Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 6. aprīļa noteikumi Nr. 251 "Piena un piena produktu aprites noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.04.2004., Nr. 65 (3013) https://www.vestnesis.lv/ta/id/87579

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.264

Par Līgumu par trešo valstu pārstāvniecību un pārstāvju statusu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā

Vēl šajā numurā

27.04.2004., Nr. 65 (3013)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 251

Pieņemts: 06.04.2004.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.251

Rīgā 2004.gada 6.aprīlī (prot. Nr.19, 49.§)

Piena un piena produktu aprites noteikumi

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta otro daļu, 8.panta otro daļu un 13.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. obligātās nekaitīguma un higiēnas prasības šādu produktu apritei:

1.1.1. termiski neapstrādātam pienam (no vienas vai vairākām govīm, kazām, aitām vai bifeļiem iegūts piens, kas nav karsēts temperatūrā, augstākā par 40 °C, vai citādi apstrādāts, iegūstot līdzvērtīgu efektu);

1.1.2. termiski apstrādātam pienam (izplatīšanai paredzēts pasterizēts, augstā temperatūrā pasterizēts, īpaši augstā temperatūrā karsēts vai sterilizēts piens);

1.1.3. piena produktu ražošanai paredzētam pienam (pārstrādei paredzēts termiski neapstrādāts piens vai no tā iegūts piens (šķidrs vai saldēts), kas var būt termiski apstrādāts vai ar mainītu sastāvu, pievienojot vai atdalot piena dabiskās sastāvdaļas (piemēram, nokrejots));

1.1.4. piena produktiem;

1.1.5. saliktiem piena produktiem;

1.1.6. pienam un piena produktiem, kas tiek ievesti no citām valstīm;

1.2. prasības to dzīvnieku veselībai, no kuriem iegūst pienu;

1.3. prasības novietnei (dzīvnieku novietne, kurā tiek turēta vismaz viena govs, aita, kaza vai bifelis, no kura iegūst pienu izplatīšanai vai pārstrādei);

1.4. higiēnas prasības šādiem pārtikas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām):

1.4.1. piena savākšanas centram (piena savāktuvei), kurā piens tiek savākts, un, ja nepieciešams, atdzesēts un filtrēts;

1.4.2. piena standartizēšanas centram (krejotavai), izņemot piena savāktuvi, piena apstrādes uzņēmumu un piena pārstrādes uzņēmumu, kurā piens tiek nokrejots vai tiek mainītas tā dabiskās sastāvdaļas;

1.4.3. piena apstrādes uzņēmumam, kurā piens tiek termiski apstrādāts;

1.4.4. piena pārstrādes uzņēmumam, kurā piens vai piena produkti tiek apstrādāti, pārstrādāti un iepakoti primārajā iepakojumā;

1.5. piena un piena produktu marķēšanas prasības.

2. Piena ražotājs drīkst pārdot pienu un piena produktus tieši patērētājam, ievērojot šo noteikumu I, II, III un IV nodaļā noteiktās prasības.

3. Piena ražotājs drīkst pārdot pienu tālākai apstrādei vai pārstrādei tādam šo noteikumu 1.4.apakšpunktā minētam uzņēmumam:

3.1. ar kuru ir noslēgts līgums par piena piegādi;

3.2. ar kuru ir noslēgts līgums par tāda piena izmeklēšanu, ko piena ražotājs nodod pārstrādei vienā reizē;

3.3. ar kuru ir noslēgts līgums par datu apkopošanu un iesniegšanu Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā.

4. Piena ražotājs drīkst pārdot govs pienu pārtikas uzņēmumam, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtību reģistrēts Pārtikas un veterinārajā dienestā un kas nodarbojas ar sabiedrisko ēdināšanu, ja:

4.1. ar pārtikas uzņēmumu ir noslēgts līgums par noteikta piena daudzuma piegādi un tiek ievērotas šādas prasības:

4.1.1. Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības inspektors ir sniedzis atzinumu par piena ieguves, pirmapstrādes, glabāšanas un transportēšanas prasību ievērošanu;

4.1.2. dzīvnieku novietne tiek pārbaudīta ne retāk kā reizi trijos mēnešos;

4.1.3. dzīvnieki tiek izmeklēti saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta ikgadējo dzīvnieku infekcijas slimību profilakses un apkarošanas plānu un tiem nav konstatēti infekcijas slimību ierosinātāji;

4.2. piens tiek izmeklēts saskaņā ar šo noteikumu 13. un 16.punktā noteiktajām prasībām;

4.3. Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts novērtē dzīvnieku veselību ne retāk kā reizi mēnesī, ņem paraugus šo noteikumu 4.1.3. un 4.2.apakšpunktā noteiktajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem un pēc to rezultātu saņemšanas sniedz atzinumu par piena izmantošanu.

5. Šo noteikumu 4.punktā minētais pārtikas uzņēmums, kas nodarbojas ar sabiedrisko ēdināšanu, saņemot pienu no piena ražotāja:

5.1. izmēra un reģistrē īpašā žurnālā piena temperatūru. Ja tā ir augstāka par 10 °C, pienu nepieņem;

5.2. reģistrē saņemtā piena daudzumu;

5.3. pienu pēc tā saņemšanas tūlīt termiski apstrādā, karsējot 100 °C temperatūrā vismaz 30 sekundes. Pēc karsēšanas pienu atdzesē ne ilgāk kā divas stundas un uzglabā 2 °C līdz 6 °C temperatūrā ne ilgāk kā 36 stundas.

6. Šo noteikumu 4.1.1. un 4.3.apakšpunktā minēto atzinumu kopijas glabājas pārtikas uzņēmumā, kas nodarbojas ar sabiedrisko ēdināšanu un kuram piena ražotājs pārdod pienu.

II. Prasības dzīvnieku veselībai, no kuriem iegūst pienu

7. Pienu cilvēka uzturam iegūst Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā reģistrētās novietnēs, ja dzīvnieki un no tiem iegūtais piens atbilst šādām prasībām:

7.1. dzīvnieki ir apzīmēti un reģistrēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par dzīvnieku reģistrāciju un uzskaiti;

7.2. dzīvnieki nav slimi ar infekcijas slimībām, ar kurām var inficēties, dzerot pienu vai lietojot citus piena produktus;

7.3. pienam nav mainītas organoleptiskās īpašības;

7.4. dzīvnieki ir veseli, tiem nav dzimumorgānu, gremošanas trakta vai tesmeņa slimību;

7.5. dzīvniekiem nav dotas vielas, kas var būt bīstamas cilvēka veselībai, izņemot gadījumu, ja tiek ievērots vielu izdalīšanās laiks no dzīvnieka organisma;

7.6. govju un bifeļu ganāmpulks ir brīvs no tuberkulozes, brucelozes, kā arī govju enzootiskās leikozes vai arī ganāmpulkā regulāri tiek veikti govju enzootiskās leikozes apkarošanas pasākumi un ganāmpulkā nav ar enzootisko leikozi slimu dzīvnieku;

7.7. govju un bifeļu izslaukums ir vismaz divi litri dienā;

7.8. aitu ganāmpulks ir brīvs no brucelozes, tuberkulozes un listeriozes;

7.9. kazu ganāmpulks ir brīvs no brucelozes un tuberkulozes;

7.10. dzīvnieki, kuru pienu pārdod tieši patērētājam, ir izmeklēti normatīvajos aktos par veterinārmedicīnu noteiktajā kārtībā.

8. Pienu nedrīkst izplatīt, ja:

8.1. dzīvnieki, no kuriem iegūts piens, ārstēti, neievērojot normatīvajos aktos noteiktās obligātās nekaitīguma prasības;

8.2. ārstējot dzīvniekus, nav ievērots zāļu izdalīšanās periods un ir lietotas neatļautas vielas;

8.3. pienā pārsniegts zāļu atliekvielu pieļaujamais līmenis;

8.4. piens iegūts teritorijā, kurai ar Pārtikas un veterinārā dienesta rīkojumu noteikti piena realizācijas ierobežojumi saistībā ar mutes un nagu sērgas vai citas sevišķi bīstamas infekcijas slimības uzliesmojumu vai aizdomām par šādas slimības uzliesmojumu.

9. Dzīvnieku īpašnieks ir atbildīgs par dzīvnieku un piena atbilstību šo noteikumu 7. un 8.punkta prasībām.

10. Dzīvnieku atbilstību šo noteikumu 7.punkta prasībām apliecina Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarota praktizējoša veterinārārsta rakstisks atzinums. Minēto atzinumu nepieciešams saņemt ne retāk kā:

10.1. reizi gadā, ja piens tiek pārdots uzņēmumam;

10.2. reizi trijos mēnešos, ja piens tiek pārdots tieši patērētājam.

III. Obligātās nekaitīguma prasības izplatīšanai un pārstrādei paredzētam pienam un tā atbilstības novērtēšana

11. Pienu izmanto cilvēku patēriņam vai pārtikas produktu ražošanai, ja piens atbilst šādām organoleptiskajām prasībām un tas ir:

11.1. baltā krāsā vai baltā krāsā ar dzeltenu nokrāsu;

11.2. ar pienam raksturīgu garšu un smaržu, bez citām piegaršām un smaržām;

11.3. šķidrs, ar viendabīgu konsistenci, bez mehāniskiem vai citiem piemaisījumiem un nogulsnēm;

11.4. bez ūdens piejaukuma.

12. Piena ražotāja vienā reizē nodotā piena paraugu izmeklēšanu organizē:

12.1. piena ražotājs, ja tas pārdod pienu tieši patērētājam;

12.2. uzņēmums, kurš pienu savāc no piena ražotāja.

13. Lai noteiktu kolonijas veidojošo baktēriju skaitu (turpmāk — kolonijas veidojošo vienību skaits), somatisko šūnu skaitu un inhibitoru klātbūtni pienā, novietnē vai pirms piena pieņemšanas uzņēmumā ņem piena ražotāja vienā reizē nodotā piena paraugu:

13.1. kolonijas veidojošo vienību skaita noteikšanai — ne retāk kā divas reizes mēnesī;

13.2. somatisko šūnu skaita noteikšanai — ne retāk kā reizi mēnesī;

13.3. inhibitoru noteikšanai — ne retāk kā reizi mēnesī.

14. Kolonijas veidojošo vienību skaits 30 °C temperatūrā vienā mililitrā piena (jeb vidējais ģeometriskais lielums, kas iegūts divu mēnešu periodā, kura laikā ņemti vismaz divi paraugi mēnesī) nepārsniedz:

14.1. 100000 KVV — govs pienā, kuru paredzēts izplatīt, apstrādāt vai izmantot piena produktu ražošanai;

14.2. 300000 KVV — govs pienā, kuru paredzēts izmantot siera ražošanai ar nogatavināšanas periodu, ne mazāku par 60 dienām;

14.3. 500000 KVV — kazas un aitas pienā, kuru paredzēts apstrādāt vai izmantot piena produktu ražošanai, ja ražošanas procesā piens netiek termiski apstrādāts;

14.4. 1000000 KVV — kazas un aitas pienā, kuru paredzēts izmantot termiski apstrādāta dzeramā piena vai piena produktu ražošanai, ja ražošanas procesā pienu termiski apstrādā;

14.5. 1000000 KVV — bifeļa pienā, kuru paredzēts izmantot piena produktu ražošanai, ja ražošanas procesā pienu termiski apstrādā;

14.6. 500000 KVV — bifeļa pienā, kuru paredzēts izmantot piena produktu ražošanai, ja ražošanas procesā pienu termiski neapstrādā.

15. Somatisko šūnu skaits vienā mililitrā piena jeb vidējais ģeometriskais lielums, kas iegūts triju mēnešu periodā, kura laikā ņemts vismaz viens paraugs mēnesī, nepārsniedz:

15.1. 400000 somatisko šūnu — govs pienā;

15.2. 500000 somatisko šūnu — govs pienā, kuru paredzēts izmantot siera ražošanai ar nogatavināšanas periodu, ne mazāku par 60 dienām;

15.3. 500000 somatisko šūnu — bifeļa pienā;

15.4. 400000 somatisko šūnu — bifeļa pienā, kuru paredzēts izmantot piena produktu ražošanai no termiski neapstrādāta piena.

16. Neapstrādātu govs vai bifeļa pienu drīkst pārdot tieši patērētājam vai izmantot piena produktu ražošanai no termiski neapstrādāta piena, ja:

16.1. kolonijas veidojošo vienību skaits un somatisko šūnu skaits atbilst šo noteikumu 14.1. un 15.1. vai 14.6. un 15.4.apakšpunktā noteiktajam skaitam un pārbaudes veiktas atbilstoši šo noteikumu 13.punkta prasībām;

16.2. nosakot patogēno mikroorganismu klātbūtni ne retāk kā reizi trīs mēnešos, iegūti šādi rādītāji:

16.2.1. Staphylococcus aureus kolonijas veidojošo vienību skaits vienā mililitrā piena atbilst šādiem rādītājiem:

n=5, m=500, M=2000, c=2, kur

n — atsevišķu parauga vienību skaits;

m — baktēriju skaita robežvērtība. Rezultāts uzskatāms par apmierinošu, ja baktēriju skaits visās parauga vienībās nepārsniedz m;

M — baktēriju skaita maksimālā vērtība. Rezultāts uzskatāms par neapmierinošu, ja baktēriju skaits vienā vai vairākās parauga vienībās ir M vai lielāks;

c — parauga vienību skaits, kur rezultāts var būt lielāks par m, bet mazāks par M. Paraugu kopumā uzskata par apmierinošu, ja baktēriju skaits pārējās parauga vienībās ir m vai mazāks;

16.2.2. vienā mililitrā piena nav konstatēta salmonellu klātbūtne (n=5, m=0, M=0, c=0).

17. Pienu aizliegts izplatīt un izmantot pārstrādei, ja tajā konstatēta inhibitoru (antibiotiku, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu, konservantu) klātbūtne un ja pesticīdu, zāļu vai citu kaitīgu vielu daudzums pārsniedz normatīvajos aktos par obligātajām nekaitīguma prasībām un maksimāli pieļaujamo zāļu atlieku daudzumu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos maksimāli pieļaujamās normas.

18. Uzņēmums pirms katras piena savākšanas vai pieņemšanas novērtē:

18.1. piena garšu, smaržu un krāsu;

18.2. ja nepieciešams — piena temperatūru, skābumu vai citus rādītājus.

19. Piena sasalšanas punkts nedrīkst būt augstāks par mīnus 0,520 °C.

20. Piena sasalšanas punktu nosaka, ievērojot šādas prasības:

20.1. uzņēmums nodrošina regulāru katrā dzīvnieku novietnē iegūtā piena izmeklēšanu;

20.2. ja pienu no dzīvnieku novietnes savāc uzņēmums, paraugu ņem dzīvnieku novietnē, bet, ja piena ražotājs pats nogādā pienu uzņēmumā, paraugu ņem pirms piena pieņemšanas uzņēmumā;

20.3. ja piens tiek savākts no vairākām dzīvnieku novietnēm, paraugu ņem pēc piena saņemšanas uzņēmumā. Ja parauga izmeklēšanas rezultāti rada aizdomas, ka pienam tiek pievienots ūdens, paraugus ņem visās novietnēs;

20.4. ja parauga izmeklēšanas rezultāti rada aizdomas, ka pienam tiek pievienots ūdens, Pārtikas un veterinārais dienests ņem autentisko paraugu (paraugs, kas ņemts Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas uzraudzībā pēc kārtējās slaukšanas, kā arī ne mazāk kā 11 stundu un ne vairāk kā 13 stundu pēc iepriekšējās slaukšanas). Ja izmeklējumu rezultāti liecina, ka pienam ūdens netiek pievienots, pienu drīkst izplatīt.

21. Piena ražotāja vienā reizē nodotā piena paraugus izmeklē un analīžu rezultātus dokumentē uzņēmuma akreditēta laboratorija vai cita akreditēta laboratorija, ar kuru uzņēmumam ir noslēgts līgums.

22. Pēc piena ražotāja vienā reizē nodotā piena paraugu analīžu rezultātu iegūšanas laboratorija divu dienu laikā tos paziņo uzņēmumam. Uzņēmums analīžu rezultātus divu dienu laikā paziņo ražotājam. Ja rezultāti neatbilst šo noteikumu prasībām un noteikumiem par obligātajām nekaitīguma prasībām, uzņēmums to paziņo Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai.

23. Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība pēc šo noteikumu 22.punktā minētā paziņojuma saņemšanas pārbauda dzīvnieku novietni un nosaka, kādi pasākumi veicami piena nekaitīguma rādītāju uzlabošanai.

24. Ja pienā pārsniegts somatisko šūnu skaits vai kolonijas veidojošo vienību skaits (vidējais ģeometriskais lielums), pienu atļauts nodot pārstrādei, bet piena ražotājam trīs mēnešu laikā jānovērš neatbilstības cēloņi. Ja pēc trim mēnešiem piena ražotājs nav novērsis neatbilstības cēloņus, pienu aizliegts izplatīt vai izmantot produktu ražošanai, kamēr tas neatbilst šo noteikumu prasībām.

25. Inhibitoru un citu kaitīgu vielu atlieku klātbūtni pienā kontrolē piena apstrādes vai pārstrādes uzņēmums saskaņā ar paškontroli, bet valsts uzraudzību veic Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar ikgadējo atliekvielu kontroles programmu.

26. Pēc piena ražotāja pieprasījuma laboratorija atkārtoti laboratoriski izmeklē piena paraugus. Izdevumus, kas saistīti ar atkārtotu piena paraugu ņemšanu, nosūtīšanu, izmeklēšanu un atzinuma sagatavošanu par izmeklējumu rezultātiem, sedz pieteikuma iesniedzējs.

27. Ja starp piena ražotāju un uzņēmumu radies strīds par piena nekaitīguma analīžu rezultātiem, Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība pēc piena ražotāja vai uzņēmuma pieteikuma ņem piena paraugu un nosūta atkārtotai izmeklēšanai akreditētā laboratorijā. Izdevumus, kas saistīti ar piena paraugu ņemšanu, nosūtīšanu, izmeklēšanu un atzinuma sagatavošanu par izmeklējumu rezultātiem, sedz pieteikuma iesniedzējs.

28. Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs:

28.1. nodrošina laboratorijas ar informāciju par piena un piena produktu izmeklēšanas metodēm un references materiāliem;

28.2. koordinē laboratoriju darbību piena un piena produktu izmeklēšanā;

28.3. organizē salīdzinošo testēšanu starp laboratorijām un sniedz atzinumu par testēšanas rezultātiem;

28.4. šo noteikumu 27.punktā minētajā gadījumā pēc Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālās struktūrvienības pieprasījuma veic laboratorisko izmeklēšanu vai izvērtē izmeklējumu rezultātus.

IV. Higiēnas prasības piena ieguvei un pirmapstrādei

29. Dzīvnieku novietni uztur tīru un kārtīgu un nodrošina atbilstošus apstākļus:

29.1. dzīvnieku turēšanai;

29.2. piena ieguvei, pirmapstrādei, dzesēšanai un uzglabāšanai.

30. Dzīvnieku novietnē regulāri veic dezinfekciju, deratizāciju un dezinsekciju.

31. Dzīvnieku stāvvietas uztur sausas (ja nepieciešams, lieto pakaišus) un regulāri no tām izvāc mēslus.

32. Ieejas dzīvnieku novietnes telpās nedrīkst būt norobežotas ar mēsliem vai cita veida atkritumiem.

33. Dezinficējot dzīvnieku novietnes telpas, nepieļauj dezinfekcijas līdzekļa iekļūšanu pienā vai piena sabojāšanu.

34. Mājputnus un cūkas nedrīkst turēt kopā ar dzīvniekiem, no kuriem iegūst pienu, kā arī piena ieguves telpās.

35. Dzīvnieku novietnē neuzglabā dzīvnieku barību, kas var nelabvēlīgi ietekmēt pienu.

36. Tīrīšanas līdzekļus, dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas līdzekļus, kā arī zāles uzglabā aizslēgtā telpā vai skapī.

37. Dzīvnieku novietnē nodrošina iespēju izolēt dzīvniekus, kuri saslimuši vai ir aizdomas par to saslimšanu ar brucelozi, tuberkulozi, leikozi vai citu infekcijas slimību, kuras dēļ piens nav izmantojams cilvēku uzturā.

38. Telpas, kurās iegūst pienu un veic piena pirmapstrādi (piena filtrēšanu un atdzesēšanu), iekārto tā, lai novērstu piena piesārņošanas iespēju un tās varētu viegli tīrīt un dezinficēt.

39. Telpās, kurās iegūst un uzglabā pienu un veic piena pirmapstrādi (piena filtrēšanu un atdzesēšanu), ievēro šādas prasības:

39.1. grīda un sienas ir viegli tīrāmas un dezinficējamas;

39.2. grīda ir piemērota šķidruma aizvadīšanai un mēslu aizvākšanai;

39.3. telpās ir iekārtota ventilācija un apgaismojums;

39.4. telpas ir norobežotas no piesārņojuma avotiem (tualetēm, mēslu krātuvēm);

39.5. telpu aprīkojums un instrumenti ir viegli tīrāmi, mazgājami un dezinficējami;

39.6. piena ieguvē un citās ar pienu saistītās darbībās (aprīkojuma un instrumentu mazgāšana) izmanto ūdeni, kas atbilst dzeramā ūdens prasībām.

40. Nav pieļaujama dzīvnieku atrašanās telpās, kurās uzglabā pienu vai veic piena pirmapstrādi.

41. Slaukšanas vietas tuvumā nodrošina iespēju nomazgāt rokas tekošā ūdenī.

42. Ja dzīvniekus tur laukā nepiesietus, piena ieguvei ierīko norobežotu telpu vai vietu.

43. Ja izmanto pārvietojamo piena slaukšanas iekārtu, ievēro šādas prasības:

43.1. iekārtu novieto uz tīras pamatnes;

43.2. nodrošina pienu pret piesārņošanu.

44. Dzīvnieku novietnē slaukšanas laikā, kā arī tieši pirms vai pēc slaukšanas neveic darbības, kas var nelabvēlīgi ietekmēt piena nekaitīgumu un kvalitāti.

45. Piena dzesēšanas tilpnes iztukšošanas vārstu pēc tilpnes mazgāšanas un dezinfekcijas atstāj atvērtu līdz nākamajai tilpnes izmantošanas reizei.

46. Instrumentiem un aprīkojumam vai tā virsmām, kas nonāk saskarē ar pienu, jābūt izgatavotām no gluda, nekorodējoša, viegli mazgājama un dezinficējama materiāla, kas nemaina piena sastāvu un organoleptiskās īpašības, kā arī nepadara to bīstamu cilvēka veselībai. Papildu prasības cisternām, kannām un cita veida tvertnēm, kuras izmanto termiski neapstrādāta piena pārvadāšanai, noteiktas šo noteikumu 79.punktā, 119.2., 119.4. un 119.5.apakšpunktā.

47. Instrumentus un aprīkojumu, kurš nonāk saskarē ar pienu:

47.1. izmanto tikai tam paredzētajam nolūkam;

47.2. mazgā un dezinficē pēc katras lietošanas reizes;

47.3. pēc tīrīšanas un dezinfekcijas skalo ar ūdeni, kas atbilst dzeramā ūdens prasībām;

47.4. novieto vietās, kur neuzkrājas piesārņojums.

48. Pirms slaukšanas dzīvnieka tesmeni un, ja nepieciešams, tā apkārtni (vēdera, ciskas un cirkšņu apvidu) notīra.

49. Pirms slaukšanas novērtē katra dzīvnieka piena izskatu, pirmās piena strūklas slaucot atsevišķā traukā ar tumšu pamatni. Ja pienā konstatē izmaiņas vai dzīvniekam ir tesmeņa slimības, šī dzīvnieka pienu izslauc atsevišķi un cilvēka uzturam neizmanto. Pienu inaktivē (piemēram, ar hlorkaļķiem vai nātrija sārmu) un izlej kanalizācijā.

50. Dzīvnieka pupu dezinfekciju veic tūlīt pēc slaukšanas.

51. Pienu pēc izslaukšanas tūlīt pārlej traukos, kuri ir noslēdzami ar vāku, un nogādā piena uzglabāšanas telpā.

52. Telpas, kurās uzglabā pienu:

52.1. aprīko ar piena dzesēšanas iekārtām;

52.2. norobežo no telpām, kurās tur dzīvniekus;

52.3. izmanto tikai darbībām ar pienu un piena slaukšanas inventāru;

52.4. nodrošina pret dzīvnieku un kaitēkļu iekļūšanu.

53. Piena filtrēšanai izmanto filtrēšanas materiālu, kuru atkarībā no tā tipa maina pirms katras slaukšanas vai mazgā un skalo pirms un pēc filtrēšanas. Piena filtrēšanai neizmanto auduma filtrus.

54. Pienu tūlīt pēc slaukšanas atdzesē:

54.1. līdz 8 °C vai zemākai temperatūrai, ja to no dzīvnieku novietnes uz šo noteikumu 1.4.1., 1.4.2., 1.4.3. vai 1.4.4.apakšpunktā minēto uzņēmumu aizved 24 stundu laikā pēc slaukšanas;

54.2. līdz 6 °C vai zemākai temperatūrai, ja to no dzīvnieku novietnes uz šo noteikumu 1.4.1., 1.4.2., 1.4.3. vai 1.4.4.apakšpunktā minēto uzņēmumu aizved 25 līdz 72 stundu laikā pēc slaukšanas.

55. Pienu pēc slaukšanas drīkst neatdzesēt, ja to no dzīvnieku novietnes uz šo noteikumu 1.4.1., 1.4.2., 1.4.3. vai 1.4.4.apakšpunktā minēto uzņēmumu aizved divu stundu laikā pēc slaukšanas.

56. Pārvadāšanas laikā nodrošina, lai piena temperatūra nepārsniegtu 10 °C, izņemot gadījumus, ja pienu no dzīvnieku novietnes uz uzņēmumu aizved divu stundu laikā pēc slaukšanas.

57. Uzglabāšanas un pārvadāšanas laikā pienu aizliegts sasaldēt.

58. Aitas vai kazas pienu, kas paredzēts pārdošanai, termiski apstrādā tā ieguves vietā.

59. Dzīvnieku novietnē piena slaukšanā nodarbinātais personāls ievēro šādas prasības:

59.1. slaukšanas laikā nēsā atbilstošu un tīru apģērbu;

59.2. pirms slaukšanas un, ja nepieciešams, slaukšanas laikā mazgā rokas;

59.3. ja ir brūces, apsaitē tās ar ūdensnecaurlaidīgu, aizsargājošu pārsēju vai lieto necaurlaidīgus gumijota materiāla cimdus.

60. Dzīvnieku novietnes īpašnieks nodrošina, ka:

60.1. piena slaukšanā un pirmapstrādē tiek iesaistītas personas, kurām veikta veselības pārbaude saskaņā ar kārtību, kas noteikta normatīvajos aktos par veselības pārbaudi personām, kuru darbs ir saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai;

60.2. saskarē ar pienu nenonāk personas, kuras var to inficēt.

V. Prasības uzņēmumiem, telpām un aprīkojumam

61. Termiski apstrādātu pienu un piena produktus, kuri var piesārņot citus produktus, ražo atsevišķā telpā vai norobežotā vietā.

62. Darbības ar produktiem vai izejvielām (sagatavošana, pārstrāde, iepakošana) veic darba telpās:

62.1. kas ierīkotas atbilstoši higiēnas prasībām pārtikas apritē;

62.2. kuru plānojums un izkārtojums novērš izejvielu un produktu piesārņošanas iespēju;

62.3. kuras aprīkotas ar roku mazgāšanas ierīcēm:

62.3.1. ar tekošu auksto un karsto ūdeni vai vajadzīgajā temperatūrā sajauktu ūdeni;

62.3.2. kas darbināmas bez roku palīdzības;

62.3.3. kas nodrošinātas ar mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem, aprīkojumu roku nosusināšanai un atkritumu konteineriem.

63. Produktu uzglabāšanas telpas iekārto atbilstoši vispārējām higiēnas prasībām, izņemot:

63.1. atdzesēšanas un atvēsināšanas telpas, kuru grīda ir cieta, ūdens necaurlaidīga, viegli mazgājama un dezinficējama un kurās nodrošināta notekūdeņu novadīšana uz kanalizācijas sistēmu;

63.2. saldēšanas un dziļās saldēšanas telpas, kuru grīda ir viegli tīrāma, ūdensizturīga un izturīga pret pūšanu.

64. Pārtikas uzņēmumā, ievērojot higiēnas prasības, iekārto izejvielu un produktu iekraušanas un izkraušanas vietu (telpu vai nojumi), kas nodrošina izejvielu un produktu aizsardzību pret apkārtējās vides piesārņojumu iekraušanas un izkraušanas laikā.

65. Pārtikas uzņēmumā iekārto:

65.1. aizslēdzamu telpu vai skapi Pārtikas un veterinārā dienesta vajadzībām — atkarībā no uzņēmuma jaudas;

65.2. telpu vai aizslēdzamu skapi mazgāšanas, dezinfekcijas un citu līdzīgu vielu glabāšanai;

65.3. telpu vai skapi tīrīšanas un mazgāšanas piederumu glabāšanai;

65.4. ierīces piena transportēšanai izmantoto tvertņu mazgāšanai un dezinfekcijai, izņemot gadījumu, ja to veic citā Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošā uzņēmumā;

65.5. personāla ģērbtuves ar gludām, ūdensizturīgām, mazgājamām sienām un grīdām, ar tualetēm un roku mazgāšanas ierīcēm atbilstoši šo noteikumu 62.punkta prasībām.

66. Nav pieļaujama dzīvnieku iekļūšana uzņēmuma telpās.

67. Darba telpas, instrumentus un aprīkojumu izmanto tikai darbam ar šajos noteikumos noteiktajiem produktiem un izejvielām, izņemot atsevišķus gadījumus, kad, saskaņojot ar Pārtikas un veterināro dienestu un neradot produktu un izejvielu piesārņošanas iespēju, tos drīkst izmantot darbam ar citiem pārtikas produktiem vai piena produktiem, kas nav paredzēti cilvēku uzturam.

68. Dezinfekcijai izmanto tikai tādus dezinfekcijas līdzekļus:

68.1. kuru aktīvā viela ir reģistrēta Eiropas Savienības biocīdu sarakstā;

68.2. kuri nelabvēlīgi neietekmē iekārtas, aprīkojumu, izejvielas un produktus;

68.3. kuru marķējumā norādīts nosaukums un lietošanas instrukcija;

68.4. kuru paliekas pēc lietošanas tiek noskalotas ar ūdeni, kas atbilst dzeramā ūdens prasībām.

VI. Īpašās prasības piena savākšanas centriem un piena standartizēšanas centriem

69. Piena savākšanas centrā (piena savāktuvē) papildus ierīko:

69.1. iekārtas piena atdzesēšanai un, ja piens tiek uzglabāts uzņēmumā, telpas vai iekārtas piena uzglabāšanai;

69.2. centrifūgu vai citu iekārtu piena attīrīšanai, ja piens tiek attīrīts uzņēmumā.

70. Piena standartizēšanas centrā (krejotavā) papildus ierīko:

70.1. tilpnes atdzesēta piena uzglabāšanai;

70.2. centrifūgu vai citu iekārtu piena attīrīšanai, ja piens tiek attīrīts uzņēmumā;

70.3. piena standartizēšanas iekārtas.

VII. Īpašās prasības piena apstrādes un pārstrādes uzņēmumiem, to telpām un aprīkojumam

71. Piena apstrādes un piena pārstrādes uzņēmumā atkarībā no produktu veida papildus ierīko:

71.1. iekārtu automatizētai produktu iepildīšanai un primārā iepakojuma noslēgšanai, ja uzņēmumā tiek ražots termiski apstrādāts dzeramais piens vai šķidrie piena produkti. Šī prasība neattiecas uz produktu iepildīšanu piena kannās, cisternās un konteineros, kuru tilpums lielāks par četriem litriem. Uzņēmumiem, kas pilda dzeramo pienu vai šķidros piena produktus mazāk par 2000 litriem diennaktī, Pārtikas un veterinārais dienests var atļaut izmantot neautomatizētas iepildīšanas un primārā iepakojuma noslēgšanas metodes, kas nodrošina higiēnas prasību ievērošanu;

71.2. aprīkojumu termiski apstrādāta piena un šķidro piena produktu atdzesēšanai un uzglabāšanai, kā arī termiski neapstrādāta piena atdzesēšanai un uzglabāšanai, ja uzņēmumā tiek uzglabāts termiski neapstrādāts piens;

71.3. vietu vienreizējas lietošanas primārā iepakojuma un tā izejmateriālu glabāšanai, ja produktus iepako vienreizējas lietošanas primārajā iepakojumā;

71.4. vietu vairākkārt lietojama primārā iepakojuma glabāšanai un iekārtas mehanizētai primārā iepakojuma mazgāšanai un dezinfekcijai, ja produktus iepako vairākkārt lietojamā primārajā iepakojumā;

71.5. tilpnes termiski neapstrādāta piena uzglabāšanai, piena standartizēšanas iekārtas un tilpnes standartizēta piena uzglabāšanai;

71.6. ja nepieciešams, iekārtas piena mehāniskai attīrīšanai;

71.7. higiēnas prasībām atbilstošas iekārtas piena un piena produktu termiskajai apstrādei. Piena apstrādes uzņēmumos izmanto termiskās apstrādes iekārtas, kuras aprīkotas ar:

71.7.1. automātiskas darbības temperatūras kontroles un pieraksta ierīci;

71.7.2. automātisko drošības sistēmu, kas nepieļauj termisko apstrādi nepietiekamā temperatūrā;

71.7.3. drošības sistēmu, kas nepieļauj termiski apstrādāta piena sajaukšanos ar pienu, kurš nav pietiekami termiski apstrādāts. Drošības sistēmu aprīko ar automātisku pieraksta ierīci, izņemot gadījumu, ja šīs sistēmas efektivitāte tiek kontrolēta ar citu procedūru;

71.8. iekārtas saldētu piena produktu atdzesēšanai, iepakošanai primārajā iepakojumā un glabāšanai, ja uzņēmumā ražo saldētus piena produktus;

71.9. iekārtu piena produktu kaltēšanai un iepakošanai primārajā iepakojumā, ja uzņēmumā ražo sausos (pulverveida) piena produktus.

72. Atzīstot pārtikas uzņēmumu, kas nodarbojas ar piena apstrādi, Pārtikas un veterinārais dienests var atļaut šo noteikumu 71.7.apakšpunktā minētās iekārtas vietā izmantot citu iekārtu, ja tā nodrošina līdzvērtīgu piena apstrādi un drošības pakāpi.

73. Lai kontrolētu higiēnas apstākļus, piena pārstrādes uzņēmums paškontroles ietvaros veic gatavo produktu mikrobioloģiskos izmeklējumus un nosaka, vai kolonijas veidojošo vienību skaits vienā produkta mililitrā vai gramā atbilst šādiem rādītājiem:

73.1. Staphylococcus aureus:

73.1.1. sierā, kas gatavots no termiski neapstrādāta vai termiski apstrādāta piena:

n=5, m=1000, M=10000, c=2;

73.1.2. mīkstajā sierā, kas gatavots no termiski apstrādāta piena:

n=5, m=100, M=1000, c=2;

73.1.3. svaigajā sierā, piena pulverī un saldētos piena produktos (ieskaitot saldējumu):

n=5, m=10, M=100, c=2;

73.2. Escherichia coli:

73.2.1. sierā, kas gatavots no termiski neapstrādāta piena vai termizēta piena:

n=5, m=10000, M=100000, c=2;

73.2.2. mīkstajā sierā, kas gatavots no termiski apstrādāta piena:

n=5, m=100, M=1000, c=2.

74. Ja pārsniegtas šo noteikumu 73.punktā noteiktās normas, pārstrādes uzņēmums pārskata kritisko punktu kontroles un uzraudzības metodes un informē Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālo struktūrvienību par veiktajām izmaiņām ražošanas uzraudzības un kontroles sistēmā, lai novērstu šādu gadījumu atkārtošanos.

75. Ja pārsniegta šo noteikumu 73.punktā noteiktā pieļaujamā M vērtība sierā, kas ražots no termiski neapstrādāta piena, veic papildus laboratoriskos izmeklējumus Staphylococcus aureus enterotoksīnus radošo celmu,Escherichia coli patogēno celmu un, ja nepieciešams, stafilokoku toksīnu klātbūtnes noteikšanai. Ja konstatē minēto mikroorganismu celmus vai toksīnus, attiecīgo produktu partiju izņem no aprites un informē Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālo struktūrvienību par veiktajiem pasākumiem un izmaiņām ražošanas uzraudzības un kontroles sistēmā.

76. Papildus šo noteikumu 73.punktā minētajiem izmeklējumiem uzņēmuma darbības atbilstības novērtēšanai un paškontroles pasākumu efektīvai ieviešanai pārstrādes uzņēmumā veic laboratoriskos izmeklējumus, lai noteiktu, vai kolonijas veidojošo vienību skaits vienā produkta mililitrā vai gramā atbilst šādiem rādītājiem:

76.1. koliformas 30 °C temperatūrā:

76.1.1. šķidrajos piena produktos:

m=0, M=5, n=5, c=2;

76.1.2. sviestā, kas gatavots no pasterizēta piena vai krējuma:

m=0, M=10, n=5, c=2;

76.1.3. mīkstajā sierā, kas gatavots no termiski apstrādāta piena:

m=10000, M=100000, n=5, c=2;

76.1.4. pulverveida piena produktos:

m=0, M=10, n=5, c=2;

76.1.5. saldētos piena produktos (ieskaitot saldējumu):

m=10, M=100, n=5, c=2;

76.2. kolonijas veidojošo vienību skaits 21 °C temperatūrā pēc piecu dienu inkubācijas 6 °C temperatūrā:

76.2.1. šķidros nefermentētos piena produktos:

m=50000, M=100000, n=5, c=2;

76.2.2. pasterizētā dzeramajā pienā:

m=50000, M=100000, n=5, c=2;

76.3 kolonijas veidojošo vienību skaits 30 °C temperatūrā saldētos piena produktos (ieskaitot saldējumu):

m=100000, M=500000, n=5, c=2.

77. Ja pārsniegtas šo noteikumu 76.punktā noteiktās normas, piena pārstrādes uzņēmums paškontroles ietvaros konstatē neatbilstības cēloni un veic pasākumus tā novēršanai.

78. Piena apstrādes uzņēmums un piena pārstrādes uzņēmums nodrošina, lai aprīkojums, ventilācija un personāls nevarētu piesārņot pienu un piena produktus. Ja nepieciešams, saskaņā paškontroles sistēmas ietvaros veiktās riska analīzes rezultātiem telpas sadala sausajā un slapjajā zonā, kur katrā ir noteikti savi darba apstākļi.

79. Tilpnes un cisternas, kuras izmanto termiski neapstrādāta piena transportēšanai, tīra un dezinficē pēc katras lietošanas reizes vai pēc vairākām lietošanas reizēm, ja starp tām ir īss laika sprīdis, bet ne retāk kā reizi dienā.

80. Aprīkojuma, konteineru un iekārtu (kas nonāk saskarē ar pienu, piena produktiem vai citiem produktiem, kuri ātri bojājas), kā arī izejvielu un produktu apstrādes vai pārstrādes telpu tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas biežumu un kārtību nosaka atbilstoši uzņēmuma paškontroles sistēmai.

81. Aprīkojuma, konteineru, iekārtu (kas nenonāk saskarē ar pienu vai piena produktiem, kuri ātri bojājas) un telpu tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas programmu, ievērojot šo noteikumu 79.punkta prasības, sastāda pārtikas uzņēmuma īpašnieks.

VIII. Termiski apstrādāta piena ražošanas prasības

82. Piena pārstrādes vai apstrādes uzņēmumā pienu atdzesē līdz + 6 °C temperatūrai, izņemot gadījumu, ja piens tiek termiski apstrādāts četru stundu laikā no tā pieņemšanas brīža.

83. Termiski neapstrādātam govs pienam 36 stundu laikā pēc saņemšanas pirms termiskās apstrādes veic papildu izmeklējumus. Ja, veicot laboratoriskos izmeklējumus, konstatē, ka kolonijas veidojošo vienību skaits pienā 30 °C temperatūrā ir lielāks par 300000 mililitrā, to nedrīkst izmantot termiski apstrādāta dzeramā piena ražošanai.

84. Termiski apstrādātu dzeramo pienu drīkst ražot no termiski neapstrādāta govs piena, kurš atbilst šādām prasībām:

84.1. sasalšanas punkts nav augstāks par mīnus 0,520 °C;

84.2. nenokrejota piena blīvums 20 °C temperatūrā nav mazāks par 1028 kg/m3;

84.3. olbaltumvielu saturs vienā litrā nav mazāks par 28 gramiem;

84.4. beztauku sausnas saturs nav mazāks par 8,50 procentiem.

85. Ražojot termiski apstrādātu pienu, to apstrādā ar karstumu, iegūstot negatīvu fosfatāzes reakciju pienā. Atkarībā no termiskās apstrādes veida piens var būt pasterizēts, īpaši augstā temperatūrā karsēts vai sterilizēts.

86. Ražojot pasterizētu pienu, ievēro šādas prasības:

86.1. pienu karsē vismaz 71,7 °C temperatūrā ne mazāk kā 15 sekundes (ja izmanto citu temperatūras un laika kombināciju, efektam jābūt līdzvērtīgam);

86.2. pēc pasterizācijas pienā ir negatīva fosfatāzes reakcija un pozitīva peroksidāzes reakcija. Ja peroksidāzes reakcija ir negatīva, piena marķējumā norāda, ka piens pasterizēts augstā temperatūrā;

86.3. tūlīt pēc pasterizācijas pienu atdzesē līdz temperatūrai, kas nav augstāka par 6 °C, izņemot gadījumu, ja tas tiek izmantots piena produktu ražošanai.

87. Ražojot īpaši augstā temperatūrā karsētu pienu, ievēro šādas prasības:

87.1. pienu karsē temperatūrā, kas nav zemāka par 135 °C, vismaz vienu sekundi, lai iznīcinātu visus mikroorganismus un to sporas. Ja karsējot piens nonāk tiešā kontaktā ar tvaiku, tad tvaiku iegūst no ūdens, kas atbilst dzeramā ūdens prasībām, nodrošinot, lai netiktu mainītas piena organoleptiskās īpašības un ūdens saturs pienā;

87.2. nodrošina vienmērīgu temperatūras sadalījumu visā piena plūsmā;

87.3. pienu iepako aseptiskā, gaismas necaurlaidīgā primārajā iepakojumā (iesaiņojumā), kas novērš mikroorganismu iekļūšanu un ķīmiskas, fizikālas un organoleptiskas izmaiņas pienā;

87.4. izlases veidā novērtē piena atbilstību obligātajām nekaitīguma prasībām pēc tā uzglabāšanas noslēgtā iepakojumā 15 dienas 30 °C temperatūrā vai septiņas dienas 55 °C temperatūrā atbilstoši šo noteikumu 93.punkta prasībām.

88. Ražojot sterilizētu pienu, ievēro šādas prasības:

88.1. pienu karsē un sterilizē termiski noslēgtā primārā iepakojumā vai konteinerā, kas pēc tā aizvēršanas novērš mikroorganismu iekļūšanu karsēšanas laikā un pēc tam un kurš ir ūdens necaurlaidīgs;

88.2. izlases veidā novērtē piena atbilstību obligātajām nekaitīguma prasībām pēc tā glabāšanas noslēgtā iepakojumā 15 dienas 30 °C temperatūrā vai septiņas dienas 55 °C temperatūrā atbilstoši šo noteikumu 93.punkta prasībām.

89. Pienu, kuram pēc pasterizācijas peroksidāzes reakcija ir negatīva, īpaši augstā temperatūrā karsētu pienu un sterilizētu pienu drīkst ražot no piena, kas pirms tam termizēts (karsēts 57 °C – 68 °C temperatūrā vismaz 15 sekundes, saglabājot pozitīvu fosfatāzes reakciju pienā) vai pasterizēts citā uzņēmumā, ievērojot šādas prasības:

89.1. sākotnējās termiskās apstrādes temperatūras un laika kombināciju nosaka zemāku vai vienādu ar otrreizējā pasterizācijā izmantojamo;

89.2. pirms otrreizējās pasterizācijas peroksidāzes reakcija pienā ir pozitīva;

89.3. pavaddokumentos norāda sākotnējās termiskās apstrādes veidu.

90. Pārtikas uzņēmums, kas ražo pienu saskaņā ar šo noteikumu 89.punkta prasībām, par to informē Pārtikas un veterināro dienestu.

91. Termizētā govs pienā, ko paredzēts izmantot pasterizēta, īpaši augstā temperatūrā karsēta vai sterilizēta piena ražošanai, kolonijas veidojošo vienību skaits 30 °C temperatūrā nedrīkst būt lielāks par 100000 vienā mililitrā.

92. Pasterizētu pienu drīkst ražot no piena, kuram pirms tam veikta sākotnējā termizācija citā pārtikas uzņēmumā, ievērojot šo noteikumu 89.punkta prasības.

93. Ja īpaši augstā temperatūrā karsētu un sterilizētu dzeramo pienu paredzēts uzglabāt istabas temperatūrā, izlases veidā novērtē piena atbilstību šādām prasībām pēc tā glabāšanas noslēgtā iepakojumā 15 dienas 30 °C temperatūrā:

93.1. kolonijas veidojošo vienību skaits 30 °C temperatūrā ir ne vairāk kā 10/0,1 ml produkta;

93.2. organoleptiskās īpašības atbilst prasībām.

94. Mērierīces, kuras izmato piena termiskās apstrādes procesā, ir pārbaudītas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību. Pārtikas un veterinārais dienests, veicot pārtikas uzņēmuma inspekciju, pārbauda aprīkojuma un ierīču tehnisko dokumentāciju.

95. Temperatūras mērīšanas ierīču reģistrēto informāciju glabā vismaz divus gadus, bet informāciju par produktiem, kas ātri bojājas, — divus mēnešus pēc to derīguma termiņa beigām. Informāciju uzrāda Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām pēc to pieprasījuma.

96. Pārtikas uzņēmums atbilstoši paškontrolei regulāri veic piena sasalšanas punkta izmeklējumus termiski apstrādātā dzeramajā pienā. Izmeklējumu biežumu un kārtību pārtikas uzņēmums saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

IX. Piena produktu ražošanas prasības

97. Termiski neapstrādātu pienu termiski apstrādā vai izmanto piena produktu ražošanai:

97.1. tūlīt pēc tā pieņemšanas;

97.2. 36 stundu laikā, ja tas uzglabāts temperatūrā, kas nav augstāka par 6 °C;

97.3. 48 stundu laikā, ja tas uzglabāts temperatūrā, kas nav augstāka par 4 °C;

97.4. 72 stundu laikā, ja piena produktus ražo no bifeļa, aitas vai kazas piena un ja tas uzglabāts temperatūrā, kas nav augstāka par 4 °C.

98. Termiski apstrādātu pienu izmanto piena produktu ražošanai, ja tas atbilst šādām prasībām:

98.1. piens ir termizēts, bet, ja termiskā apstrāde nav veikta 36 stundu laikā pēc piena pieņemšanas uzņēmumā, tas tiek pārbaudīts šo noteikumu 83.punktā noteiktajā kārtībā;

98.2. pasterizēts piens atbilst šo noteikumu 86.punkta prasībām;

98.3. īpaši augstā temperatūrā karsēts piens atbilst šo noteikumu 87.punkta prasībām.

99. Piena produktu ražošanas procesā pienu un apstrādātu pienu aizliegts apstrādāt ar jonizējošo starojumu.

100. Ja īpaši augstā temperatūrā karsētus un sterilizētus piena produktus paredzēts uzglabāt istabas temperatūrā, izlases veidā novērtē piena atbilstību šo noteikumu 93.punktā noteiktajām prasībām pēc tā glabāšanas noslēgtā iepakojumā 15 dienas 30 °C temperatūrā.

X. Piena un piena produktu iepakošanas prasības

101. Pienu un piena produktus iepako primārajā iepakojumā, primārā iepakojuma materiāliem vai konteineriem nonākot tiešā saskarē ar pienu vai piena produktiem. Ja nepieciešams, primārajā iepakojumā iepakotu pienu un piena produktus iepako sekundārajā iepakojumā, liekot vienu vai vairākas iesaiņotas produkta vienības sekundārā iepakojuma materiālā vai konteinerā.

102. Piena un piena produktu iepakošanai primārajā un sekundārajā iepakojumā izmanto materiālus, kas pasargā produktus no ārējas iedarbības un atbilst normatīvo aktu prasībām par priekšmetiem un materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku.

103. Pienu un piena produktus iepako primārajā un sekundārajā iepakojumā šim nolūkam paredzētā telpā, piena apstrādes vai piena produktu ražošanas telpā, ievērojot šādas prasības:

103.1. telpa ir pietiekami liela, lai veiktu visas darbības atbilstoši higiēnas prasībām;

103.2. primārā un sekundārā iepakojuma materiāli ir rūpnieciski iesaiņoti cieši piegulošā aizsargmateriālā, kas to pasargā no piesārņojuma transportēšanas laikā, un tiek uzglabāti šim nolūkam paredzētā telpā;

103.3. telpa, kurā uzglabā iepakojuma materiālus, ir pasargāta no kaitēkļu un putekļu iekļūšanas un nav savienota ar telpām, kurās tiek uzglabātas vielas, kas var radīt piena un piena produktu piesārņojumu;

103.4. primārā un sekundārā iepakojuma materiālus pirms ienešanas darba telpā sagatavo piena un piena produktu iepakošanai primārajā vai sekundārajā iepakojumā, izņemot gadījumu, ja pienu vai piena produktus iepako ar automātisko iepakošanas iekārtu un nepastāv piena un piena produktu piesārņošanas iespēja;

103.5. ražošanas telpā ienestos iepakojuma materiālus tūlīt izmanto piena un piena produktu iepakošanai. Ar iepakojuma materiālu nedrīkst strādāt personas, kas strādā ar neiepakotiem produktiem;

103.6. piena un piena produktus pēc iepakošanas tūlīt novieto uzglabāšanas telpā;

103.7. ja primārā vai sekundārā iepakojuma materiāli tiek glabāti uz grīdas, tos novieto uz paliktņa.

104. Termiski apstrādātu pienu un šķidros piena produktus iepako un iepakojumu noslēdz automatizēti. Pārtikas uzņēmumiem, kas pilda dzeramo pienu vai šķidros piena produktus mazāk par 2000 litriem diennaktī, Pārtikas un veterinārais dienests var atļaut izmantot neautomatizētas pildīšanas un iepakojuma noslēgšanas metodes, kas nodrošina higiēnas prasību ievērošanu.

105. Iepakojumu neizmanto atkārtoti, izņemot atsevišķu veidu iepakojumu, kuru drīkst izmantot atkārtoti pēc tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas.

106. Pēc dzeramā piena un šķidro piena produktu iepildīšanas primāro vai sekundāro iepakojumu tūlīt noslēdz.

107. Piena un šķidro piena produktu iepakojuma noslēgšanai izmanto metodes un iekārtas, kas nodrošina:

107.1. produkta aizsardzību pret ārēju iedarbību;

107.2. primārā vai sekundārā iepakojuma vizuālas izmaiņas, ja tas tiek atvērts.

108. Uz piena un šķidro piena produktu iepakojuma (izņemot vairākkārt izmantojamās stikla pudeles) norāda:

108.1. termiskās apstrādes veidu;

108.2. pēdējās termiskās apstrādes datumu;

108.3. pasterizētam pienam — uzglabāšanas temperatūru.

XI. Piena un piena produktu marķēšanas prasības

109. Papildus normatīvajos aktos par klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasībām piena produktiem, saliktiem piena produktiem un piena produktu izstrādājumiem noteiktajām vispārīgajām prasībām pārtikas produktu marķēšanai piena produktu marķējumā norāda termiskās apstrādes veidu, kas izmantots ražošanas procesa beigās.

110. Pienu un piena produktus iesaiņošanas laikā vai tūlīt pēc tam marķē ar veselības marķējumu. Veselības marķējums apliecina, ka produkcija iegūta vai ražota atzītā, Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošā pārtikas uzņēmumā.

111. Veselības marķējumu liek uz produkta, tā primārā iepakojuma vai etiķetes, kuru piestiprina primārajam iepakojumam, kā arī uz sekundārā iepakojuma.

112. Veselības marķējumam ir ovāla forma. Veselības marķējumā norāda šādu informāciju:

112.1. valsts nosaukums vai tā saīsinājums;

112.2. pārtikas uzņēmuma atzīšanas numurs;

112.3. saīsinājums “EEK” (Eiropas Ekonomiskā kopiena).

113. Uz daudzkārt izmantojamām stikla pudelēm, kuras marķētas ar nenodzēšamu marķējumu un kurām nav piestiprināta etiķete, un uz iepakojuma vai konteineriem, kuru lielākā virsma ir mazāka par 10 cm2, var nenorādīt šo noteikumu 112.3.punktā noteikto informāciju.

114. Veselības marķējumā informāciju izvieto šādi:

114.1. pirmais variants:

114.1.1. augšdaļā — valsts nosaukums vai tā saīsinājums;

114.1.2. vidusdaļā — pārtikas uzņēmuma atzīšanas numurs;

114.1.3. lejasdaļā — saīsinājums “EEK”;

114.2. otrais variants:

114.2.1. augšdaļā — valsts nosaukuma saīsinājums un pārtikas uzņēmuma atzīšanas numurs;

114.2.2. lejasdaļā — saīsinājums “EEK”.

XII. Higiēnas prasības piena un piena produktu uzglabāšanai un transportēšanai

115. Pienu un piena produktus glabā un transportē temperatūrā, kuru noteicis ražotājs, bet pasterizētu pienu glabā un transportē temperatūrā, kas nav augstāka par 6 °C.

116. Piegādājot pasterizētu pienu mazumtirdzniecības uzņēmumiem, tā temperatūra var būt augstāka par 6 °C, bet ne augstāka par 8 °C.

117. Pienu un piena produktus, kurus neglabā istabas temperatūrā, atdzesē pēc iespējas īsākā laikā un uzglabājot reģistrē temperatūru.

118. Ņemot vērā transportēšanas apstākļus, ilgumu un izvēlēto transportlīdzekli, transportēšanas laikā pienu un piena produktus pasargā no piesārņojuma un bojāšanās un nodrošina nepieciešamo temperatūru.

119. Pasterizētu pienu drīkst transportēt cisternās, kannās un cita veida tvertnēs, ja:

119.1. to iekšējās virsmas un citas daļas, kas var nonākt saskarē ar pienu, ir izgatavotas no gluda, viegli tīrāma, mazgājama un dezinficējama materiāla, kurš ir izturīgs pret koroziju un nevar kaitīgi ietekmēt piena sastāvu un organoleptiskās īpašības;

119.2. tās ir iespējams pilnībā iztukšot. Ja tās ir aprīkotas ar krāniem, tiem jābūt viegli izņemamiem, izjaucamiem, tīrāmiem, mazgājamiem un dezinficējamiem;

119.3. tās tīra, mazgā un dezinficē tūlīt pēc katras lietošanas un, ja nepieciešams, pirms katras nākamās lietošanas;

119.4. pirms transportēšanas un transportēšanas laikā tās ir hermētiski noslēgtas ar ūdensnecaurlaidīgiem vākiem;

119.5. tās ir marķētas ar norādi “Tikai pārtikai” vai “Piens”.

120. Transportlīdzekļus un tvertnes, kurās pārvadā pasterizētu pienu, aprīko tā, lai visā transportēšanas laikā nodrošinātu nepieciešamo temperatūru.

121. Termiski apstrādātu dzeramo pienu un pienu mazās tvertnēs vai kannās drīkst transportēt ar transportlīdzekļiem, kuri atbilst šādām prasībām:

121.1. tie netiek izmantoti tādu produktu transportēšanai, kas var sabojāt pienu;

121.2. to iekšējās virsmas ir viegli tīrāmas, mazgājamas un dezinficējamas;

121.3. tie konstruēti tā, lai pasargātu piena tvertnes vai kannas no piesārņojuma un atmosfēras ietekmes;

121.4. tie netiek izmantoti dzīvnieku pārvadāšanai.

122. Transportlīdzekļus, cisternas, kannas un citas tvertnes drīkst izmantot citu šajos noteikumos neminētu pārtikas produktu transportēšanai, ja šie pārtikas produkti neietekmē piena un piena produktu kvalitāti un nekaitīgumu.

123. Termiski apstrādāta dzeramā piena izplatīšanai nepieciešams pavaddokuments, kurā norāda veselības marķējumā sniegto informāciju, kā arī piena termiskās apstrādes veidu un uzņēmumu, kurā piens apstrādāts. Kravas saņēmējs uzglabā pavaddokumentu vismaz vienu gadu un pēc pieprasījuma to uzrāda Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoram. Pavaddokuments nav nepieciešams, ja pienu piegādā tieši patērētājam.

XIII. Noslēguma jautājumi

124. Apstrādei un piena produktu ražošanai var izmantot pienu, kurā kolonijas veidojošo vienību un somatisko šūnu skaits ir šāds:

124.1. līdz 2005.gada 1.janvārim — kolonijas veidojošo vienību skaits nepārsniedz 500000, somatisko šūnu skaits nepārsniedz 500000;

124.2. līdz 2006.gada 1.janvārim — kolonijas veidojošo vienību skaits nepārsniedz 300000, somatisko šūnu skaits nepārsniedz 500000.

125. Līdz 2005.gada 1.janvārim uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai piešķirts pārejas periods atsevišķu šo noteikumu prasību ieviešanai, marķē pienu un piena produktus ar kvadrāta formas veselības marķējumu, kurā norāda valsts nosaukumu vai tā saīsinājumu un uzņēmuma reģistrācijas numuru.

126. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumus Nr.491 “Piena, apstrādāta piena un piena produktu aprites noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 172.nr.; 2002, 94.nr.; 2003, 106.nr.).

127. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 89/362/EEK un 92/46/EEK.

Ministru prezidents I.Emsis

Zemkopības ministrs M.Roze

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!