Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 22. aprīļa noteikumi Nr. 427 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.05.2004., Nr. 69 (3017) https://www.vestnesis.lv/ta/id/88014

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.428

Transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas iegūšanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība

Vēl šajā numurā

01.05.2004., Nr. 69 (3017)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 427

Pieņemts: 22.04.2004.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.427

Rīgā 2004.gada 22.aprīlī (prot. Nr.24, 66.§)

Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 12.panta 1.2 daļu un 36.pantu

 

1. Noteikumi nosaka likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (turpmāk— likums) ietverto normu piemērošanas kārtību.

2. Likumā lietotais termins “prece” attiecināms arī uz elektroenerģiju, gāzi, siltumu, apkuri, tvaiku un ūdeni.

3. Piemērojot likuma 1.panta 3.punkta “b” apakšpunktu, par pakalpojuma sniegšanu uzskatāma arī ciršanas tiesību piešķiršana.

4. Piemērojot likuma 1.panta 5.punktu, ja ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona (turpmāk— apliekamā persona) savai saimnieciskajai darbībai iegādātās (to skaitā pašu ražotās) preces nodod saviem darbiniekiem bez atlīdzības, tas uzskatāms par pašpatēriņu. Piemēram, ja apliekamās personas saimnieciskā darbība ir trauku piegāde un šī persona uzdāvina traukus saviem darbiniekiem, tas uzskatāms par pašpatēriņu. Ja apliekamās personas saimnieciskā darbība ir pakalpojumu sniegšana (piemēram, apģērbu ķīmiskā tīrīšana) un šī persona bez atlīdzības iztīra apģērbu saviem darbiniekiem, tas uzskatāms par pašpatēriņu. Ja apliekamā persona, kuras saimnieciskā darbība ir apģērbu ķīmiskā tīrīšana, nopērk un uzdāvina saviem darbiniekiem traukus, tas nav uzskatāms par pašpatēriņu.

5. Likuma 1.panta 11.punktā lietotais termins “budžeta institūcijas” nav attiecināms uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

6. Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas tirgus vērtību nosaka, secīgi izmantojot vai kombinējot šādas metodes:

6.1. pēc uzņēmuma iekšējās cenas (cena, par kādu apliekamā persona pārdod pašu ražoto preci vai sniedz pakalpojumus citām personām tajā pašā taksācijas periodā (ieskaitot vidējās atlaides));

6.2. pēc ārējās tirgus cenas (cena, par kādu citas apliekamās personas vienādos apstākļos pārdod analogu preci vai sniedz analogus pakalpojumus);

6.3. izmantojot izmaksu pieskaitīšanas metodi (aprēķinot saražotās un piegādātās preces vai sniegtā pakalpojuma pašizmaksu un apliekamās personas vai līdzīgu personu vidējo peļņas normu);

6.4. izmantojot tālākpārdošanas cenu metodi (izmantojot preces iegādes cenu, kas palielināta par apliekamās personas vai līdzīgu personu vidējo peļņas normu);

6.5. izmantojot muitas vērtību;

6.6. izmantojot preces vai pakalpojuma vidējo statistisko vērtību valstī;

6.7. izmantojot ekspertu novērtējumu;

6.8. ja radušās domstarpības,— izmantojot Darījumu novērtējuma komisijas atzinumu.

7. Ja darījums veikts saskaņā ar likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, par tirgus vērtību uzskatāma pasūtījuma vērtība.

8. Ja preču piegādēm piemēro ieņēmumus samazinošās atlaides (to skaitā skonto, bonuss un rabats), preces tirgus vērtību nosaka, ievērojot atlaides apmēru.

9. Par maiņas darījumiem saskaņā ar likuma 1.panta 14.punktu uzskatāmi arī tādi preču vai pakalpojumu apmaiņas darījumi, ko apliekamās personas veic saskaņā ar savstarpēji noslēgtiem rakstiskiem līgumiem, kuros paredzēta daļēja samaksa naudā.

10. Likuma 1.panta 16.punkta “b”, “c” un “d” apakšpunktā minētās ēkas vai būves uzskatāmas par nelietotu nekustamo īpašumu arī tad, ja jaunuzcelto ēku vai būvi, vai tās daļu iznomā vai citādi izmanto līdz celtniecības darbu beigām vai ja ne ilgāk kā gadu pēc nodošanas ekspluatācijā to īrē, nomā vai izmanto citām vajadzībām.

11. Likuma 1.panta 16.punkta “c” apakšpunktā minētos terminus “renovācija”, “rekonstrukcija” un “restaurācija” lieto Vispārīgo būvnoteikumu izpratnē.

12. Likuma izpratnē par nekustamo īpašumu nav uzskatāms dzelzceļa ritošais sastāvs (arī vagoni, lokomotīves un cisternas).

13. Likuma 1.panta 19.punktā minētais termins “lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi” nav attiecināms uz sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) (to skaitā ēdnīcām, kafejnīcām, restorāniem), kā arī uz tirdzniecības uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas neveic lauksaimniecības produkcijas pārstrādi.

14. Piemērojot likuma 1.panta 21.punktu, ja līgumā starp līzinga ņēmēju un līzinga devēju nav paredzēta īpašumtiesību uz līzinga objektu pāriešana līzinga ņēmējam, šis darījums nav uzskatāms par nomas pirkumu (līzingu). Šādu darījumu uzskata par lietu nomu.

15. Sauszemes motorizēto transportlīdzekli, kuģi vai citu kuģošanas līdzekli un gaisakuģi uzskata par jaunu arī tad, ja izpildās abi likuma 1.panta 31.punktā minētie nosacījumi.

16. Ja neizpildās abi likuma 1.panta 31.punktā minētie nosacījumi, sauszemes motorizēto transportlīdzekli, kuģi vai citu kuģošanas līdzekli un gaisakuģi neuzskata par jaunu transportlīdzekli.

17. Piemērojot likuma 2.panta otro daļu, par apliekamiem darījumiem uzskatāmi arī darījumi, kurus veic pašnodarbinātās personas.

18. Piemērojot likuma 2.panta otro daļu, par apliekamu darījumu nav uzskatāma preču piegāde (arī balvu piešķiršana) un pakalpojumu sniegšana potenciālajam pircējam bez atlīdzības, kas veikta reklāmas pasākumu (arī degustāciju) ietvaros.

19. Par apliekamiem darījumiem nav uzskatāmi maksājumi, kurus apliekamās personas saņem no saviem darbiniekiem vai citām personām kā kompensāciju par citu apliekamo personu sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātajām precēm, kas daļēji tiek izmantotas apliekamās personas darbinieku vai citu personu personīgām vajadzībām (piemēram, par virs limita patērēto degvielu, virs limita tālruņa sarunām).

20. Likuma normas nav piemērojamas:

20.1. līgumsodiem;

20.2. dotācijām un subsīdijām no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kas valsts vai pašvaldību institūcijām piešķirtas to izpildvaras funkciju nodrošināšanai;

20.3. ieguldījumiem kapitālā;

20.4. summām, kas tiek saņemtas saskaņā ar prasījuma tiesību cesiju;

20.5. procentu ienākumiem par noguldījumiem kredītiestādēs (to skaitā par bankas konta atlikumu un depozītu);

20.6. summām (procentu ienākumiem) no parāda vērtspapīriem (to skaitā no obligācijām, parādzīmēm);

20.7. šo noteikumu 20.5. un 20.6.apakšpunktā minētās normas nav piemērojamas, ja procentu ienākumus saņem kredītiestādes;

20.8. dividendēm;

20.9. ieņēmumiem no valūtas kursa svārstībām un valūtas pirkšanas un pārdošanas;

20.10. vērtspapīriem un kapitāla daļu apliecībām;

20.11. telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju savstarpējiem norēķiniem ar citu valstu sakaru operatoriem;

20.12. Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju sniegtajiem reliģiskajiem un rituāliem pakalpojumiem;

20.13. labdarības nolūkos bez atlīdzības nodotajām (dāvinātajām) precēm un sniegtajiem pakalpojumiem;

20.14. poligrāfisko un citu izdevumu obligāto eksemplāru piegādei bez maksas Latvijas Nacionālajai bibliotēkai saskaņā ar Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likumu.

21. Piemērojot likuma 2.panta otro daļu, par apliekamu darījumu uzskatāms arī tāds preču imports, kas netiek veikts saimnieciskās darbības ietvaros.

22. Piemērojot likuma 2.panta ceturto daļu, valsts un pašvaldības dotāciju (subsīdiju), kas saņemta, lai daļēji vai pilnīgi segtu ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu saistītos izdevumus, un ir tieši saistīta ar preču vai pakalpojumu cenu, iekļauj šo darījumu vērtībā, t.i., darījumu vērtību nedrīkst samazināt par valsts un pašvaldību dotācijas (subsīdijas) apmēru. Minētā likuma norma nav attiecināma uz budžeta institūcijām.

23. Šo noteikumu 22.punktā minētā kārtība nav attiecināma uz mērķdotācijām sabiedriskā pasažieru transporta dotēšanai un mērķsubsīdijām iekšzemes pārvadātājiem invalīdu un politiski represēto personu pārvadāšanai.

24. Piemērojot likuma 2.panta ceturto daļu, valsts un pašvaldības dotāciju (subsīdiju), kas saņemta, lai daļēji vai pilnīgi segtu ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu saistītus izdevumu, taču nav tieši saistīta ar preču vai pakalpojumu cenu, neiekļauj šo darījumu vērtībā.

25. Piemērojot likuma 2.panta septīto daļu, kreditēšanas un naudas aizdevumu piešķiršanas un kontroles pakalpojuma vērtība ir kredīta procentu un kredītiestāžu komisijas maksas vērtība.

26. Piemērojot likuma 2.panta septīto daļu, ar tirdzniecību ar maksāšanas līdzekļiem (valūtas pirkšanu un pārdošanu) saistītā pakalpojuma vērtība ir starpība starp valūtas pirkšanas un pārdošanas cenu.

27. Piemērojot likuma 2.panta astoto daļu, ja starptautiskajā preču pārvadājumu pavadzīmē galapunkts nav konkrēti norādīts, par preču saņemšanas vietu uzskatāma muitas deklarācijā norādītā preču saņēmēja adrese Latvijas Republikā.

28. Likuma 2.panta piecpadsmitajā daļā minētā Ministru kabineta noteiktā kārtība piemērojama arī starpniecības pakalpojumiem, kurus sniedz lombardi.

29. Piemērojot likuma 2.panta 17.1 daļu, ja pirmo reizi tiek pārdots nepabeigts celtniecības objekts, kuram nav iegādes vērtības, ar nodokli apliekama objekta pārdošanas vērtība.

30. Piemērojot likuma 2.panta divdesmit pirmo daļu, ar nodokli apliekama tikai paša uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) sniegtā pakalpojuma vērtība.

31. Piemērojot likuma 2.panta divdesmit otro daļu, par budžeta institūciju valsts izpildvaras funkcijām uzskatāma valsts un pašvaldību institūciju darbība, kura nav šo institūciju saimnieciskā darbība.

32. Likuma 2.panta divdesmit otrā daļa attiecināma arī uz ugunsdrošības pakalpojumiem, kurus sniedz Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments.

33. Lai likuma 3.panta pirmajā daļā un 26.panta pirmajā daļā minētā persona tiktu reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā (turpmāk— apliekamo personu reģistrs), tā iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajā iestādē reģistrācijas iesniegumu. Iesniegumā norāda:

33.1. personas nosaukumu, reģistrācijas kodu un juridisko adresi (fiziskajai personai— vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu);

33.2. informāciju par amatpersonām, kurām ir paraksta tiesības (attiecīgās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu);

33.3. informāciju par personas materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt deklarēto uzņēmējdarbību, norādot ziņas par:

33.3.1. uzņēmējdarbības veidiem, struktūrvienībām, sadarbības partneriem;

33.3.2. ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību iepriekšējo 12 mēnešu laikā;

33.3.3. plānoto apgrozījumu taksācijas gadā;

33.3.4. reģistrētā pamatkapitāla apjomu;

33.3.5. īpašumā esošajiem un nomātajiem pamatlīdzekļiem (sastāvs, vērtība);

33.3.6. apgrozāmo līdzekļu apjomu un sastāvu, tai skaitā par izejvielu un saražotās produkcijas krājumiem;

33.3.7. norēķinu kontiem kredītiestādēs.

34. Personai, kurai ir paraksta tiesības, šo noteikumu 33.punktā minētais reģistrācijas iesniegums personīgi jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē. Iesniedzot iesniegumu, persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai autovadītāja apliecību. Persona, kura iesniegusi iesniegumu, ir atbildīga par tās sniegto ziņu patiesumu līdz brīdim, kamēr atbildība nav pārreģistrēta uz citu personu. Ja reģistrācijas iesniegumu iesniedz pilnvarotā persona, tā uzrāda arī attiecīgu pilnvarojumu.

35. Piemērojot likuma 3.panta pirmās daļas 5.punkta “a” apakšpunktu, Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētas personas pilnvaroto Latvijas Republikas personu, kura iekšzemē veic apliekamus darījumus savā vārdā, reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamo personu saskaņā ar likuma 3.panta trešo daļu. Minētā persona var izmantot likuma 3.panta piektajā daļā piešķirtās tiesības.

36. Piemērojot likuma 3.panta pirmās daļas 5.punkta “b” apakšpunktu, ja pilnvarotā persona iekšzemē veic apliekamus darījumus Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētas personas vārdā, tā reģistrē šo Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēto personu Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamo personu saskaņā ar likuma 3.panta desmito daļu.

37. Piemērojot likuma 3.panta 1.1 daļu, Valsts ieņēmumu dienesta reģionālā iestāde izskata reģistrācijas iesniegumu un 15 darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas reģistrē personu apliekamo personu reģistrā vai pieņem lēmumu par reģistrācijas atteikumu.

38. Ja pieņemts lēmums par reģistrācijas atteikumu, Valsts ieņēmumu dienesta reģionālā iestāde piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas rakstiski paziņo to personai, norādot atteikuma iemeslus.

39. Personai, kura saņēmusi paziņojumu par reģistrācijas atteikumu, ir tiesības precizēt reģistrācijas iesniegumu un atkārtoti iesniegt to Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajā iestādē.

40. Piemērojot likuma 3.panta otro daļu, budžeta institūcijām jāreģistrējas apliekamo personu reģistrā, ja šo budžeta institūciju veikto apliekamo darījumu (izņemot darījumus, kuri saskaņā ar likuma 3.panta otro daļu nerada būtiskus konkurences izkropļojumus) vērtība 12 mēnešu laikā sasniedz vai pārsniedz 10000 latu.

41. Budžeta institūcijas, kas reģistrētas apliekamo personu reģistrā, var lūgt izslēgt tās no apliekamo personu reģistra, ja to veikto apliekamo darījumu (izņemot darījumus, kuri saskaņā ar likuma 3.panta otro daļu nerada būtiskus konkurences izkropļojumus) vērtība 12 mēnešu laikā ir mazāka par 10000 latiem.

42. Piemērojot likuma 3.panta otro daļu, Valsts prezidenta Kancelejai, Saeimai un Ministru kabinetam jāreģistrējas apliekamo personu reģistrā, ja to veikto apliekamo darījumu (izņemot darījumus, kuri saskaņā ar 3.panta otro daļu nerada būtiskus konkurences izkropļojumus) vērtība 12 mēnešu laikā, sākot no 2004.gada 1.maija, sasniedz vai pārsniedz 10000 latu.

43. Likuma 3.panta trešajā daļā minētais termins “personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas” attiecināms uz līgumsabiedrībām, personālsabiedrībām vai personu grupām, kas darbojas uz līgumsabiedrību darbības principu pamata. Tas nozīmē, ka personas ir noslēgušas līgumu, kas paredz veikt kopīgas saimnieciskās darbības (piemēram, kopīgi iznomāt telpas, tehnoloģiskās iekārtas, tehniku).

44. Likuma 3.panta piektajā un 5.1 daļā minētie 12 mēneši nav saistīti ar kalendāra gadu, bet ir attiecināmi uz jebkuru 12 mēnešu periodu.

45. Ja persona sākusi iekasēt nodokli pirms tās reģistrēšanas apliekamo personu reģistrā, iekasētais nodoklis iemaksājams valsts budžetā pilnā apmērā, neveicot priekšnodokļa atskaitījumus.

46. Piemērojot 3.panta 8.3 daļu, apliekamā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā rakstisku informāciju par pamatlīdzekļu atlikušo vērtību un par atlikumā esošo preču materiālajām vērtībām, par kurām ir atskaitīts priekšnodoklis. Par šīm vērtībām aprēķina nodokli un iemaksā valsts budžetā. Pamatlīdzekļu atlikušo vērtību nosaka saskaņā ar apliekamās personas finanšu grāmatvedībā norādīto.

47. Piemērojot likuma 4.panta otrās daļas 1.punktu, ja preču nosūtīšanu vai transportēšanu uzsāk iekšzemē, preču piegādes vieta ir iekšzeme.

48. Piemērojot likuma 4.panta otro daļu, ja elektroenerģija tiek piegādāta personai, kuras saimnieciskā darbība ir elektroenerģijas iepirkšana ar mērķi to tālāk pārdot, elektroenerģijas piegādes vietu nosaka pēc vietas, kur šī persona veic saimniecisko darbību, vai pēc šīs personas juridiskās adreses.

49. Piemērojot šo noteikumu 48.punktu, ja elektroenerģija tiek piegādāta tādai personai, kuras saimnieciskā darbība nav elektroenerģijas tālākpārdošana, par elektroenerģijas piegādes vietu uzskata vietu, kur elektroenerģija tiek patērēta.

50. Piemērojot likuma 4.panta trešo daļu, iekšzemi uzskata par pakalpojuma sniegšanas vietu, ja pakalpojuma sniedzēja juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir iekšzemē.

51. Likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punkts piemērojams arī pārstrādes pakalpojumiem.

52. Ja preču transporta pakalpojums sākas un beidzas trešajās valstīs vai trešajās teritorijās, tā sniegšanas vieta nav iekšzeme.

53. Par preču transporta pakalpojumu uzskata arī kurjerpasta vēstuļu, korespondences sūtījuma un pasta paku sūtījuma transporta pakalpojumu. šī pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 4.panta sesto daļu.

54. Preču transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja preču transportēšana sākas un beidzas iekšzemē, neatkarīgi no tā, vai minēto pakalpojumu saņem apliekamā vai neapliekamā persona.

55. Ja auto vai dzelzceļa kravu pārvadājumiem tiek noformētas vairākas transporta pavadzīmes, nodoklis par katru pārvadājuma daļu piemērojams kā par atsevišķu pakalpojumu saskaņā ar šiem noteikumiem.

56. Likuma 4.panta septītās daļas 3.punkts piemērojams arī šķīrējtiesu darbībai.

57. Likuma 4.panta septītās daļas 4.punktā lietotais termins “datu apstrāde” attiecināms arī uz datoru programmatūras izstrādāšanu (arī uz datu bāzes veidošanu, uzturēšanu un atjaunošanu), ja šis pakalpojums netiek nodrošināts elektroniski.

58. Likuma 4.panta septītās daļas 6.punkts piemērojams pakalpojumiem, kurus sniedz apliekamā persona, nodrošinot ar personālu (arī personāla atlases un komplektēšanas pakalpojumiem). Pakalpojumiem, kurus sniedz minētais personāls, pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

59. Piemērojot likuma 4.panta septīto daļu, pakalpojuma sniegšanas vieta ir pakalpojuma sniedzēja juridiskā adrese, ja šajā daļā minētie pakalpojumi tiek sniegti apliekamai personai, neapliekamai personai vai citas dalībvalsts neapliekamai personai, kas neveic saimniecisko darbību.

60. Piemērojot likuma 4.panta septītās daļas 7.punktu, pakalpojuma sniegšanas vietu:

60.1. iznomājot nekustamo īpašumu, nosaka saskaņā ar likuma 4.panta piekto daļu;

60.2. iznomājot transportlīdzekļus, nosaka saskaņā ar likuma 4.panta trešo daļu.

61. Piemērojot likuma 4.panta septītās daļas 8.punktu, par telekomunikāciju pakalpojumiem uzskata tādus pakalpojumus, kas nodrošina pilnīgu vai daļēju visu veidu signālu (arī skaņu, attēlu un rakstītu tekstu) pārraidi, interneta pakalpojumus, kā arī tiesību nodošanu vai piešķiršanu šādu pakalpojumu sniegšanai.

62. Piemērojot likuma 5.panta pirmo daļu, pasažieru transporta pakalpojumam piemēro nodokļa 18 procentu likmi, ja pasažieris iekāpj un izkāpj iekšzemē.

63. Piemērojot likuma 5.panta pirmo daļu, preču transporta pakalpojumam piemēro nodokļa 18 procentu likmi, ja prece transportlīdzeklī tiek iekrauta un izkrauta iekšzemē.

64. Likuma 6.panta pirmās daļas 3.punkts nav piemērojams apsardzes un citu darbinieku ēdināšanas pakalpojumiem labošanas darbu iestādēs un ieslodzījuma vietās.

65. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts piemērojams arī maksai par interešu izglītību vispārizglītojošās skolās, arodskolās, vidējās speciālās skolās vai augstskolās valsts, pašvaldību vai valsts akreditēto privāto izglītības iestāžu skolēniem, audzēkņiem vai studentiem.

66. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts nav piemērojams tiem izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, kuri nav tieši saistīti ar izglītības procesu.

67. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts piemērojams arī:

67.1. sporta skolu sniegtajiem mācību un sporta pakalpojumiem sporta skolu audzēkņiem;

67.2. dalības maksai par bērnu uzturēšanos atpūtas un sporta nometnēs;

67.3. maksai par speciāli organizētām treniņu nodarbībām bērniem līdz 18 gadu vecumam (piemēram, maksai par peldēšanas apmācību).

68. Maksa par treniņu nodarbībām pieaugušajiem (piemēram, peldēšanu, vingrošanu) apliekama ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

69. Ēdināšanas pakalpojumi nav apliekami ar nodokli, ja tos sniedz pati izglītības iestāde saviem audzēkņiem un darbiniekiem. Ja šos pakalpojumus izglītības iestādē tās audzēkņiem un darbiniekiem sniedz citas apliekamās personas, tie apliekami ar nodokli.

70. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts piemērojams arī Valsts administrācijas skolas sniegtajiem un organizētajiem mācību pakalpojumiem valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem.

71. Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punkta “c” apakšpunkts piemērojams arī kopiju izgatavošanai no bibliotēkas fondā esošajām grāmatām un citiem dokumentiem, kā arī tematiskajiem pasākumiem, bibliogrāfiskajiem, informatīvajiem (arī interneta pieslēgumam) un citiem līdzīgiem pakalpojumiem.

72. Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punktā minētais termins “sarīkojumi kultūras iestādēs” nav attiecināms uz kultūras iestāžu telpu nomu, komercizstāžu, gadatirgu un tamlīdzīgu pasākumu organizēšanu, kā arī uz sabiedriskās ēdināšanas un citiem pakalpojumiem.

73. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 9.1 punktu, ar nodokli neapliek arī maksu par sociālās un medicīniskās rehabilitācijas institūciju uzturzīmēm. Ja papildus uzturzīmes vērtībā iekļautajiem pakalpojumiem minētās iestādes sniedz arī citus pakalpojumus, tie apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

74. Likuma 6.panta pirmās daļas 11.punkts nav piemērojams:

74.1. ar izložu (loteriju) un azartspēļu organizēšanu nesaistītiem pakalpojumiem kazino un spēļu zālēs (piemēram, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem vai preču piegādēm);

74.2. spēļu automātu iegādei, remontam un tamlīdzīgiem pakalpojumiem;

74.3. pakalpojumiem, kas saistīti ar bērnu spēļu automātu iegādi, uzturēšanu un lietošanu.

75. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem ir tiesības nodarboties ar kazino un spēļu zāļu izveidošanu un izložu (loteriju), azartspēļu organizēšanu, ar nodokli neapliek laimestus, loterijas biļetes, maksu par ieeju kazino un spēļu zālēs, tiesības spēlēt un derībās noteikto likmju vērtību.

76. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 11.punktu, mantu loterijas ar nodokli neapliek. Nodoklis, kas samaksāts, mantu iegādājoties, nav atskaitāms kā priekšnodoklis, bet iekļaujams mantas kopējā vērtībā.

77. Ja likuma 6.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 8.punktā minētās iestādes vai organizācijas veic saimniecisko darbību (tajā skaitā iznomā telpas, sniedz maksas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, kopē pasūtītāja dokumentus, nodarbojas ar preču piegādi), šie darījumi apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

78. Likuma 6.panta pirmās daļas 13.punkts piemērojams arī apdrošināšanas polišu izplatītāju sniegtajiem pakalpojumiem, ja saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu ir noslēgts sadarbības līgums ar apdrošinātāju vai apdrošināšanas starpnieku.

79. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkta “a” apakšpunkts piemērojams arī mācību iestāžu audzēkņu vai studentu īres maksājumiem par izglītības iestāžu dienesta viesnīcu īri.

80. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkta “b” apakšpunktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa piemērojams arī dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumā iekļautajiem iedzīvotāju ikmēneša maksājumiem par:

80.1. mājas iekšējo ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu uzturēšanu un tehnisko apkalpošanu;

80.2. mājas iekšējo apkures un karstā ūdens siltuma sistēmu uzturēšanu un tehnisko apkalpošanu;

80.3. elektroapgādes sistēmas tehnisko apkopi;

80.4. atkritumu vada apkopi;

80.5. ventilācijas šahtu un dūmvadu tīrīšanu;

80.6. mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas uzturēšanu un tehnisko apkopi.

81. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkta “b” apakšpunktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa nav piemērojams iedzīvotāju maksājumiem par pakalpojumiem (to skaitā dzīvojamās mājas (dzīvokļa) remontu), kas nav iekļauti dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumā un netiek segti no ikmēneša maksājumiem par dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanu.

82. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkts nav attiecināms uz mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem.

83. Iegādātās vai importētās preces un saņemtie pakalpojumi, kas nepieciešami, lai veiktu likuma 6.panta pirmās daļas 16.punktā minētos zinātniskos pētījumus, nav atbrīvoti no nodokļa samaksas. Samaksātā nodokļa summa iekļaujama zinātniskā pētījuma kopējā vērtībā.

84. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta “b” apakšpunkts piemērojams arī tiem kredītiestāžu pakalpojumiem, kas saistīti ar klientu konsultēšanu finanšu jautājumos (piemēram, par kredītu saņemšanu un izsniegšanu, vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu).

85. Kredītiestāžu sniegtais pakalpojums— parakstu parauggrāmatiņu apstiprināšana, kas tiek veikta bankas vārdā,— atbrīvojams no nodokļa.

86. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta “b” apakšpunkts piemērojams arī pasta norēķinu sistēmas pakalpojumiem, ko sniedz bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Latvijas pasts”.

87. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta “c” apakšpunktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa nav piemērojams:

87.1. banknotēm un vērtspapīriem, ja tām ir vēsturiska un numismātiska vērtība un tās iegādājas kolekcionēšanas nolūkos;

87.2. dārgmetāla monētām, ja:

87.2.1. tās neizmanto norēķinos, vai

87.2.2. tām ir vēsturiska un numismātiska vērtība un tās iegādājas kolekcionēšanas nolūkos, vai

87.2.3. tās pārdod par cenu, kas neatbilst to nominālvērtībai (piemēram, jubilejas monētas), vai

87.2.4. tās saskaņā ar likuma 13.3 pantu nav uzskatāmas par ieguldījumu zeltā.

88. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta “c” apakšpunkts piemērojams arī pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu/norēķinu karšu izsniegšanu un apkalpošanu.

89. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta “c” apakšpunktā minētais atbrīvojums no nodokļa nav piemērojams pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu/norēķinu karšu tehnisko apkalpošanu (to skaitā, sistēmu modificēšana, pilnveidošana, bankomātu remonts).

90. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta “d” apakšpunktā lietotais termins “ieguldījumi kapitālā” attiecināms uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību daļām, kooperatīvo un paju sabiedrību pajām, ieguldījumiem akciju sabiedrību pamatkapitālā, ieguldījumiem līgumsabiedrību kapitālā, kā arī uz tiesībām uz ārvalstu uzņēmumu kapitāla daļām vai ienākumu sadali, ja tās nav fiksētas akciju vai obligāciju veidā.

91. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta “d” apakšpunktā lietotais termins “vērtspapīri” piemērojams akcijām, obligācijām, vekseļiem, ķīlu zīmēm, privatizācijas sertifikātiem un citiem vērtspapīriem, ko likumos noteiktajā kārtībā izlaiž valsts, pašvaldības, kā arī uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai fiziskās personas un kas to turētājam dod tiesības uz ienākumu.

92. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkts nav attiecināms uz:

92.1. seifu izīrēšanas un inkasācijas pakalpojumiem;

92.2. vērtspapīru tirgus izpētes, investīciju un kapitālieguldījumu tirgus izpētes, starpbanku norēķinu izpētes un kredītu tirgus izpētes pakalpojumiem.

93. Likuma 6.panta pirmās daļas 19.punkts piemērojams neatkarīgi no tā, vai konsulāros pakalpojumus sniedz Latvijas Republikas vai ārvalstu konsulārās iestādes.

94. Par likuma 6.panta pirmās daļas 23.punktā minēto pirmo pārdošanu uzskatāma tāda nekustamā īpašuma pārdošana, kas veikta pirmo reizi gada laikā pēc nodošanas ekspluatācijā. Nekustamā īpašuma pārdošana pēc privatizācijas netiek uzskatīta par nelietota nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu.

95. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 23.punktu, par nekustamo īpašumu uzskatāma arī zeme un celtnes uz tās, ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi, lietas, kas atrodas ilgstošā saistībā ar zemi (piemēram, sliedes, tilti, ceļi, komunikācijas, cisternas, kuras ir iebūvētas zemē un nav pārvietojamas), laukumi kempingiem, autostāvvietām un sporta laukumi.

96. Likuma 6.panta pirmās daļas 23.punkts attiecināms arī uz nekustamā īpašuma daļas (tajā skaitā dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu) pārdošanu.

97. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 27.punktu, ar nodokli neapliek to skolēnu pārvadājumu pakalpojuma daļu, kas tiek finansēta no pašvaldību budžetiem.

98. Likuma 6.panta pirmās daļas 27.punktā minētais termins “speciāli licencēti pārvadātāji” piemērojams saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.pantu. šiem pārvadātājiem jābūt no pašvaldības saņemtai licencei par tiesībām veikt pasažieru pārvadāšanu.

99. Piemērojot likuma 6.2 pantu, ja preces tiek piegādātas kā komplekts, katrai no šīm precēm piemērojama likumā noteiktā atbilstošā nodokļa likme.

100. Piemērojot likuma 6.2 panta 6.punktu, nodokļa piecu procentu likme piemērojama arī žurnālu pielikumiem kompaktdiska formātā, kas tiek pievienoti žurnāliem bez papildu maksas un ir žurnālu neatņemama sastāvdaļa, ja kompaktdiskā ievietotā informācija papildina žurnālos sniegto informāciju.

101. Nodokļa piecu procentu likmi piemēro viesu izmitināšanas pakalpojumiem, kurus sniedz likuma 6.2 panta 7.punktā minētās viesu izmitināšanas mītnes. Nodokļa piecu procentu likmi piemēro arī tad, ja šī pakalpojuma vērtībā ir iekļauti citi pakalpojumi un tie nodokļa rēķinā netiek izdalīti atsevišķi (piemēram, brokastis, autostāvvietas izmantošana).

102. Nodokļa piecu procentu likmi nepiemēro tiem viesu izmitināšanas mītņu sniegtajiem papildu pakalpojumiem, kuri netiek iekļauti viesu izmitināšanas pakalpojumā un nodokļa rēķinā tiek izdalīti atsevišķi vai par kuriem tiek izrakstīts atsevišķs nodokļa rēķins. Šiem pakalpojumiem piemēro nodokļa 18 % likmi (arī par minibāra, maksas televīzijas kanālu un telekomunikāciju pakalpojumu izmantošanu).

103. Piemērojot likuma 6.2 panta 8., 9. un 10.punktu, nodokļa piecu procentu likmi attiecina uz precēm, kas piegādātas jebkurai personai, un pakalpojumiem, kas sniegti jebkurai personai.

104. Likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkts piemērojams arī trešo personu (piemēram, muitas brokeru, principālu, subekspeditoru, noliktavu īpašnieku, jūras ostu, lidostu) sniegtajiem pakalpojumiem, ja par attiecīgo eksporta vai tranzīta kravu apkalpošanu ir noslēgts līgums ar preču pārvadātāju vai ekspeditoru.

105. Piemērojot likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktu, preču transporta pakalpojumiem, kā arī kravas ekspedīcijas pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar preču importu, eksportu un tranzītu, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu un noformējot starptautisko kravu pārvadājumu pavadzīmi (tajā skaitā CMR, starptautisko dzelzceļa transporta pavadzīmi), kurā norādītā preču iekraušanas vieta ir trešajā valstī (trešajā teritorijā) vai Latvijas Republikā un preču saņemšanas vieta ir Latvijas Republikā vai trešajā valstī (trešajā teritorijā), nodokļa 0 % likmi piemēro visai transporta pakalpojumu vērtībai līdz starptautiskajā transporta pavadzīmē norādītajam galapunktam (saņēmējam).

106. Piemērojot likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktu, ja uzsākta preču izvešanas procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās, nodokļa 0 % likmi var piemērot transporta pakalpojumiem, kas sniegti, piegādājot eksportam paredzētās preces uz ostām, ja transporta pakalpojuma sniedzējs var dokumentāri pierādīt, ka krava ir šķērsojusi Eiropas Savienības robežu, un to apliecina starptautiskās kravas transporta pavadzīmes un muitas deklarācijas kopija.

107. Ja, veicot tranzīta kravas pārvadājumu Latvijas Republikas muitas teritorijā, tiek mainīts tranzīta kravas pārvadātājs, likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkts piemērojams tikai tad, ja tranzīta kravu no viena pārvadātāja otram nodod muitas kontrolē.

108. Preču eksporta gadījumā nodokļa 0% likmi piemēro visai kravas pārvadājumu vērtībai no preču iekraušanas vietas Latvijas Republikas muitas teritorijā līdz preču izkraušanas vietai trešajā valstī vai trešajā teritorijā saskaņā ar starptautisko kravu pārvadājumu pavadzīmi.

109. Preču tranzīta gadījumā nodokļa 0% likmi piemēro visai kravu pārvadājumu vērtībai no preču iekraušanas vietas, kas norādīta starptautiskajā kravu pārvadājumu pavadzīmē, līdz preču izkraušanas vietai, iekļaujot Latvijas Republikā veikto pārvadājumu daļu.

110. Nodokļa 0 % likme piemērojama transporta pakalpojumiem, kas saistīti ar tranzīta kravu pārvadājumiem, šķērsojot Latvijas Republikas muitas teritoriju, un ko sniedz apliekamās personas neatkarīgi no tā, kur atrodas vai ir reģistrēts preču nosūtītājs un saņēmējs, arī tad, ja tranzīta kravas saņēmējs ir Latvijas Republikas transporta un ekspedīcijas uzņēmums, kas pēc preču uzglabāšanas muitas noliktavā organizē preču tālāko piegādi ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

111. Ja tranzīta kravu pārvadājumos notiek transportlīdzekļa maiņa vai preču pārkraušana, nodokļa 0 % likmi var piemērot tikai tad, ja minētās darbības veic muitas kontrolē (piemēram, muitas noliktavā).

112. Nodokļa 0 % likmes piemērošanu preču eksporta, importa un tranzīta pārvadājumiem apstiprina starptautiskie kravas transporta pavaddokumenti vai to kopijas (to skaitā CMR, starptautiskā dzelzceļa transporta pavadzīme, konosaments, gaisa pārvadājuma pavadzīme vai muitas deklarācija ar atzīmi par preču izvešanu no muitas zonas tranzīta pārvadājuma turpināšanai), kuros norādīta preču iekraušanas vai izkraušanas vieta trešajās valstīs vai teritorijās un ir muitas atzīme par preču ievešanu Eiropas Savienības teritorijā (Latvijas Republikas teritorijā) vai to izvešanu no Eiropas Savienības teritorijas (no Latvijas Republikas teritorijas).

113. Piemērojot noteikumu 107.punktu, nodokļa 0 % likmes piemērošanu tranzīta kravu pārvadājumam apstiprina starptautiskā kravas transporta pavadzīme vai tās kopija, kurā norādīta tranzīta kravas iekraušanas vieta trešajās valstīs vai trešajās teritorijās un tās izkraušanas vieta Latvijas Republikas muitas teritorijā, kā arī citi muitas iestādes apstiprināti dokumenti vai to kopijas (to skaitā iekšējā transporta pavadzīme tranzīta pārvadājumiem, muitas tranzīta deklarācija), kur norādīti transportlīdzekļa identifikācijas dati, tranzīta kravas preču kods un tās daudzums, kas apliecina kravas pārvadātāja maiņu Latvijas Republikas muitas teritorijā.

114. Likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts piemērojams arī to administratīvo dokumentu piegādēm (to skaitā TIR grāmatiņām, starptautisko pārvadājumu atļaujām un preču izcelsmes sertifikātiem), kas saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem tiek izmantoti starptautiskajos kravu pārvadājumos ar autotransportu.

115. Piemērojot likuma 7.panta piekto daļu, par eksportu apliecinošiem dokumentiem izmanto muitas deklarācijas (vai to kopijas) ar atzīmi, ka preces izvestas ārpus Eiropas Savienības teritorijas, kā arī:

115.1. līgumus, kas noslēgti ar trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām personām;

115.2. starptautiskās preču transporta pavadzīmes;

115.3. preču specifikācijas;

115.4. dokumentus, kas apliecina samaksu par preču eksportu.

116. Lai apliecinātu preču eksportu vai nodokļa 0 % likmes piemērošanu, katrā konkrētā gadījumā bez šo noteikumu 115.punktā minētajiem dokumentiem var izmantot citus dokumentus, kuri viennozīmīgi un nepārprotami apliecina, ka preces ir izvestas no Eiropas Savienības teritorijas vai nodokļa 0 % likme ir piemērota pamatoti.

117. Eksportu apliecinošie dokumenti, kurus apliekamā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, noformējami normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uz tās apliekamās personas vārda, kura eksportē preces. Minētos dokumentus var noformēt arī uz ekspeditora vai starpnieka (eksportētāja) vārda, taču šajā gadījumā tos var izmantot kā eksportu apliecinošos dokumentus tikai tad, ja ir iespējams pierādīt eksporta faktu.

118. Piemērojot likuma 8.panta pirmo un otro daļu, saņemot atlīdzību par precēm vai pakalpojumiem avansā, nodokļa rēķinā norādītais nodoklis maksājams budžetā tajā taksācijas periodā, kad saņemts avanss.

119. Piemērojot likuma 8.panta pirmo daļu, ja nomas pirkuma (līzinga) darījumā nomas pirkuma (līzinga) līgums tiek lauzts pirms līzinga līgumā noteiktā laika, līzinga devējs līzinga ņēmējam izraksta kredītrēķinu par nesamaksāto līzinga objekta daļu.

120. Likuma 8.panta otrā daļa piemērojama celtniecības pakalpojumiem ar brīdi, kad tiek parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par būvdarbu izpildi vai saņemts avanss materiālu iegādei vai citām vajadzībām, kas saistītas ar celtniecības pakalpojumu sniegšanu.

121. Piemērojot likuma 8.panta pirmo un otro daļu, sarunu priekšapmaksas kartes, braukšanas biļetes (talona), mēnešbiļetes un dāvanu kartes cenā ir iekļauts nodoklis, kuru ieskaita valsts budžetā likumā noteiktajā kārtībā tajā taksācijas periodā, kad karte vai biļete pārdota lietotājam.

122. Noteikumu 121.punktā norādītā nodokļa maksāšanas kārtība piemērojama tikai tām realizētajām dāvanu kartēm, kuras apliekamā persona realizē savā vārdā, neizmantojot starpniecības pakalpojumus.

123. Piemērojot likuma 8.panta pirmo daļu, ja valsts vai pašvaldības institūcija, kura reģistrējusies kā apliekamā persona, nodod pamatlīdzekļus šīs institūcijas struktūrvienībām vai citai valsts vai pašvaldības institūcijai bez atlīdzības (no bilances uz bilanci), nodokļa rēķins nav jāizraksta. Ja pamatlīdzekļi tiek nodoti uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), to piegāde apliekama ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

124. Piemērojot likuma 8.panta pirmo daļu, par preču piegādes brīdi uzskata brīdi, kad preces ir nodotas pārvadātāja rīcībā. Ja preces transportē pats preču piegādātājs, par preču piegādes brīdi uzskata brīdi, kad tiek uzsākta preču transportēšana.

125. Piemērojot likuma 8.panta pirmo un otro daļu, ja apliekamajai personai ir filiāles, kuras nav reģistrētas kā patstāvīgas apliekamās personas, un starp šīm filiālēm tiek pārvietoti ražošanas starpprodukti vai tiek sniegti pakalpojumi ražošanas procesa tālākai nodrošināšanai, nodokļa rēķins nav jāizraksta.

126. Piemērojot likuma 8.panta trešo daļu, zemnieku saimniecības— apliekamās personas— pastāvīgi uzskaita pašu ražoto preču pašpatēriņu un taksācijas perioda beigās izraksta nodokļa rēķinu, veic nodokļa aprēķinu un atspoguļo to nodokļa deklarācijā. Pašu ražotās produkcijas izlietošana ražošanas procesa tālākai nodrošināšanai zemnieku saimniecībā (piemēram, pašu ražotās lopbarības izlietošana) nav uzskatāma par pašpatēriņu.

127. Piemērojot likuma 8.panta ceturto daļu, ja nodokļa rēķinā iekļauj gan ar dažādām nodokļa likmēm apliekamus darījumus, gan neapliekamus darījumus, šādu darījumu vērtība jānorāda atsevišķi.

128. Piemērojot likuma 8.panta 4.1 un 4.2 daļu, ja maksājumi tiek veikti saskaņā ar līgumu bez nodokļa rēķina izrakstīšanas, apliekamā persona nodokļa aprēķināšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas vajadzībām nodokļa rēķinu izraksta maksājuma veikšanas brīdī.

129. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)— apliekamās personas— īpašumu pēc tiesas lēmuma pārdod likvidators, administrators vai tiesu izpildītājs, tas izraksta nodokļa rēķinu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vārdā.

130. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja fiziskā persona, kura bija reģistrējusies kā apliekamā persona, ir mirusi un mantojuma pārvaldīšanai mantinieks vai tiesas iecelts aizgādnis turpina saimniecisko darbību mantojuma atstājēja vietā, tas izraksta nodokļa rēķinus savā vārdā un izmanto mantojuma atstājēja apliekamās personas reģistrācijas numuru līdz brīdim, kad stājas spēkā likumīgo mantinieku mantojuma tiesības.

131. Ja netiek ievērotas likuma 8.panta piektajā daļā noteiktās prasības un nodokļa summa tiek iekasēta, bet netiek iemaksāta budžetā pilnā apmērā, piemērojamas likuma 35.panta ceturtajā daļā noteiktās sankcijas.

132. Piemērojot likuma 8.panta 5.1 un sesto daļu, apliekamajai personai, iegādājoties preces vai saņemot pakalpojumus no citas apliekamās personas, ir tiesības pieprasīt nodokļa rēķinu par apliekamiem darījumiem.

133. Piemērojot likuma 8.panta 5.1 daļas 3.punktu un sestās daļas 1.punktu, zvērināti notāri un zvērināti advokāti, kuri reģistrējušies apliekamo personu reģistrā kā fiziskās personas, izrakstot nodokļa rēķinu par sniegtajiem notāra vai advokāta pakalpojumiem, norāda deklarēto dzīvesvietu vai zvērinātu notāru (advokātu) biroja adresi, kas reģistrēta apliekamo personu reģistrā.

134. Piemērojot likuma 8.panta 5.1 un sesto daļu, par nodokļa rēķiniem izmantojamas arī preču pavadzīmes-rēķini, faktūrrēķini un kases čeki, kuros preču nosūtītāja (saņēmēja) vai pakalpojuma sniedzēja (saņēmēja) juridiskās adreses vietā ir norādīta preču iekraušanas (izkraušanas) vai pakalpojuma sniegšanas (saņemšanas) vietas adrese.

135. Piemērojot likuma 8.panta 5.1 un sesto daļu, ja par nodokļa rēķiniem izmanto kases čekus, par mēneša laikā veiktajām vairākām atsevišķām preču piegādēm un pakalpojumiem, par kuriem izsniegti vairāki atsevišķi kases čeki, var izrakstīt pārskata nodokļa rēķinu. Pārskata nodokļa rēķinā norāda likuma 8.panta 5.1 vai sestajā daļā noteiktos nodokļa rēķina rekvizītus un atsevišķo kases čeku (nodokļa rēķinu) identifikācijas datus— numuru un datumu.

136. Piemērojot likuma 8.panta septīto daļu, lai čeku kopā ar attaisnojuma dokumentu varētu izmantot par nodokļa rēķinu, attaisnojuma dokumentā papildus likuma 8.panta 5.1 vai sestajā daļā minētajiem rekvizītiem norāda čeka numuru. Attaisnojuma dokumentu izraksta divos eksemplāros, no kuriem pirmo saņem preces pircējs (pakalpojuma saņēmējs), bet otrais eksemplārs paliek pie preču piegādātāja (pakalpojuma sniedzēja). Attaisnojuma dokumentu preču piegādātājs (pakalpojuma sniedzējs) izraksta pēc pircēja (pakalpojuma saņēmēja) pieprasījuma.

137. Piemērojot likuma 8.panta astoto daļu, spiedogā, ar kuru preču piegādātājs (pakalpojuma sniedzējs) apliecina ierakstu kases čekā, jāatveido preču piegādātāja (pakalpojuma sniedzēja) nosaukums un juridiskā adrese.

138. Piemērojot likuma 9.panta otro daļu, apliekamajai personai var mainīt taksācijas periodu taksācijas gadam, ja tā līdz taksācijas gada 31.janvārim iesniegusi Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē iesniegumu par taksācijas perioda maiņu un norādījusi pirmstaksācijas gadā veikto apliekamo dar?jumu apm?ru.

139. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, apliekamajai personai, veicot priekšnodokļa atskaitījumus, ir pienākums pārliecināties, vai nodokļa rēķinu izsniegusi apliekamā persona. Šādu informāciju var saņemt Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajās iestādēs vai publiski pieejamajā apliekamo personu reģistrā.

140. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā priekšnodoklis atskaitāms arī nodoklis par nodokļa rēķinā norādītajām precēm un pakalpojumiem, par kuriem samaksa veikta avansā.

141. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā priekšnodoklis atskaitāms arī nodoklis, kas norādīts nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savas administratīvās darbības nodrošināšanai (piemēram, par darba vietas aprīkojumu, dzeramā ūdens iegādi), kā arī reklāmas pasākumu veikšanai.

142. Nodokļa rēķinā norādītais nodoklis par precēm un pakalpojumiem apliekamās personas darbinieku atpūtai, ēdināšanai, veselības uzlabošanai un izklaides pasākumiem nav atskaitāms kā priekšnodoklis.

143. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, par šo noteikumu 20.3.apakšpunktā minētajiem ieguldījumiem kapitālā, kas izdarīti pamatlīdzekļu (to skaitā nekustamā īpašuma) veidā, veicama atskaitītā priekšnodokļa korekcija saskaņā ar šo noteikumu 146. un 172.punktu.

144. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā priekšnodoklis nav atskaitāms nodoklis par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu darījumu nodrošināšanai, kas saistīti ar valsts izpildvaras funkciju veikšanu, vai tādu darbību nodrošināšanai, kas ir ārpus likuma darbības jomas.

145. Apliekamā persona, kas saņēmusi valsts vai pašvaldību dotācijas (subsīdijas), var atskaitīt priekšnodokli tikai par tām precēm un pakalpojumiem, kas izmantoti apliekamu darījumu veikšanai.

146. Ja apliekamā persona iegulda pamatlīdzekli (izņemot nekustamo īpašumu) citas personas pamatkapitālā kā mantisko ieguldījumu, valsts budžetā atmaksājama atskaitītā priekšnodokļa daļa, kuru aprēķina no pamatlīdzekļa atlikušās (neamortizētās) vērtības, kas uzskaitīta apliekamās personas finanšu grāmatvedībā, šādos gadījumos:

146.1. ja pamatlīdzekli paredzēts izmantot neapliekamiem darījumiem;

146.2. ja mantiskais ieguldījums izdarīts agrāk par gadu pēc pamatlīdzekļa iegādes;

146.3. ja pamatlīdzekli iegulda neapliekamas personas pamatkapitālā.

147. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā priekšnodoklis nav atskaitāma nodokļa rēķinā norādītā nodokļa summas daļa par tām saņemtajām precēm un tiem saņemtajiem pakalpojumiem, kuri izmantoti apliekamās personas darbinieku personīgajām vajadzībām (tai skaitā transporta pakalpojumi, degvielas iegāde un telekomunikāciju pakalpojumi).

148. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktu, ja nodoklis budžetā samaksāts vienā taksācijas periodā, bet preces ievestas citā taksācijas periodā, samaksāto nodokli atskaita kā priekšnodokli tajā taksācijas periodā, kurā nodoklis samaksāts un preces izlaistas brīvam apgrozījumam.

149. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktu, ja nodoklis par importētajām precēm maksāts avansā, šo avansā samaksāto nodokļa summu var atskaitīt kā priekšnodokli tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad avansa maksājums veikts.

150. Ja nodokli uz Eiropas Savienības robežas, kas ir arī Latvijas Republikas robeža, preču saņēmēja vārdā veic trešā persona (piemēram, muitas brokeris), tad preču saņēmējs, ja tas ir apliekamā persona, samaksāto nodokli var atskaitīt kā priekšnodokli, ja tā grāmatvedības uzskaitē ir dokumenti, kuri apliecina nodokļa samaksu par preču importu un kuros kā preču pasūtītājs vai importētājs ir norādīts preču saņēmējs. Par šādiem dokumentiem uzskatāma muitas deklarācija un nodokļa samaksu apliecinošs dokuments ar muitas deklarācijas identifikācijas datiem.

151. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktu, kā priekšnodoklis atskaitāma arī samaksātā nodokļa summa par precēm, kuras apliekamā persona ieved iekšzemē savu apliekamo darījumu nodrošināšanai saskaņā ar muitas procedūru “ievešana uz laiku” un kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās ir piemērots daļējs atbrīvojums no muitas nodokļa.

152. Piemērojot likuma 10.panta trešo daļu, ja preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam un muitas iestāde ir pieņēmusi lēmumu segt nodokļa maksājumus, izmantojot drošības naudu vai muitas galvojumu, par dokumentu, kas apliecina nodokļa samaksu budžetā, uzskata muitas iestādes lēmumu par Valsts ieņēmumu dienesta drošības naudas kontā ieskaitītā nodokļa pārskaitīšanu valsts budžetā vai maksājuma uzdevumu, kas apliecina, ka saskaņā ar muitas iestādes lēmumu nodoklis ir iemaksāts valsts budžetā.

153. Preču importa gadījumā nodokļa samaksu apliecina abi likuma 10.panta trešajā daļā minētie dokumenti.

154. Likuma 10.panta ceturtās daļas normas nav attiecināmas uz elektropārvades kabeļu līnijām, siltumtīkliem, siltummaģistrālēm, siltumkamerām, dzelzceļa sliežu ceļiem un dabasgāzes cauruļvadiem.

155. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 1.punktu, apliekamā persona atskaita priekšnodokli par iegādāto nelietoto nekustamo īpašumu tajā taksācijas periodā, kad īpašums iegādāts. Atskaitāmā priekšnodokļa apmēru nosaka, ņemot vērā paredzamo nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem.

156. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 2.punktu, apliekamā persona reģistrē iegādāto vai ekspluatācijā pieņemto nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajā iestādē, kurā tā reģistrējusies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona, neatkarīgi no nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

157. Apliekamā persona reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā likuma 10.panta ceturtās daļas 2.punktā minēto nekustamo īpašumu arī tad, ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot tikai neapliekamiem darījumiem un priekšnodokļa atskaitījumi par šo nekustamo īpašumu nav veikti.

158. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 2.punktu, apliekamā persona iegādāto lietoto nekustamo īpašumu, kas atbrīvots no pievienotās vērtības nodokļa, Valsts ieņēmumu dienestā nereģistrē.

159. Ja apliekamā persona veic līzinga darījumus ar nekustamo īpašumu, likuma 10.panta ceturtā daļa piemērojama šādi:

159.1. līzinga darījuma veikšanai iegādāto nelietoto nekustamo īpašumu vai uzcelto, rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu līzinga devējs reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā;

159.2. iegādātā nelietotā nekustamā īpašuma nodošana citai personai (līzinga ņēmējam) saskaņā ar nomas pirkuma (līzinga) līgumu uzskatāma par nekustamā īpašuma otro pārdošanu un nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Līzinga devējam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli par līzinga darījumam iegādāto nekustamo īpašumu. Ja nekustamais īpašums ir pārgājis līzinga ņēmēja īpašumā, beidzoties līzinga līgumam, līzinga devējs saskaņā ar šo noteikumu 161.punktu informē Valsts ieņēmumu dienestu par nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra. Ja līzinga līgums tiek pārtraukts, pirms ir pagājuši 10 gadi no nekustamā īpašuma iegādes, un nekustamais īpašums paliek līzinga devēja īpašumā, līzinga devējs informē Valsts ieņēmumu dienestu par izmaiņām nekustamā īpašuma izmantošanā un atlikušajos taksācijas gados veic priekšnodokļa korekciju saskaņā ar likuma 10.panta ceturtās daļas 4.punktu;

159.3. uzceltā, rekonstruētā, renovētā vai restaurētā nekustamā īpašuma nodošana līzinga ņēmējam saskaņā ar līzinga līgumu gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā uzskatāma par nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu un apliekama ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā. Ja nekustamais īpašums ir pārgājis līzinga ņēmēja īpašumā, beidzoties līzinga līgumam, līzinga devējs neveic priekšnodokļa korekciju un saskaņā ar šo noteikumu 161.punktu informē Valsts ieņēmumu dienestu par nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra. Ja līzinga līgums tiek pārtraukts, pirms ir pagājuši 10 gadi no nekustamā īpašuma pieņemšanas ekspluatācijā, un nekustamais īpašums paliek līzinga devēja īpašumā, līzinga devējs informē Valsts ieņēmumu dienestu par izmaiņām nekustamā īpašuma izmantošanā un atlikušajos taksācijas gados veic priekšnodokļa korekciju saskaņā ar likuma 10.panta ceturtās daļas 4.punktu.

160. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 3.punktu, par reģistrācijas pirmo gadu uzskatāms gads, kad nekustamais īpašums iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā.

161. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 3.punktu, apliekamā persona vienlaikus ar nodokļa deklarāciju par attiecīgo taksācijas periodu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par reģistrētā nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra, ja nekustamais īpašums ir:

161.1. pārdots (norādot nekustamā īpašuma pircēju);

161.2. pārgājis līzinga ņēmēja īpašumā, beidzoties līzinga līgumam (norādot līzinga ņēmēju);

161.3. ieguldīts pamatkapitālā;

161.4. pilnībā gājis bojā vai iznīcināts stihiskas nelaimes dēļ vai citādā veidā pret personas gribu.

162. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 4.punktu, ja apliekamā persona ir reģistrējusi Valsts ieņēmumu dienestā vairākus nekustamos īpašumus, priekšnodokļa korekcija veicama par katru nekustamo īpašumu atsevišķi.

163. Piemērojot likuma 10.panta ceturto daļu:

163.1. kopējā nodokļa summa ir nodokļa summa, kas norādīta no citas apliekamās personas saņemtajos nodokļa rēķinos par nekustamā īpašuma iegādi vai nodokļa rēķinos par celtniecības, rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas pakalpojumiem;

163.2. atskaitītais priekšnodoklis ir priekšnodoklis, kuru apliekamā persona ir reāli atskaitījusi, ievērojot minētā nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem reģistrācijas brīdī Valsts ieņēmumu dienestā;

163.3. atskaitāmais priekšnodoklis ir priekšnodoklis, kuru apliekamā persona aprēķina par katru taksācijas gadu, reizinot vienu desmito daļu no kopējās nodokļa summas ar nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem attiecīgajā taksācijas gadā.

164. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 5.punktu, proporcijas izmaiņas fiksē, ja tās pārsniedz vienu procentu.

165. Ja nelietotu nekustamo īpašumu gada laikā pēc tā pieņemšanas ekspluatācijā pārdod pirmo reizi, pārdevējs neveic priekšnodokļa korekciju. Nodokļa rēķinā norādīto nodokļa summu, kas aprēķināta no pārdodamā nekustamā īpašuma ar nodokli apliekamās vērtības, pārdevējs iemaksā valsts budžetā, un pircējam ir tiesības to atskaitīt kā priekšnodokli likumā noteiktajā apjomā. Ja nekustamais īpašums pārdots apliekamai personai, pircējs reģistrē iegādāto nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajā iestādē, kurā tas ir reģistrējies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona, un turpmāk veic priekšnodokļa korekciju par šo nekustamo īpašumu.

166. Ja apliekamā persona rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu ir reģistrējusi Valsts ieņēmumu dienestā saskaņā ar šo noteikumu 155.punktu un tā paša gada laikā turpina šī nekustamā īpašuma rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, tā precizē atskaitītā priekšnodokļa summu, iesniedzot gada deklarāciju, un veic priekšnodokļa korekciju no kopējās nodokļa summas.

167. Ja apliekamā persona rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu ir reģistrējusi Valsts ieņēmumu dienestā saskaņā ar šo noteikumu 156.punktu un nākamajos 10 taksācijas gados veic jaunu šī nekustamā īpašuma rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, tā rakstiski informē Valsts ieņēmumu dienestu par priekšnodokļa summu, kas atskaitīta par rekonstruētā, renovētā vai restaurētā nekustamā īpašuma daļu, iesniedzot nodokļa deklarāciju par to taksācijas periodu, kad šī nekustamā īpašuma daļa ir pieņemta ekspluatācijā. Atskaitītā priekšnodokļa korekcija veicama neatkarīgi no iepriekš veiktajām reģistrētā nekustamā īpašuma priekšnodokļa korekcijām.

168. Ja apliekamā persona 10 gadu laikā pēc nelietota nekustamā īpašuma iegādes to pēc savas iniciatīvas nolemj nojaukt, apliekamajai personai par nojaukto nekustamo īpašumu budžetā jāatmaksā atskaitītā priekšnodokļa summa, kuru aprēķina saskaņā ar likuma 10.panta ceturtās daļas 6.punktu.

169. Noteikumu 168.punktā minētā kārtība attiecināma arī uz rekonstruētu lietotu nekustamo īpašumu, kurš nojaukts 10 gadu laikā pēc tā nodošanas ekspluatācijā.

170. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 6.punktu, apliekamā persona, kura 10 gadu laikā pēc nekustamā īpašuma iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā pārdod nekustamā īpašuma daļu:

170.1. izbeidz priekšnodokļa korekcijas veikšanu par pārdoto nekustamā īpašuma daļu ar to taksācijas gadu, kurā noformēts pirkuma līgums;

170.2. atmaksā valsts budžetā atskaitīto priekšnodokli par pārdoto nekustamā īpašuma daļu, kas aprēķināts saskaņā ar likuma 10.panta ceturtās daļas 6.punktu;

170.3. turpina veikt priekšnodokļa korekciju par atlikušo nekustamā īpašuma daļu atbilstoši nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijai apliekamiem un neapliekamiem darījumiem.

171. Ja stihiskas nelaimes dēļ vai citādā piespiedu kārtā ir gājusi bojā vai iznīcināta daļa no likuma 10.panta ceturtās daļas 7.punktā minētā nekustamā īpašuma, apliekamā persona izbeidz priekšnodokļa korekcijas veikšanu par nekustamā īpašuma daļu ar to taksācijas gadu, kurā noformēti zaudējumu apliecinoši dokumenti, un turpina veikt priekšnodokļa korekciju par atlikušo nekustamā īpašuma daļu.

172. Apliekamā persona, kura iegulda nekustamo īpašumu vai tā daļu citas personas pamatkapitālā kā mantisko ieguldījumu:

172.1. izbeidz priekšnodokļa korekcijas veikšanu par ieguldīto nekustamo īpašumu (vai tā daļu) ar to taksācijas gadu, kurā noformēts ieguldījuma līgums;

172.2. atmaksā valsts budžetā atskaitītā priekšnodokļa daļu, kas aprēķināta saskaņā ar likuma 10.panta ceturtās daļas 6.punktu.

173. Šo noteikumu 172.2.apakšpunktā minēto normu var nepiemērot, ja apliekamā persona iegulda nekustamo īpašumu kā mantisko ieguldījumu jaunizveidotā (jaundibinātā) uzņēmumā un šis jaunizveidotais uzņēmums 30 dienu laikā pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona. Šajā gadījumā jaunizveidotajam uzņēmumam jāpārreģistrē šis nekustamais īpašums un jāturpina priekšnodokļa koriģēšana.

174. Ja uzņēmuma reorganizācijas rezultātā uzņēmums tiek sadalīts vai atdalīta tā daļa un jaunizveidotajam (atdalītajam) uzņēmumam tiek nodots nekustamais īpašums, tad reorganizētajam uzņēmumam jāatmaksā valsts budžetā atskaitītā priekšnodokļa summa, kas aprēķināta saskaņā ar likuma 10.panta ceturtās daļas 6.punktu. Šo normu var nepiemērot, ja reorganizētais uzņēmums savas darbības laikā bija reģistrēts kā apliekamā persona un jaunizveidotais (atdalītais) uzņēmums saskaņā ar likuma 14.panta septīto daļu 30 dienu laikā pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona. Šajā gadījumā jaunizveidotajam uzņēmumam jāpārreģistrē šis nekustamais īpašums un jāturpina priekšnodokļa koriģēšana.

175. Veicot šo noteikumu 174.punktā minēto pārreģistrāciju, jāfiksē atskaitītā priekšnodokļa summa par katru nepabeigto celtniecības objektu atsevišķi un jaunizveidotajam (atdalītajam) uzņēmumam jāturpina uzskaitīt šīs summas, lai brīdī, kad šis objekts tiks nodots ekspluatācijā un tiks reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, varētu deklarēt atskaitīto kopējo priekšnodokļa summu, kā arī turpmāk veikt priekšnodokļa korekciju (no šī nekustamā īpašuma celtniecības pirmās dienas) atbilstoši likumā noteiktajam.

176. Ja reorganizācijas rezultātā jaunizveidotajam uzņēmumam tiek nodoti vairāki nekustamie īpašumi, reorganizējamajam uzņēmumam jāsastāda saraksts par šādiem nekustamajiem īpašumiem, iekļaujot sarakstā šo noteikumu 178., 179. un 180.punktā minētos rādītājus.

177. Šo noteikumu 176.punktā minētais saraksts jāsaskaņo ar to Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi, kurā šie nekustamie īpašumi ir reģistrēti. Savukārt jaunizveidotais uzņēmums, pārreģistrējot šo nekustamo īpašumu, ņem vērā šajā sarakstā apstiprinātos rādītājus un šos nekustamos īpašumus reģistrē tajās Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajās iestādēs, kurās būs reģistrējies jaunizveidotais uzņēmums.

178. Reorganizējamais uzņēmums, kurš reorganizācijas rezultātā nodod jaunizveidotajam uzņēmumam nekustamo īpašumu, kurš reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, šo noteikumu 176.punktā minētā saraksta sastādīšanas vajadzībām norāda šādu informāciju:

178.1. kopējo nodokļa summu (Nkop.), kas norādīta nodokļa rēķinos par nekustamā īpašuma iegādi, celtniecību, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju;

178.2. no budžeta atskaitīto priekšnodokļa summu (Natsk.), ievērojot nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, kas bija norādīta, reģistrējot nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienestā;

178.3. priekšnodokļa summu (Niem.), kas iemaksāta atpakaļ budžetā, veicot priekšnodokļa korekciju laikposmā no 1998.gada līdz 2002.gadam;

178.4. no budžeta faktiski atskaitīto priekšnodokļa summu (Nfakt.), kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Nfakt. = Natsk.— Niem., kur

Natsk.— no budžeta atskaitītā priekšnodokļa summa;

Niem.— kopējā priekšnodokļa summa, kas iemaksāta atpakaļ budžetā.

179. Gadu skaitu (n) pēc nekustamā īpašuma pārreģistrācijas, par kuriem apliekamā persona, sākot ar 2002.gadu, veic priekšnodokļa korekciju, aprēķina šādi: nekustamā īpašuma iegādes (vai pieņemšanas ekspluatācijā) gada skaitlis + 10 (gadi)— 2002 (gada skaitlis).

180. Priekšnodokļa korekciju par katru taksācijas gadu pēc nekustamā īpašuma pārreģistrācijas veic šādi:

180.1. aprēķina faktiski atskaitītā priekšnodokļa daļu (Pfakt.), izmantojot šādu formulu:

Pfakt. = Nfakt./n, kur

Nfakt.— no budžeta faktiski atskaitītā priekšnodokļa summa;

n— gadu skaits, par kuriem tiek veikta priekšnodokļa korekcija;

180.2. aprēķina atskaitāmo priekšnodokli (Patsk.), izmantojot šādu formulu:

Patsk. = Nkop./n x p, kur

Nkop.— kopējā nodokļa summa;

n— gadu skaits, par kuriem tiek veikta priekšnodokļa korekcija;

p— nekustamā īpašuma izmantošanas proporcija apliekamiem un neapliekamiem darījumiem attiecīgajā taksācijas gadā;

180.3. aprēķina starpību S, kuru apliekamā persona iemaksā budžetā vai saņem atpakaļ no budžeta, aprēķinam izmantojot šādu formulu:

S = Pfakt.— Patsk., kur

Pfakt.— faktiski atskaitītā priekšnodokļa daļa;

Patsk.— atskaitāmais priekšnodoklis.

181. Ja jaunizveidotais uzņēmums 30 dienu laikā nereģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona vai nav pārreģistrējusi nekustamos īpašumus atbilstoši šo noteikumu 174., 175., 176., 177., 178., 179. un 180.punktam, reorganizējamajam uzņēmumam jāatmaksā valsts budžetā atskaitītais priekšnodoklis par tiem nekustamajiem īpašumiem, kas reorganizācijas gadījumā nodoti jaunizveidotajam uzņēmumam.

182. Piemērojot likuma 10.panta 4.1 daļas 4.punktu, apliekamai personai, kas iegādājas vai izgatavo pamatlīdzekli tikai apliekamu darījumu veikšanai, nav jāveic atsevišķa grāmatvedības uzskaite un priekšnodokļa korekcija par katru pamatlīdzekli.

183. Ja apliekamā persona nav veikusi atsevišķu priekšnodokļa grāmatvedības uzskaiti par katru iegādāto vai izgatavoto pamatlīdzekli, pamatojoties uz šo noteikumu 182.punktu, un piecu gadu laikā kopš pamatlīdzekļa iegādes vai izgatavošanas sāk to izmantot arī neapliekamiem darījumiem, apliekamai personai jāveic atsevišķa priekšnodokļa grāmatvedības uzskaite un priekšnodokļa korekcija par atlikušajiem gadiem katram pamatlīdzeklim.

184. Piemērojot likuma 10.panta desmito daļu, veikto apliekamo darījumu vērtība ir apliekamās personas piegādāto preču, sniegto pakalpojumu un pašpatēriņa vērtību summa. Veikto apliekamo darījumu vērtībā netiek ieskaitīta importēto preču vērtība un to pakalpojumu vērtība, par kuriem apliekamā persona samaksājusi nodokli kā pakalpojumu saņēmēja.

185. Ja apliekamā persona valsts un pašvaldību dotācijas (subsīdijas) ir saņēmusi, lai daļēji vai pilnīgi segtu ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu saistītus izdevumus, taču tās nav tieši saistītas ar preču vai pakalpojumu cenu un nav nodrošināta atsevišķa saņemto preču un pakalpojumu uzskaite ar nodokli apliekamo un neapliekamo darījumu veikšanai, atskaitāmā priekšnodokļa daļu aprēķina, piemērojot likuma 10.pantā desmitajā daļā noteikto proporciju, kopējā darījumu vērtībā iekļaujot saņemto dotāciju (subsīdiju) summu.

186. Noteikumu 185.punktā minētā kārtība nav attiecināma uz mērķdotācijām sabiedriskā transporta dotēšanai un mērķsubsīdijām iekšzemes pārvadātājiem invalīdu un politiski represēto personu pārvadāšanai.

187. Piemērojot likuma 10.panta devīto daļu, apliekamā persona— budžeta institūcija, kas veic valsts vai pašvaldību izpildvaras funkcijas, kā priekšnodokli var atskaitīt nodokli par precēm un pakalpojumiem, kas tiek izmantoti apliekamo darījumu veikšanai, ja ir nodrošināta atsevišķa šo preču un pakalpojumu uzskaite.

188. Ja apliekamā persona (budžeta institūcija) nav nodrošinājusi atsevišķu preču un pakalpojumu uzskaiti ar nodokli apliekamo darījumu veikšanai, atskaitāmais priekšnodoklis aprēķināms, piemērojot likuma 10.panta desmitajā daļā noteikto proporciju. Šajā gadījumā saņemtās dotāciju (subsīdiju) summas iekļauj kopējā darījumu vērtībā.

189. Piemērojot likuma 10.panta 11.1 daļu, ja apliekamā persona taksācijas periodā izmanto tiesības atskaitīt priekšnodokli, nepiemērojot likuma 10.panta desmitajā daļā noteikto proporciju, apliekamā persona pirms gada deklarācijas iesniegšanas pārrēķina darījumu proporciju kopumā par gadu un koriģē atskaitāmā priekšnodokļa apmēru un budžetā maksājamo nodokli.

190. Piemērojot likuma 11.panta pirmo daļu, ja nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš ir sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, par iesniegšanas termiņa pēdējo dienu uzskatāma pirmā darbdiena pēc svētdienas vai svētku dienas.

191. Piemērojot likuma 11.panta pirmo daļu, apliekamā persona, kura taksācijas periodā ir piegādājusi jaunus transportlīdzekļus citas dalībvalsts neapliekamai personai, iesniedzot pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, tai pievieno nodokļa rēķinu kopijas, kas apliecina veiktās piegādes.

192. Piemērojot likuma 11.panta sesto daļu, apliekamā persona, kura gada laikā ir veikusi gan ar nodokli apliekamus, gan neapliekamus darījumus, pirms gada deklarācijas iesniegšanas pārrēķina darījumu proporciju (atbilstoši likuma 10.panta devītajai, desmitajai un vienpadsmitajai daļai) kopumā par gadu, kā arī, ja nepieciešams, koriģē atskaitāmā priekšnodokļa apmēru un iemaksā nodokli budžetā līdz pēctaksācijas gada 1.maijam.

193. Piemērojot likuma 11.panta astoto daļu, ceturkšņa pārskatā par preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā neuzrāda:

193.1. citas dalībvalsts apliekamai personai piegādātās montētās vai uzstādītās preces;

193.2. citas dalībvalsts neapliekamai personai piegādātos jaunos transportlīdzekļus.

194. Pārrēķinot darījumu proporciju kopumā par gadu, kopējo darījumu un apliekamo darījumu vērtību nosaka, ņemot vērā taksācijas gadā veiktās korekcijas (piemēram, sakarā ar piešķirtajām atlaidēm, pirkuma anulēšanu, preču saņemšanu atpakaļ, avansa atmaksas gadījumos).

195. Ja apliekamā persona veic arī darījumus ar kokmateriāliem, tad, pārrēķinot darījumu proporciju kopumā par gadu, darījumu ar kokmateriāliem vērtību iekļauj apliekamo darījumu un kopējo darījumu vērtībā.

196. Ja, ievedot preces iekšzemē, tām tiek piemērota muitas procedūra “ievešana uz laiku” ar daļēju atbrīvojumu no muitas nodokļa maksāšanas, nodokli budžetā maksā triju procentu apmērā no aprēķinātās nodokļa summas.

197. Piemērojot likuma 12.panta pirmo daļu, elektroenerģijas piegādātājs nodokli par piegādāto elektroenerģiju patērētājam, kas par saņemto elektroenerģiju norēķinu dokumentu izraksta pats, maksā tajā taksācijas periodā, kad saņemta atlīdzība no patērētāja.

198. Likuma 12.panta 1.1 daļā minētās prasības nav attiecināmas uz 4.panta septītās daļas 12.punktā minētajiem saņemtajiem pakalpojumiem.

199. Piemērojot likuma 12.panta 1.2 daļu, neapliekamā juridiskā vai fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, par saņemtajiem pakalpojumiem samaksāto nodokļa summu norāda paziņojumā (pielikums), kuru iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā tajā taksācijas periodā, kad nodoklis samaksāts budžetā.

200. Piemērojot likuma 12.panta vienpadsmito daļu, taksācijas gada laikā iepriekšējos taksācijas mēnešos pārmaksāto nodokli atmaksā vai novirza citu šā panta 10.1 daļā norādīto maksājumu veikšanai tādā apmērā, kas nepārsniedz 18 % no šajos taksācijas mēnešos veikto apliekamo darījumu kopējās vērtības (ņemot vērā šajos taksācijas periodos jau atmaksātās nodokļa summas). Atlikušo pārmaksātā nodokļa summu atmaksā no valsts budžeta pilnā apmērā atbilstoši nodokļa gada deklarācijai.

201. Piemērojot likuma 12.panta divpadsmitās daļas 1.punktu, nodokļu un citu obligāto maksājumu parādi sedzami, ievērojot likuma 12.panta 10.1 daļā noteikto maksājumu veikšanas kārtību.

202. Likuma 12.panta divpadsmitās daļas 4.punkts piemērojams arī pārmaksātā nodokļa novirzīšanai nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu veikšanai vai parādu segšanai.

203. Šo noteikumu 200.punktā un likuma 12.panta divpadsmitās daļas 4.punktā minētie nosacījumi nav attiecināmi uz nodokļa summām, kuras apliekamā persona kā priekšnodokli ir atskaitījusi par:

203.1. iegādāto, uzcelto, rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu;

203.2. iegādātajiem pamatlīdzekļiem;

203.3. iegādātajām precēm, kas paredzētas nomas pirkuma (līzinga) darījumu nodrošināšanai;

203.4. iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem darījumos ar kokmateriāliem;

203.5. ievestajām precēm, kas pēc pārstrādes vai apstrādes pakalpojuma sniegšanas Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētai personai tiek izvestas no Eiropas Savienības teritorijas kā kompensācijas produkti.

204. Piemērojot likuma 13.panta trešo daļu, aģentūras pašas sniegtā pakalpojuma vērtība apliekama ar nodokļa 18 % likmi. Ja aģentūra ceļotājam sniedz arī citus pakalpojumus (to skaitā, transporta, viesnīcas, ēdināšanas pakalpojumus), nodoklis piemērojams likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

205. Piemērojot likuma 13.1 panta pirmo daļu, kompensācija izmaksājama tikai par zemnieku saimniecību pašu ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju, piemēram, par pienu (nevis par biezpienu vai krējumu), lopiem (dzīviem vai kautķermeņiem), graudiem (nevis miltiem).

206. Likuma 13.1 panta pirmā daļa nav piemērojama zemnieku saimniecību nodotajai savāktajai savvaļā augošajai produkcijai (piemēram, ogām, augiem, sēnēm).

207. Piemērojot likuma 13.2 panta trešo daļu, kokmateriālu transporta pakalpojumiem, kurus sniedz valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”, noformējama dzelzceļa pārvadājuma pavadzīme, un nodoklis piemērojams likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

208. Piemērojot likuma 14.panta pirmo daļu, ja uzņēmuma īpašumu pārdod vairākām personām, ar nodokli neapliek to īpašuma daļu, kura tiek ieguldīta tajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), kas ir privatizētā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) tiesību un saistību pārņēmējs. Atsevišķi pārdotās preces, pamatlīdzekļi vai materiāli apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

209. Likuma 14.panta sesto daļu piemēro arī tad, ja apliekamās personas īpašumu pārdod administrators vai likvidators.

210. Likuma 14.panta septīto un astoto daļu piemēro arī tad, ja apliekamās fiziskās personas apvienojas ar līgumu vai norunu saistītās grupās vai ja šādas grupas tiek sadalītas.

211. Par likuma 18.panta pirmās daļas otrajā un trešajā punktā minētajām preču iegādēm un piegādēm Eiropas Savienības teritorijā ir uzskatāma preču pārsūtīšana no apliekamās personas uzņēmuma vienas filiāles (struktūrvienības) otrai filiālei (struktūrvienībai).

212. Par likuma 18.panta otrajā punktā minētajām preču iegādēm neuzskata citas dalībvalsts apliekamās personas preču nosūtīšanu uz Latvijas Republiku uz laiku, kas nevar būt ilgāks par 24 mēnešiem.

213. Par likuma 18.panta trešajā punktā minētajām preču piegādēm neuzskata apliekamās personas preču nosūtīšanu uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti uz laiku, kas nevar būt ilgāks par 24 mēnešiem. Apliekamajai personai jānodrošina detalizēta šādu preču grāmatvedības uzskaite, lai nodokļu administrācija varētu izsekot minēto preču kustībai.

214. Piemērojot likuma 19.panta pirmo daļu, ja apliekamā persona nosūta vai transportē preces uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti citas dalībvalsts apliekamai personai, preču piegādes vieta Eiropas Savienības teritorijā ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kur beidzas preču transportēšana vai nosūtīšana.

215. Piemērojot likuma 19.panta otro daļu, ja apliekamā persona nosūta vai transportē preces citas dalībvalsts neapliekamai personai, preču piegādes vieta ir iekšzeme.

216. Piemērojot likuma 19.panta trešo daļu, preču piegādes vieta ir cita Eiropas Savienības dalībvalsts, ja apliekamā persona piegādā preces un tās montē vai uzstāda citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

217. Piemērojot likuma 19.panta ceturto daļu, jaunā transportlīdzekļa iegādes vieta ir iekšzeme, ja apliekamā vai neapliekamā persona iegādājas jaunu transportlīdzekliun:

217.1. sauszemes motorizēto transportlīdzekli reģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā;

217.2. kuģi vai citu kuģošanas līdzekli reģistrē Latvijas Kuģu reģistrā vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā;

217.3. gaisakuģi reģistrē Satiksmes ministrijas Civilās aviācijas administrācijā.

218. Piemērojot likuma 20.pantu, ja preces tiek nosūtītas no citas Eiropas Savienības dalībvalsts uz Latvijas Republiku, šādu preču iegādes vieta ir iekšzeme.

219. Piemērojot likuma 21.pantu, ja preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam Latvijas Republikā, preču importēšanas vieta ir iekšzeme.

220. Piemērojot likuma 22.panta pirmo daļu, ja preču transportēšana tiek uzsākta Latvijas Republikas teritorijā, preču transporta pakalpojuma sniegšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā ir iekšzeme.

221. Piemērojot likuma 22.panta otro daļu, ja preču transportēšana tiek uzsākta Latvijas Republikas teritorijā un preču transportēšanas pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā tiek sniegts citas dalībvalsts apliekamai personai, minētā pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona.

222. Ja likuma 23.pantā minētie pakalpojumi iekšzemē tiek sniegti citas dalībvalsts apliekamai personai, šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona.

223. Ja likuma 23.pantā minētie pakalpojumi iekšzemē tiek sniegti citas dalībvalsts neapliekamai personai, šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir iekšzeme.

224. Ja starpniecības aģents likuma 24.panta otrajā un trešajā daļā minētos pakalpojumus iekšzemē sniedz citas dalībvalsts apliekamai personai, starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona.

225. Ja starpniecības aģents likuma 24.panta otrajā un trešajā daļā minētos pakalpojumus iekšzemē sniedz citas dalībvalsts neapliekamai personai, starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme.

226. Piemērojot likuma 25.pantu, ja ar kustamo (ķermenisko) lietu saistītie pakalpojumi iekšzemē tiek sniegti citas dalībvalsts neapliekamai personai, šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir iekšzeme.

227. Piemērojot likuma 25.pantu, ja ar kustamo (ķermenisko) lietu saistītie pakalpojumi iekšzemē tiek sniegti citas dalībvalsts apliekamai personai un pēc pakalpojumu sniegšanas kustamā (ķermeniskā) lieta netiek izvesta no iekšzemes, šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir iekšzeme.

228. Pie likuma 25.pantā minētajiem pakalpojumiem ir pieskaitāmi pārstrādes pakalpojumi.

229. Likuma 26.panta pirmajā daļā minētā summa veidojas no visām saņemto preču iegādes summām, izņemot jaunu transportlīdzekļu iegādes un akcīzes preču iegādes summas.

230. Likuma 26.panta pirmajā daļā minētā reģistrācija attiecināma arī uz budžeta institūciju veiktajām preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā.

231. Likuma 26.panta trešajā daļā minētā summa veidojas no visām to piegāžu summām, kuras minētā persona piegādājusi kalendāra gada laikā.

232. Lai likuma 26.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā minētās personas tiktu reģistrētas apliekamo personu reģistrā, tās iesniedz reģistrācijas iesniegumu Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajā iestādē atbilstoši vienai no darījuma izpildes vietām iekšzemē. Iesniegumā norāda:

232.1. personas nosaukumu, reģistrācijas kodu un juridisko adresi (fiziskajai personai— vārdu, uzvārdu, personas identifikācijas kodu, dzimšanas datumu un dzīvesvietu), darbības vietu Latvijas Republikā;

232.2. informāciju par amatpersonām, kurām ir paraksta tiesības (attiecīgās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu);

232.3. ziņas par:

232.3.1. uzņēmējdarbības veidiem, struktūrvienībām, sadarbības partneriem Latvijas Republikā;

232.3.2. norēķinu kontiem kredītiestādēs;

232.3.3. reģistrētā pamatkapitāla apjomu;

232.3.4. īpašumā esošajiem un nomātajiem pamatlīdzekļiem (sastāvs, vērtība);

232.3.5. apgrozāmo līdzekļu apjomu un sastāvu, arī par izejvielu un saražotās produkcijas krājumiem;

232.4. likuma 26.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā noteikto reģistrācijas pamatojumu.

233. Iesniedzot šo noteikumu 232.punktā minēto reģistrācijas iesniegumu, persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai autovadītāja apliecību. Ja reģistrācijas iesniegumu iesniedz pilnvarotā persona, tā uzrāda arī attiecīgu pilnvarojumu.

234. Piemērojot likuma 26.panta otro, trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu, Valsts ieņēmumu dienesta reģionālā iestāde izskata reģistrācijas iesniegumu un 15 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas reģistrē personu apliekamo personu reģistrā vai pieņem lēmumu par reģistrācijas atteikumu, ja persona reģistrācijas pieteikumā nav norādījusi šo noteikumu 232.punktā minētās ziņas.

235. Ja pieņemts lēmums par reģistrācijas atteikumu, Valsts ieņēmumu dienesta reģionālā iestāde piecu darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas rakstiski paziņo to personai, norādot atteikuma iemeslus.

236. Personai, kura saņēmusi paziņojumu par reģistrācijas atteikumu, ir tiesības precizēt reģistrācijas iesniegumu un atkārtoti iesniegt to Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajā iestādē.

237. Piemērojot likuma 26.panta astoto daļu, citas dalībvalsts apliekamajai personai, kas trīsstūrveida darījumā piedalās kā starpnieks, nav jāreģistrējas apliekamo personu reģistrā, ja preču galasaņēmējs ir apliekamā persona.

238. Piemērojot likuma 26.panta astoto daļu, citas dalībvalsts apliekamā persona var nereģistrēties apliekamo personu reģistrā, ja apliekamā persona saņem no šīs personas ražošanas preču krājumus vai vairumtirdzniecības preču krājumus, un īpašumtiesības saskaņā ar starp šīm personām noslēgto līgumu uz minētajām precēm apliekamai personai (preču saņēmējam) pāriet tikai preču tālākpārdošanas vai izmantošanas brīdī. Preču saņēmējam jāmaksā nodoklis par šādu preču iegādi saskaņā ar likuma 30.panta pirmo daļu un jānodrošina detalizēta saņemto preču atsevišķa grāmatvedības uzskaite.

239. Piemērojot likuma 28.panta pirmās daļas 1.punktu, par citas dalībvalsts apliekamās personas reģistrācijas numura citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā derīgumu var pārliecināties Valsts ieņēmumu dienestā, tā mājas lapā internetā vai Eiropas Savienības mājas lapā internetā.

240. Piemērojot likuma 28.panta pirmās daļas otro punktu, ja preces transportēšanu nodrošina preču saņēmējs, par preču transportēšanas dokumentu var uzskatīt jebkuru dokumentu, kas apliecina preču nodošanas faktu pārvadātājam.

241. Piemērojot likuma 28.panta pirmās daļas otro punktu, ja preces transportēšanu nodrošina preču nosūtītājs, izmantojot savu transportu, par preču transportēšanas dokumentu var uzskatīt jebkuru dokumentu, kas apliecina preču transportēšanas uzsākšanu.

242. Piemērojot likuma 28.panta pirmās daļas 1.punktu, nodokļa 0 % likme piemērojama arī elektroenerģijas un dabasgāzes piegādei citas dalībvalsts apliekamajai personai. Šādā gadījumā nav nepieciešami preču transportēšanas dokumenti.

243. Piemērojot likuma 28.panta ceturto daļu, nodokļa 0 % likmi piemēro arī tai preču transportēšanas pakalpojuma daļai, kas veikta iekšzemē, ja minētais pakalpojums sastāda daļu no kopējā preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā.

244. Likuma 28.panta sestās daļas norma nav attiecināma uz likuma 4.panta septītās daļas 12.punktā minētajiem sniegtajiem pakalpojumiem.

245. Piemērojot likuma 29.panta otro daļu, preču iegādes vērtībā neietilpst vieglo automobiļu un motociklu reģistrācijas nodoklis.

246. Likuma 31.panta otrās daļas prasības nav attiecināmas uz likuma 4.panta septītās daļas 12.punktā minētajiem saņemtajiem pakalpojumiem.

247. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 14.augusta noteikumus Nr.374 “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 125.nr.).

248. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1977.gada 17.maija Sestās direktīvas 77/388/EK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem— Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze.

Ministru prezidents I.Emsis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Buļļu spermas veterinārais (veselības) sertifikāts

PIELNOT427.PNG (81686 bytes)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!