Likums tapis, neskaidrības paliek

“Latvijas Vēstnesis” jau vairākkārt informējis par notikumu attīstību Saeimā, apspriežot Alkoholisko dzērienu aprites likumu un Latvijas alus darītāju iebildumiem pret parlamenta pieņemto likuma redakciju.

Alkoholisko dzērienu aprites likuma normas ne tikai būtiski ierobežo alus tirdzniecības laikus – šo dzērienu laikā no pulksten 22 līdz 8 tirgot drīkstēs tikai bāros, kafejnīcās un restorānos, bet arī izvirza grūti izprotamas prasības citām tirdzniecības vietām. Saskaņā ar likumu vietā, kur tirgo alu, jābūt tirdzniecības zālei, bet ēkai jābūt nodotai ekspluatācijā. Tieša šo normu iztulkošana faktiski nozīmē aizliegumu alu pārdot vairumā brīvdabas pasākumu – tajos dzērienu bieži pārdod teltīs vai kioskos, bet zāles esamība kioskā vai telts nodošana ekspluatācijā šķiet problemātiska. Tāpēc mūsu valsts aldari grasījās vērsties pie valsts galvas ar lūgumu likumu pagaidām neizsludināt.
Valsts prezidente likuma izsludināšanas nepieciešamību pamato ar vajadzību nodrošināt alkoholisko dzērienu aprites atbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 28. pantam. Šī norma paredz dzērienu kā preču brīvu un neierobežotu kustību visu ES dalībvalstu teritorijā. Tā kā Latvijas ES pievienojas 1. maijā, saprotams, ka likumam jāstājas spēkā ar šo datumu. Atklāts paliek jautājums, vai, atverot tirgu ārvalstu precei, netiks radītas problēmas pašmāju ražotājiem un tirgotājiem. Tāpēc Valsts prezidente tuvāko dienu laikā gatavojas nosūtīt vēstuli Saeimai un Ministru kabinetam ar lūgumu precizēt normas, kas regulē alkoholisko dzērienu tirdzniecības kārtību. Tiks arī turpināts dialogs ar dzērienu ražotājiem, tirgotājiem un pašvaldībām.
Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Ivars Grīslis neslēpj sarūgtinājumu: “Vienīgais, ko varam tagad darīt, – prasīt valsts institūcijām izskaidrot likuma normas. Uzņēmējiem acīmredzot nāksies risināt juridiskas diskusijas ar likuma izpildi kontrolējošiem ierēdņiem par šo normu piemērošanu. Bet faktiski pirmais maijs būs diena, kad vairākiem simtiem cilvēku būs jāzaudē darbs vai jāslēdz savs bizness, ja viņi grib ievērot likumu. Cilvēki šādu attieksmi nav pelnījuši – viņi maksājuši nodokļus un pamatoti gaida uzņēmējdarbībai labvēlīgu apstākļu radīšanu. Protams, mēs vērsīsimies pie valsts institūcijām, lai rastu saprātīgu risinājumu.”

Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv