Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.04.2004., Nr. 65 https://www.vestnesis.lv/ta/id/87621

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Integrācijas procesa izaicinājumi mūsdienās

Vēl šajā numurā

27.04.2004., Nr. 65

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārzemju presē

Krievijas “Komsomoļskaja pravda” raksta, ka Indulis Emsis esot aicinājis drošības iestādes izvērtēt, vai Latvijai nedraudzīgi spēki necenšas situāciju - protestus pret izglītības reformu - ievirzīt vardarbības gultnē. “Vai Latvija tagad skolēnus pieskaita pie teroristiem?” retoriski vaicā Krievijas laikraksts, tālāk apgalvojot, ka Latvija “ceļot godā nacistus, bet krievu skolēnus cenšoties pieskaitīt teroristiem”. Latvijas politiķi paši esot “ievārījuši putru, tagad nespēj vai negrib to izstrēbt un tāpēc meklējot ārējus draudus – vispirms jau “Maskavas roku””.

Austrijas “Die Presse” retoriski vaicā: “Vai visi gūs labumu no ES paplašināšanas uz austrumiem? Sociologa Georga Fobrubas reakcija uz ES paplašināšanas komisāra Gintera Ferhoigena optimistiskajiem izteikumiem bija asa. Visaptveroša modernizācija vienmēr esot saistīta ar izmaiņām īpašumos. Tas esot nenovēršami, ka būs arī zaudētāji. Viņš domā, ka transformācijas izdošanās būs atkarīga arī no tā, kāda būs izturēšanās pret zaudētājiem. Viņiem esot jābūt motivācijai gaidīt, un viņiem esot vajadzīgs minimālais materiālais nodrošinājums.

Krievijas “Moscow Times” raksta: Pēc ES un Krievijas augstāko amatpersonu sarunām tika paziņots, ka abas puses atrisinājušas visas problēmas sakarā ar ES paplašināšanos. Panākta vienošanās par tranzītu cauri Lietuvai uz Kaļiņingradu. Attiecībā uz krievvalodīgajām minoritātēm Baltijā Romāno Prodi izteicies, ka lietas jākārto saskaņā ar starptautiskajiem standartiem. Krievija parakstīs Partnerības un sadarbības līgumu ar ES nākamotrdien. Prodi paziņoja, ka sarunas par Krievijas pievienošanos PTO tiks pabeigtas līdz ES un Krievijas sammitam, kas notiks 21.maijā.”

Šveices “Neue Zürcher Zeitung” spriež: “Krievijai un ES ir izdevies nokārtot svarīgākos ar ES paplašināšanu saistītos strīdīgos jautājumus. Prezidents Putins atzinīgi izteicās par “pozitīvo attīstību” sarunās Maskavā. Savukārt Prodi paziņoja, ka drīzumā paredzētas sarunas par brīvu personu kustību, un aicināja Krieviju ciešāk piesaistīt ES. Maskava un Brisele vienojās par tirdzniecības jautājumiem starp Krieviju un Kaļiņingradas anklāvu, taču joprojām strīdīgs jautājums ir izturēšanās pret krievu minoritātēm Igaunijā un Latvijā. Maskava pieprasa, lai jaunajās dalībvalstīs tiktu nostiprinātas krievvalodīgās minoritātes pozīcijas.”

Krievijas “Rosbalt” apskatīta Maskavā notikušās 12. Ārpolitikas un aizsardzības padomes asamblejas sēdes gaita, kurā galvenokārt uzsvērts jautājums par Krievijas ārpolitikas virzienu un Krievijas vietu pasaulē. Dažas no izskanējušajām idejām: Krievijai jāturpina īstenot ārpolitiku, kas balstīta uz pragmatiskiem un racionāliem apsvērumiem; Krievijai nevajag pasaulē meklēt stratēģisko sabiedroto, jo tāda vienkārši nav; Baltija jau ir nodrošinājusi stabilu turpmāko attīstību, bet liels skaits bijušo PSRS republiku vienkārši degradējas vai vispār uzskatāmas par “neveiksmīgi funkcionējošām valstīm”.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!