarojošai virsmai drīkst būt kopējas daļas ar jebkuru citu sānos izvietotu gaismas ierīci.

210.2. Atstarotājiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Tiem jābūt bez pārklājumiem, plaisām, izlūzumiem u.tml. bojājumiem. Tonējums nedrīkst būt izbalējis.

211. Atpakaļgaitas lukturi

211.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

wpe2D.JPG (18265 bytes)211.1.1. Atpakaļgaitas lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem:

– ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.23 vai ES direktīvas 77/539/EEK prasībām (2.27.att.), vai atbilstoši izgatavotāja piemēroto standartu (GOST, SAE u.tml.) prasībām;

– ja transportlīdzeklis izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.23 vai ES direktīvas 77/539/EEK prasībām, izņemot gadījumus, ja atbilstības novērtēšana transportlīdzeklim veikta individuālā kārtā.

211.1.2. Automobiļiem, kas izgatavoti pēc 1982. gada 1. janvāra, jābūt aprīkotiem ar vienu vai diviem atpakaļgaitas lukturiem [AR], kam uz aizmuguri jāizstaro baltas krāsas gaisma. O3, O4 kategoriju transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti pēc 2004.gada 1.maija, jābūt aprīkotiem ar diviem vai četriem atpakaļgaitas lukturiem [AR].

Līdz 2004.gada 1.maijam pirmo reizi reģistrētiem N2, N3, M2, M3, O2, O3, un O4 kategorijas transportlīdzekļiem papildus atpakaļgaitas lukturiem atļauts uzstādīt arī vienu vai divus atpakaļgaitas lukturu funkciju veicošus, baltu gaismu izstarojošus priekšējos miglas lukturus, kas sertificēti un marķēti atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.19 un ES direktīvas 76/762/EEK prasībām.

211.1.3. Ja transportlīdzeklim ir divi atpakaļgaitas lukturi, tiem jābūt uzstādītiem aizmugurē simetriski attiecībā pret tā garenplakni un ievērojot 2.28.attēlā norādīto izvietojumu. Viena atpakaļgaitas luktura gadījumā jāievēro tā uzstādīšanas augstums.

211.1.4. Papildu uzstādītajiem atpakaļgaitas lukturiem jābūt noregulētiem tā, lai tie izstarotu gaismu uz aizmuguri ne tālāk kā 15 m attālumā no transportlīdzekļa.

wpe2E.JPG (13438 bytes)211.2. Ieslēgšanās nosacījumi

211.2.1. Visiem atpakaļgaitas lukturiem jāieslēdzas līdz ar atpakaļgaitas pārnesuma ieslēgšanu, turklāt ierīcei, kas nodrošina motora darbību vai izslēdz to, atrodoties tādā stāvoklī, kurā iespējama motora darbība. Lukturi nedrīkst ieslēgties vai arī tiem ir jāizslēdzas, ja netiek izpildīts kaut viens no augstāk minētajiem nosacījumiem lukturu ieslēgšanai.

211.2.2. Ja atpakaļgaitas lukturu uzstādīšanu nav paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs un nav iespējams izpildīt 211.2.1 koda prasības, ieslēdzot atpakaļgaitas lukturus, automobiļa salonā jāieslēdzas gaismas vai skaņas brīdinājuma signālam, kas viegli ievērojams vadītājam.

211.2.3. Ja transportlīdzekļa aizmugurē uzstādīti atpakaļgaitas lukturu funkcijas pildoši priekšējie miglas lukturi, tiem jāieslēdzas un jāizslēdzas ar atsevišķa slēdža palīdzību, ievērojot 211.2.1 koda prasības.

211.3. Atpakaļgaitas lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem u.tml. bojājumiem.

212. Dienas gaitas lukturi

212.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

212.1.1. Dienas gaitas lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.87 vai ES direktīvas 76/758/EEK prasībām (2.29.att.), izņemot gadījumus, ja atbilstības novērtēšana transportlīdzeklim veikta individuālā kārtā.

wpe2F.JPG (17990 bytes)212.1.2. Automobiļiem atļauts uzstādīt divus dienas gaitas [RL] lukturus, kas izstaro baltu gaismu.

212.1.3. Lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski pret automobiļa vidējo garenplakni, ievērojot 2.30.attēlā norādīto izvietojumu.

212.2. Lukturi drīkst degt vieni paši un tiem jāizslēdzas, ieslēdzot galvenos lukturus, izņemot gadījumus, ja galvenie lukturi tiek izmantoti kā gaismas signalizācija (ieslēgt – izslēgt), lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību.

212.3. Dienas gaitas lukturu kopējais gaismas stiprums nedrīkst pārsniegt 800 kandelas.

212.4. Lukturiem jābūt nostiprinātiem pie nekustīgām automobiļa daļām tā, lai braukšanas laikā ceļa nelīdzenumi neizraisītu gaismas kūļa svārstības. Lukturu optiskajam elementam jābūt tīram, sausam, bezkrāsainam. Nav pieļaujama jebkādu šķidrumu, pārklājumu, gaismas filtru vai papildu elementu izmantošana. Izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem u.tml. bojājumiem.

213. Papildu gaismas ierīces

213.1. Tips un skaits

213.1.1. N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem atļauts uzstādīt vienu vai divus grozāmos lukturus (“darba lukturus”), kas izmantojami darba tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai tumšajā diennakts laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos.

213.1.2. Operatīvajiem un Valsts robežsardzes transportlīdzekļiem atļauts uzstādīt vienu prožektortipa lukturi.

wpe31.JPG (17529 bytes)213.1.3. N2 un N3 kategoriju kravas automobiļiem simetriski garenasij uz kabīnes jumta drīkst uzstādīt trīs blakus novietotus dzeltenu (oranžu) gaismu izstarojošus signāllukturus, attālums starp kuriem ir 150 līdz 300 mm, vai no iekšpuses apgaismot dzeltenu vienādmalu trijstūri ar malas garumu 250 mm.

213.1.4. Kravas automobiļa kabīni drīkst aprīkot ar izgaismotu paneli, kas novietots augstāk par vējstiklu.

213.1.5. Autobusus, kas veic pasažieru komercpārvadājumus, drīkst aprīkot ar izgaismotām maršruta zīmēm (zīmju vietām).

213.1.6. Transportlīdzekli aizliegts aprīkot ar lukturiem, signāllukturiem un citām gaismas ierīcēm (piemēram, zem transportlīdzekļa vai apkārt valsts reģistrācijas numura zīmei, utt.), kuru uzstādīšana nav paredzēta šajos noteikumos.

213.2. Papildu gaismas ierīcēm, izņemot 213.1.3 kodā minētās, jābūt ieslēdzamām ar atsevišķu slēdzi vienīgi tad, kad ieslēgti gabarītlukturi un numura zīmes apgaismojums.

213.3. Papildu lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Lukturu optiskam elementam jābūt tīram, sausam, bezkrāsainam. Izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem u.tml. bojājumiem.

214. Signāllukturu pārklājumi

214.1. Transportlīdzekļa signāllukturu gaismu izstarojošās virsmas nedrīkst aptumšot tādā mērā, ka signāllukturu gaismas stiprums ir mazāks par pieļaujamo, kas pakaļējiem gabarītlukturiem noteikts 205.4 kodā un bremžu signāllukturiem – 208.4 kodā.

214.2. Pakaļējo signālluktura vai to bloka dekoratīvās uzlikas vai jebkādi citi materiāli, kas ierobežo gaismu izstarojošās virsmas laukumu, nedrīkst to samazināt vairāk nekā par 20%, pie kam gaismu izstarojošās virsmas samazinājums pieļaujams tikai pa signālluktura vai to bloka gaismu izstarojošās virsmas perimetru.

3.grupa. Stūres iekārta

(kodi no 301 līdz 311)

301. Stūres rats (motocikla stūre)

301.1. Stūres izmēram, konstrukcijai un stiprinājumam jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām.

M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem atļauts uzstādīt mazāka izmēra rūpnieciski izgatavotu stūres ratu, ja tā stūres iekārta aprīkota ar pastiprinātāju.

Ja L kategoriju transportlīdzekļiem ir uzstādīta citas markas vai modeļa stūre, veiktajām izmaiņām jābūt fiksētām transportlīdzekļu reģistrā, pašizgatavotu stūri uzstādīt aizliegts.

301.2. Stūres rats nedrīkst būt saliekts, saplaisājis.

301.3. Stūres ratam jābūt nekustīgi savienotam ar vārpstu.

301.4. Stūres apvalks nedrīkst traucēt stūres rata satveramību. Tam jābūt nekustīgi nostiprinātam.

301.5. Stūres ratam jābūt aprīkotam ar pneimatisko drošības spilvenu, ja to paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs.

302. Stūres rata brīvkustība

Stūres rata brīvkustība nedrīkst būt lielāka par izgatavotāja noteikto.

Ja šādi dati nav pieejami, iedomāta punkta pārvietojums pa stūres rata aploci starp galējiem brīvkustības stāvokļiem nedrīkst pārsniegt 1/5 (vienu piekto daļu) no stūres rata diametra.

303. Stūres statnis

303.1. Stūres statnim jābūt nekustīgi nostiprinātam. Nav pieļaujama stūres statņa (stūres rata centra) palielināta brīvkustība aksiālā vai radiālā virzienā. Tas nedrīkst būt deformēts un ievērojami korodējis.

303.2. Stūres statņa regulēšanas un fiksācijas ierīce nedrīkst būt bojāta.

304. Pretaizbraukšanas ierīce

304.1. Ja transportlīdzeklis aprīkots ar pretaizbraukšanas ierīci, kas saslēdz stūri, tad, izņemot aizdedzes atslēgu stūrei jāsaslēdzas. Stūre nedrīkst saslēgties motoram darbojoties, izņemot gadījumu, ja šādu konstrukciju paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs.

304.2. Motocikla stūres bloķēšanas ierīce drīkst saslēgt stūri tikai pie liela stūres pagriešanas leņķa (vismaz 20°).

305. Stūres mehānisms

305.1. Stūres ratam abos virzienos jāgriežas viegli, vienmērīgi, bez ieķīlēšanās. Stūres pagrieziena leņķim no vidējā stāvokļa līdz atdurei jābūt vienādam abos virzienos. Pārbaudot transportlīdzekli kustībā, stūres ratam jāatgriežas stāvoklī, kas nodrošina transportlīdzekļa taisnvirziena kustību.

305.2. Stūres mehānismam jābūt atbilstoši nostiprinātam. Stiprinājuma elementiem jābūt attiecīgi nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos.

305.3. Transportlīdzekļa daļas, pie kurām stiprinās stūres mehānisms, nedrīkst būt salauztas, saliektas, ieplaisājušas vai ievērojami korodējušas.

305.4. Putekļu aizsargiem jābūt nostiprinātiem un bez bojājumiem.

305.5. Stūres mehānismam jābūt hermētiskam.

305.6. Izgatavotāja paredzētajam piekabes stūres mehānismam jādarbojas un jānodrošina atbilstošās funkcijas. Nav pieļaujam palielināta brīvkustība mehānisma kustīgajos elementos.

306. Stūres piedziņa (no stūres rata līdz stūres mehānismam)

306.1. Stiprinājuma elementiem jābūt attiecīgi nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos.

306.2. Stūres piedziņas elementiem nav pieļaujama palielināta brīvkustība. Tiem nedrīkst būt bojājumi, deformācijas, korozija.

306.3. Aizliegts veikt stūres piedziņas pārbūvi.

307. Stūres stiepņi, sviras

307.1. Stiprinājuma elementiem jābūt attiecīgi nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos.

307.2. Stūres stiepņiem un svirām nedrīkst būt bojājumi, deformācijas vai brīvkustības (piemēram, regulēšanas mezglā). Remontmetinājumi un lodējumi ir aizliegti, izņemot gadījumus, ja tos paredz transportlīdzekļa izgatavotājs.

307.3. Stūres stiepņi pie jebkāda stūres rata pagrieziena leņķa nedrīkst pieskarties citām transportlīdzekļa daļām.

307.4. Aizliegts veikt stūres stiepņu un sviru pārbūvi.

308. Stūres šarnīri

308.1. Stiprinājuma elementiem jābūt attiecīgi nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos.

308.2. Nav pieļaujama palielināta brīvkustība šarnīros un šarnīru remontmetinājumi. Neizjaucamiem stūres šarnīriem nav pieļaujami nekāda veida remontdarbi.

308.3. Putekļu aizsargiem jābūt bez bojājumiem un atbilstoši nostiprinātiem.

309. Stūrējamo riteņu pagrieziena ierobežotājs

309.1. Transportlīdzeklim jābūt tā konstrukcijā paredzētajiem stūrējamo riteņu pagrieziena ierobežotājiem. Tiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem.

309.2. Ierobežotājiem jābūt iestatītiem tā, lai galējos stāvokļos ne riteņi, ne riepas nepieskartos nekustīgām transportlīdzekļa daļām.

310. Stūres piedziņa ar pastiprinātāju

310.1. Transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajam stūres pastiprinātājam jādarbojas un jānodrošina nepieciešamā efektivitāte.

310.2. Visām pastiprinātāja daļām jābūt bez bojājumiem un pienācīgi nostiprinātām. Pastiprinātāja sastāvdaļām jābūt hermētiskām. Pastiprinātāja darba šķidruma līmenis nedrīkst būt zemāks par minimālo.

310.3. Pastiprinātāja sistēmas cauruļvadi un šļūtenes nedrīkst pieskarties transportlīdzekļa kustīgajām daļām.

310.4. Aizliegts veikt stūres piedziņas pārbūvi.

311. Triecienu slāpētājs

311.1. Triecienu slāpētājam jābūt atbilstoši nostiprinātam.

311.2. Nav pieļaujami triecienu slāpētāja bojājumi, eļļas noplūdes.

4.grupa. Bremžu iekārta

(kodi no 401 līdz 428)

Veicot bremžu iekārtas tehnisko kontroli atkārtotajā pārbaudē, ja pamatpārbaudē ticis konstatēts trūkums vai bojājums, kura novēršanai bijusi nepieciešama kādas sastāvdaļas labošana vai nomaiņa, jāpārbauda visas bremžu iekārtas darbība kopumā.

Darba bremzes

401. Konstrukcija, efektivitāte

401.1. Visiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar darba bremžu iekārtu, izņemot:

401.1.1. O1 kategorijas piekabes;

401.1.2. līdz 2000. gada 1. janvārim Latvijā pirmo reizi reģistrētas O2 kategorijas piekabes;

401.1.3. līdz 1980. gada 1. janvārim izgatavotās piekabes-cauruļvedējus, kurām darba bremžu iekārtu nav paredzējis izgatavotājs;

401.1.4. piekabēm, kuru maksimālais atļautais kustības ātrums nav lielāks nekā 30km/h.

401.2. Transportlīdzekļa darba bremzēm jādarbojas uz visiem riteņiem, kas aprīkoti ar bremžu mehānismiem.

401.3. Ja transportlīdzekļa pilna masa pārsniedz 3,5 t un pašmasas attiecība pret pilnu masu ir mazāka nekā 0,66, bremzēšanas efektivitāte tiek kontrolēta, transportlīdzeklim esot slogotam ar kravu tā, ka faktiskās masas attiecība pret pilnu masu ir lielāka nekā 0,66.

Ja transportlīdzeklis aprīkots ar pneimatisko bremžu iekārtu, bremzēšanas efektivitāte var tikt kontrolēta, izmantojot spiedienu mērīšanu bremžu iekārtas vadības maģistrālē un bremžu kontūros un iegūto rezultātu ekstrapolāciju.

Darba bremzēm jānodrošina pietiekama bremzēšanas efektivitāte (z).

wpe32.JPG (23374 bytes)

401.3.1. M1 kategorijas transportlīdzekļiem 0,5

401.3.2. M2 un M3 kategoriju transportlīdzekļiem 0,5 (0,48 transportlīdzekļiem bez ABS),

401.3.3. N1 kategorijas transportlīdzekļiem 0,45 (0,5 transportlīdzekļiem, kas izgatavoti 1989.gadā un vēlāk),

401.3.4. N2 un N3 kategoriju transportlīdzekļiem 0,43 (0,45 transportlīdzekļiem, kas izgatavoti 1989.gadā un vēlāk),

401.3.5. O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem 0,40 (0,43 transportlīdzekļiem, kas izgatavoti 1989.gadā un vēlāk).

401.4. Aizliegts veikt bremžu iekārtas pārbūvi, izņemot gadījumus, kas paredzēti transportlīdzekļu pārbūvi reglamentējošā normatīvajā aktā.

wpe4C.jpg (250240 bytes)

wpe35.JPG (191686 bytes)

987.JPG (4477 bytes)

wpe37.JPG (154504 bytes)

 

wpe38.JPG (260702 bytes)

wpe39.JPG (218374 bytes)

wpe3A.JPG (223162 bytes)

627. Stikli, saules sargi

627.1. Transportlīdzekļu stikliem jābūt sertificētiem un marķētiem:

ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.43 (6.7.att.) vai ES direktīvas 92/22/EEK (6.8.att.) prasībām, tomēr atļauts lietot stiklus, kas sertificēti un marķēti atbilstoši izgatavotāja piemēroto standartu (GOST, SAE u.c.) prasībām;

ja transportlīdzeklis izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.43 vai ES direktīvas 92/22/EEK (6.8.att.) prasībām, izņemot gadījumus, ja atbilstības novērtēšana transportlīdzeklim veikta individuālā kārtā.

Aizliegts lietot transportlīdzekļu stiklus, kas izgatavoti no nepiemērotiem materiāliem.

Stiklu tipu apzīmējumi apkopoti 6.3.tabulā.

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Stikls apstiprināts Nīderlandē (E4) ar numuru 2439 un atbilst prasībām, kādas izvirza ANO EEK Noteikumi Nr.43 ar 2 un

3 sērijas labojumiem. IV – stikls izgatavots no stiklplastikāta.

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Stikls apstiprināts Francijā (e2) ar numuru 001242 atbilstoši Direktīvā izvirzītajām prasībām. II/P – stikls izgatavots no parasta daudzslāņu bezšķembu stikla ar pārklājumu.

6.3.tabula

Transportlīdzekļu stiklu tipu apzīmējumi

N.p.k.

Apzīmējums

Stiklu tips

1.

I

Pastiprinātais vējstikls

2.

I/P

Pastiprinātais vējstikls ar pārklājumu

3.

II

Parasts daudzslāņu bezšķembu vējstikls

4.

II/P

Parasts daudzslāņu bezšķembu vējstikls ar pārklājumu

5.

III

Apstrādāts daudzslāņu bezšķembu vējstikls

6.

IV

Stiklplastikāta vējstikls

7.

V

Stikli, izņemot vējstiklus, ar gaismas caurlaidību <70%

8.

VI

Dubultie stikli

9.

VII

Pastiprinātais vējstikls transportlīdzekļiem ar V< 30 km/h

10.

Bez simbola

Stikli, izņemot vējstiklus, ar gaismas caurlaidību >70%

627.2. Transportlīdzekļu vējstikliem vadītāja pusē, laukumā , kuru var notīrīt stikla tīrītājs un kuru ierobežo vējstikla vertikālā viduslīnija (statne, ja tas ir dalīts) un priekšējā pārsega redzamā daļa, nedrīkst būt redzamību traucējoši bojājumi. Pārējā vējstikla daļā, kā arī sānu un pakaļējiem stikliem pieļaujami nelieli bojājumi (punkti, ieskrāpējumi, iesitumi) un plaisas, kas būtiski neietekmē redzamību un stikla izturību.

627.3. Transportlīdzekļa stiklus, izņemot vējstiklu, atļauts pārklāt ar gaismas caurlaidību samazinošiem materiāliem, ja gaismas caurlaidības spēja priekšējo durvju stikliem saglabājas ne mazāka par 70%. Vējstikla gaismas caurlaidība nedrīkst būt mazāka nekā 75%.

Gaismas caurlaidību samazinoši pārklājumi uz visiem stikliem aizliegti:

transportlīdzekļu vadītāju apmācībai un eksaminācijai izmantojamiem un attiecīgi reģistrētiem transportlīdzekļiem (mācību automobiļiem);

maršruta taksometriem.

Vadītāja tiešās redzamības zonā (priekšējo durvju stikli un vējstikls) nedrīkst atrasties priekšmeti, aizkari, žalūzijas u.tml., kas būtiski ierobežo redzamību.

Transportlīdzekļa vējstikla augšmalu atļauts aptumšot 14 cm platā joslā vai tiktāl, cik to var aizsegt izgatavotāja uzstādītie salona saulessargi, saglabājot tās caurspīdīgumu.

627.4. Transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar izgatavotāja paredzētajiem saules sargiem.

628. Stiklu tīrītāji, apskalotāji

628.1. Stiklu tīrītājiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem un jādarbojas visos paredzētajos režīmos. Ja transportlīdzeklim ir viens vējstikla tīrītājs, tam jābūt novietotam tā, lai vējstikls tiktu tīrīts simetriski vai lielākā vējstikla daļa tiktu notīrīta vadītāja pusē. Pakaļējā stikla tīrītājs drīkst nedarboties, ja transportlīdzeklis aprīkots ar atpakaļskata spoguļiem abās transportlīdzekļa pusēs.

628.2. Stiklu tīrītāju slotiņas (gumijas) nedrīkst būt bojātas. Tām jānodrošina efektīva stikla tīrīšana.

628.3. Stiklu apskalotājiem jādarbojas. Pakaļējā stikla apskalotājs drīkst nedarboties, ja transportlīdzeklis aprīkots ar atpakaļskata spoguļiem abās transportlīdzekļa pusēs.

629. Sēdekļi, drošības jostas

629.1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar visiem tā konstrukcijā paredzētajiem sēdekļiem. Tiem jābūt rūpnieciski izgatavotiem un atbilstoši nostiprinātiem. Sēdekļa un atzveltnes pārvietošanas un fiksācijas ierīcēm jābūt darba kārtībā.

Uzstādīt citu automobiļu marku vai modeļu sēdekļus un/vai mainīt to izvietojumu atļauts saskaņā ar transportlīdzekļu pārbūvi reglamentējošā normatīvā akta prasībām.

M1 kategorijas automobiļiem, kas tiek izmantoti rallijā sērijveida (standarta) klasē, drīkst uzstādīt speciālos sporta sēdekļus, kuriem veikta Starptautiskās Autosporta federācijas (turpmāk – FIA) homologācija. Par to jābūt attiecīgiem ierakstiem LAF izsniegtajā sporta automobiļa tehniskajā pasē.

629.2. Transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar drošības jostām kā norādīts 6.4.tabulā.

6.4.tabula

Transportlīdzekļu kategorija un klase

Transportlīdzekļa izgatavošanas laiks

Braukšanas virzienā vērstās sēdvietas

Pretēji braukšanas virzienam vērstās sēdvietas

Malējās sēdvietas

Centrālās sēdvietas

Priekšējās

Pārējās

Priekšējās

Pārējās

M1

pēc 01.01.1993.

līdz

01.01. 2003.

3(.)

3(.)

2(.)

2(.)

2(.)

pēc 01.01.2003.

3(.)

3(.)

3(.)

3(.)

2(.)

M2

līdz 3,5t

A klase

pēc 01.01.1993.

3(.)

2(.)

B klase

pēc 01.01.1993.

līdz

01.01.2001.

3(.)

2(.)

pēc 01.01.2001.

līdz

01.01.2003.**

3(.)

2(.)

2(.)

2(.)

2(.)

pēc 01.01.2003.

3(.)

2(.)

3(.)

2(.)

2(.)

M2

virs 3,5t

A klase un

B klase

pēc 01.01.2003.

3(.)* vai 2(.)

2(.)

M3

Izņemot III klasi

pēc 01.01.2003.

3(.)* vai 2(.)

2(.)

III klase

3(.)* vai 2(.)

2(.)

2(.)

2(.)

N1

pēc 01.01.1993.

līdz

01.01.2003.

3(.)

2(.)

pēc 01.01.2003.

3(.)

2(.)

2(.)

2(.)

N2 un N3

pēc 01.01.2003.

2(.)

2(.)

Apzīmējumi:

2(.) divpunktu drošības jostas

3(.) trīspunktu drošības jostas

wpe3B.JPG (4477 bytes)– drošības jostas var tikt uzstādītas brīvprātīgi

* prasības attiecināmas uz vadītāja sēdvietu

** uz transportlīdzekļiem, kas pārbūvēti par autobusiem līdz 2003.gada 31.maijam, attiecināmas tādas pašas prasības kā uz B klases autobusiem ar pilnu masu līdz 3,5t un kas izgatavoti no 1993.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 1.janvārim.

629.2.1. Minētās prasības attiecas arī uz agrāk izgatavotiem transportlīdzekļiem, ja drošības jostas paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs.

629.2.2. Ja M1 kategorijas automobiļiem, kas tiek izmantoti rallijā sērijveida (standarta) klasē, uzstādīti speciālie sporta sēdekļi vai drošības loki, vai karkass, automobilis jāaprīko ar speciālām sporta neinerces tipa drošības jostām, kurām veikta FIA homologācija un kurām ir vismaz trīs stiprinājuma punkti pie virsbūves. Par to jābūt attiecīgam ierakstam LAF izsniegtajā sporta automobiļa tehniskajā pasē.

629.3. Transportlīdzekļu drošības jostām jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.43 (6.9.att.) vai ES direktīvas 92/22/EEK (6.10.att.) prasībām, tomēr atļauts lietot drošības jostas, kas sertificētas un marķētas atbilstoši izgatavotāja piemēroto standartu (GOST, SAE u.c.) prasībām.

Drošības jostām jābūt atbilstoši nostiprinātām, bez bojājumiem, plīsumiem, izdilumiem. Fiksējošajai iekārtai un inerces mehānismam (ja tāds ir) jābūt darba kārtībā.

wpe3C.JPG (4658 bytes)Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Drošības josta ar šādu marķējumu ir trīspunktu drošības josta (A) ar enerģijas slāpēšanas ierīci (e), kas oficiāli apstiprināta Nīderlandē (E4) ar numuru 2439, ietverot attiecīgo ANO EEK noteikumu 04 sērijas papildinājumus.

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Drošības josta ar šādu marķējumu ir trīspunktu drošības josta (A) ar enerģijas slāpēšanas ierīci (e), kas oficiāli apstiprināta Nīderlandē (e4) ar numuru 2439.

629.4. Ja transportlīdzeklī ir uzstādīts bērnu speciālais sēdeklītis, to jānostiprina atbilstoši izgatavotāja prasībām un tam jābūt sertificētam un marķētam atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.44 prasībām (6.11.att.).

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Bērnu drošības ierīce (sēdeklītis), uz kuras atrodas šīs apstiprinājuma marķējums, ir ierīce, kuru atļauts uzstādīt jebkurā transportlīdzeklī lietošanai bērniem ar svaru no 9 kg līdz 25 kg. Ierīce apstiprināta Nīderlandē (E4) ar numuru 022450. Apstiprinājuma numurs norāda ka apstiprinājums piešķirts atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.44, ar tajos ietverto 02 sērijas labojumu, prasībām. Apzīmējums “Y” norāda, ka sēdeklītim ir starp kājām nostiepjama drošības josta.

630. Stāvbalsti, kāju atbalsti, rokturi

630.1. Puspiekabei jābūt aprīkotai ar stāvbalstiem un augstuma regulēšanas ierīci. Stāvbalstam un augstuma regulēšanas ierīcei jābūt darba kārtībā, bez lūzumiem, plaisām vai deformācijām.

630.2. Motociklam bez blakusvāģa jābūt centrālajam vai sānu stāvbalstam.

wpe3D.JPG (4656 bytes)Stāvbalstu atbrīvojot vai uzsākot kustību uz priekšu, tam ar atsperes palīdzību jāatgriežas sākuma stāvoklī. Jādarbojas sistēmai, kas neļauj uzsākt kustību, kamēr stāvbalsts neatrodas braukšanai paredzētā stāvoklī, ja šādu sistēmu paredzējis izgatavotājs.

Stāvbalstam jābūt atbilstoši nostiprinātam un bez funkcionalitāti un izturību ietekmējošiem bojājumiem.

630.3. Motocikla abās pusēs jābūt kāju atbalstiem gan vadītājam, gan pasažierim. Tiem un to stiprinājumiem jābūt bez funkcionalitāti un izturību ietekmējošiem bojājumiem, pārklātiem ar gumijotu materiālu vai izveidotiem ar reljefu virsmu. Aizliegts izmainīt vadītāja kāju balstu izvietojumu, nemainot vadības ierīču izvietojumu.

630.4. Motociklam jābūt aprīkotam ar pasažiera rokturiem.

631. Apsilde, ventilācija

631.1. Apsildes (ventilācijas) iekārtai jādarbojas visos paredzētajos režīmos.

631.2. Aizliegts uzstādīt pašizgatavotas autonomās apsildes ierīces. Autobusa pasažieru salonā drīkst uzstādīt sildierīci, kas savā darbībā neizmanto karstu ūdeni, ja to aptver materiāls, kas izgatavots, lai izturētu šādas ierīces radīto temperatūru, neizdala kaitīgus tvaikus un novietots tā, ka pasažieris nevarētu nonākt kontaktā ar kādu no karstajām virsmām.

632. Motocikla blakusvāģis

632.1. Blakusvāģim jābūt atbilstoši piestiprinātam motocikla labajā pusē. Stiprinājuma savienojumiem jābūt nodrošinātiem pret atvienošanos.

632.2. Blakusvāģim nedrīkst būt konstrukcijas stiprību ietekmējoši mehāniskie un korozijas bojājumi, un deformācijas.

633. Rezerves riteņa stiprinājums

wpe3E.JPG (4329 bytes)Rezerves ritenim jābūt droši nostiprinātam vietā, kuru šim nolūkam paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs, vai nodrošinātam pret iespējamu pārvietošanos, kas var apdraudēt satiksmes dalībniekus vai pasažierus.

Kravas nodalījums

634. Stiprinājums, bojājumi

634.1. Kravas nodalījuma elementiem (grīdai, karkasam, tentam, statnēm u.tml.) jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Tiem nedrīkst būt stiprību ietekmējoši mehāniski un korozijas bojājumi. Borti (statnes, karkass u.tml.) nedrīkst būt izliekušies uz ārpusi vai citādi ievērojami deformēti. Kokvedīju statnes nedrīkst būt piemetinātas pie pamatrāmja vai virsrāmja.

634.2. Kravas nodalījuma slēgierīcēm un to fiksācijas elementiem jābūt droši nostiprinātiem, bez bojājumiem un darba kārtībā. Furgonu pakaļējām durvīm jābūt aprīkotām ar ierīcēm to noturēšanai atvērtā stāvoklī.

wpe3F.JPG (5364 bytes)635. Tehnoloģiskās ierīces

635.1. Tehnoloģiskajai ierīcei jābūt atbilstoši un droši nostiprinātai un bez ceļu satiksmes drošību apdraudošiem bojājumiem. Ja tiek izmantots papildrāmis, tam jābūt atbilstoši nostiprinātam. Papildrāmim un tā stiprinājumiem nedrīkst būt lūzumi, izlūzumi, plaisas, deformācijas un korozijas bojājumi, kas var ietekmēt konstrukcijas izturību un satiksmes drošību.

635.2. Tehnoloģiskās ierīces hidrauliskajiem vai pneimatiskajiem mezgliem jābūt hermētiskiem.

636. Bagāžas novietne

636.1. Bagāžas ārējai novietnei jābūt droši nostiprinātai uz transportlīdzekļa.

636.2. Bagāžas ārējā novietne nedrīkst aizsegt numura zīmi, apgaismes un gaismas signalizācijas ierīces, kā arī ierobežot vadītāja redzamību.

7. Barošanas sistēma, elektroiekārta (kodi no 701 līdz 706)

Barošanas sistēma

701. Veids, konstrukcija

Saskaņā normatīvo aktu prasībām par transportlīdzekļu pārbūvi, transportlīdzeklim atļauts benzīnmotora vietā uzstādīt dīzeļmotoru (un otrādi), kā arī uzstādīt iekārtu motora darbināšanai ar sašķidrinātu naftas gāzi (turpmāk – SNG) vai saspiestu dabasgāzi (turpmāk – SDG). Minētajām izmaiņām jābūt fiksētām transportlīdzekļu reģistrā.

701.1. Visām pēc 2002.gada 18.marta uzstādītām gāzes barošanas iekārtas sastāvdaļām jābūt sertificētām un atbilstoši marķētām saskaņā ar normatīvo aktu par atbilstības novērtēšanu prasībām. SNG barošanas sistēmas sastāvdaļu apstiprinājuma marķējums parādīts 7.1.attēlā, bet SDG – 7.2.attēlā. Apstiprinājuma marķējumam jābūt skaidri salasāmam un neizdzēšamam. 975474.JPG (21114 bytes)Gāzes barošanas iekārtu sertificētās un marķētās sastāvdaļas aizliegts nomainīt ar nesertificētām. Gāzes barošanas iekārtu uzskata par demontētu, ja transportlīdzeklim nav nevienas gāzes barošanas iekārtas komponentes.

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Komponente apstiprināta Nīderlandē (E4) ar numuru 2349. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari norāda, ka apstiprinājums piešķirts atbilstoši ANO EEK noteikumu Nr.67 ar tajos ietverto 01 sērijas labojumu prasībām. Zīmes “#” vietā tiek norādīta komponentes klase.

Apstiprinājuma marķējuma atšifrējums. Komponente apstiprināta Itālijā (E3) ar numuru 2439. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari norāda, ka apstiprinājums piešķirts atbilstoši ANO EEK noteikumu Nr.110 prasībām.

701.2. Ja transportlīdzekļa motora darbināšanai uzstādīta gāzes iekārta, tad, ja to pieļauj tehniskais dienests, kas piešķīris transportlīdzeklim tipa apstiprinājumu, gāzes barošanas iekārtai drīkst pievienot:

701.2.1. SNG gadījumā – M1 (ar pilnu masu lielāku par 3500kg), M2, M3, N2, un N3 kategoriju transportlīdzekļu salona apsildes ierīci;

701.2.2. SDG gadījumā – mehānisko transportlīdzekļu salona vai kravas nodalījuma apsildes ierīci.

701.3. Neviena gāzes barošanas sistēmas sastāvdaļa, izņemot uzpildes ierīci un uz autobusa jumta novietotus gāzes balonus, vai tās aizsargelements nedrīkst būt izvirzīts ārpus transportlīdzekļa gabarītiem.

701.4. Neviena gāzes barošanas sistēmas sastāvdaļa nedrīkst atrasties tuvāk nekā 100mm no siltuma avota, ja tā nav atbilstoši pasargāta pret siltuma ietekmi.

701.5. M2 un M3 kategoriju transportlīdzekļi, kam uzstādīta iekārta motora darbināšanai ar SNG, jāapzīmē ar simboliem (7.3.attēls a), kas izturīgi pret ārējās vides iedarbību, saskaņā ar ANO EEK 67.noteikumu prasībām. Simboliem jāatrodas transportlīdzekļa priekšā, aizmugurē un transportlīdzekļa labajā pusē, ārpusē uz durvīm.

M2 un M3 kategoriju transportlīdzekļi, kam uzstādīta iekārta motora darbināšanai ar SDG, jāapzīmē ar simboliem (7.3.attēls b), kas izturīgi pret ārējās vides iedarbību, saskaņā ar ANO EEK 110.noteikumu prasībām. Simboliem jāatrodas transportlīdzekļa priekšā, aizmugurē un transportlīdzekļa labajā pusē, ārpusē uz durvīm.

702. Degvielas tvertne, gāzes balons

702.1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar izgatavotāja paredzēto degvielas tvertni. Papildu degvielas tvertnes uzstādīšanu veic saskaņā ar transportlīdzekļu pārbūvi reglamentējošā normatīvā akta prasībām. Minētajām izmaiņām jābūt norādītām transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā.

702.2. Ja gāzes barošanas iekārta uzstādīta pēc 2002.gada 18.marta, uz gāzes balona jābūt skaidri, salasāmi un neizdzēšami norādītam:

702.2.1. SNG – sērijas numuram, tilpumam (litros), marķējumam “LPG”, pārbaudes spiedienam (bāros), uzrakstam “maksimālais piepildījums 80%” (maximum degree of filling 80%) un tekstam “Sūknis iekšpusē” (“Pump inside”) ar sūkni identificējošu marķējumu, ja tas atrodas gāzes balona iekšpusē;

702.2.2. SDG – sērijas numuram, tilpumam (litros), apzīmējumiem “Tikai SDG” (“CNG ONLY”) ar vismaz 25mm augstiem burtiem un “Nelietot pēc XX/XXXX” – mēnesis/gads – (“DO NOT USE AFTER XX/XXXX”) ar vismaz 25mm augstiem burtiem, ekspluatācijas spiedienam / pārbaudes spiedienam (Mpa) un masai (kilogramos).

702.3. Uz gāzes balona jābūt plāksnītei (uzlīmei), kur norādīta inspicēšanas institūcija, tās adrese, un pēdējās pārbaudes datums.

702.4. Uz transportlīdzekļa nostiprināts gāzes balons nedrīkst atrasties zemāk nekā 200mm virs ceļa, ja tam nav atbilstoša aizsargelementa no priekšpuses un sāniem, taču tas nedrīkst samazināt pārgājības rādītājus.

702.5. Ja gāzes balons atrodas transportlīdzekļa ārpusē tiešā riteņu mesto akmeņu zonā, tam jābūt aizsargātam ar metālisku vairogu pret iespējamajiem riteņu mesto akmeņu triecieniem. Uzstādot gāzes balonu uz jumta, tam jāatrodas speciālā, jumtam pastāvīgi piestiprinātā nodalījumā.

702.6. Degvielas tvertne (gāzes balons) nedrīkst būt bojāta, deformēta, korodējusi. Gāzes balonam nedrīkst būt remontmetinājumi. Degvielas tvertnei (gāzes balonam) jābūt atbilstoši nostiprinātai. Stiprinājuma elementi nedrīkst būt deformēti, korodējuši, vaļīgi. Nav pieļaujama degvielas noplūde.

Gāzes balons nedrīkst saskarties ar citām metāliskām transportlīdzekļa daļām, izņemot tā stiprinājuma elementus.

703. Cauruļvadi, šļūtenes, citas komponentes

703.1. Aizliegts gāzes barošanas iekārtās izmantot šļūtenes, kas nav paredzētas šim nolūkam. Cauruļvadiem un šļūtenēm jābūt bez bojājumiem, atbilstoši nostiprinātiem un nodrošinātiem pret bojāšanos berzes, vibrācijas un spriegumu ietekmē. Nav pieļaujama degvielas noplūde no cauruļvadiem, šļūtenēm, citām barošanas sistēmas sastāvdaļām un to savienojumiem.

703.2. SNG cauruļvadiem jābūt bezšuvju – vara (ar gumijas vai plastmasas aizsargapvalku) vai nerūsējošā tērauda, vai tērauda ar pretkorozijas pārklājumu. Gāzes cauruļvada ārējais diametrs nedrīkst būt lielāks par 12mm.

703.3. Gāzes iekārtas cauruļvadiem un šļūtenēm stiprinājumu un starpsienu šķērsojumu vietās jābūt aprīkotiem ar aizsargmateriālu. Cauruļvadi un šļūtenes nedrīkst atrasties domkrata atbalsta vietās.

SDG iekārtas cauruļvadu stiprinājuma vietās nedrīkst saskarties metāliskas daļas, un SDG cauruļvadiem, kas atrodas pasažieru salonā vai slēgtā (arī bagāžas) nodalījumā, jābūt gāznecaurlaidīgā apvalkā.

Degvielas padeves sistēmas agregātiem (augstspiediena sūknim, karburatoram, degvielas iesmidzināšanas sistēmai u.tml.) un sastāvdaļām (cauruļvadiem, šļūtenēm, filtriem u.tml.) jābūt bez bojājumiem un atbilstoši nostiprinātiem.

703.4. Degvielas padeves sistēmas ierīcēm un agregātiem (sūknim, karburatoram, degvielas iesmidzināšanas sistēmai, filtriem, reduktoram, vārstiem u.tml.) jābūt atbilstoši nostiprinātiem.

703.5. Ja gāzes balons atrodas pasažieru salonā vai slēgtā (bagāžas) nodalījumā, gāzes uzpildes ierīcei jāatrodas transportlīdzekļa ārpusē un jābūt nodrošinātai pret griešanos, kā arī pret netīrumu un ūdens iedarbību. SDG uzpildes ierīce drīkst atrasties motora telpā.

703.6. Ja gāzes balons atrodas transportlīdzekļa iekšpusē, visas tam piestiprinātās ierīces jāaptver gāznecaurlaidīgam apvalkam, kam jābūt savienotam ar atmosfēru.

Vietā, kur ventilācijas kanāls iziet no transportlīdzekļa virsbūves, tam jābūt vērstam uz leju, bet ne uz siltuma avotu, un izvada vieta nedrīkst atrasties riteņa arkā. Izvada atveres diametrs nedrīkst būt mazāks par 24mm.

Ja gāzes balons atrodas transportlīdzekļa ārpusē, gāznecaurlaidīgais apvalks drīkst nebūt, ja balonu aprīkojums ir adekvāti aizsargāts pret netīrumiem un ūdeni.

Gāznecaurlaidīgais apvalks nedrīkst būt bojāts, deformēts.

703.7. Nav pieļaujami iekārtas sastāvdaļu lodēti un cauruļvadu vai šļūteņu materiālu bojājoši savienojumi. SNG iekārtās nav pieļaujami arī metināti savienojumi.

Cauruļvadiem un to savienotājelementiem jābūt savietojamiem korozijas ziņā. Nerūsējošā tērauda cauruļvadus drīkst savienot tikai ar nerūsējoša tērauda savienotājelementiem.

Visām savienojumu vietām jābūt viegli pieejamām.

703.8. Akseleratora vadības ierīcei pēc tās atbrīvošanas brīvi jāatgriežas sākotnējā pozīcijā.

Elektroiekārta

704. Instalācija

704.1. Visiem vadiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem un ar nebojātu izolāciju, ciktāl par to iespējams pārliecināties, nedemontējot transportlīdzekļa detaļas. “Masas” vadam izolācija drīkst nebūt.

Salonā esošā papildaprīkojuma vadi nedrīkst apgrūtināt transportlīdzekļa vadības ierīču darbināšanu.

704.2. Nedrīkst būt noņemti vadus nosedzošie iekšējās apdares elementi.

704.3. Nav pieļaujama pašizgatavotu, pielāgotu un remontētu drošinātāju izmantošana. Drošinātājiem jāatbilst paredzētajam strāvas stiprumam konkrētajā elektriskajā ķēdē.

704.4. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar radiotraucējumu slāpēšanas ierīci, ja to paredzējis izgatavotājs. Tai jānodrošina aizdedzes sistēmas radīto radiotraucējumu slāpēšana.

705. Sakabes ierīces kontaktligzda (kontaktdakša)

Vilcēja sakabes ierīcei jābūt aprīkotai ar speciālu kontaktligzdu, bet piekabes sakabes ierīcei – ar atbilstošu kontaktdakšu, kas paredzēta piekabes gaismas ierīču darbināšanai. Kontaktligzdai (kontaktdakšai) un tās stiprinājumam jābūt bez bojājumiem un jānodrošina piekabes gaismas ierīču darbība noteiktajā režīmā, kā arī jāfiksējas savienotā stāvoklī. Nav pieļaujams šī savienojuma patvaļīga atvienošanās.

706. Akumulatoru baterija

Akumulatoru baterijai jābūt atbilstoši nostiprinātai izgatavotāja paredzētajā vietā. Akumulatoru baterijas spailes nedrīkst būt bojātas, to savienojumam ar jaudas vadiem jābūt nekustīgam, bez starpelementiem.

Autobusa akumulatoru baterijas nodalījumam jābūt nošķirtam no pasažieru salona vai vadītāja nodalījuma, un tā ventilācijai jābūt savienotai ar atmosfēru.

8.grupa. Atgāzu izplūdes sistēma

(kods 801 līdz 806)

801. Konstrukcija

801.1. Atgāzu izplūdes sistēmas konstrukcijai jānodrošina pieļaujamā trokšņu līmeņa ievērošana, kas noteikts kodā 806. Atgāzu izplūdes sistēmas konstrukcijai jānodrošina normāla atgāzu kontroles veikšana – tās komponentes nedrīkst padarīt neiespējamu vai apgrūtināt zondes ievietošanu izpūtējā.

Motociklam aizliegts uzstādīt pašizgatavotus vai pārbūvētus trokšņu slāpētājus un izpūtēju caurules.

801.2. Kartera ventilācijai jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām.

802. Stiprinājums, bojājumi

802.1. Atgāzu izplūdes sistēmas elementiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Tie nedrīkst saskarties ar bremžu vai degvielas padeves iekārtu cauruļvadiem, kā arī elektroiekārtas vadiem.

802.2. Nav pieļaujami atgāzu noplūdi izraisoši un atgāzu izplūdes sistēmas stiprību ietekmējoši bojājumi.

803. Dūmošana

Nav pieļaujama ievērojama motora eļļas sadegšana, ja motors iesildīts līdz darba temperatūrai.

804. Dīzeļmotoru atgāzu absorbcijas koeficients

Dīzeļmotora bez turbopūtes atgāzu absorbcijas koeficients k nedrīkst būt lielāks nekā 2,5. Dīzeļmotora ar turbopūti atgāzu absorbcijas koeficients k nedrīkst būt lielāks nekā 3. Transportlīdzekļiem, kas izgatavoti pēc 2008.gada 1.janvāra, koeficients k nedrīkst būt lielāks nekā 1,5.

Veicot koeficienta k vērtības noteikšanu, jāņem vērā izgatavotāja paredzēto normu, ja tā ir augstāka par iepriekš norādīto.

Automobiļi, kas izgatavoti pirms 1980. gada 1.janvāra, tiek atbrīvoti no šo prasību izpildes.

805. Dzirksteļaizdedzes motoru atgāzu raksturojums

Ja transportlīdzeklis aprīkots ar gāzes barošanas iekārtu, atgāzu kontrole jāveic, motoram darbojoties ar gāzi.

805.1. Brīvgaitas režīmā CO saturs dzirksteļaizdedzes motoru atgāzēs nedrīkst pārsniegt 8.1.tabulā dotās robežvērtības.

8.1.tabula

Pieļaujamās CO robežvērtības brīvgaitas režīmā

wpe42.JPG (28710 bytes)

805.2. Veicot CO kontroli transportlīdzekļiem, kas izgatavoti pēc 2001.gada 1.janvāra, λ jābūt robežās ± 0,03 no vērtības, ko noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs.

805.3. Transportlīdzekļiem, kas izgatavoti līdz 2000.gada 31.decembrim, brīvgaitas režīmā CH koncentrācija dzirksteļaizdedzes motoru atgāzēs nedrīkst pārsniegt 1200 ppm, ja cilindru skaits nav lielāks par 4, un 3000 ppm, ja cilindru skaits ir lielāks par 4. Transportlīdzekļiem, kas izgatavoti, sākot ar 2001.gada 1.janvāri, brīvgaitas režīmā CH koncentrācija dzirksteļaizdedzes motoru atgāzēs nedrīkst pārsniegt 100 ppm. Jāņem vērā izgatavotāja paredzēto normu, ja tā ir augstāka par iepriekš norādīto.

wpe41.JPG (7128 bytes)

9.grupa. Autobusu aprīkojums

(kodi no 901 līdz 907)

Atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.52 nosacījumiem M2 un M3 kategorijas mazas pasažierietilpības vienstāva autobusi, kuru kopējais pasažieru skaits nepārsniedz 22, tiek iedalīti divās klasēs:

– A klase – autobuss ar sēdvietām, kurš var būt paredzēts stāvošu pasažieru pārvadāšanai;

– B klase – autobuss, kurā stāvošu pasažieru pārvadāšana nav paredzēta.

Atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.36 nosacījumiem lielas pasažierietilpības vienstāva autobusi, kuru kopējais pasažieru skaits pārsniedz 22, tiek iedalīti trijās klasēs:

– I klase – pilsētas autobusi, kuru konstrukcijā paredzētas vietas stāvošu pasažieru pārvadāšana;

– II klase – starppilsētu autobusi, kas izgatavoti galvenokārt sēdošu pasažieru pārvadāšanai un kuru konstrukcija ļauj pārvadāt stāvošus pasažierus galvenajā ejā vai stāvēšanai paredzētā laukumā, kas nepārsniedz diviem dubultsēdekļiem paredzēto platību;

– III klase – tūristu autobusi, kas izgatavoti tikai sēdošu pasažieru pārvadāšanai.

901. Vadītāja nodalījums

901.1. Ja vadītāja sēdvieta atrodas no pasažieru salona konstruktīvi nodalītā telpā, nav atļauts ievietot tajā papildu sēdvietas un izmainīt šis telpas konstrukciju, apgrūtinot pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu. Ja vadītāja nodalījums nav norobežots no pasažieru salona, vadītājam jābūt pasargātam no priekšmetiem, kas varētu izkrist no bagāžas plauktiem straujas bremzēšanas gadījumā.

901.2. Aiz vadītāja muguras jāatrodas atbilstošam aizsegam (tonētam stiklam, žalūzijām, aizkaram u.tml.), ja tādu paredzējis izgatavotājs, lai vadītāju neapžilbinātu un nemaldinātu salona apgaismojums. Aizsegs nedrīkst būt bojāts un ierobežot redzamību (durvis, spoguļi).

901.3. I, II un III klases autobusiem, kas izgatavoti pēc 2001.gada 1,janvāra, jābūt aprīkotiem ar avārijas slēdzi, bet A un B klases autobusi drīkst būt aprīkoti ar avārijas slēdzi. Avārijas slēdzim jāatrodas vadītāja sasniedzamības robežās, tam sēžot savā sēdvietā, jābūt skaidri apzīmētam un nodrošinātam pret nejaušu iedarbināšanu. Tā tuvumā jābūt skaidrām norādēm par tā izmantošanu. Avārijas slēdzim jānodrošina šādu funkciju vienlaicīga izpilde: motora darbības apturēšana, akumulatora baterijai tuvākā masas slēdža atslēgšana, avārijas signalizācijas ieslēgšana, turklāt avārijas slēdža iedarbināšana nedrīkst pārtraukt elektriskās ķēdes, kas nodrošina tahogrāfa, iekšējā avārijas apgaismojuma, papildu sildītāju dzesēšanas ierīces un centrālā elektriskā durvju slēdža darbību.

902. Ieejas (izejas)

902.1. Autobusu durvju skaitam un izvietojumam jāatbilst izgatavotāja prasībām. Autobusu durvju pieejas nedrīkst būt aizsprostotas. Autobusu durvis nedrīkst būt likvidētas (piemēram, aizmetinātas), izņemot gadījumus, ja šāda pārbūve veikta līdz 1999.gada 1.aprīlim un saskaņota ar CSDD.

902.2. Drošības rokturu skaitam, stiprinājumam un izvietojumam (izņemot drošības rokturus pie bērnu ratiņu iecelšanai pielāgotām pakaļējām durvīm) jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām. Tie nedrīkst būt bojāti, deformēti.

902.3. Durvīm, rokturiem, pakāpieniem nedrīkst būt bīstami asas malas vai citi pasažieru drošību apdraudoši bojājumi. Paredzētie gumijas aizsargelementi nedrīkst būt bojāti.

902.4. Ieejas (izejas) apgaismojumam jādarbojas un jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām. Tas drīkst izslēgties, tikai tad, kad durvis pilnīgi aizvērušās.

902.5. Ja autobusa durvis aprīkotas ar automātiski izbīdāmiem (iebīdāmiem) pakāpieniem (kāpšļiem), tiem jāizbīdās (jāiebīdās) vienlaikus ar durvju atvēršanos (aizvēršanos). Ja durvis ir aizvērtas, tie nedrīkst būt izvirzīti vairāk par 10 cm ārpus blakus esošās virsbūves daļu kontūrām.

Ja autobusa ieeja/izeja aprīkota ar speciālu ierīci invalīdu iekļūšanas autobusā vai izkļūšanas no tā atvieglošanai, tai jābūt darba kārtībā un tā nedrīkst traucēt pārējo pasažieru pārvietošanos.

903. Grīda

903.1. Grīdas pārklājuma materiālam jānovērš pasažieru kāju paslīdēšana. Tas nedrīkst pārvietoties attiecībā pret grīdu, būt bojāts, daļēji vai pilnīgi atdalījies no grīdas.

903.2. Vākiem un pārsegiem grīdā jābūt atbilstoši nostiprinātiem tā, lai tos varētu izkustināt vai atvērt tikai ar speciālu instrumentu palīdzību. Vāki, pārsegi un to stiprinājuma elementi nedrīkst traucēt drošu pasažieru pārvietošanos pa salonu.

904. Sēdvietas, stāvvietas

904.1. Autobusam jābūt aprīkotam ar visām konstrukcijā paredzētajām sēdvietām. Ja transportlīdzeklis ir pārbūvēts par autobusu, sēdvietu skaitam jāatbilst pārbūves projektā norādītajam. Sēdvietu skaita izmaiņām jābūt fiksētam transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentos.

Minimālajam attālumam starp vienā virzienā orientētiem sēdekļiem, mērītam starp sēdekļa atzveltnes priekšpusi un tam priekšā esošā sēdekļa atzveltnes aizmuguri pa horizontāli jebkurā augstumā virs grīdas starp sēdekļa spilvena augstāko punktu un punktu 62 cm augstumā virs grīdas, jābūt vismaz zemāk tabulā norādītajam.

9.1.tabula

Autobusa klase

Minimālais attālums starp sēdekļiem

A, B un I klases autobuss

65 cm

II klases autobuss

68 cm

III klases autobuss

75 cm

Sēdvietām, kas atrodas tiešā durvju tuvumā, jābūt aprīkotām ar atbilstoši nostiprinātu aizsargbarjeru vai drošības jostām.

904.2. Stāvvietu vertikālajiem un horizontālajiem rokturiem, kā arī posmainā autobusa savienojuma sekcijas deformējamai sastāvdaļai jābūt atbilstoši nostiprinātiem. To bojājumi, deformācijas un neatbilstošs remonts nedrīkst apdraudēt pasažierus.

904.3. Autobusa iekšpusē, priekšējo durvju tuvumā skaidri un uzskatāmi ar burtiem vai piktogrammām, kas nav mazākas nekā 15mm augstumā, un cipariem, kas nav mazāki nekā 25mm augstumā, jānorāda maksimāli pieļaujamo pasažieru sēdvietu skaits un pieļaujamais pasažieru kopskaits, kā arī ratiņkrēslu skaits (ja paredzēts). Teksta informācijas gadījumā tai jābūt valsts valodā.

905. Avārijas izejas

905.1. Visu autobusa avārijas izeju (durvju, logu, lūku) skaitam un izvietojumam jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām. Izgatavotājam jānodrošina iespēju atvērt avārijas izejas avārijas gadījumā (logus – ar avārijas āmurīšiem u.tml., durvis un lūkas – ar speciālu avārijas atvēršanas ierīci u.tml.). Diviem blakus esošiem avārijas izejas logiem drīkst būt viens āmurītis.

Autobusā atkarībā no pasažieru skaita jābūt zemāk tabulā noradītajam minimālajam avārijas izeju skaitam.

9.2.tabula

Pasažieru skaits

Minimālais avārijas izeju skaits

līdz 16

3

17 – 30

4

31 – 45

5

46 – 60

6

61 – 75

7

76 – 90

8

vairāk nekā 90

9

Visas avārijas lūkas uzskatāmas par vienu avārijas izeju.

905.2. Avārijas izejai transportlīdzekļa iekšpusē un ārpusē jābūt apzīmētai ar uzrakstu “Avārijas izeja”. Izejas avārijas vadības ierīcei transportlīdzekļa iekšpusē un ārpusē jābūt apzīmētai ar atbilstošu simbolu vai skaidri saprotamu uzrakstu. Uz visām izeju avārijas vadības ierīcēm vai līdzās tām jābūt skaidrām norādēm par to darbināšanas veidu.

Visai tekstuālai informācijai jābūt valsts valodā.

905.3. Avārijas izejas logi nedrīkst būt izgatavoti no laminēta stikla vai plastmasas materiāliem, pārklāti ar līmplēvēm vai uzlīmējamām reklāmām.

906. Salona apgaismojums

Salona apgaismojumam jāapgaismo visas pasažieru sekcijas un savienojuma sekciju posmainajos autobusos, pakāpienus, durvju pieejas, izeju un avārijas izeju un to vadības ierīču apzīmējumus un lietošanas instrukcijas, kā arī visas vietas, kur ir sastopami šķēršļi kustībai. Tam jābūt ieslēdzamam (izslēdzamam) no vadītāja vietas neatkarīgi no ārējām apgaismes ierīcēm.

907. Iekšējā sakaru sistēma, durvju aizvēršanas kontrolierīces

907.1. Pilsētu un starppilsētu autobusos jābūt darba kārtībā esošai iekšējo sakaru sistēmai, kuru pasažieri izmanto, lai informētu vadītāju par vēlēšanos izkāpt, ja tādu paredzējis izgatavotājs. Slēdžiem jāatrodas vietās, kas viegli pieejamas visiem pasažieriem. Ja autobuss aprīkots ar slēdžiem, kas ļauj pasažieriem atvērt durvis no ārpuses, arī tiem jābūt darba kārtībā.

907.2. Autobusam jābūt aprīkotam ar signālierīci, kas informē vadītāju par to, ka pasažieru iekāpšanai (izkāpšanai) paredzētās durvis ir atvērtas (nepilnīgi aizvērtas).

10.grupa. Vieglie taksometri

(kodi no 1001 līdz 1004)

1001. Konstrukcija

Pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglajiem taksometriem drīkst izmantot M1 kategorijas transportlīdzekļus, kam labajā pusē ir vismaz divas durvis, izņemot gadījumus, ja transportlīdzeklis ir konstruēts kā taksometrs vai tā durvis atveras paralēli virsbūvei.

1002. Pazīšanas zīmes

1002.1. Vieglajam taksometram saskaņā ar pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem reglamentējošā normatīvā akta prasībām jābūt aprīkotam ar:

1002.1.1. taksometra numura zīmēm;

1002.1.2. speciālu, uz jumta nostiprinātu un izgaismotu taksometra pazīšanas zīmi;

1002.1.3. salonā aiz vējstikla piestiprinātu gaismas kontrolsignālu;

1002.1.4. informāciju uz tā abām priekšējām durvīm (pārvadātāja nosaukums, emblēma, republikas pilsētas vai rajona nosaukums, kur izsniegta licence (individuālā darba veicējiem arī patenta numurs)).

1002.2. Pazīšanas zīmei uz jumta un gaismas kontrolsignālam salonā jābūt atbilstoši nostiprinātiem.

1002.3. Pazīšanas zīmes apgaismojumam un gaismas kontrolsignālam jāieslēdzas vienlaikus.

1003. Informācija

Redzamā vietā uz vieglā taksometra salona priekšējā paneļa jābūt nostiprinātai vizītkartei ar taksometra vadītāja fotogrāfiju, vārdu, uzvārdu, transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru, pārvadātāja adresi, tālruņa numuru un informācijai par braukšanas tarifiem.

1004. Skaitītājs

Vieglajam taksometram jābūt aprīkotam ar Latvijā sertificētu ierīci, kas uzrāda pakalpojuma maksu un nodrošina ienākumu uzskaiti (turpmāk – skaitītājs).

11.grupa. Operatīvie transportlīdzekļi

(kodi no 1101 līdz 1105)

1101. Reģistrācijas apliecība

Par operatīvā transportlīdzekļa statusu transportlīdzekļu reģistrā un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā jābūt izdarītai attiecīgai atzīmei. Šāda atzīme nedrīkst būt transportlīdzeklim, kam noņemts operatīvā transportlīdzekļa statuss.

1102. Krāsojums, uzraksti, simboli

Operatīvo transportlīdzekļu krāsojumam, uzrakstiem un simboliem jāatbilst valsts standarta LVS 63 “Operatīvie transportlīdzekļi, krāsojums, aprīkojums” prasībām.

1103. Bākugunis

1103.1. Operatīvo transportlīdzekļu mirgojošām bākugunīm jāatbilst valsts standarta LVS 63 “Operatīvie transportlīdzekļi, krāsojums, aprīkojums” prasībām.

Mirgojošas sarkanās bākugunis atļauts uzstādīt vienīgi Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta, Iekšlietu ministrijas Valsts policijas un Militārās policijas operatīvajiem transportlīdzekļiem.

1103.2. Bākugunīm jābūt atbilstoši nostiprinātām un bez bojājumiem.

1104. Speciālie skaņas signāli

Operatīvo transportlīdzekļu speciālajiem skaņas signāliem jāatbilst valsts standarta LVS 63 “Operatīvie transportlīdzekļi, krāsojums, aprīkojums” prasībām.

1105. Kontroles ierīces

1105.1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar speciālu ierīci, kas fiksē laiku, kad transportlīdzeklis tiek izmantots ar iedegtu bākuguni un ieslēgtu skaņas signālu, kā arī braukšanas ātrumu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par operatīvajiem transportlīdzekļiem.

1105.2. Speciālajām ierīcēm jābūt pārbaudītām un noplombētām kompetentā institūcijā.

12.grupa. Transportlīdzekļi

bīstamu kravu pārvadājumiem

(kodi no 1201 līdz 1210)

Sertifikācija jāveic EX/II, EX/III, FL, OX un AT tipu transportlīdzekļiem (turpmāk – ADR transportlīdzekļi), kas paredzēti attiecīgu bīstamo vielu pārvadāšanai (12.1.tab.). Konkrētajam ADR transportlīdzekļa tipam izvirzītās prasības 12.1.tabulā norādītas ar zīmi “X”.

EX/II un EX/III transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar kompresijas aizdedzes motoriem.

12.1.tabula

Tehniskie parametri

Transportlīdzekļi

Piezīmes

EX

II

EX

III

AT

FL

OX

(ADR num.)

 

9.2.2.

Elektroiekārta

9.2.2.2.

Vadi

 

X

Xa

X

X

a Attiecas uz AT transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti pēc 1997.gada 30.jūnija un pārvadā cisternkonteinerus, multimodālās cisternas vai daudzsekciju gāzes konteinerus. No 2005.gada 1.janvāra attiecas uz visiem AT transportlīdzekļiem, kas pārvadā cisternkonteinerus, multimodālās cisternas vai daudzsekciju gāzes konteinerus.

9.2.2.3.

Masas slēdzis

 

 

 

 

 

 

9.2.2.3.1.

 

 

X

 

X

 

 

9.2.2.3.2.

 

 

X

 

X

 

 

9.2.2.3.3.

 

 

 

 

X

 

 

9.2.2.3.4.

 

 

X

 

X

 

 

9.2.2.4.

Akumulatoru baterijas

X

X

X

 

 

9.2.2.5.

Pastāvīgi ieslēgtās ķēdes

 

 

 

 

 

 

9.2.2.5.1.

 

 

 

 

X

 

 

9.2.2.5.2.

 

 

X

 

 

 

 

9.2.2.6.

Elektriskā iekārta aiz kabīnes

 

X

 

X

 

 

9.2.3.

Bremžu iekārta

9.2.3.1.

Vispārīgi nosacījumi

X

X

X

X

X

 

9.2.3.2.

Pretbloķēšanas ierīce

 

Xb,d

Xb,d

Xb,d

Xb,d

b Attiecas uz transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti pēc 1993.gada 30.jūnija – mehāniskajiem (vilcējiem un slēgtiem kravas automobiļiem) ar pilnu masu lielāku par 16t un piekabēm (puspiekabēm, piekabēm ar centrāli novietotu asi) ar pilnu masu lielāku par 10t.attiecas uz mehāniskiem transportlīdzekļiem, kam atļauts vilkt piekabes ar pilnu masu lielāku par 10t un kas pirmo reizi reģistrēti pēc 1995.gada 30.jūnija.attiecas uz visiem transportlīdzekļiem, kam neatkarīgi no pirmās reģistrācijas datuma pēc 2001.gada 30.jūnija pirmo reizi izsniegts ADR sertifikāts atbilstoši 9.1.2.apakšpunkta prasībām.

d Obligāta prasība visiem transportlīdzekļiem no 2010.gada 1.janvāra.

9.2.3.3.

Lēninātājs

 

Xc,g

Xc,g

Xc,g

Xc,g

c Attiecas uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti pēc 1993.gada 30.jūnija un kuru pilna masa ir lielāka nekā 16 tonnas vai kuriem atļauts vilkt piekabi, kuras pilna masa ir lielāka nekā 10 tonnas.

g Obligāta prasība visiem transportlīdzekļiem no 2010.gada 1.janvāra.

9.2.3.4.

Piekabju avārijas bremze

           

9.2.3.4.1.

 

X

         

9.2.3.4.2.

   

X

       

9.2.4.

Ugunsdrošība

9.2.4.2.

Kabīne

           

9.2.4.2.1.

 

X

X

       

9.2.4.2.2.

         

X

 

9.2.4.3.

Degvielas tvertnes

X

X

 

X

X

 

9.2.4.4.

Motors

X

X

 

X

X

 

9.2.4.5.

Izplūdes sistēma

X

X

 

X

   

9.2.4.6.

Lēninātājs

 

X

X

X

X

 

9.2.4.7.

Iekšdedzes autonomais sildītājs

           

9.2.4.7.1.

9.2.4.7.2.

9.2.4.7.5.

 

Xe

Xe

Xe

Xe

Xe

e Attiecas uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar autonomo sildītāju pēc 1999.gada 30.jūnija. Obligāta prasība no 2010.gada 1.janvāra mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti līdz 1999.gada 1.jūlijam.

9.2.4.7.3.

9.2.4.7.4.

       

Xe

 

e Attiecas uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar autonomo sildītāju pēc 1999.gada 30.jūnija. Obligāta prasība no 2010.gada 1.janvāra mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti līdz 1999.gada 1.jūlijam.

9.2.4.7.6.

 

X

X

       

9.2.5.

Ātruma ierobežošanas ierīce

Xf

Xf

Xf

Xf

Xf

f Attiecas uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem ar pilnu masu lielāku par 12 t, kas reģistrēti pēc 1987.gada 31.decembra.

9.2.6.

Piekabju sakabes ierīce

X

X

       

EX/II, EX/III

Transportlīdzekļi, kas paredzēti sprāgstošu vielu un izstrādājumu (1.klase) pārvadāšanai.

FL

Transportlīdzekļi, kas paredzēti šķidrumu ar uzliesmošanas temperatūru ne augstāku par 61°C (izņemot standartam EN 590:1993 atbilstošas dīzeļdegvielas, kā arī gazoilu un apkures petroleju (vieglo) ar ANO Nr.1202, kuras uzliesmošanas temperatūra atbilst standarta EN 590:1993 prasībām) un degošu gāzu pārvadāšanai cisternkonteineros, multimodālajās cisternās vai daudzsekciju gāzes konteineros, kuru tilpums lielāks nekā 3m3, un nenoņemamās vai noņemamās cisternās, kuru tilpums lielāks nekā 1m3, vai degošu gāzu pārvadāšanai paredzēti baterijtransportlīdzekļi, kuru tilpums lielāks nekā 1m3.

OX

Transportlīdzekļi, kas paredzēti ūdeņraža peroksīda, stabilizēta, vai ūdeņraža peroksīda, kura šķīdums ūdenī stabilizēts ar vairāk nekā 60 procentiem ūdeņraža peroksīda (5.klase, ANO Nr.2015), pārvadāšanai cisternkonteineros vai multimodālās cisternās, kuru tilpums lielāks nekā 3m3, un nenoņemamās vai noņemamās cisternās, kuru tilpums lielāks nekā 1m3.

AT

Transportlīdzeklis, kas neatbilst FL vai OX tipiem un kas paredzēts bīstamu vielu pārvadāšanai cisternkonteineros, multimodālajās cisternās vai daudzsekciju gāzes konteineros, kuru tilpums lielāks nekā 3m3, un nenoņemamās vai noņemamās cisternās, kuru tilpums lielāks nekā 1m3, vai baterijtransportlīdzekļi, kuru tilpums lielāks nekā 1m3 un kas neatbilst FL tipam.

1201. Izgatavotāja apliecinājums

Lai saņemtu ADR sertifikātu, jāuzrāda transportlīdzekļa izgatavotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja Latvijā izsniegts apliecinājums par to, ka konkrētais transportlīdzeklis un tā aprīkojums izgatavots atbilstoši Eiropas valstu nolīguma par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) (turpmāk – ADR nolīgums) prasībām attiecībā uz konkrēto ADR transportlīdzekļa tipu, kā norādīts 12.1.tabulā.

ADR transportlīdzeklim var būt piešķirts tipa apstiprinājums atbilstoši ANO EEK 105.noteikumu vai ES direktīvas 98/91/EC prasībām.

Attiecībā uz bīstamo vielu pārvadāšanai šķidrā vai izkausētā stāvoklī paredzētiem cisternautomobiļiem ar nenoņemamām cisternām, kuru tilpums ir lielāks nekā 3m3 un kurās spiediens ir zemāks nekā 4 bar (FL, OX un AT tipu transportlīdzekļi), apliecinājumam jāsatur informācija par ANO EEK 111.noteikumu prasību izpildi, ja šādas transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts pēc 2003.gada 30.jūnija.

Apliecinājumam jāsatur visa nepieciešamā informācija ADR sertifikāta aizpildīšanai.

Apliecinājums nav jāuzrāda, ja tehniskās kontroles inspektoru rīcībā jau ir nepieciešamā informācija.

1202. Bīstamās iekārtas atbilstības apliecinājums

1202.1. ADR transportlīdzekļa bīstamajai iekārtai (cisternai, noņemamai cisternai, tvertņu baterijai u.c.) jābūt derīgam kompetentas inspicēšanas institūcijas izsniegtam apliecinājumam par transportlīdzekļa bīstamās iekārtas atbilstību attiecīgu bīstamu vielu pārvadājumiem. ADR transportlīdzekļa bīstamās iekārtas atbilstības pārbaudes jāveic ar ADR nolīgumā paredzēto periodiskumu.

1202.2. Visām tilpnēm viegli pieejamā vietā jābūt pastāvīgi piestiprinātai korozijas izturīgai metāla plāksnītei, uz kuras neizdzēšamā veidā jābūt norādītai vismaz šādai informācijai:

– atbilstības novērtējuma numuram,

– izgatavotāja nosaukumam vai zīmei,

– sērijas numuram,

– izgatavošanas gadam,

– pārbaudes spiedienam,

– tilpumam (ja tilpne sastāv no vairākām sekcijām – katras sekcijas),

– paredzētajai darba temperatūrai (ja tā ir augstāka nekā +50 °C vai zemāka nekā –20 °C),

– sākotnējās un pēdējās periodiskās pārbaudes datumam (mēnesim un gadam),

– pārbaudi veikušā eksperta zīmogam,

– tilpnes un aizsargapvalka (ja tāds ir) materiālam ar atsauci uz materiālu standartu, ja tāds ir.

1202.3. Ja ADR transportlīdzekļa bīstamā iekārta tikusi bojāta ceļu satiksmes negadījumā, jāveic papildu pārbaude par tās attiecīgās iekārtas un tās aprīkojuma atbilstību attiecīgās klases bīstamu vielu pārvadāšanai.

1203. Bremžu iekārta

Apliecinājumu par lēninātāja atbilstību bīstamu kravu pārvadāšanai paredzētam transportlīdzeklim izvirzītajām prasībām transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Latvijā iekļauj 1201.1 kodā minētajā sertifikātā.

1204. Iekšdedzes autonomais sildītājs

1204.1. Iekšdedzes autonomā sildītāja un tā izplūdes sistēmai jābūt konstruētai, novietotai, aizsargātai un norobežotai tā, lai izslēgtu iespēju kravai uzkarst vai aizdegties. Šī prasība tiek uzskatīta par izpildītu, ja sildītāja degvielas tvertne un izplūdes sistēma izpilda līdzīgas transportlīdzekļu degvielas tvertnēm un izplūdes sistēmām izvirzītās ADR B pielikuma 9.2.4.3. un 9.2.4.5.apakšpunktu prasības.

Iekšdedzes autonomo sildītāju nedrīkst darbināt gāzveida degviela. Tam jābūt ieslēdzamam manuāli, un programmējamas ierīces ir aizliegtas.

Ne iekšdedzes autonomais sildītājs, ne tā degvielas tvertne, barošanas avoti, degšanai vai apsildei paredzētā gaisa ieplūdes atveres un izplūdes gāzu izvads nedrīkst atrasties EX/II, EX/III tipa un bīstamības zīmju modeļiem Nr.3, 4.1., 4.3., 5.1. vai 5.2. atbilstošu bīstamo kravu pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu kravas nodalījumos. Tur esošā krava nedrīkst bloķēt apsildes gaisa izvadu.

1204.2. Iekšdedzes autonomajam sildītājam jāpārstāj darboties vismaz šādos veidos:

– ar nodomu izslēdzot to no vadītāja kabīnes;

– izslēdzot transportlīdzekļa motoru (šādā gadījumā vadītājs drīkst to iedarbināt atkārtoti) (attiecas tikai uz FL transportlīdzekļiem);

– sākot darboties bīstamo kravu pārvadājošā transportlīdzekļa barošanas sistēmas sūknim (attiecas tikai uz FL transportlīdzekļiem).ADR transportlīdzekļu iekšdedzes sildītāju slēdži drīkst atrasties ārpus kravas nodalījuma.

wpe43.JPG (28436 bytes)1205. Elektroiekārta

1205.1. Transportlīdzekļa, kas paredzēts 1.klases vielu pārvadāšanai, elektroiekārtas spriegums nedrīkst pārsniegt 24 V, ja transportlīdzeklis paredzēts 1.klases bīstamo vielu pārvadāšanai. Šāda transportlīdzekļa elektroiekārtai jābūt putekļdrošai vai ugunsdrošai “J” savietojamības grupas gadījumā.

EX/III un FL tipa ADR transportlīdzekļos nav atļauts izmantot spuldzes ar vitņotu cokolu.

FL tipa ADR transportlīdzekļu metāla un ar šķiedrām armētas plastmasas cisternām, kā arī FL baterijtransportlīdzekļu elementiem jābūt savienotiem ar šasiju ar vismaz vienu efektīvu elektrisko savienojumu.

1205.2. Vadi

Vadiem jābūt droši nostiprinātiem un novietotiem tā, lai tie netiktu pakļauti mehāniskai un termiskai iedarbībai. Tiem jābūt adekvāti izolētiem. EX/II un EX/III transportlīdzekļu elektroiekārtai kravas nodalījumā jābūt putekļudrošai. EX/III un FL tipa ADR transportlīdzekļu elektroiekārtas vadiem transportlīdzekļa daļā aiz vadītāja kabīnes, izņemot ABS sensoru vadus, jābūt nodrošinātiem pret nelabvēlīgo ietekmi, kas rodas transportlīdzekļa normālas ekspluatācijas laikā. Šādas aizsardzības piemēri parādīti 12.1.attēlā.

1205.3. Akumulatoru baterija

EX/II, EX/III un FL tipa ADR transportlīdzekļu akumulatoru baterijas spailēm jābūt elektriski izolētām vai nosegtām izolējošā akumulatoru baterijas kastē. Ja akumulatoru baterijas nav novietotas zem motora pārsega, tām jāatrodas vēdināmā kastē.

1205.4. Masas slēdzis

EX/III un FL tipa ADR transportlīdzekļu elektrisko ķēžu atslēgšanas (masas) slēdzim jāatrodas iespējami tuvu akumulatoru baterijai. Slēdža atslēgšanas un ieslēgšanas funkciju veicinošai vadības ierīcei jāatrodas vadītāja kabīnē. Tai jābūt sasniedzamai no vadītāja vietas un skaidri apzīmētai. Vadības ierīcei jābūt pasargātai no netīšas iedarbināšanas ar aizsargvāciņu, dubultslēdzi vai citādā piemērotā veidā. Atļauts uzstādīt papildu vadības ierīces ar nosacījumu, ka tās ir skaidri apzīmētas un nodrošinātas pret nejaušu iedarbināšanu. Slēdža kontaktiem jābūt nodrošinātiem pret īssavienojumu.

1206. Ugunsdrošība

1206.1. Ugunsdzēšanas aparāts

1206.1.1. Katrs bīstamo kravu pārvadājošais transportlīdzeklis (kopā ar piekabi vai bez tās) (turpmāk – transporta vienība) jāapgādā ar vismaz vienu EN 3 standartam atbilstošu 2 kg ietilpības pārnēsājamu sausa pulvera (vai ekvivalentas jaudas citas piemērotas slāpējošās vielas) degšanas klašu A, B un C ugunsdzēšanas aparātu, kas piemērots transporta vienības motora vai kabīnes degšanas dzēšanai.

Papildu nosacījumi:

1206.1.2. transporta vienības ar pilnu masu lielāku nekā 7,5 tonnas jāaprīko ar vienu vai vairākiem EN 3 standartam atbilstošiem pārnēsājamiem sausa pulvera (vai ekvivalentas jaudas citas piemērotas slāpējošās vielas) degšanas klašu A, B un C ugunsdzēšanas aparātiem, kuru minimālā kopējā ietilpība ir 12kg, turklāt vienam no tiem jābūt ar vismaz 6kg ietilpību;

1206.1.3. transporta vienības ar pilnu masu, kas lielāka nekā 3,5 tonnas, bet nepārsniedz 7,5 tonnas, jāaprīko ar vienu vai vairākiem EN 3 standartam atbilstošiem pārnēsājamiem sausa pulvera (vai ekvivalentas jaudas citas piemērotas slāpējošās vielas) degšanas klašu A, B un C ugunsdzēšanas aparātiem, kuru minimālā kopējā ietilpība ir 8kg, turklāt vienam no tiem jābūt ar vismaz 6kg ietilpību;

1206.1.4. transporta vienības ar pilnu masu, kas nepārsniedz 3,5 tonnas, jāaprīko ar vienu vai vairākiem EN 3 standartam atbilstošiem pārnēsājamiem sausa pulvera (vai ekvivalentas jaudas citas piemērotas slāpējošās vielas) degšanas klašu A, B un C ugunsdzēšanas aparātiem, kuru minimālā kopējā ietilpība ir 4kg.

1206.1.5. Ugunsdzēšanas aparātu ietilpību, kas noteikta 1206.1.1 kodā, drīkst atņemt no 1206.1.2, 1206.1.3 un 1206.1.4 kodā minētās minimālās kopējās ietilpības.

wpe44.JPG (13063 bytes)1206.1.6. Ugunsdzēšamajiem aparātiem jābūt plombētiem par apliecinājumu, ka tie nav izmantoti, un jāatrodas uz transporta vienības vadītājam viegli pieejamā un no laika apstākļu ietekmes pasargātā vietā. Uz tiem jābūt norādītam derīguma termiņam vai atzīmei par nākošās pārbaudes datumu.

1206.2. Degvielas tvertnes

Jebkādas noplūdes gadījumā degvielai jānonāk uz zemes, nesaskaroties ar karstām transportlīdzekļa daļām vai kravu. Ja tvertne satur benzīnu, iepildīšanas atverei jābūt aprīkotai ar efektīvu liesmu slāpētāju vai aizvērtā stāvoklī tai jābūt hermētiski noslēgtai. Šī prasība neattiecas uz AT tipa ADR transportlīdzekļiem.

1206.3. Motors

EX/II un EX/III tipa transportlīdzekļa motoram jābūt novietotam kravas nodalījuma priekšā. Motors drīkst atrasties arī zem kravas nodalījuma, ja tā izdalītais siltums neapdraud kravu un nepalielina kravas nodalījuma iekšējās virsmas temperatūru augstāk par 80°C.

1206.4. Izplūdes sistēma

EX/II, EX/III un FL tipu ADR transportlīdzekļu atgāzu izplūdes sistēmai un atgāzu izplūdes caurulēm jābūt virzītām un aizsargātām tā, lai kravai nerastos sasilšanas vai aizdegšanās draudi. Zem dīzeļdegvielas tvertnes esošajām izplūdes sistēmas daļām jāatrodas vismaz 100 mm attālumā no tās vai jābūt aizsargātām ar termovairogu.

EX/II un EX/III tipa transportlīdzekļa izplūdes sistēmām jābūt konstruētām un izgatavotām tā, lai izdalītais siltums neapdraud kravu un nepalielina kravas nodalījuma iekšējās virsmas temperatūru augstāk par 80°C.

1206.5. Lēninātājs

Ja transportlīdzekļa lēninātājs atrodas aiz vadītāja kabīnes pakaļējās sienas un ievērojami sasilst, starp to un degvielas tvertni vai kravas nodalījumu nekustīgi jānovieto termovairogs, kas novērstu jebkādu degvielas tvertnes vai kravas nodalījuma sasilšanu. Vairogam arī jāaizsargā lēninātāja bremžu iekārta pret jebkādu noplūdi no kravas nodalījuma. Dubultčaulas tipa vairogs uzskatāms par piemērotu aizsardzību. Šī prasība neattiecas uz EX/II tipa ADR transportlīdzekļiem.

wpe45.JPG (10445 bytes)1207. Ātruma ierobežotājs

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka nekā 12 t un kas izgatavoti pēc 1988. gada 1. janvāra, jābūt aprīkotiem ar ātruma ierobežošanas ierīci atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.89 jeb ES Direktīvu 92/6/EEK un 92/24/EEK prasībām. Ierobežotāja iestatījumam jābūt tādam, lai transportlīdzekļa faktiskais ātrums nepārsniegtu 90km/h. Ierīces pārbaude veicama uzreiz pēc tā uzstādīšanas un pēc tam ne retāk kā reizi divos gados.

1208. Šasija un virsbūve

1208.1. EX/II transportlīdzekļu kravas nodalījumam jābūt segtam vai slēgtam, lai pasargātu kravu no nelabvēlīgiem ārējiem faktoriem un klimatiskiem apstākļiem. Pārsega materiālam jābūt plīsumizturīgam, mitruma necaurlaidīgam un no grūti aizdedzināma materiāla, kā arī jābūt nostiprināmam ar vismaz 20cm pārlaidumu pāri kravas nodalījuma malām un fiksējamam ar slēgierīci. Slēgtam EX/II transportlīdzekļa kravas nodalījumam nedrīkst būt logi, un visām atverēm jābūt aprīkotām ar cieši noslēdzamām durvīm vai pārsegiem.

EX/III transportlīdzekļu kravas nodalījumam jābūt slēgtam. Kravas nodalījuma grīdai un priekšējai sienai jābūt vienlaidu. Visām durvīm jābūt aizslēdzamām un konstruētām tā, lai tās nosegtu eņģes.

1208.2. FL, OX un AT transportlīdzekļa aizmugurē cisternas pilnā platumā jābūt ierīkotam pietiekoši izturīgam buferim, kas aizsargā pret triecieniem no aizmugures. Attālums starp cisternas aizmugures sienu un bufera aizmuguri nedrīkst būt mazāks par 100 mm (šo attālumu mēra no cisternas vai ar pārvadājamo vielu saskarē esošās uz āru izvirzītās ierīces tālākā aizmugures punkta). Transportlīdzekļiem ar paceļamu cisternu, kuras izkraušanas atvere atrodas aizmugurējā daļā un kura paredzēta pulverveida vai granulētu vielu pārvadāšanai, buferis nav nepieciešams, ja cisternas aizmugurē izvirzītās ierīces ir apgādātas ar aizsargierīci, kura aizsargā cisternu tādā pašā veidā kā buferis. Šī prasība neattiecas uz transportlīdzekļiem, ko izmanto bīstamo vielu pārvadājumiem cisternkonteineros, daudzsekciju gāzes konteineros un noņemamās cisternās.

1209. Informācijas un brīdinošās zīmes

Transporta vienībām, kas pārvadā bīstamās kravas, jābūt atbilstoši marķētām saskaņā ar attiecīgām ADR prasībām.

Transportlīdzekļa priekšā un aizmugurē jāparedz vieta pazīšanas zīmju uzstādīšanai perpendikulāri transportlīdzekļa garenplaknei. Pazīšanas zīmēm jāiekļaujas transportlīdzekļa gabarītizmēros, tās nedrīkst aizsegt valsts reģistrācijas numura zīmes vai ārējās apgaismošanas ierīces.

ADR transporta vienībām priekšpusē, aizmugurē un noteiktos gadījumos arī sānos jābūt aprīkotām ar labi saskatāmam pazīšanas zīmēm – taisnstūra formas vertikāli novietotām, atstarojošām oranžām plāksnēm. Pazīšanas zīmes platums ir 400 mm, augstums – ne mazāks par 300 mmm, apmales platums – ne lielāks par 15 mm (12.2.att.). Ja transportlīdzekļa wpe46.JPG (15826 bytes)konstrukcija liedz uzstādīt paredzētā izmēra pazīšanas zīmi, tās izmēri drīkst būt samazināti attiecīgi līdz 300 mm, vismaz 120 mm un ne vairāk kā 10 mm. Pazīšanas zīmēm jāatrodas uz ADR transportlīdzekļa arī tad, ja kravas tilpne nav attīrīta un degazēta.

ADR transporta vienībām sānos, aizmugurē un atsevišķos gadījumos arī piekabes (puspiekabes) priekšā jābūt aprīkotām ar transporta bīstamības zīmēm. Transporta bīstamības zīmei ir romba forma (12.3.att.). Malas garums ir 250 mm, malai paralēlā līnija – 12,5 mm attālumā no malas un simbola krāsā.

1210. Papildu aprīkojums

1210.1. Signāllukturi

Katrai bīstamo kravu pārvadājošai transporta vienībai jābūt aprīkotai ar divām brīdināšanas zīmēm (atstarojošiem konusiem vai trijstūriem, vai mirgojošiem oranžu gaismu izstarojošiem signāllukturiem, kas darbojas neatkarīgi no transportlīdzekļa elektroiekārtas.

1210.2. Virsjaka

Katram bīstamu vielu pārvadājošās transporta vienības apkalpes loceklim jābūt piemērotai spilgtas krāsas jakai vai virsjakai ar atstarojošiem elementiem.

1210.3. Pārnēsājams lukturis

Katram bīstamu vielu pārvadājošās transporta vienības apkalpes loceklim jābūt pārnēsājamam lukturim.

13.grupa “Zaļākie un drošie” un “euro 3 drošie” transportlīdzekļi (kodi no 1301 līdz 1304)

Lai saņemtu “zaļāko un drošo” un “Euro 3 drošo” kravas automobiļu un to piekabju (puspiekabju) tehniskās apskates sertifikātu (turpmāk – RS sertifikāts), transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim un tā aprīkojumam jāatbilst šī pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 13.grupas kodu prasībām un normatīvā akta par “zaļajiem”, “zaļākiem un drošiem” un “Euro 3 drošiem” transportlīdzekļiem noteiktām prasībām, un tam jābūt iepriekš izsniegtiem attiecīgiem BE, BD, CE, CD vai SD sertifikātiem.

1301. Transportlīdzekļa identifikācija

Katram automobilim jābūt atbilstoši izgatavotai (izgatavotām) un piestiprinātai (piestiprinātām) izgatavotāja plāksnītei (plāksnītēm), kas satur vismaz šādu informāciju:

– transportlīdzekļa identifikācijas numuru (VIN),

– motora numuru,

– motora tipu,

– tipa apstiprinājuma marķējumus atbilstoši ECE noteikumu Nr.49 un Nr.24 vai ES direktīvu 88/77/EEK un 72/306/EEK prasībām;

– dīzeļmotora dūmgāzu koriģētā absorbcijas koeficienta vērtību k [m-1].

1302. Atgāzu dūmainība

“Zaļāko un drošo” un “Euro 3 drošo” kravas automobiļu dīzeļmotora dūmgāzu absorbcijas koeficienta k (m-1) vērtība nedrīkst pārsniegt izgatavotāja noteikto absorbcijas koeficienta kontroles vērtību.

1303. Riepu protektora zīmējuma augstums

“Zaļāko un drošo” un “Euro 3 drošo” kravas automobiļu un to piekabju visu riepu minimālais riepas protektora zīmējuma augstums ir 2,0 mm.

1304. Atšķirības zīme

“Zaļākiem un drošiem” un “Euro 3 drošiem” kravas automobiļiem priekšpusē ieteicams piestiprināt atšķirības zīmi (13.1.att.) – attiecīgi baltu burtu “S” vai ciparu “3” uz zaļa fona ar baltu apmali.

II. Prasību izpildes novērtēšanas kritēriji

Nr.

1.GRUPA. APRĪKOJUMS

Novērtējums

1

2

3

101.

Transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN), izgatavotāja plāksnīte

101.1.

Neatbilst reģistrācijas noteikumiem; salasāmību neietekmējoši bojājumi

X

   

101.2.

Nav, neatbilstoši nostiprināta, nesalasāma

X

   

102.

Valsts reģistrācijas numura zīmes

102.1.

Tips un novietojums neatbilst standartam; atrodas šim nolūkam neparedzētā vietā; nedrošs vai vizuāli maldinošs stiprinājums; orientēta vertikāli, slīpi vai kā citādi, apgrūtinot redzamību vai salasāmību; Salasāmību ietekmējoši mehāniski, krāsojuma vai citādi bojājumi; neatbilstošs novietojums

 

X

 

102.2.

Sīki, salasāmību neietekmējoši mehāniski, simbolu krāsojuma vai citādi bojājumi

X

   
 

Pilnīgi vai daļēji krāsota atstarojošā virsma; jebkāds pārklājums; sastāv no vairākām daļām; pārsistas zīmes; valsts reģistrācijas numura zīmi imitējošs izstrādājums; netīra un tāpēc nesalasāma numura zīme

 

X

 

103.

Atpakaļskata spoguļi

103.1.

Nav, neatbilstošs skaits vai izvietojums; nenodrošina pietiekamu redzamību atpakaļskatā

 

X

 

103.2.

Nesertificēti, neatbilstoši sertificēti transportlīdzekļiem, kas izgatavoti līdz 2000.gada 31.decembrim

X

   
 

Nesertificēti, neatbilstoši sertificēti transportlīdzekļiem, kas izgatavoti, sākot ar 2001.gada 1.janvāri

 

X

 

103.3.

Sīki, spoguļa izturību neietekmējoši un redzamības lauku par mazāk nekā 20% samazinoši bojājumi

X

   
 

Jebkādi spoguļa izturību ietekmējoši un redzamības lauku par vairāk nekā 20% samazinoši bojājumi; nerūpnieciski pārklājumi; attēlu kropļojoši bojājumi; nav pienācīgi nostiprināts

 

X

 

103.4.

Regulēšanas mehānisms darbojas neefektīvi; vieglajam automobilim – nav regulējams labajā pusē, bet ir atpakaļskata spogulis kreisajā pusē un salonā

X

   
 

Spogulis nav regulējams

 

X

 

104.

Skaņas signālierīce

104.1.

Nav, nedarbojas, neefektīva

 

X

 

104.2.

Nesertificēta, neatbilstoši sertificēta transportlīdzekļiem, kas izgatavoti līdz 2000.gada 31.decembrim

X

   
 

Nesertificēta, neatbilstoši sertificēta transportlīdzekļiem, kas izgatavoti, sākot ar 2001.gada 1.janvāri

 

X

 

104.3.

Mainīgs toņu augstums, nepareizs slēgums

 

X

 

105.

Mēraparātu panelis

 

Nedarbojas mērierīces un indikācijas ierīces, izņemot šajā punktā zemāk minētās

X

   
 

Nedarbojas tālās gaismas, vai virzienrādītāju, vai pakaļējo miglas lukturu ieslēgtā stāvokļa indikācija, mēraparātu paneļa apgaismojums; atvienota spidometra piedziņa

 

X

 

106.

Tahogrāfs

106.1.

Nav, neatbilstošs

X

   

106.2.

Nav plāksnītes (uzlīmes); neatbilstoši dati; beidzies derīguma termiņš

X

   

106.3.

Nav plombējuma

X

   

106.4.

Neatbilst

X

   

107.

Ātruma ierobežošanas ierīce

107.1.

Nav, nedarbojas, neatbilstoša

 

X

 

107.2.

Nesertificēta

 

X

 

107.3.

Nav informācijas par iestatīto ātrumu, nav apliecinājuma

 

X

 

107.4.

Nav plombējuma

 

X

 

108.

Riteņu paliktņi

108.1.

Nav, neatbilstoši

 

X

 

108.2.

Nenozīmīgi, funkcionalitāti neietekmējoši bojājumi, deformācijas; neatbilstoši nostiprināti

X

   
  

Funkcionalitāti ietekmējoši bojājumi, deformācijas

 

X

 

109.

Papildaprīkojums

109.1.

Nesertificēta; sīki, funkcionalitāti neietekmējoši bojājumi

X

   
 

Nav; neatbilstošs izmērs, funkcionalitāti ietekmējoši bojājumi; nav atstarojoša

 

X

 

109.2.

Nav, neatbilstoša

 

X

 

109.3.

Nav; nav norādīts vai beidzies derīguma termiņš; neatbilstošs skaits, ietilpība, vai novietojums; nav pilns, nav darba kārtībā

 

X

 

110.

Atšķirības un pazīšanas zīmes

110.1.

Nav (veicot starptautiskos pārvadājumus)

 

X

 
 

Citas valsts atšķirības zīme

 

X

 

110.2.

Nav

     

110.3.

Nav; nav izgaismota

 

X

 

110.4.

Nav

     

110.5.

Nav

     

110.6.

Maldinoša informācija

 

X

 

110.7.

Nav; nesertificēta; neatbilstošs izmērs un novietojums; funkcionalitāti ietekmējoši bojājumi un deformācijas

 

X

 

110.8.

Nav; nesertificēta; neatbilstošs izmērs un novietojums; funkcionalitāti ietekmējoši bojājumi un deformācijas

 

X

 

Nr.

2.GRUPA. GAISMAS IERĪCES

Novērtējums

1

2

3

201.

Galvenie lukturi

201.1

Neatbilstoši, nesertificēti, neatbilstoši sertificēti.

Divlukturu sistēmas gadījumā – asimetrisku baltu gaismu izstarojoši Eiropas tipa kreisās puses kustībai paredzētie lukturi bez atbilstošas uzlīmes uz izkliedētāja

 

X

 

201.2.

Jebkādi šķidrumi, pārklājumi, filtri u.c. neatļauti papildu elementi

 

X

 

201.3.

Neatbilstošas, ar krāsainiem apvalkiem

 

X

 

201.4.

Manuālās korekcijas ierīce nedarbojas vienā pusē; nedarbojas automātiskās korekcijas ierīce vai lukturu tīrīšanas ierīce vienā vai abās pusēs

 

X

 

202.

Tuvās gaismas lukturi

202.1.

Neatbilstošs tips, skaits, novietojums

 

X

 

202.2.

Nepareizs slēgums, nedeg viens (abi)

 

X

 

202.3.

Nepareizs regulējums:

     

par zemu, bet iekļaujas pieļaujamajā intervālā

X

   

par augstu, novirzīts uz sāniem, noliekums pārsniedz pieļaujamo; staru kūļa attēls izplūdis, bezveidīgs.

 

X

 

202.4.

Luktura hermētiskumu un atstarojošās virsmas funkcionalitāti neietekmējoši bojājumi; nebojāts lukturis viegli aizsvīdis

X

   
 

Neatbilstošs stiprinājums; luktura stiprību, hermētiskumu un atstarojošās virsmas funkcionalitāti ietekmējoši bojājumi (plaisas, izlūzumi, korozija u.tml.).

 

X

 

203.

Tālās gaismas lukturi

203.1.

Neatbilstošs tips, skaits, novietojums

  

X

 

203.2.

Nepareizs slēgums, palielināts kopējais gaismas stiprums; nedeg viens (vairāki)

 

X

 

203.3.

Nepareizs regulējums:

     

par zemu, bet iekļaujas pieļaujamajā intervālā

X

   

par augstu, novirzīts uz sāniem, noliekums pārsniedz pieļaujamo

 

X

 

203.4.

Luktura hermētiskumu un atstarojošās virsmas funkcionalitāti neietekmējoši bojājumi; nebojāts lukturis viegli aizsvīdis

X

   
 

Neatbilstošs stiprinājums; luktura stiprību, hermētiskumu un atstarojošās virsmas funkcionalitāti ietekmējoši bojājumi (plaisas, izlūzumi, korozija u.tml.).

 

X

 

204.

Priekšējie miglas lukturi

204.1.

Nesertificēts, neatbilstoši sertificēts, neatbilstošs tips, skaits, krāsa vai novietojums

 

X

 

204.2.

Nepareizs slēgums, nedeg viens no diviem

 

X

 

204.3.

Nepareizs lukturu regulējums:

      

par zemu

X

   

par augstu vai novirzīts uz sāniem

 

X

 

204.4.

Luktura hermētiskumu un atstarojošās virsmas funkcionalitāti neietekmējoši bojājumi; nebojāts lukturis viegli aizsvīdis

X

   
 

Ja miglas lukturi pieslēgti – neatbilstošs stiprinājums; luktura stiprību, hermētiskumu un atstarojošās virsmas funkcionalitāti ietekmējoši bojājumi (plaisas, izlūzumi, korozija u.tml.).

Ja miglas lukturi nav pieslēgti – neatbilstošs stiprinājums

 

X

 

205.

Gabarītlukturi, kontūrgaismas, stāvgaismas

205.1.

Nesertificēts, neatbilstoši sertificēts, neatbilstošs tips, skaits, krāsa vai novietojums

 

X

 

205.2.

Nepareizs slēgums

 

X

 

Nedeg viens priekšējais vai viens sānu, vai viens no vairākiem pakaļējiem vienā pusē; nedeg vairāk nekā viens sānu vienā pusē, ja to uzstādīšana nav obligāta

X

   

Nedeg abi priekšējie, vai visi pakaļējie, vai visi pakaļējie vienā pusē, vai vairāk nekā viens sānu vienā pusē

 

X

 

205.3.

Stiprību neietekmējošas plaisas; iesitumi, bojājumi dekoratīvajā, nefunkcionālajā daļā

X

   
 

Neatbilstošs stiprinājums, stiprību ietekmējoši bojājumi, caurumi; šķidrums lukturī; izbalējis tonējums

 

X

 

205.4.

Neatbilstošs gaismas stiprums

 

X

 

206.

Valsts reģistrācijas numura zīmes apgaismojums

206.1.

Nesertificēts, neatbilstoši sertificēts, neatbilstošs tips, skaits, krāsa vai novietojums; deg, bet neefektīvi apgaismo (netīri, ar krāsas vai jebkādu citu pārklājumu u.tml.) valsts reģistrācijas numuru

 

X

 

206.2.

Nepareizs slēgums, nedeg

 

X

 
 

Nedeg viens no vairākiem

X

   

206.3.

Neatbilstošs stiprinājums; izkliedētājs sasists vai tā nav

 

X

 

207.

Virzienrādītāji, avārijas signalizācija, pagriešanās gaismas

     

207.1.

Nesertificēts, neatbilstoši sertificēts, neatbilstošs tips, skaits, krāsa vai novietojums

 

X

 

207.2.

Nedeg dublējošais(-ie)

X

   
 

Nepareiza darbība vai slēgums, nedeg viens (vairāki)

 

X

 

207.3.

Nav, nedarbojas

 

X

 

207.4.

Nepareiza darbība vai slēgums

 

X

 

207.5.

Stiprību neietekmējošas plaisas; iesitumi, bojājumi dekoratīvajā, nefunkcionālajā daļā

X

   

Neatbilstošs stiprinājums, stiprību ietekmējoši bojājumi, caurumi; šķidrums lukturī (Prasības attiecas uz pagriešanās gaismas lukturiem, ja tie uzstādīti un pieslēgti. Ja nav pieslēgti – neatbilstošs stiprinājums)

X

208.

Bremzēšanas signāllukturi

208.1.

Nesertificēts, neatbilstoši sertificēts, neatbilstošs tips, skaits, krāsa vai novietojums

 

X

 

208.2.

M1 kategorija – nedeg vienīgais papildu bremzēšanas signāllukturis vai abi papildu bremzēšanas signāllukturi (ja uzstādīšana nav obligāta).

M2, M3, N, O kategorijas – nedeg kāds no papildu bremzēšanas signāllukturu pāriem vai neviens papildu bremzēšanas signāllukturis

X

 

Nedeg kāds no pamata bremzēšanas signāllukturiem vai abi pamata bremzēšanas signāllukturi, vai viens no papildu bremzēšanas signāllukturu pāra; M1 kategorija – nedeg [S3] bremžu papildu lukturis transportlīdzeklim, kas izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra.

 

X

 

208.3.

Stiprību neietekmējošas plaisas; iesitumi, bojājumi dekoratīvajā, nefunkcionālajā daļā

X

   
 

Neatbilstošs stiprinājums, stiprību un funkcionalitāti ietekmējoši bojājumi, caurumi; šķidrums lukturī; izbalējis tonējums

 

X

 

208.4.

Neatbilstošs gaismas stiprums

 

X

 

209.

Pakaļējie miglas lukturi

209.1.

Nesertificēts, neatbilstoši sertificēts, neatbilstošs tips, skaits, krāsa vai novietojums

 

X

 

209.2.

Nedeg labā pusē, ja uzstādīti divi

X

   
 

Nepareizs slēgums, nedeg

 

X

 

209.3.

Stiprību neietekmējošas plaisas; iesitumi, bojājumi dekoratīvajā, nefunkcionālajā daļā

X

   
 

Neatbilstošs stiprinājums, stiprību ietekmējoši bojājumi, caurumi; šķidrums lukturī; izbalējis tonējums

 

X

 

209.4.

Neatbilstošs gaismas stiprums

 

X

 

210.

Atstarotāji

210.1.

Nesertificēts, neatbilstoši sertificēts, neatbilstošs tips, skaits, krāsa vai novietojums; nav papildu pakaļējo atstarotāju tonēto signāllukturu uzstādīšanas gadījumā

 

X

 

210.2.

Stiprību neietekmējošas plaisas, iesitumi

X

   
 

Neatbilstošs stiprinājums, pārklājums, stiprību un funkcionalitāti ietekmējoši bojājumi

 

X

 

211.

Atpakaļgaitas lukturi

211.1.

Nesertificēts, neatbilstoši sertificēts, neatbilstošs tips, skaits, krāsa vai novietojums

 

X

 

211.2.

Nedeg viens no vairākiem

X

   
 

Nepareiza darbība, nedeg

 

X

 

211.3.

Stiprību neietekmējošas plaisas, iesitumi, bojājumi

X

   
 

Neatbilstošs stiprinājums, stiprību un funkcionalitāti ietekmējoši bojājumi, caurumi; šķidrums lukturī

 

X

 

212.

Dienas gaitas lukturi

212.1.

Nesertificēts, neatbilstoši sertificēts, neatbilstošs tips, skaits, krāsa vai novietojums

 

X

 

212.2.

Nepareizs slēgums, nedeg viens (abi)

 

X

 

212.3.

Gaismas stiprums pārsniedz pieļaujamo

 

X

 

212.4.

Luktura hermētiskumu un atstarojošās virsmas funkcionalitāti neietekmējoši bojājumi; nebojāts lukturis viegli aizsvīdis

X

   
 

Neatbilstošs stiprinājums; luktura stiprību, hermētiskumu un atstarojošās virsmas funkcionalitāti ietekmējoši bojājumi (plaisas, izlūzumi, korozija u.tml.).

 

X

 

213.

Papildu gaismas ierīces

213.1.

Neatļauta uzstādīšana, neatbilstošs tips un skaits

 

X

 

213.2.

Nepareizs slēgums

 

X

 

213.3.

Neatbilstošs stiprinājums, stiprību un funkcionalitāti ietekmējoši bojājumi, caurumi

 

X

 

214.

Signāllukturu pārklājumi

214.1.

Nepietiekams gaismas stiprums

 

X

 

214.2.

Nepietiekams gaismu izstarojošās virsmas laukums

 

X

 
         

Nr.

3.GRUPA. STŪRES IEKĀRTA

Novērtējums

1

2

3

301.

Stūres rats (motocikla stūre)

301.1.

Neatbilstošs, nav datu reģistrā

 

X

 
 

Pašizgatavota stūre

   

X

301.2.

Saplaisājis stūres rata materiāls

X

Deformēts stūres rats, izdrupis tā materiāls

X

301.3.

Nenostiprināts

X

301.4.

Nenostiprināts, saplīsis, fragmentārs apvalks

X

301.5.

Nav pneimatiskā drošības spilvena

X

302.

Stūres rata brīvkustība

Pārsniedz pieļaujamo vērtību

X

303.

Stūres statnis

303.1.

Deformēts, bīstami korodējis, palielināta brīvkustība

X

303.2.

Neregulējas, nefiksējas

X

304.

Pretaizbraukšanas ierīce

304.1.

Nesaslēdzas izņemot aizdedzes atslēgu

X

Saslēdzas motoram darbojoties

X

304.2.

Bojāta motocikla stūres bloķēšanas ierīce

X

305.

Stūres mehānisms

305.1.

Pagrieziena leņķis no vidējā stāvokļa nav vienāds abos virzienos

X

Ķīlējas, neatgriežas taisnvirziena kustībā

X

305.2.

Vaļīgi savienojumi; nostiprināts, bet nav visu stiprinājuma skrūvju

X

Nenostiprināts

X

305.3.

Korozija sākuma stadijā

X

Korodējušas stiprinājuma vietas vai elementi, plaisu veidošanās

X

Brīvkustība stiprinājuma vietās korozijas dēļ; daļa, kam piestiprināts stūres mehānisms, salauzta, ieplaisājusi

X

305.4.

Nenostiprināts; mazs caurums, plaisa

X

   
 

Pārplēsts, sadalījies

 

X

 

305.5.

Mitrs korpuss

X

   
 

Veidojas piles

 

X

 

305.6.

Palielināta brīvkustība, palielināts izdilums

 

X

 
 

Nedarbojas, bīstams izdilums, savienojuma izjukšanas iespējamība

   

X

306.

Stūres piedziņa

306.1.

Vai nu nenospriegoti, vai nav nodrošināti pret atskrūvēšanos

 

X

 
 

Nenospriegoti un vienlaikus nav nodrošināti pret atskrūvēšanos, savienojuma izjukšanas bīstamība

   

X

306.2.

Bojāti putekļusargi

X

   
 

Bojāti, palielināta brīvkustība, deformēti, bīstami korodējuši

 

X

 

306.3.

Neatļauta pārbūve

   

X

307.

Stūres stiepņi, sviras

307.1.

Vai nu nenospriegoti, vai nav nodrošināti pret atskrūvēšanos (arī regulēšanas vietās)

 

X

 
 

Nenospriegoti un vienlaikus nav nodrošināti pret atskrūvēšanos, savienojuma izjukšanas bīstamība

   

X

307.2.

Deformācijas, stiprību ietekmējoši bojājumi, brīvkustība

 

X

 
 

Neatļauti remontmetinājumi, lodējumi, savienojuma izjukšanas bīstamība

   

X

307.3.

Pieskaras citām transportlīdzekļa daļām

 

X

 

307.4.

Neatļauta pārbūve

   

X

308.

Stūres šarnīri

308.1.

Vai nu nenospriegoti, vai nav nodrošināti pret atskrūvēšanos

 

X

 
 

Nenospriegoti un vienlaikus nav nodrošināti pret atskrūvēšanos, savienojuma izjukšanas bīstamība

   

X

308.2.

Palielināta brīvkustība, neatļauts remonts

 

X

 
 

Šarnīra izjukšanas bīstamība

   

X

308.3.

Nenostiprināts; mazs caurums

X

   
 

Pārplēsts, sadalījies

 

X

 

309.

Stūrējamo riteņu pagrieziena ierobežotāji

309.1.

Nav, nenostiprināti

 

X

 

309.2.

Nenoregulēti

 

X

 

310.

Stūres piedziņa ar pastiprinātāju

310.1.

Nedarbojas

 

X

 

310.2.

Funkcionalitāti un drošību neietekmējoši bojājumi; eļļas noplūde, bet piles neveidojas

X

   
 

Nenostiprinātas, bojātas; eļļas piles; šķidruma līmenis zem minimuma

 

X

 
 

Šķidrums plūst

   

X

310.3.

Pieskaras kustīgām daļām

   

X

310.4.

Neatļauta pārbūve

   

X

311.

Triecienu slāpētājs

311.1.

Nenostiprināts

 

X

 

311.2.

Deformēts; brīvkustība buksēs, šarnīros

 

X

 
         

Nr.

4.GRUPA. BREMŽU IEKĀRTA

Novērtējums

1

2

3

 

Darba bremzes

     

401.

Konstrukcija, efektivitāte

401.1.

Neatbilstoša konstrukcija

   

X

401.2.

Nedarbojas uz vienu no ass riteņiem

 

X

 
 

Nedarbojas vispār, nedarbojas viens bremžu sistēmas kontūrs, nedarbojas uz abiem vienas ass riteņiem

   

X

401.3.

Nepietiekama efektivitāte

 

X

 

401.4.

Neatļauta pārbūve

   

X

402.

Darbības vienmērība

     
 

Atšķirība starp vienas ass riteņiem pārsniedz 30%, ievērojama novirze no taisnvirziena kustības

 

X

 

403.

Darbības pakāpeniskums

 

Nevienmērīgs, nepakāpenisks un neproporcionāls bremzēšanas spēka pieaugums, bet atšķirība nepārsniedz 30%

X

   
 

Atšķirība pārsniedz 30%

 

X

 

404.

Hermētiskums

 

Bremžu šķidrums sūcas, vai veidojas piles; dzirdama gaisa noplūde

 

X

 
 

Bremžu šķidrums plūst; gaisa noplūde jūtami ietekmē bremzēšanas efektivitāti

   

X

405.

Pedālis (svira)

405.1.

Palielināts pedāļa nospiešanas spēks, nepietiekama gājiena rezerve, apgrūtināta pedāļa kustība

 

X

 

405.2.

Nav nodrošināts pret slīdēšanu, plaisas, bojājumi

 

X

 

405.3.

Sānkustība un remontmetinājumi

 

X

 
 

Stāvbremze

406.

Konstrukcija, efektivitāte

 

Nav, nepietiekama efektivitāte

     

407.

Darbības vienmērība

 

Nevienmērīga darbība

X

   
 

Nedarbojas vienā pusē

 

X

 

408.

Svira, sprūdierīce, spriegošanas spole

408.1.

Nepietiekama gājiena rezerve, bet stāvbremzes spēks pietiekošs

X

   
 

Nepietiekama gājiena rezerve, un stāvbremzes spēks nepietiekošs

 

X

 

408.2.

Sprūdierīce nedarbojas

 

X

 

408.3.

Deformācija, remontmetinājumi, palielināta brīvkustība

 

X

 

409.

Papildbremžu sistēmas

409.1.

Nav, nedarbojas

 

X

 

409.2.

Nav, nedarbojas

     
 

Bojāts stiprinājums, savienojumi

 

X

 

410.

Inerces bremze, drošības trose

410.1.

Neatbilstoša konstrukcija

 

X

 

410.2.

Nevienmērīga darbība

X

   
 

Nedarbojas vienā pusē

 

X

 

410.3.

Caurs putekļusargs

X

   
 

Bojāts mehānisms, nav putekļusarga vai tas saplēsts, sadalījies

 

X

 

410.4.

Nepietiekama gājiena rezerve

 

X

 

411.

Mehāniskā bremzes pārvada troses, stiepņi

 

Nenospriegota trose, traucēta tās pārvietošanās, vadotņu un trošu stiprību neietekmējoši bojājumi

X

   
 

Samezglojusies vai iesprūdusi trose, vadotņu un trosu stiprību ietekmējoši bojājumi, stiprinājumi nenodrošināti pret atvienošanos.

 

X

 

412.

Loku izvēršanas vārpsta, regulēšanas mehānisms

 

Stiprību un funkcionalitāti neietekmējoši bojājumi

     
 

Liekumi, remontmetinājumi, nedrošs vai neatbilstošs stiprinājums, ievērojama brīvkustība, nedarbojas regulēšanas mehānisms

 

X

 

413.

Kompresors, balonu uzpildīšanas laiks

413.1.

Palielināts uzpildīšanas laiks

 

X

 

413.2.

Nenozīmīga eļļas noplūde, bet piles neveidojas

X

   
 

Ievērojama eļļas noplūde

     

414.

Avārijas spiediena indikators, manometrs

414.1.

Nedarbojas, nepareiza brīdinājuma signāla darbība, nepietiekams gaisa daudzums sistēmā

 

X

 

414.2.

Nedarbojas, nepareiza manometra darbība

 

X

 

415.

Saspiestā gaisa balons

 

Neatbilstoši nostiprināts, nehermētisks, ievērojama korozija, remontmetinājumi, nedarbojas atūdeņošanas vārsti

 

X

 

416.

Bremzēšanas spēku pastiprinātājs, bremžu galvenais cilindrs

416.1.

Bremzēšanas spēku pastiprinātājs nedarbojas, neatbilstoši nostiprināts, nehermētisks; bremžu šķidruma noplūde, bet piles neveidojas

 

X

 
 

Bremžu galvenais cilindrs nedarbojas, bremžu šķidruma noplūde, veidojas piles

   

X

416.2.

Nedarbojas indikācija

X

   
 

Nepietiekams bremžu šķidruma līmenis, nehermētiska tvertne, bet piles neveidojas

 

X

 
 

Nehermētiska tvertne, veidojas piles

   

X

417.

Bremžu pārvada vārsti, gaisa spiediena regulators

417.1.

Vārsti bojāti, nenostiprināti, nehermētiski

 

X

 

417.2.

Regulators bojāts, nenostiprināts, nehermētisks, nedarbojas

 

X

 

418.

Bremžu pārvada cauruļvadi

418.1.

Korozija sākuma stadijā

X

   
 

Deformēti, stipri korodējuši, saliekti asā leņķī, bet bremžu šķidruma vai gaisa noplūdes nav

 

X

 

Bremžu šķidruma vai gaisa noplūde korozijas vai deformācijas dēļ

   

X

418.2.

Neatbilstošs stiprinājums, bet cauruļvads nerīvējas pret citām sastāvdaļām; trūkst viens stiprinājuma elements

X

   
 

Trūkst vairāki stiprinājuma elementi, cauruļvads vaļīgs, izliecies, iespējama aizķeršanās aiz ceļa nelīdzenumiem

     
 

Nenostiprināti, rīvējas pret citām sastāvdaļām vai brauktuvi, var viegli aizķerties aiz ceļa nelīdzenumiem

   

X

419.

Bremžu šļūtenes

419.1.

Sīkas, seklas plaisas, poras

X

   
 

Dziļas vai kordu atsedzošas plaisas, poras, bojāts kords vai šļūtene uzpūtusies

     
 

Plīsuma draudi; šim nolūkam neparedzētas šļūtenes; bremžu šķidruma noplūde

     

419.2.

Nedaudz savērpušās

X

   
 

Ievērojami savērpušās, saliektas asā leņķī, ar pārklājumiem, beržas pret citām transportlīdzekļa sastāvdaļām

 

X

 
 

Nostieptas, iespējams pārrāvums

   

X

420.

Riteņu hidrauliskie darba cilindri, pneimokameras

420.1.

Atšķirīgi pārvietojumi

 

X

 

420.2.

Bojāti, nenostiprināti, nehermētiski

 

X

 
 

Savienojuma izjukšanas bīstamība, stiprinājuma lūzums

   

X

420.3.

Bojāti vai nenostiprināti

X

   

421.

Bremžu trumuļi, bremžu diski

421.1.

Mikroplaisas, nevienmērīgs nodilums

X

   
 

Eļļaini trumuļi, diski; ievērojams bremžu disku nodilums pārsniedz pieļaujamo

 

X

 
 

Plaisas, izlūzumi (arī ventilējamo disku ribu)

   

X

421.2.

Nav, nenostiprināta

 

X

 

422.

Bremžu loki un kluči

 

Nedarbojas indikācija

X

   
 

Palielināts nodilums, neatļauts remonts

 

X

 

423.

Riteņu bremžu mehānisms

 

Nenodrošina kluču (loku) ātru atvirzīšanu

 

X

 

424.

Bremžu pārvadu savienojums “vilcējs-piekabe”

424.1.

Nav vai bojāti putekļsargi

X

   
 

Nehermētisks, nedrošs savienojums

 

X

 

424.2.

Neatbilstoša savienojuma konstrukcija

 

X

 

425.

Manometru pieslēgšanas kontrolizvadi

 

Bojāti, bet izmantojami, nenoslēgti

X

   
 

Nehermētiski, bojāti, neizmantojami

     

426.

Bremzēšanas spēku regulators

 

Nav plāksnītes

X

   
 

Nav, nedarbojas, nepareizi iestatīts, traucēta darbība

 

X

 

427.

Energoakumulatori

427.1.

Neatbilstoši nostiprināti, saspiedējskrūve nenodrošina saspiešanu

 

X

 

427.2.

Deformēti, brīvkustība savienojumos

X

   

427.3.

Signālierīce nedarbojas

 

X

 

428.

Antibloķēšanas sistēma (ABS)

428.1.

Devējmehānismi bojāti; norauti to vadi

 

X

 

428.2.

Nedarbojas noteiktajā režīmā

X

   
         

Nr.

5.GRUPA. RITEŅI, RIEPAS

Novērtējums

1

2

3

 

Riepas

501.

Izmērs un konstrukcija

501.1.

Nesertificētas, neatbilstoši sertificētas, neatbilstošas riepas

 

X

 

501.2.

Neatbilstošs izmērs vai konstrukcija

 

X

 

501.3.

Neatļauts radžu veids, skaits un izvietojums, radžošanai neparedzēta riepa

     

502.

Uzstādīšanas noteikumi

     

502.1.

Neatbilstoša uzstādīšana

 

X

 

502.2.

Neatbilstoša uzstādīšana

 

X

 

502.3.

Neatbilstoša lietošana

 

X

 

503.

Protektora dziļums

503.1.

Nepietiekams

 

X

 

503.2.

Nepietiekams

 

X

 

504.

Bojājumi

 

Nelieli vietēji bojājumi

X

   
 

Kordu atsedzošs iegriezums, plīsums, atdalījies protektora gabals, korda plīsuma izraisīta riepas deformācija, atslāņojies protektors; izmainīts protektora zīmējums

 

X

 
 

Nodiluma vai vecuma izraisīts korda atsegums, pārsprāgšanas draudi mehānisku bojājumu dēļ

   

X

 

Riteņi

505.

Izmērs un konstrukcija

505.1.

Neatbilstoša kombinācija; atšķirīga izmēra diski

     

505.2.

Neatļauta (izmainīta) konstrukcija, motociklam uzstādīti automobiļa riteņi

   

X

505.3.

Neatbilstošs riteņu platums, saskaras ar virsbūves daļām

 

X

 

506.

Stiprinājums

506.1.

Nenospriegots savienojums, trūkst skrūvju, uzgriežņu; neatbilstošas skrūves

 

X

 
 

Ritenis nenostiprināts, kustas attiecībā pret rumbas atloku

   

X

506.2.

Citu marku, modeļu diski ar neatbilstošu stiprinājumu

     

507.

Bojājumi

 

Plaisas, izlūzumi, deformācijas, remontmetinājumi

 

X

 
 

Diska stiprību ietekmējošs mehānisks bojājums, vai riepas pārsprāgšanas iespēju izraisošs diska bojājums

     
         

Nr.

6.GRUPA. ŠASIJA UN VIRSBŪVE

Novērtējums

1

2

3

 

Rāmis, nesošie elementi

601.

Mehāniski bojājumi, korozija

 

Virspusēja korozija, nesošās konstrukcijas stiprību neietekmējošas deformācijas

X

   

Nelieli lūzumi, izlūzumi, plaisas, ar metināšanu labojami, nesošās konstrukcijas stiprību ietekmējoši korozijas bojājumi; balstiekārtas ģeometriju negatīvi ietekmējošas deformācijas; trūkst izgatavotāja paredzēta rāmja elementa

X

Nesošās konstrukcijas stiprību vai rāmim (nesošajiem elementiem) piestiprināto sastāvdaļu stiprinājumus vājinoši lūzumi, plaisas, deformācijas, korozija; nesošās konstrukcijas neadekvātas brīvkustības

602.

Vītņsavienojumi, kniedētie un metinātie savienojumi

 

Nav, vaļīga vai bojātas atsevišķas, līdzās neesošas kniedes vai skrūves

X

   
 

Nav, vaļīgas vai bojātas vairākas kniedes pēc kārtas, skrūves; bojātas vai nepareizi izpildītas, nesošās konstrukcijas stiprību ietekmējošas metinājumu šuves

 

X

 
 

Ļoti vaļīgi, stipri bojāti, nesošās konstrukcijas stiprību vai nesošajiem elementiem piestiprināto sastāvdaļu stiprinājumus būtiski ietekmējoši savienojumi

     

603.

Nepareizs remonts

 

Nekvalitatīvi, bet stiprību nodrošinoši remontdarbi

X

   
 

Nepareizi izpildīti, apkārtējo detaļu vai mezglu funkcionalitāti ietekmējoši remontdarbi; nepieļaujami remontdarbi

     
 

Nepareizi izpildīti, stiprību nenodrošinoši, remontdarbi; izmaiņas motocikla rāmja konstrukcijā; neatļauta motocikla rāmja maiņa

     
 

Drošības konstrukcijas

     

604.

Pakaļējās drošības konstrukcijas

604.1.

Nav, neatbilstoša konstrukcija vai uzstādīšana

 

X

 

604.2.

Nefiksējas, nenodrošināta pret stāvokļa maiņu

 

X

 

604.3.

Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi, ievērojamas deformācijas

 

X

 

605.

Sānu drošības konstrukcijas

605.1.

Nav, neatbilstoša konstrukcija vai uzstādīšana, nepiemērots materiāls

 

X

 

605.2.

Piestiprināti bremžu, gaisa vai hidrauliskie cauruļvadi

 

X

 

605.3.

Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi, ievērojamas deformācijas

 

X

 
 

Priekšējais tilts

606.

Tilta sija, motocikla priekšējā riteņa dakša

606.1.

Plaisas, deformācijas, ievērojami korozijas bojājumi, remontmetinājumi

 

X

 
 

Pašizgatavota motocikla priekšējā dakša; lūzumi, citi drošību nepārprotami apdraudoši bojājumi

     

606.2.

Nedaudz palielināta brīvkustība sailentblokos

X

   
 

Brīvkustība nekustīgā savienojumā, palielināta brīvkustība gultņojumā; sailentbloka aksiālas vai radiālas brīvkustības dēļ saskaras ar tā palīdzību savienotās daļas (“metāls pret metālu”); atdalījušās sailentbloka metāla un gumijas daļas; saplēsta, funkcionalitāti zaudējusi sailentbloka gumijas daļa

     
 

Savienojuma izjukšanas bīstamība

   

X

606.3.

Nav, bojāti, neatbilstošs novietojums

X

   

607.

Sviras, stiepņi, balsti, stabilizators

607.1.

Funkcionalitāti neietekmējošas deformācijas, virspusēja korozija

X

   
 

Plaisas, remontmetinājumi, citi detaļas stiprību, funkcionalitāti vai priekšējo riteņu ģeometriju ietekmējoši bojājumi, deformācijas vai korozija

     
 

Drošību nepārprotami apdraudoši lūzumi, plaisas, deformācijas

     

607.2.

Nedaudz palielināta brīvkustība sailenblokos

X

   

Sailentbloka aksiālas vai radiālas brīvkustības dēļ saskaras ar tā palīdzību savienotās daļas (“metāls pret metālu”); atdalījušās sailentbloka metāla un gumijas daļas; saplēsta, funkcionalitāti zaudējusi sailentbloka gumijas daļa; vaļīgs skrūvjsavienojums

 

Savienojuma izjukšanas bīstamība

   

X

607.3.

Mazs caurums putekļu aizsargā

X

   
 

Palielināta brīvkustība balstos, savienojumi nenodrošināti pret atskrūvēšanos, saplēsts vai nenostiprināts putekļu aizsargs

     
 

Savienojuma izjukšanas bīstamība

   

X

608.

Atsperojums, amortizatori

608.1.

Neatbilstošas atsperes, amortizatori; atšķirīgas konstrukcijas atsperes vai amortizatori uz vienas transportlīdzekļa ass; atšķirīgs lokšņu atsperojuma lokšņu skaits abās ass pusēs

 

X

 

608.2.

Plaisas, lūzumi, ievērojama korozija, remontmetinājumi; funkcionālo īpašību ievērojams zudums

 

X

 
 

Lokšņu atsperojuma pamatloksnes lūzums

   

X

608.3.

Nenozīmīga atsperu lokšņu savstarpēja nobīde

X

   
 

Ievērojama atsperu lokšņu savstarpēja nobīde; nenostiprinātas atsperu skavas

     
 

Tilta pārvietošanās attiecībā pret atsperu bloku

   

X

608.4.

Mitrs korpuss, saglabājoties funkcionalitātei; ieplaisājis vai citādi nedaudz bojāts aizsargapvalks

X

   
 

Nav aizsargapvalka; deformēts korpuss, liekts kāts; neefektīva darbība

     
 

Nav konstrukcijā paredzētā amortizatora, pārlauzts tā kāts, iestrēdzis

     

608.5.

Nelieli, kordu neatsedzoši bojājumi

     
 

Kordu atsedzoši bojājumi; nehermētisks

     
 

Pārplēsts

     

608.6.

Brīvkustība, plaisas, caurrūsējumi stiprinājuma vietā; brīvkustība amortizatora statnes augšējā atbalsta gultnī un torsiona adatgultnī vai buksē

 

X

 

608.7.

Klīrensu palielinoši, atsperes gājienu ierobežojoši un transportlīdzekļa stabilitāti ietekmējoši papildu elementi

 

X

 

609.

Riteņu rumbas gultņi

 

Palielināta brīvkustība

 

X

 
 

Pakaļējais tilts

     

610.

Tilta sija, motocikla vienpleca svārstsvira

610.1.

Plaisas, deformācijas, ievērojami korozijas bojājumi, remontmetinājumi

 

X

 
 

Lūzumi, citi drošību nepārprotami apdraudoši bojājumi

     

610.2.

Nedaudz palielināta brīvkustība sailentblokos

X

   
 

Brīvkustība nekustīgā savienojumā, palielināta brīvkustība gultņojumā; sailentbloka aksiālas vai radiālas brīvkustības dēļ saskaras ar tā palīdzību savienotās daļas (“metāls pret metālu”); atdalījušās sailentbloka metāla un gumijas daļas; saplēsta, funkcionalitāti zaudējusi sailentbloka gumijas daļa

     
 

Savienojuma izjukšanas bīstamība

   

X

610.3.

Nav, bojāti, neatbilstošs novietojums

X

   

611.

Sviras, stiepņi, balsti, stabilizators

611.1.

Funkcionalitāti neietekmējošas deformācijas, virspusēja korozija

X

   
 

Plaisas, remontmetinājumi, citi detaļas stiprību, funkcionalitāti vai pakaļējo riteņu ģeometriju ietekmējoši bojājumi, deformācijas vai korozija

     
 

Drošību nepārprotami apdraudoši lūzumi, plaisas, deformācijas

     

611.2.

Nedaudz palielināta brīvkustība sailenblokos

X

   

Sailentbloka aksiālas vai radiālas brīvkustības dēļ saskaras ar tā palīdzību savienotās daļas (“metāls pret metālu”); atdalījušās sailentbloka metāla un gumijas daļas; saplēsta, funkcionalitāti zaudējusi sailentbloka gumijas daļa; vaļīgs skrūvjsavienojums

X

Savienojuma izjukšanas bīstamība

X

611.3.

Mazs caurums putekļu aizsargā

Palielināta brīvkustība balstos, savienojumi nenodrošināti pret atskrūvēšanos, saplēsts vai nenostiprināts putekļu aizsargs

X

Savienojuma izjukšanas bīstamība

X

612.

Atsperojums, amortizatori

612.1.

Neatbilstošas atsperes, amortizatori; atšķirīgas konstrukcijas atsperes vai amortizatori uz vienas transportlīdzekļa ass; atšķirīgs lokšņu atsperojuma lokšņu skaits abās ass pusēs

X

612.2.

Plaisas, lūzumi, ievērojama korozija, remontmetinājumi; nereģistrēta izmaiņa sporta automobiļa konstrukcijā

X

612.3.

Nenozīmīga atsperu lokšņu savstarpēja nobīde

Ievērojama atsperu lokšņu savstarpēja nobīde; nenostiprinātas atsperu skavas

X

Tilta pārvietošanās attiecībā pret atsperu bloku

612.4.

Mitrs korpuss, saglabājoties funkcionalitātei; ieplaisājis vai citādi nedaudz bojāts aizsargapvalks

X

Nav aizsargapvalka; deformēts korpuss, liekts kāts; neefektīva darbība

Nav konstrukcijā paredzētā amortizatora, pārlauzts tā kāts, iestrēdzis

612.5.

Nelieli, kordu neatsedzoši bojājumi

Kordu atsedzoši bojājumi; nehermētisks

Pārplēsts

612.6.

Brīvkustība, plaisas, caurrūsējumi stiprinājuma vietā; brīvkustība torsiona adatgultnī vai buksē

X

612.7.

Klīrensu palielinoši, atsperes gājienu ierobežojoši un īpašības izmainoši papildu elementi

X

613.

Riteņu rumbas gultņi

 

Palielināta brīvkustība

 

X

 
 

Motors, transmisija

     

614.

Stiprinājums

 

Neatbilstoši nostiprināti, viegli bojāti aizsargapvalki; nereģistrēta pārbūve;

X

   
 

Nav aizsargapvalku, tie stipri bojāti; bojāti, motora stiprinājuma elementi; motors nav iedarbināms ar startera palīdzību

 

X

 

615.

Sajūgs

615.1.

Nenodrošina laidenu gaitas uzsākšanu

X

   
 

Neiespējam laidena gaitas uzsākšana vienlaikus ar apgrūtinātu pārnesuma ieslēgšanu

 

X

 

615.2.

Padilis pārklājums

X

   
 

Nav

     

615.3.

Palielināta sānkustība, remontmetinājumi, plaisas, lūzumi

 

X

 

615.4.

Nehermētisks pievads

 

X

 

615.5.

Nenostiprināts aizsargapvalks

X

   
 

Nav aizsargapvalka; vaļīgs sajūga kurvja stiprinājums

     

616.

Pārnesumu kārba, sadales kārba, starpasu diferenciāļa bloķētājs

 

Neatbilstošs stiprinājums, nedarbojas, darbības traucējumi; nedarbojas ierīce, kas neļauj nejauši ieslēgt atpakaļgaitas pārnesumu

 

X

 

617.

Kardānpārvads, ķēde, ķēdes apvalks

617.1.

Neliela brīvkustība starpbalstā, rievsavienojumā vai šarnīrā, nelielas plaisas elastīgajā elementā

X

   
 

Palielināta brīvkustība šarnīros, starpbalsta gultnī vai rievsavienojumā; ievērojami bojāts starpbalsts

 

X

 
 

Kardānpārvada šarnīra izjukšanas bīstamība

     

617.2.

Vaļīgs savienojums, trūkst skrūve, plaisas, deformācijas; kardāna šarnīra stiprinājums metinot

 

X

 
 

Kardānpārvada stiprinājuma izjukšanas bīstamība

     

617.3.

Nelielas, hermētiskumu neietekmējošas plaisas; nav putekļu aizsarga apskavas šaurākajā galā

X

   
 

Nav; caurs, nehermētisks putekļu aizsargs; nav apskavas platākajā galā, noslīdējis putekļu aizsargs

     

617.4.

Ievērojams zobratu zobu un ķēdes izdilums, zobratu zobu izlūzumi

 

X

 

617.5.

Bojāts, funkciju pildošs ķēdes apvalks

     
 

Nav; bojājumi ietekmē funkcionalitāti, braucēju drošību

 

X

 

618.

Eļļas vai dzeses šķidruma noplūde

 

Eļļa sūcas, piles neveidojas

X

   
 

Eļļa/dzesēšanas šķidrums sūcas, veidojas piles

     
 

Eļļa/dzesēšanas šķidrums intensīvi pil, plūst

     
 

Vilkšanas ierīces

619.

Sakabes ierīce

619.1.

Nesertificēta, neatbilstoši sertificēta, nav plāksnītes transportlīdzekļiem, kas izgatavoti līdz 2000.gada 31.decembrim

X

   
 

Nesertificēta, neatbilstoši sertificēta, nav plāksnītes, transportlīdzekļiem, kas izgatavoti pēc 2001.gada 1.janvāra

     

619.2.

Sakabes ierīce piekabes aizmugurē, neatļauta pārbūve; pašizgatavota

 

X

 

619.3.

Bojāti, nenospriegoti

 

X

 
 

Savienojuma izjukšanas bīstamība

     

619.4.

Plaisas; dziļa, rāmja vai virsbūves stiprību ietekmējoša korozija; rāmja šķērssijas remontmetinājumi; neatbilstošs sakabes lodgalvas novietojums

 

X

 
 

Sakabes ierīces izlūšanas bīstamība

     

619.5.

Nodilums vai brīvkustība pārsniedz pieļaujamo mazāk nekā par 2 mm

 

X

 
 

Nodilums vai brīvkustība pārsniedz pieļaujamo vairāk nekā par 2 mm

     

619.6.

Funkcionalitāti neietekmējošas deformācijas, jūgstieņa remontmetinājumi

 

X

 
 

Sakabes ierīces lūzumi, plaisas, funkcionalitāti ietekmējošas deformācijas

     

619.7.

Bojātas

X

619.8.

Troses vai stiprinājuma izturību neietekmējoši bojājumi

X

Troses vai stiprinājuma izturību ietekmējoši bojājumi

X

620.

Vilkšanas āķi un cilpas

Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi

X

Virsbūve

621.

Virsbūve, kabīne

621.1.

Izmainīta konstrukcija

X

621.2.

Stiprību neietekmējoši mehāniski vai korozijas bojājumi un deformācijas

X

Stiprību ietekmējoši mehāniski vai korozijas bojājumi un deformācijas; citiem satiksmes dalībniekiem bīstami bojājumi

621.3.

Maldinošs krāsojums, aprīkojums

621.4.

Nesertificēti, nemarķēti loki vai karkass, nav ieraksta sporta automobiļa tehniskajā pasē, nav sporta automobiļa pases

622.

Bīstamie elementi

622.1.

Izvirzīti bīstamie elementi vai balsteņi to stiprināšanai

X

622.2.

Bīstami vai nenostiprināti salona aprīkojuma elementi

X

622.3.

Neatļauta, neatbilstoša uzstādīšana

X

623.

Dubļusargi

623.1.

Nav

X

623.2.

Neatbilstoši

X

623.3.

Neatbilstoši izmēri

X

624.

Buferi, aerodinamikas elementi

624.1.

Nav, neatbilstošs stiprinājums, konstrukcija vai novietojums, citiem satiksmes dalībniekiem bīstami bojājumi, ietekmē apgaismes un gaismas signalizācijas ierīču darbības efektivitāti; izvirzīti bīstamie elementi vai balsteņi to stiprināšanai

X

624.2.

Nedrošs stiprinājums vai izturību ietekmējoši bojājumi; ietekmē apgaismes un gaismas signalizācijas ierīču darbības efektivitāti, ierobežo redzamību

 

X

 

625.

Pakāpieni

625.1.

Neatbilstoša konstrukcija, citiem satiksmes dalībniekiem bīstami bojājumi

 

X

 

625.2.

Funkcionalitāti apdraudoši korozijas bojājumi un deformācijas

 

X

 

626.

Durvis, pārsegi, rokturi, aizslēgi, fiksatori

 

Apgrūtināta atvēršana vai aizvēršana

X

   

Neatbilstošs stiprinājums, nav durvju roktura, durvis ar roktura palīdzību nav atveramas no ārpuses vai no iekšpuses, nav pārsegu atvēršanas ierīces vai tā nedarbojas paredzētajā veidā; citiem satiksmes dalībniekiem bīstami bojājumi

 

Nav durvju, pārsegu, tie nefiksējas aizvērtā stāvoklī

     

627.

Stikli, saules sargi

627.1.

Nesertificēti, neatbilstoši sertificēti transportlīdzekļiem, kas izgatavoti līdz 2000.gada 31.decembrim

X

   

Nesertificēti, neatbilstoši sertificēti transportlīdzekļiem, kas izgatavoti pēc 2001.gada 1.janvāra; neatbilstošs materiāls

 

X

 

627.2.

Nelieli redzamību vai stikla izturību neietekmējoši bojājumi

     
 

Redzamību traucējoši vējstikla bojājumi noteiktajā laukumā; jebkura stikla izturību ietekmējoši bojājumi

 

X

 

627.3

Vējstikla pārklājums; aptumšotās vējstikla joslas platums pārsniedz pieļaujamo, josla necaurspīdīga, neatļauti pārklājumi; būtiski ierobežota redzamība

 

X

 

627.4.

Nav pasažiera pusē

X

   
 

Nav vadītāja pusē

     

628.

Stiklu tīrītāji, apskalotāji

628.1.

Priekšā – nedarbojas pārtrauktā vai paātrinātā režīmā; aizmugurē – nedarbojas, bet ir atpakaļskata spoguļi abās transportlīdzekļa pusēs

     
 

Priekšā – nav, neatbilstošs novietojums, stiprinājums, nedarbojas normālā režīmā; aizmugurē – nav vai nedarbojas, un nav atpakaļskata spoguļi abās transportlīdzekļa pusēs

 

X

 

628.2.

Aizmugurē – nav, neefektīva darbība, bet ir atpakaļskata spoguļi abās transportlīdzekļa pusēs

X

   
 

Priekšā – nav, neefektīva darbība; aizmugurē – nav, bojājumi, neefektīva darbība, un nav atpakaļskata spoguļi abās transportlīdzekļa pusēs

 

X

 

628.3.

Nedarbojas priekšā; nedarbojas aizmugurē un nav atpakaļskata spoguļi abās transportlīdzekļa pusēs

 

X

 

629.

Sēdekļi, drošības jostas

629.1

Apgrūtināta sēdekļa vai atzveltnes pārvietošana

X

   

Neatbilstošs skaits, stiprinājums, pašizgatavoti sēdekļi; nedarbojas pārvietošanas vai fiksācijas ierīces; nereģistrēta pārbūve; sporta sēdeklis bez FIA homologācijas; nav attiecīga ieraksta sporta automobiļa tehniskajā pasē

X

629.2.

Nav; drošības josta bez FIA homologācijas; nav attiecīga ieraksta sporta automobiļa tehniskajā pasē

 

X

 

629.3.

Nesertificētas, neatbilstoši sertificētas transportlīdzekļiem, kas izgatavoti līdz 2000.gada 31.decembrim

X

   

Nesertificētas, neatbilstoši sertificētas transportlīdzekļiem, kas izgatavoti pēc 2001.gada 1.janvāra; neatbilstošs stiprinājums, nedarbojas fiksācijas vai inerces mehānisms; mehāniski drošības jostas funkcionalitāti ietekmējoši bojājumi – pārrīvējumi, ieplēsumi u.tml.

 

X

 

629.4.

Neatbilstošs stiprinājums, nav marķēts

X

   

630.

Stāvbalsti, kāju balsti, rokturi

630.1.

Nav, nenokomplektēts, neatbilstoši nostiprināts, neregulējas; plaisas, lūzumi, funkcionalitāti ietekmējošas deformācijas un korozijas bojājumi

 

X

 

630.2.

Nav, funkcionalitāti un izturību ietekmējoši bojājumi, nedarbojas

 

X

 

630.3.

Nav, funkcionalitāti un izturību ietekmējoši bojājumi, nenodrošināti pret slīdēšanu

 

X

 

Izmainīts vadītāja kāju balstu izvietojums, nemainot vadības ierīču izvietojumu

     

630.4.

Nav

 

X

 

631.

Apsilde, ventilācija

631.1.

Nedarbojas visos paredzētajos režīmos

X

   
 

Nedarbojas

 

X

 

631.2.

Pašizgatavotas; neatbilstoša apsildes ierīce autobusa salonā

 

X

 

632.

Motocikla blakusvāģis

632.1.

Neatbilstošs stiprinājums, nav nodrošināts pret atskrūvēšanos

 

X

 
 

Blakusvāģis motocikla kreisajā pusē

     

632.2.

Stiprību ietekmējoši bojājumi vai deformācijas

 

X

 

633.

Rezerves riteņa stiprinājums

 

Nedrošs stiprinājums

 

X

 
 

Kravas nodalījums

634.

Stiprinājums

634.1.

Neatbilstošs stiprinājums, stiprību ietekmējoši bojājumi, deformācijas

 

X

 
 

Kokvedēju statnes piemetinātas pie pamatrāmja vai virsrāmja; lūzumi statnēs

     

634.2.

Nav, bojātas slēgierīces un fiksācijas elementi

 

X

 

635.

Tehnoloģiskās ierīces

635.1.

Virspusēja korozija, stiprību neietekmējošas deformācijas

X

   
 

Neatbilstošs, nedrošs, bojāts stiprinājums, stiprību ietekmējoši bojājumi

 

X

 

635.2.

Noplūdes

 

X

 

636.

Bagāžas novietne

636.1.

Nedrošs stiprinājums

 

X

 

636.2.

Neatbilstoša uzstādīšana

 

X

 
         

Nr.

7.GRUPA. BAROŠANAS SISTĒMA UN ELEKTROIEKĀRTA

Novērtējums

1

2

3

 

Barošanas sistēma

701.

Veids, konstrukcija

701.1.

Nesertificēta sastāvdaļa, ja iekārta uzstādīta līdz 2002.gada 18.martam

X

   
 

Nesertificēta sastāvdaļa, ja iekārta uzstādīta pēc 2002.gada 18.marta; nepilnīgi demontēta gāzes barošanas iekārta

 

X

 

701.2.

Neatļauta apsildes ierīces uzstādīšana

 

X

 

701.3.

Neatbilstoša uzstādīšana

 

X

 

701.4.

Neatbilstoša uzstādīšana

 

X

 

701.5.

Nav apzīmēti

 

X

 

702.

Degvielas tvertne, gāzes balons

702.1.

Nav izgatavotāja paredzētās degvielas tvertnes; neatļauta pārbūve

 

X

 

702.2.

Nav nepieciešamās informācijas par balonu, ja iekārta uzstādīta līdz 2002.gada 18.martam

X

   

Nav nepieciešamās informācijas par balonu, ja iekārta uzstādīta pēc 2002.gada 18.marta

 

X

 

Beidzies SDG balona derīguma termiņš

   

X

702.3.

Nav inspicēšanas institūcijas plāksnītes (uzlīmes), beidzies pārbaudes termiņš

 

X

 

702.4.

Neatbilstoša uzstādīšana

 

X

 

702.5.

Neatbilstoša uzstādīšana

 

X

 

702.6.

Izturību, hermētiskumu neietekmējoši bojājumi, neliela, virspusēja korozija

     
 

Izturību, hermētiskumu ietekmējoši degvielas tvertnes bojājumi, dziļi korozijas bojājumi, gāzes balona remontmetinājumi; neatbilstošs, vaļīgs stiprinājums; nav vāciņa

 

X

 
 

Degvielas noplūde no degvielas tvertnes (gāzes balona)

   

X

703.

Cauruļvadi, šļūtenes, citas komponentes

703.1.

Korozija sākuma stadijā, neatbilstošs stiprinājums, bet cauruļvads, šļūtene nerīvējas pret citām sastāvdaļām;

X

   

Deformēti, stipri korodējuši, asā leņķī saliekti cauruļvadi; trūkst vairāki stiprinājuma elementi, cauruļvads/šļūtene vaļīga, iespējama aizķeršanās aiz ceļa nelīdzenumiem; gāzes noplūde līdz 1400 ppm; mitra dīzeļdegvielas šļūtene

X

Jebkāda benzīna noplūde; dīzeļdegvielas pilēšana, plūšana; gāzes noplūde lielāka nekā 1400 ppm; šļūtenes plīsuma draudi; cauruļvadi/šļūtenes rīvējas pret citām sastāvdaļām, var viegli aizķerties aiz ceļa nelīdzenumiem; gāzes barošanas iekārtai neparedzēta šļūtene

   

X

703.2.

Neatbilstošs SNG cauruļvads

 

X

 

703.3.

Neatbilstošs stiprinājums, aprīkojums starpsienu šķērsojuma vietās, salonā vai slēgtā nodalījumā

 

X

 

703.4.

Bojāts, vaļīgs ierīces, agregāta stiprinājums

 

X

 
 

Stiprinājuma, savienojuma izjukšanas bīstamība

   

X

703.5.

Neatbilstoša uzstādīšana, uzpildes ierīce nav aizsargāta pret griešanos; nav vāciņa

 

X

 

703.6.

Neatbilstoša uzstādīšana; neatbilstoša ventilācija; nav, bojāts, deformēts gāznecaurlaidīgais apvalks

 

X

 

703.7.

Neatbilstoši savienojumi; nepieejamas savienojumu vietas

 

X

 

703.8.

Neatgriežas

 

X

 
 

Elektroiekārta

704.

Instalācija

704.1.

Neatbilstošs stiprinājums, bojāta izolācija un apgrūtināta transportlīdzekļa vadības ierīču darbināšana

     

704.2.

Nav apdares elementu

X

   

704.3.

Neatļauti, neatbilstoši

 

X

 

704.4.

Nav, nedarbojas

X

   

705.

Sakabes ierīces kontaktligzda (kontaktdakša)

 

Nav, nefiksējas, nedarbojas, nav nostiprināta; deformēts stiprinājuma elements; nav vāciņa;

 

X

 

706.

Akumulatora baterija

 

Nav nostiprināta, neatbilstošs novietojums, bojātas spailes, neatbilstošs savienojums; nav vai neatbilstoša ventilācija

 

X

 
         

Nr.

8.GRUPA. ATGĀZU IZPLŪDES SISTĒMA

Novērtējums

1

2

3

801.

Konstrukcija

801.1.

Neiespējama vai apgrūtināta atgāzu kontrole

 

X

 
 

Neatbilstoša konstrukcija motocikliem

     

801.2.

Neatbilstoša konstrukcija

 

X

 

802.

Stiprinājums, bojājumi

802.1.

Nedaudz bojāts vai nav viens no vairākiem elastīgajiem stiprinājumiem

X

   
 

Bojāti vai nav vairāki elastīgie un citi stiprinājumi; savstarpēji nenostiprinātas sastādvaļas; sastāvdaļas saskaras ar bremžu cauruļvadiem vai elektroiekārtas vadiem

 

X

 
 

sastāvdaļas saskaras ar bremžu šļūtenēm vai degvielas šļūtenēm vai cauruļvadiem

   

X

802.2.

Atgāzu sastāvu neietekmējoši nelieli bojājumi

X

   
 

Atgāzu sastāvu un izplūdes sistēmas stiprību ietekmējoši bojājumi (plaisas, lieli caurumi u.tml.)

     

803.

Dūmošana

 

Ievērojama dūmošana

 

X

 

804.

Dīzeļmotoru atgāzu dūmainība

 

Pārsniedz pieļaujamo

 

X

 

805.

Dzirksteļaizdedzes motoru atgāzu raksturojums

805.1.

CO saturs pārsniedz pieļaujamo vērtību

 

X

 

805.2.

λ neiekļaujas noteiktajā diapazonā

 

X

 

805.3.

HC saturs pārsniedz pieļaujamo vērtību

 

X

 

806.

Trokšņu līmenis

 

Pārsniedz pieļaujamo vērtību

 

X

 

Nr.

9.GRUPA. AUTOBUSU APRĪKOJUMS

Novērtējums

1

2

3

901.

Vadītāja sēdvieta

901.1.

Papildu sēdvietas, neatļauta konstrukcija

X

   
 

Nenorobežota vadītāja nodalījuma gadījumā vadītājs nav pasargāts no priekšmetiem, kas varētu izkrist no bagāžas plauktiem straujas bremzēšanas gadījumā

 

X

 

901.2.

Aizsega izturību ietekmējoši bojājumi, bīstami elementi

 

X

 
 

Nav, ierobežo redzamību

 

X

 

901.3.

Nav; neatbilstošs novietojums, apzīmējums, aizsardzība, darbība

 

X

 

902.

Ieejas (izejas)

902.1.

Aizsprostotas, neatļauta pārbūve

 

X

 

902.2.

Neatbilst, nedrošs stiprinājums, stiprību un pasažieru drošību apdraudoši bojājumi

 

X

 

902.3.

Pasažieru drošību apdraudoši bojājumi; nav, bojāti gumijas aizsargelementi

 

X

 

902.4.

Nedarbojas, nepareiza darbība

 

X

 

902.5.

Nedarbojas, bojāts, neatbilstoša konstrukcija

 

X

 

903.

Grīda

903.1.

Neatbilstošs, pārvietojas, bojāts, atdalījies

 

X

 

903.2.

Neatbilstošs stiprinājums, bīstami

 

X

 

904.

Sēdvietas, stāvvietas, guļvietas, drošības rokturi

904.1.

Neatbilstošs skaits, stiprinājums, aprīkojums; aprīkojums, minimālais attālums

 

X

 

904.2.

Neatbilstošs stiprinājums vai remonts, pasažieru drošību apdraudoši bojājumi

 

X

 

904.3.

Nav, nesalasāma; nav valsts valodā; nepatiesa informācija

 

X

 

905.

Avārijas izejas

905.1.

Neatbilstošs skaits, aprīkojums

 

X

 

905.2.

Neapzīmēta avārijas izeja; neapzīmēta vai neatbilstoši apzīmēta vadības ierīce; apzīmējums neskaidrs, nav valsts valodā

 

X

 

905.3.

Neatbilstošs materiāls, pārklājumi

 

X

 

906.

Salona apgaismojums

 

Nav, nedarbojas pilnībā vai daļēji

 

X

 

907.

Iekšējā sakaru sistēma, durvju aizvēršanas kontrolierīces

907.1.

Nav, nedarbojas

 

X

 

907.2.

Nav, nedarbojas

X

   

 

Nr.

10.GRUPA. VIEGLIE TAKSOMETRI

Novērtējums

1

2

3

1001.

Konstrukcija

 

Neatbilstoša konstrukcija

 

X

 

1002.

Pazīšanas zīme

1002.1.

Nav, neatbilst

 

X

 

1002.2.

Neatbilstošs stiprinājums

 

X

 

1002.3.

Nedeg, neatbilstošs slēgums

 

X

 

1003.

Informācija

 

Nav, neatbilstoša

 

X

 

1004.

Skaitītājs

 

Nav, nedarbojas

X

   

Nr.

11.GRUPA. OPERATĪVIE TRANSPORTLĪDZEKĻI

Novērtējums

1

2

3

1101.

Reģistrācijas apliecība

 

Neatbilstoši reģistrēts

 

X

 

1102.

Krāsojums, uzraksti, simboli

 

Neatbilstoši

 

X

 

1103.

Bākugunis

1103.1.

Nav, nedarbojas, neatbilstošs izvietojums

 

X

 

1103.2.

Neatbilstošs stiprinājums, bojājumi

 

X

 

1104.

Speciālais skaņas signāls

 

Nav, nedarbojas, neatbilstošs

 

X

 

1105.

Kontroles ierīce

1105.1.

Nav, nedarbojas

 

X

 

1105.2.

Nav pārbaudīta, nav noplombēta

 

X

 

Nr.

12.GRUPA. TRANSPORTLĪDZEKĻI BĪSTAMU KRAVU PĀRVADĀJUMIEM

Novērtējums

1

2

3

1201.

Izgatavotāja apliecinājums

1201.1

Nav, neatbilstošs

X

   

1201.2.

Nav, neatbilstošs

X

   

1202.

Bīstamās iekārtas atbilstības apliecinājums

1202.1.

Nav, neatbilstošs

X

1202.2.

Nav veikta

X

   
 

Tehniskās prasības

1203.

Bremžu iekārta

     

1203.1

Neatbilstoša

X

   

1203.2.

Nav ABS

X

   

1203.3.

Nav lēninātāja

X

   

1203.4.

Nav ABS un lēninātāja

X

   

1204.

Autonomais sildītājs

1204.1.

Neatbilstoša konstrukcija

X

   

1204.2.

Nepareiza vadība

X

   

1204.3.

Neatbilstoša darbība, nav apliecinājuma

X

   

1204.4.

Neatbilstošs novietojums

X

   

1205.

Elektroiekārta

1205.1.

Pārsniedz pieļaujamo vērtību

X

   

1205.2.

Neatbilstošs stiprinājums, novietojums

X

   
 

Neatbilstoša aizsardzība

X

   

1205.3.

Slēdža neatbilstošs novietojums, vadības ierīču neatbilstošs novietojums, slēdža neatbilstoša konstrukcija, neatbilstoša izolācija

X

   

1205.4.

Neatbilstošs slēgums

X

   

1205.5.

Neatbilstoša konstrukcija

X

   

1205.6.

Neatbilstoša aizsardzība, konstrukcija, novietojums

X

   

1206.

Ugunsdrošība

1206.1.

Nav, neatbilstošs

X

   

1206.2.

Nav, neatbilstoši, nelietojami

X

   

1206.3.

Neatbilstoša konstrukcija

X

   

1206.4.

Neatbilstošs novietojums

X

   

1206.5.

Neatbilstoša konstrukcija

X

   

1206.6.

Neatbilstoša aizsardzība

X

   

1207.

Ātruma ierobežotājs

 

Nav, neatbilstošs

X

   

1208.

Šasija un virsbūve

1208.1.

Neatbilstoša konstrukcija

X

   

1208.2.

Neatbilstoša konstrukcija

X

   

1208.3.

Neatbilstoša konstrukcija, bojājumi

X

   

1208.4.

Nav, neatbilstoša

X

   

1209.

Informācijas un brīdinošās zīmes

 

Nav, neatbilstošas

X

   

1210.

Papildu aprīkojums

1210.1.

Nav, nedarbojas

X

   

1210.2.

Nav

X

   

1210.3.

Nav

X

   
         

Nr.

13.GRUPA. “ZAĻĀKIE UN DROŠIE” UN “EURO 3 DROŠIE” TRANSPORTLĪDZEKĻI

Novērtējums

1

2

3

1301.

Izgatavotāja plāksnīte

 

Nav, neatbilstoša

X

   

1302.

Atgāzu dūmainība

 

Pārsniedz pieļaujamo vērtību

X

   

1303.

Riepu protektora

 

Nepietiekams

X

   

1304.

Atšķirības zīme

 

Nav

X

   

III. Transportlīdzekļu klasifikācija

wpe47.JPG (99951 bytes)

Satiksmes ministra vietas izpildītājs – Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!