• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts protokola vadītājs Mārtiņš Perts par Eiropas Savienības karoga lietošanu pēc 1. maija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.04.2004., Nr. 65 https://www.vestnesis.lv/ta/id/87607

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Akreditējot vēstnieku Islandē

Vēl šajā numurā

27.04.2004., Nr. 65

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts protokola vadītājs Mārtiņš Perts par Eiropas Savienības karoga lietošanu pēc 1. maija:

Daudzi lasītāji interesējas par Eiropas Savienības (ES) karogu: kad un kur tas būs jālieto pēc Latvijas kļūšanas 1.maijā par pilntiesīgu Eiropas valstu saimes locekli. Laikam vietā ir uzreiz pateikt, ka brīvprātības princips, kas ir vispārpieņemts šajā saimē, attiecas arī uz karoga lietošanu. Katra dalībvalsts un tātad arī katrs ES pilsonis vai iestāde varēs brīvi izvēlēties, vai pacelt ES karogu mastā, izkārt pie mājas vai arī novietot uz galda kādā svinīgā pasākumā.

ES karoga vēsture

Tāpat kā ES netapa vienā dienā, bet gan ilgstošās sarunās un jaunu ideju rašanās ceļā, arī tās karogā atainotā simbolika tika ilgstoši apsvērta un pēc tam nav tikusi mainīta. Karogā ir 12 zeltainas zvaigznes, un to skaits, neraugoties uz jau vairākām notikušām ES paplašināšanās kārtām, nemainās. Atšķirībā no ASV zvaigžņotā karoga, kur katra zvaigznīte simbolizē vienu štatu, ES zvaigznītes neapzīmē dalībvalstis. Tām ir filozofiski simboliska nozīme: skaitlis 12 un zvaigznīšu novietojums apļa formā norāda uz pilnību un harmoniju. Mēs savu diennakti dalām divreiz 12 stundās, gadu - 12 mēnešos, kristīgā baznīca godā 12 apustuļus, astronomi izsenis pēta 12 zodiaka zīmes... Piecus gadus tika izvērtēti mākslinieku piedāvājumi karoga dizainam, līdz 1953.gadā ES Padome izvēlējās zvaigznes. Pēc tam vēl divus gadus prasīja vienošanās par zilo krāsu. Karogs ES Padomei tika izveidots jau 50.gados, bet kopš 1986.gada to lieto visās ES valstīs.

Kā lietot ES karogu

ES nereglamentē karoga lietošanu. Pat ES idejas šūpulī Francijā tas nav noteikts ar likumu. 2002.gada rudenī deputāts Žaks Miārs gan iesniedza Nacionālajā asamblejā priekšlikumu par nepieciešamību noteikt valsts karoga, vietējo pašvaldību un ES karoga lietošanu, taču līdz šim priekšlikums vēl nav izskatīts. Francijā tradicionāli pie visām valsts administrācijas ēkām tiek izkārts Francijas karogs, bet pie mērijām plīvo gan Francijas, gan ES karogs.
Katra valsts rīkojas pēc saviem ieskatiem, un nacionālajam karogam gandrīz visur tiek ierādīta goda vieta (izņēmums ir Dānija, kur novietojuma ziņā ES un ANO karogi tiek uzskatīti par svarīgākiem nekā nacionālais). Ievērojot Latvijas Valsts protokolu, Latvijas karogs būtu jāizkar labajā pusē (skatoties uz karogu), bet ES karogs - no tā pa kreisi. Ja tiek lietoti vairāku valstu karogi vienlaikus, tiem jābūt vienādā lielumā un jāizkar vai jānovieto aiz nacionālā karoga alfabēta secībā, vadoties pēc valsts nosaukuma valsts valodā. ES karogs šajā rindā ir pēdējais (izņemot gadījumus, ja ES institūcija ir pasākuma rīkotāja). Detalizētāk ar ES karoga lietošanas kārtību iespējams iepazīties Latvijas Republikas 2001.gada 25.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.412. Šajos MK noteikumos atrodamas norādes par starptautisko organizāciju karogu lietojumu. Arī lielākajā daļā citu ES valstu likums nenosaka ES karoga lietošanu - vienīgais izņēmums ir Itālija. Par karoga izkāršanu ārvalstu viesu uzņemšanas reizēs lemj valsts protokols, bet citos gadījumos var rīkoties pēc brīvas izvēles. Jāpiemin, ka sēru gadījumos, kad pieņemts nolaist pusm astā nacionālos karogus, starptautisko organizāciju karogus nevajadzētu lietot.

Kur iegādāties zildzeltenzvaigžņoto karogu

Latvijā tradicionāli karogus izgatavo uzņēmums “Daiļrade”. Pirmo ES karogu tur šuvuši pirms vairākiem gadiem. Pirms referenduma par Latvijas pievienošanos ES Eiropas integrācijas birojam izgatavoti 30 karogi, bet tagad to skaits jau sniedzas pāri simtam. Tā, piemēram, Alūksnes pilsētas dome iegādājusies piecus ES karogus, no kuriem trīs lielākie ir uzvelkami mastos. Parasti karoga izmērs ir 1 x 2 metri, bet mastos velkamie var būt arī lielāki - 1,5 x 3 metri. Domājams, ka “Daiļrade” nepaliks vienīgā karoga piegādātāja un drīz tas brīvi būs nopērkams Latvijas lielāko tirdzniecības tīklu veikalos.

Kā reproducēt ES karogu

Lai arī karoga lietošana nav stingri reglamentēta, tomēr ir vērts paturēt prātā dažas vienkāršas prasības ES emblēmas reproducēšanā. Ja ES karogs tiek attēlots melnbalts, tad ieteicams lietot melnas zvaigznītes uz balta fona ar melnu līniju ierāmētā laukumā. Ja vienīgā pieejamā krāsa ir zilā, zvaigznītes jādrukā kā negatīvs - baltas uz zila fona. Savukārt, ja karogs tiek attēlots krāsains uz krāsaina fona, tad tam apkārt jāatstāj balta šķirtne 1/25 platumā no karoga attēla augstuma. Tāpat jāievēro, ka zvaigznītes nedrīkst būt apvērstas vai sagrieztas - tām visām jāstāv vertikāli un jābūt sagrupētām kā pulksteņa ciparnīcā.

Domāsim paši

Varam secināt, ka mēs kā ES pilsoņi pilnīgi droši varēsim lietot ES karogu bez īpaša likuma. Mēs varam rotāt ar zildzeltenzvaigžnoto karogu savu namu vai savu uzņēmumu, likt tam plīvot pie valsts un pašvaldības institūcijām. Tikai un vienīgi Latvijas valsts karogs ir  mūsu nacionālais simbols, kas jālieto visos likumā noteiktajos gadījumos, bet ES karoga lietošana ir mūsu brīva izvēle. Līdzās mūsu nacionālajam lepnumam - sarkanbaltsarkanajam.



Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!