
Par kravas automobiļu pārbaudes vietu šoreiz kalpoja Rīgas rajona
Vangaži, kas atrodas pie Rīgas – Siguldas šosejas. Vieta nebija izvēlēta nejauši,
jo šoseja ir Rīgas – Veclaicenes autoceļa posms, kuru ik dienas izmanto liels skaits
kravas autotransporta. Kontroli organizēja Satiksmes ministrija un tās pakļautībā
esošā Autotransporta direkcija, un to veidoja vairāki elementi: automobiļa svēršana,
nosakot tā pilnu masu un ass slodzi, transportlīdzekļa un kravas dokumentācijas
kontrole, kā arī autovadītāja atpūtas režīma ievērošanas pārbaude. Uzmanība
tika pievērsta arī kravas nostiprinājumam.
Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns norādīja, ka
pārbaude nav uzskatāma par īpašu akciju, jo šādi pasākumi dažādās Latvijas
vietās notiek regulāri, vienīgi citkārt tiem nav īpašas publicitātes.
“Sabiedrības uzmanību ir svarīgi piesaistīt, lai uzsvērtu, cik liela loma šādām
pārbaudēm būs arī pēc 1.maija. No kontroles dienestu darba efektivitātes atkarīgs,
cik lielā mērā būs aizsargāti Latvijas pārvadātāji, jo tirgus būs atvērts,”
teica A.Lubāns. Kontroles pasākumu saistība ar pārvadātāju aizsardzību ir
saprotama, jo, kravu pārvadāšanas normas pārkāpjot, ne vien tiek bojāts ceļa
segums, bet pārkāptas arī konkurences normas un deformēts tirgus.
Transporta pārbaudes veikšanai Ceļu policijas darbinieki pa šoseju braucošo kravas
automobiļu vadītājus lūdza nobraukt malā un apstāties. Pēc brīža automobilis bija
jāuzbrauc uz īpašiem svariem, kura rādījumi ar radioviļņu palīdzību tika raidīti
uz Autotransporta direkcijas mikroautobusu. Jāatzīmē, ka spēkā esošās normas kā
maksimālo kravas svaru nosaka 40 tonnas, bet, speciālu atļauju saņemot, drīkst
pārvadāt arī kravu, kuras svars nepārsniedz 52 tonnas. Diemžēl nācās konstatēt,
ka normatīvo aktu ignorēšana autopārvadātājiem kļuvusi par ikdienišķu parādību.
Apmēram stundas laikā Autotransporta direkcijas darbiniekiem nācās sastādīt divus
protokolus par pieļaujamā kravas svara pārsniegšanu kokmateriālu kravām un vienu –
par bīstamas kravas pārvadāšanu bez attiecīgas atļaujas. Kāds autovadītājs,
dzirdējis par pārbaudi, bija apstājies dažus kilometrus pirms svēršanas vietas un
neparko nevēlējās doties tālāk, līdz beidzot policijai viņu izdevās pārliecināt
par nepieciešamību pakļauties pārbaudei. Nekādu pārsteigumu neizraisīja šā auto
kravas svēršanas rezultāti – 50 tonnas, tātad desmit tonnas virs normas.
Jāpiebilst, ka šī kokmateriālu krava nebija arī pienācīgi nostiprināta. Ja par
pārslodzi administratīvi sodīts tiek autovadītājs, tad par kravas nostiprināšanu
atbildība saskaņā ar Autopārvadājumu likumu (“Latvijas Vēstnesis”, 12.09.1995.)
un citiem normatīvajiem aktiem gulstas uz nosūtītāju.
Pārbaudes vietā bija ieradies arī Ministru prezidenta biedrs, satiksmes ministra
pienākumu izpildītājs Ainārs Šlesers, kurš izrādīja aktīvu interesi par
automobiļu svēršanas rezultātiem un izteica vēlmi panākt stingrāku sankciju
noteikšanu normu pārkāpējiem: “Tuvākajā laikā soda naudas apmērs, kas šobrīd
var sasniegt 250 latus, tiks noteikts līdz 1000 latiem, kaut gan, pēc manas
pārliecības, arī tūkstotis latu nav pietiekams sods pārvadātāju disciplinēšanai.
Mana iniciatīva varētu būt šo sodu palielināt līdz 10 000 latu. Ceru, ka nākamā
gada budžetā atradīsim līdzekļus, lai iegādātos vairāk svaru automobiļu
kontrolei,” pauda A.Šlesers. Jāatzīmē, ka pārbaudes sākumā rīta stundās tika
apturēts auto, kura kravas svars izrādījās 78 tonnas, atļauto svaru pārsniedzot par
38 tonnām.
Juris Bārtulis, “LV”