Plāno palielināt ES budžetu 2005. gadam

Eiropas Komisija trešdien, 28. aprīlī, publiskoja 2005. gada budžeta projekta pirmo versiju, kurā tā piedāvā par 10% palielināt Eiropas Savienības (ES) kopējā budžeta izdevumus. Šāds budžeta palielinājums nepieciešams, lai segtu papildu izmaksas sakarā ar paplašināšanos un ES kopējās lauksaimniecības politikas reformām.

Kurām jomām tērēs vairāk

Trešdien, publiskojot budžeta projektu, ES komisāre budžeta jautājumos Mihaēla Šreijere (Michaele Schreyer) paziņoja, ka pirmajā pilnajā gadā, kad Savienība darbosies divdesmit piecu valstu sastāvā, gada budžets jāpalielina līdz 109,5 miljardiem eiro (71,5 miljardi latu).
“Mēs palielināsim atbalstu jaunajām dalībvalstīm, nostiprināsim politiku drošības jomā un izpildīsim savas saistības ārējā sektorā,” preses konferencē teica M. Šreijere.
Neraugoties uz 10% palielinājumu salīdzinājumā ar 2004. gadu, plānotais budžets tik un tā ir ievērojami mazāks par maksimāli pieļaujamo budžeta griestu robežu, kas noteikta ES finanšu perspektīvas plānā 2000. – 2006. gadam. Galējā robeža 2005. gada budžetam ir noteikta 114,2 miljardi eiro.
Komisijas izstrādātajā budžeta projektā no papildus paredzētajiem 9,7 miljardiem eiro (6,33 miljardi latu) 3,9 miljardus eiro (2,55 miljardi latu) paredzēts tērēt, lai nodrošinātu desmit jauno valstu “pilnīgu inkorporāciju” ES. Lauksaimniecības reformai plānots tērēt papildus 1,3 miljardus eiro. Savukārt 2,7 miljardi eiro paredzēti ES tēriņam nabadzīgāko reģionu strukturālajai attīstībai.

Kam tiek tērēts visvairāk

Tradicionāli lielākā daļa ES budžeta tiek tērēta lauksaimniecības sektoram. 2005. gadā lauksaimniecībai plānoti 50,7 miljardi no ES kopējā budžeta. Jāpiezīmē, ka jaunajām dalībvalstīm no šīs summas paredzēti tikai 3,6 miljardi eiro.
Otrs lielākais sektors ES budžeta izdevumos ir strukturālie fondi. Strukturālajai politikai nākamgad paredzēts tērēt 42,4 miljardus eiro, kas ir par 3,3 % vairāk nekā šogad. 7,7 miljardiem eiro no šīs summas jānonāk jaunajās dalībvalstīs.
ES izdevumi ārpolitiskajām akcijām gandrīz nemainīsies un paliks 5,2 miljardu eiro līmenī, minēts Eiropas Komisijas paziņojumā. Izdevumi ārvalstīs arī turpmāk segs tēriņus Irākas stabilizācijas un atjaunošanas atbalstam. ES turpinās sniegt palīdzību arī Centrālāzijai un Latīņamerikai.
ES palīdzība Balkānu reģionam samazināsies līdz 554 miljoniem eiro, bet Āzija saņems 648 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa tiks Afganistānai.
Nākamgad iecerēts palielināt arī pirmsiestāšanās palīdzību Rumānijai, Bulgārijai un Turcijai. 2005. gadā Rumānijai un Bulgārijai ES caur dažādiem finanšu instrumentiem piešķirs 1,5 miljardus eiro, bet Turcija saņems 300 miljonus eiro.
Lēmums par palīdzību Kipras ziemeļdaļai tiks pieņemts vēlāk. Kā zināms, Kipras ziemeļdaļa nepievienosies ES, jo nesen notikušajā referendumā Kipras grieķi noraidīja salas apvienošanas plānu.
ES administratīvajiem izdevumiem Eiropas Komisija nākamgad paredzējusi tērēt 6,36 miljardus eiro, tas ir, par 3,9 % vairāk nekā šogad. Komisija nākamgad paredzējusi pieņemt 700 jaunus ierēdņus.

Galīgais lēmums gada nogalē

Jaunais Eiropas Komisijas piedāvātais ES budžets ir 1,03% no 25 veco un jauno ES dalībvalstu kopējā nacionālā ienākuma. Šobrīd maksimālā noteiktā izdevumu robeža ir 1,08%.
Saskaņā ar ES budžeta procedūru budžeta pieņemšanā ir iesaistīta arī ES Ministru Padome un Eiropas Parlaments. Padome pirmajā lasījumā budžetu izskatīs 2004. gada jūlijā, bet pirmais lasījums parlamentā paredzēts oktobrī. Otrie lasījumi plānoti attiecīgi novembrī un decembrī.

Artis Nīgals