Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 22. aprīļa noteikumi Nr. 412 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.05.2004., Nr. 69 (3017) https://www.vestnesis.lv/ta/id/88030

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.413

Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumos Nr.648 "Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu"

Vēl šajā numurā

01.05.2004., Nr. 69 (3017)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 412

Pieņemts: 22.04.2004.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.412

Rīgā 2004.gada 22.aprīlī (prot. Nr.24, 48.§)

Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta ceturto daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi


1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

2. Valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai ietver šādus maksājumus:

2.1. platības maksājumus:
2.1.1. vienoto platības maksājumu (Eiropas Savienības tiešais atbalsts par šo noteikumu 5.punktā minēto lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas uzturēta atbilstoši šo noteikumu 6.punktā minētajiem nosacījumiem);
2.1.2. laukaugu platības maksājumu;
2.1.3. lopbarības platības maksājumu;
2.2. papildus valsts tiešos maksājumus:
2.2.1. par liellopiem un aitu mātēm;
2.2.2. par piena kvotas tonnu;
2.2.3. par zālāju un linu sēklām;
2.2.4. par kartupeļu cieti.

3. Valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai ietver atbalstu lauku attīstībai un pasākumiem, kuri tiek īstenoti atbilstoši Padomes 1999.gada 17.maija Regulai Nr.1257/99 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF), kā arī dažu regulu grozījumiem un atcelšanu (turpmāk – Padomes regula Nr.1257/99), un valsts atbalstu saskaņā ar regulas 51.pantu.

II. Platības maksājumu piešķiršanas kārtība

4. Platības maksājumus ir tiesības saņemt lauksaimniekam, kurš atbilst šādiem nosacījumiem:
4.1. veic lauksaimniecisko darbību atbilstoši Padomes 2003.gada 29.septembra Regulas Nr.1782/2003 (EK), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem un groza dažas regulas, 2.panta “c” punktam;
4.2. ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai nomnieks;
4.3. iegulda materiālos līdzekļus zemes apsaimniekošanā vai lauksaimniecības produktu ražošanā.

5. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, izņemot atmatas un neizmantoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ir:

5.1. apsētā un apstādītā aramzeme, kurā tiek audzēti kultūraugi vai sētie zālāji;

5.2. melnā papuve (aramzeme, kas attiecīgajā ražas gadā nav apsēta un nav atstāta papuvē divus gadus pēc kārtas) vai aizņemtā papuve (aramzeme, kas ne ilgāk par vienu ražas gadu pēc kārtas ir apsēta zaļmēslojuma ražošanai);
5.3. pļavas un ganības;
5.4. ilggadīgie stādījumi.

6. Platības maksājumus ir tiesības saņemt par tām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

6.1. lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir kopta un kultūraugi tajā tiek audzēti, ievērojot attiecīgo audzēšanas agrotehniku; lauksaimniecībā izmantojamā zemē nav sastopama invazīvā augu suga “Sosnovska latvānis” (Heracleum sosnowskyi) un krūmi;

6.2. attiecīgajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībā esošās meliorācijas sistēmas tiek uzturētas, nodrošinot zemes mitruma režīmu regulēšanu;
6.3. lai uzturētu lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglību, augus vai augu atliekas un rugājus iestrādā augsnē;
6.4. pļavas un ganības tiek izmantotas lopbarības iegūšanai vai dzīvnieku ganīšanai. Tās tiek noganītas vai vismaz vienu reizi nopļautas, un zāle tiek novākta līdz attiecīgā gada 1.augustam, kultivētās pļavās un kultivētās ganībās – līdz 10.jūlijam;
6.5. piesakoties platības maksājumiem 2005.gadā un turpmākajos gados, tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.

7. Platības maksājuma iesniegumu un nepieciešamos pavaddokumentus katru gadu līdz 20.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē.
8. Ja faktiski apsētā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība attiecīgajā kalendārā gadā ir  lielāka vai mazāka, nekā sākotnēji platības maksājumu iesniegumā deklarētā, precizēto informāciju par sējplatībām Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz katru gadu līdz 15.jūnijam.
9. Ja summa, ko atbilstoši vienam platības maksājumu atbalsta iesniegumam veido valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, nepārsniedz 30 latu, atbalstu nepiešķir.

III. Laukaugu platības maksājums

10. Laukaugu platības maksājumu ir tiesības saņemt par šo noteikumu 11.punktā minēto laukaugu kultūru platībām, kurās laukaugu sējumi parastos augšanas apstākļos tiek uzturēti vismaz līdz to ziedēšanas sākumam.

11. Maksājumus par laukaugu platībām piešķir par šādām kultūrām: vasaras un ziemas kviešiem, vasaras un ziemas miežiem, rudziem, auzām, tritikāli, griķiem, vasaras un ziemas rapsi, zirņiem, lauka pupām, saldo lupīnu, eļļas liniem, šķiedras liniem vai par atsevišķi minēto kultūru maisījumu.

IV. Lopbarības platības maksājums

12. Lopbarības platības maksājumu ir tiesības saņemt par šādas lopbarības platībām:
12.1. kultivētām pļavām un kultivētām ganībām, kurās zelmeņa botānisko sastāvu pārsvarā veido kultivējamās tauriņziežu un stiebrzāļu zālaugu sugas un kurām raksturīgs vienmērīgs zelmeņa blīvums;
12.2. aramzemē iesētiem ilggadīgajiem zālājiem;
12.3. graudaugiem, pākšaugiem un kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai.

13. Kultivējamās tauriņziežu un stiebrzāļu zālaugu sugas ir lucerna, austrumu galega, sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, bastarda āboliņš, timotiņš, kamolzāle, pļavas auzene, pļavas lapsaste, ganību airene, pļavas skarene, sarkanā auzene.

V. Papildus valsts tiešie maksājumi par liellopiem un aitu mātēm

14. Papildus valsts tiešos maksājumus par liellopiem un aitu mātēm ir tiesības saņemt atbalsta pretendentam, kurš tam piederošos dzīvniekus ir reģistrējis un regulāri sniedz informāciju normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu noteiktajā kārtībā.

15. Maksājumus maksā par:

15.1. nokautiem liellopiem, kuri ir vecāki par astoņiem mēnešiem, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
15.1.1. liellopi ir nokauti Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošā kautuvē vai eksportēti uz citu valsti tieši no saimniecības vai ar komercsabiedrības starpniecību saskaņā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” datiem;
15.1.2. minimālais liellopa turēšanas laiks Latvijā pirms realizēšanas nav mazāks par sešiem mēnešiem saskaņā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” datiem;
15.1.3. Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē katru ceturksni līdz pirmā mēneša 10.datumam ir iesniegts iesniegums, kurā norādīts nokauto vai eksportēto dzīvnieku identitātes numurs;
15.2. gaļas šķirnes zīdītājgovi vai zīdītājgovi, kas ir iegūta krustojumā ar gaļas šķirni, kā arī par piena šķirņu govīm, kas apsēklotas, izmantojot gaļas šķirņu buļļus, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
15.2.1. zīdītājgovij piedzimušais teļš ir reģistrēts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Valsts Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” un atrodas pie govs vismaz 90 dienu pēc dzimšanas;
15.2.2. Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē katru otro vai ceturto ceturksni līdz pirmā mēneša 10.datumam iesniedz iesniegumu;
15.3. aitu māti, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
15.3.1. ganāmpulkā ir ne mazāk kā 10 aitu mātes, kuras atbalsta iesnieguma iesniegšanas brīdī ir vecākas par gadu saskaņā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” datiem;
15.3.2. atbalsta pretendents līdz 15.jūlijam iesniedzis Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu par aitu māšu skaitu 1.jūlijā.

16. Ja atbalsta pretendents sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis atbalsta maksājumu piešķiršanas nosacījumus, pretendējot uz šo noteikumu 15.punktā minētajiem maksājumiem, pretendentam vienu gadu tiek liegta iespēja saņemt atbalsta maksājumu.

VI. Papildus valsts tiešais maksājums par piena kvotas tonnu

17. Papildus valsts tiešo maksājumu par piena kvotas tonnu piešķir piensaimniecības piemaksas veidā par tonnu individuālā references apjoma (piena kvotas), kas attiecīgā kalendāra gada 31.martā ir reģistrēts atbalsta pretendenta saimniecībā.

18. Tiesības pretendēt uz šo noteikumu 17.punktā minēto piemaksu ir, ja:

18.1. atbalsta pretendents izpilda prasības attiecībā uz piena kvotas izmantošanu un izpildi, kas noteiktas normatīvajos aktos par piena kvotām;
18.2. atbalsta pretendents līdz kārtējā gada 15.jūlijam ir iesniedzis Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu piemaksas saņemšanai.

19. Maksājumu aprēķina un veic Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde reizi gadā pēc iesnieguma saņemšanas no piena ražotāja.
20. Lauku atbalsta dienests iegūst datus no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” par atbalsta pretendenta atbilstību maksājuma saņemšanai.
21. Ja atbalsta pretendents sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis atbalsta maksājumu piešķiršanas nosacījumus, pretendējot uz šo noteikumu 17.punktā minēto maksājumu, pretendentam uz vienu gadu tiek liegtas tiesības saņemt attiecīgo atbalsta maksājumu.

VII. Papildus valsts tiešais maksājums zālāja un linu sēklu audzētājiem

22. Papildus valsts tiešos maksājumus ir tiesības saņemt par šo noteikumu 24.punktā minēto kultūraugu sugu saražotajām un realizētajām sēklām, ja:
22.1. sēklas ir sertificētas Valsts augu aizsardzības dienestā un realizētas;
22.2. Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē ir reģistrēta audzēšanas deklarācija (ja sēklaudzētājs saražotās sēklas realizē pats) vai noslēgts līgums ar sēklaudzētājiem (ja iesniegumu iesniedz komercsabiedrība);
22.3. Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē ir iesniegta šāda informācija:
22.3.1. iegūtā raža (centneros) – katru gadu līdz 1.oktobrim;
22.3.2. iepriekšējā gadā saražotās sēklas faktiskā realizācijas cena (bez pievienotās vērtības nodokļa) – katru gadu līdz 1.septembrim.

23. Lauku atbalsta dienests reģistrē šo noteikumu 22.2.apakšpunktā minēto audzēšanas deklarāciju un audzēšanas līgumu saskaņā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamiem aktiem par sēklu kopējo tirgus organizāciju.
24. Maksājumus piešķir par spelta kviešu (Triticum spelta L.), rīsu (Oryza sativa L.), šķiedras linu (Linum usitatissimum L.), eļļas linu (Linum usitatissimum L.), kaņepju, kurās tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,2%, (Cannabis sativa L.), suņu smilgas (Agrostis canina L.), baltās smilgas (Agrostis gigantean Roth.), ložņu smilgas(Agrostis stolonifera L.), parastās smilgas (Agrostis capillaris L.), augstās dižauzas (Arrhenatherum elatius (L.) P Beauv ex J.S. et K. B. Presl.), kamolzāles (Dactylis glomerata L.), niedru auzenes (Festuca arundinacea Schreb.), aitu auzenes (Festuca ovina L.), pļavas auzenes(Festuca pratensis Huds.), sarkanās auzenes (Festuca rubra L.), auzeņairenes
(x Festulolium), daudzziedu (t.sk. viengadīgās) airenes (Lolium multiflorum Lam.), ganību airenes (Lolium perenne L.), hibrīdās airenes(Lolium x boucheanum Kunth), Bertolini timotiņa (Phleum bertolonii (DC)), timotiņa (Phleum pratense L.), birztalas skarenes (Poa nemoralis L.), pļavas skarenes (Poa pratensis L.), purva skarenes (Poa palustris L.), parastās skarenes (Poa trivialis L.), vainagveidīgās hedisārijas(Hedysarum coronarium L.), apiņu lucernas (Medicago lupulina L.), sējas lucernas (populācijas) (Medicago sativa L.), sējas lucernas (šķirnes) (Medicago sativa L.), sējas esparsetes (Onobrychis viciifolia Scop.), Aleksandrijas āboliņa (Trifolium alexandrinum L.), bastarda āboliņa (Trifolium hybridum L.), inkarnāta āboliņa(Trifolium incarnatum L.), sarkanā āboliņa (Trifolium pratense L.), baltā āboliņa (Trifolium repens L.), baltā āboliņa (Trifolium repens L. var. giganteum), Persijas āboliņa (Trifolium resupinatum L.), vasaras vīķu(Vicia sativa L.), ziemas vīķu (Vicia villosa Roth.) sēklām.
25. Atbalsta pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē šādus dokumentus:

25.1. iesniegumu – katru gadu līdz 15.jūnijam;
25.2. sēklu sertifikāta kopiju;
25.3. preču pavadzīmju–rēķinu kopijas (uzrāda oriģinālu) vai fiziskās personas – Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas stingrās uzskaites kvītis par pašaudzētām un realizētām šķirnes sēklām.

VIII. Papildus valsts tiešais maksājums cietes kartupeļu audzētājiem

26. Papildus valsts tiešo maksājumu ir tiesības saņemt cietes kartupeļu audzētājam par kartupeļu cietes tonnu, ja:
26.1. ir noslēgts līgums starp cietes kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju par noteiktu cietes kartupeļu piegādes apjomu;
26.2 cietes ražotājam piegādāti kartupeļi, par kuriem noslēgts piegādes līgums;
26.3. cietes kartupeļu audzētājs ir reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienestā;
26.4. Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē katru gadu līdz 15.maijam ir iesniegts iesniegums.

IX. Noslēguma jautājumi

27. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Ministru prezidents I.Emsis

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!