Tiek publiskots pārskats par cilvēktiesībām Latvijā

Cilvēktiesību pārkāpumi cietumos, psihoneiroloģiskajās slimnīcās, pansionātos, policijā, nelegālo imigrantu izmitināšanas vietās, neatkarīgu sūdzību institūciju trūkums, kā arī nepilnības mazākumtautību tiesību jomā arī 2003. gadā pieskaitāmas pie aktuālākajām cilvēktiesību problēmām Latvijā. Tas minēts Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra (LCESC) ikgadējā pārskatā.

Kaut arī 2003. gads bijis pēdējais pirms Latvijas iestāšanās NATO un ES, policijas vardarbība joprojām izraisījusi bažas un nopietnu starptautisko organizāciju kritiku, norādīts LCESC pārskatā. Pie šīs cilvēktiesību pārkāpumu kategorijas tiek pieskaitīta spīdzināšana un aizturēto personu tiesību neievērošana attiecībā uz informācijas pieejamību, juridisko aizsardzību, medicīnisko palīdzību, iespējām sūdzēties. Tāpat kritiku joprojām izpelnījušies apstākļi ieslodzījuma vietās. Latvijā saglabājies augsts ieslodzīto skaits – 355 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju 2003. gadā. Cietumos šā gada 1. janvārī atradies 8 231 ieslodzītais, 40 % no tiem – pirmstiesas apcietinājumā, kas ir tikai par 4% mazāk nekā 2002. gadā. Nedaudz mazinājies nepilngadīgo ieslodzīto skaits.
Pētījumā arī norādīts uz atsevišķiem pārkāpumiem pret patvēruma meklētājiem, atzīmēts, ka nav vienotu kritēriju, pēc kuriem viņiem atļauts palikt Latvijā. Likums arī nenosakot precīzu procesu, kāds ievērojams, pieņemot lēmumus attiecībā uz nelegālajiem imigrantiem.
Saistībā ar psihoneiroloģiskajām iestādēm LCESC norāda, ka pērn nav izdevies pieņemt likumprojektu “Par psihiatrisko palīdzību”. Starptautiskās organizācijas norādījušas, ka Latvijā paredzētās pārsūdzības procedūra neatliekamās psihiatriskās palīdzības gadījumos neatbilst cilvēktiesību standartiem un kritēriji pacientu hospitalizēšanai ir pārāk plaši. Atzīts arī, ka valdība joprojām neko nav darījusi, lai nopietni attīstītu alternatīvo aprūpi personām ar psihiskiem traucējumiem, kā arī nav pietiekami aizsargāti šo personu dati.
Pētījumā norādīts uz nepilnībām mazākumtautību aizsardzībā, atgādināts par radušos spriedzi saistībā ar izglītības reformu un dažādiem priekšlikumiem, kas negatīvi varētu ietekmēt pulcēšanās brīvību. Atzīmēts joprojām lielais nepilsoņu īpatsvars – 481 352, kas ir 20,8% no valsts iedzīvotāju skaita, kā arī gausais naturalizācijas process. Taču uzsvērtas arī pozitīvās tendences – radītie papildu stimuli naturalizēties un darba grupas izveide Pilsonības likuma grozījumu izstrādei, kas atceltu nepamatotus ierobežojumus bērnu tiesībās uz pilsonību. Pētījumā skartas arī tādas tēmas kā rasisms, ksenofobija un diskriminācija, kuru atsevišķas iezīmes vērojamas Latvijā, norādīts uz trūkumiem bērnu un pacientu tiesībās.
Kopumā pērn LCESC saņēmis 157 sūdzības. Visvairāk no tām – 28 – bijušas par tiesību pārkāpumiem ieslodzījuma vietās. 87 sūdzības saņemtas krieviski, 62 – latviski, 7 – angliski. Viens klients bijis kurlmēms.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv