Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr. 584

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora v.i. M. Tols

Kārtība, kādā muitas iestādēs iesniedz galvojumu muitas parāda nodrošināšanai

1. Kārtība izdota saskaņā ar Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas Kodeksa pieņemšanu (turpmāk – Padomes regula Nr.2913/92) septītās daļas “Muitas parāds” pirmo nodaļu “Garantija (galvojums) muitas parāda segšanai” un Komisijas regulu (EEK) Nr.2454/93 (1993.gada 2.jūlijs), kas nosaka izpildes kārtību Padomes regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas Kodeksa izveidi (turpmāk – Padomes regula Nr.2454/93).
2. Kārtība nosaka galvojuma apjomu, tā iesniegšanas, pieņemšanas un piemērošanas kārtību. Šo kārtību nepiemēro muitas procedūrai – tranzīts.
3. Galvojumu nodrošina galvenais parādnieks – persona, kas uzņemas atbildību par muitas parāda vai muitas parāda, kas varētu rasties, segšanu.
4. Muitas parāds – personas pienākums samaksāt ievedmuitas nodokļus vai izvedmuitas nodokļus, kurus piemēro atsevišķām precēm saskaņā ar Eiropas Kopienā esošiem noteikumiem.
5. Ievedmuitas nodokļus veido:
5.1. muitas nodokļi un maksājumi (antidempinga un kompensācijas), kas ir līdzvērtīgi muitas nodokļiem, ko maksā, preces importējot;
5.2. importa maksājumi, kas ieviesti kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros vai ar īpašiem pasākumiem, ko piemēro atsevišķām precēm, kas iegūtas lauksaimniecības ražojumu pārstrādes rezultātā.
6. Izvedmuitas nodokļus veido:
6.1. muitas nodokļi un maksājumi, kas ir līdzvērtīgi muitas nodokļiem, ko maksā, preces eksportējot;
6.2. eksporta maksājumi, kas ieviesti kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros vai ar īpašiem pasākumiem, ko piemēro atsevišķām precēm, kas iegūtas lauksaimniecības ražojumu pārstrādes rezultātā.

7. Galvojuma apjoms muitas parāda segšanai atbilst muitas parāda summai, kas maksājama, izlaižot preces brīvam apgrozījumam.
8. Galvojuma apjoms muitas parāda, kas varētu rasties, segšanai atbilst maksimālai muitas parāda summai, kas varētu rasties, ja preces izlaistu brīvam apgrozījumam.
9. Muitas iestāde par vienu un to pašu muitas parādu drīkst pieprasīt tikai vienu galvojumu.
10. Galvojums muitas parāda vai muitas parāda, kas varētu rasties, nodrošināšanai valsts iestādei nav jāsniedz.
11. Ja garantējamā summa (muitas parāds) nepārsniedz 326 latus (500 eiro), galvojums nav jāsniedz.
12. Galvojuma veidi ir:
12.1. vienreizējs galvojums;
12.2. vispārējs galvojums.
13. Galvojumu var nodrošināt:
13.1. iemaksājot drošības naudu;
13.2. iesniedzot atbildības apdrošināšanas polisi;
13.3. iesniedzot bankas garantiju.
14. Personai ir tiesības izvēlēties galvojuma veidu un nodrošinājumu, ja Padomes regulā Nr.2913/92, Padomes regulā Nr.2454/93 vai citā normatīvā aktā nav noteikts citādi.
15. Muitas iestāde galvojumu nepieņem un pieprasa iesniegt citu galvojumu, ja:

15.1. persona, kas izsniegusi galvojumu, nav ieguvusi galvinieka statusu;
15.2. vienreizējā galvojuma summa nesedz muitas parādu vai muitas parādu, kas varētu rasties;
15.3. iesniegtais vispārējais galvojums nerada pārliecību, ka galvojuma apjoms būs pietiekams, lai segtu muitas parādu vai muitas parādu, kas varētu rasties;
15.4. Padomes regulā Nr.2913/92, Padomes regulā Nr.2454/93 vai citā normatīvā aktā ir noteikts cits galvojuma veids vai galvojuma nodrošinājums;
15.5. galvojuma apliecību muitas iestādē iesniedz persona, kura nav galvenais parādnieks vai galvenā parādnieka pilnvarotā persona (nav norādīta vispārējā galvojuma apliecības vai vienreizējā galvojuma (bankas garantijas vēstules vai galvojuma apdrošināšanas polises) otrā pusē).
16. No galvojuma atbrīvo, tiklīdz muitas parāds, par kuru tas pieprasīts, ir dzēsts vai vairs nevar rasties.
17. Ja muitas parāds ir daļēji dzēsts vai var rasties no jauna tikai attiecībā uz daļu no parāda summas, par kuru iesniegts galvojums, pēc galvenā parādnieka vai galvinieka lūguma izbeidzas daļa no galvojuma saistībām, ja attiecīgā summa to nodrošina.
18. Ja galvenais parādnieks iesniedz papildinātu galvojumu, tā derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt iepriekšējā galvojuma derīguma termiņu.

19. Galvinieka statusu banka vai apdrošināšanas sabiedrība iegūst, ja tā noslēgusi līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk – VID), kurā noteikts, ka attiecīgā banka vai apdrošināšanas sabiedrība apņemas 10 dienu laikā pēc VID rakstiska pieprasījuma segt galvenā parādnieka muitas parādu.
20. Ja galvinieks ir atsaucis (anulējis) galvojumu, viņš par to nekavējoties informē VID Galveno muitas pārvaldi.
21. Ja galvinieks ir atsaucis (anulējis) galvojumu, tas neatbrīvo viņu no galvojuma saistībām, kas uzsāktas pirms galvojuma atsaukšanas (anulēšanas).
22. Galvojuma derīguma termiņa izbeigšanās neatbrīvo galvinieku no saistībām, kas uzsāktas pirms galvojuma derīguma termiņa beigām.
23. Ja VID Galvenā muitas pārvalde aptur darbības ar galvojumu, tas neatbrīvo galvinieku no galvojuma saistībām, kas uzsāktas pirms galvojuma darbību apturēšanas.

24. Ja galvenais parādnieks muitas parādu, kas varētu rasties, nodrošina ar drošības naudu, drošības naudu iemaksā VID depozītu kontā.
25. Drošības naudu VID depozīta kontā var iemaksāt tikai latos.
26. Drošības naudas apjoms atbilst 100 % aprēķinātajam muitas parādam, kas varētu rasties.
27. Drošības naudu iemaksā par katru aprēķināto muitas parādu, kas varētu rasties.
28. VID Galvenā muitas pārvalde uzskaita iemaksātās drošības naudas summas.
29. Ja muitas iestāde par muitas deklarācijā (VAD) uzrādītajām precēm pēc to pārbaudes varēs noteikt lielākus ievedmuitas nodokļus, nekā norādīts muitas deklarācijā (VAD), deklarētājs iemaksā drošības naudu, kas ir vienāda ar starpību starp nodokļu summu, kas iegūta, pamatojoties uz muitas deklarācijā (VAD) sniegtajiem datiem, un nodokļu summu, ko par precēm vajadzētu maksāt pēc to pārbaudes.
30. Pēc veiktajām pārbaudēm muitas iestāde pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā vai atmaksāšanu deklarētājam.
31. Ja deklarētāja pieprasītā tarifu kvota ir kritiska, deklarētājs iemaksā drošības naudu, kas ir vienāda ar starpību starp samazināto vai nulles tarifa likmi, ko paredz attiecīgā tarifu kvota, un tarifa pamatlikmi.
32. Pēc atbildes saņemšanas par pieprasītās tarifa kvotas apjomu muitas iestāde pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā vai atmaksāšanu deklarētājam.
33. Ja deklarētājs, piemērojot muitas procedūru, nevar noteikt precīzu preču muitas vērtību, deklarētājs iemaksā drošības naudu, kas vienāda ar starpību starp muitas deklarācijā (VAD) aprēķināto ievedmuitas nodokli un nodokļu summu, ko par precēm vajadzētu maksāt.
34. Ja deklarētājs Padomes regulā Nr.2913/92, Padomes regulā Nr.2454/93 vai citā normatīvā dokumentā noteiktajā termiņā nav iesniedzis ziņas, kas nepieciešamas preču muitas vērtības galīgai noteikšanai, muitas iestāde pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā.
35. Ja deklarētājs Padomes regulā Nr.2913/92, Padomes regulā Nr.2454/93 vai citā normatīvā dokumentā noteiktajā termiņā ir iesniedzis ziņas, kas nepieciešamas preču muitas vērtības galīgai noteikšanai, muitas iestāde pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu deklarētājam.
36. Ja precēm piemēro pagaidu antidempinga maksājumu vai pagaidu kompensācijas maksājumu, deklarētājs muitas iestādē iemaksā drošības naudu pagaidu antidempinga vai pagaidu kompensācijas maksājuma apjomā.
37. Ja precēm piemēro galīgo antidempinga maksājumu vai galīgo kompensācijas maksājumu, par kurām pirms tam bija iemaksāta drošības nauda, VID Galvenā muitas pārvade pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā vai atmaksāšanu deklarētājam.

38. Vienreizējo galvojumu piemēro, lai vienu reizi nodrošinātu preču pagaidu uzglabāšanu vai piemērotu vienu muitas procedūru. Vienreizējā galvojuma apjoms atbilst muitas parādam vai maksimālai muitas parāda summai, kas varētu rasties, ja preces izlaistu brīvam apgrozījumam.
39. Vienreizējo galvojumu iesniedz un reģistrē muitas iestādē, kurā piesaka muitas procedūru vai preču pagaidu uzglabāšanu.
40. Galvenais parādnieks vienreizējā galvojuma (galvojuma apdrošināšanas polises vai bankas garantijas vēstules) otrā pusē norāda personas, kuras pilnvarotas izmantot vienreizējo galvojumu. Galvenajam parādniekam ir tiesības izdarīt grozījumus pilnvaroto personu sarakstā. Katras pilnvarotās personas iecelšanu vai pilnvaru atcelšanu galvenais parādnieks apstiprina ar savu parakstu un zīmogu. Galvenais parādnieks ir atbildīgs par ierakstu patiesumu vienreizējā galvojumā.
41. Vienreizējais galvojums zaudē spēku, ja ir beidzies vienreizējā galvojuma derīguma termiņš vai galvinieks atsaucis (anulējis) galvojumu.
42. Galvenais parādnieks ir atbildīgs par muitas procedūras vai preču pagaidu uzglabāšanas izpildi, kas uzsākta pirms vienreizējā galvojuma derīguma termiņa beigām.

43. Vispārējo galvojumu iesniedz un reģistrē VID Galvenajā muitas pārvaldē.
44. Galvenais parādnieks vispārējo galvojumu var izmantot preču pagaidu uzglabāšanas nodrošināšanai vai jebkuras muitas procedūras nodrošināšanai, ievērojot Padomes regulā Nr.2913/92, Padomes regulā Nr.2454/93 vai citā normatīvā aktā noteikto kārtību par attiecīgās muitas procedūras piemērošanu.
45. Vispārējā galvojuma apjomu nosaka galvenais parādnieks. Galvenais parādnieks ir atbildīgs par muitas parāda vai muitas parāda, kas varētu rasties, segšanu.
46. Galvenais parādnieks, iesniedzot un reģistrējot VID Galvenajā muitas pārvaldē vispārējo galvojumu, papildus iesniedz šādus dokumentus:
46.1. VID Galvenās muitas pārvaldes direktoram adresētu iesniegumu, kurā norāda, kādām muitas procedūrām vai preču pagaidu uzglabāšanai izmantos vispārējo galvojumu. Iesniegumā norāda galvojuma apjomu, kuru izmantos muitas procedūras – izlaišana brīvam apgrozījumam – nodrošināšanai, un galvojuma apjomu pārējo muitas procedūru nodrošināšanai vai preču pagaidu uzglabāšanai;
46.2. vispārējā galvojuma apjoma aprēķinu atbilstoši šīs kārtības sestajā nodaļā noteiktajām prasībām;
46.3. dokumentu, kas apliecina, ka veikti normatīvajos aktos noteiktie obligātie nodokļu maksājumi un nav parādu valsts vai pašvaldību budžetā;
46.4. gadījumos, ja galvenajam parādniekam ir izveidojies parāds valsts vai pašvaldību budžetā, galvenais parādnieks papildus iesniedz VID teritoriālās iestādes, kurā viņš reģistrēts kā nodokļu maksātājs, apstiprinātu nodokļu parāda nomaksas grafiku un apliecinājumu, ka viņš veic nodokļu parāda nomaksu saskaņā ar apstiprināto grafiku.
47. Atļauju izmantot vispārējo galvojumu piešķir, ja galvenais parādnieks atbilst šādiem nosacījumiem:
47.1. galvenais parādnieks vai galvenā parādnieka darbinieki, kuriem ir paraksta tiesības, nav krimināli sodīti par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā;
47.2. galvenais parādnieks vai galvenā parādnieka darbinieki, kuriem ir paraksta tiesības, gada laikā nav atkārtoti sodīti par administratīviem pārkāpumiem muitas jomā, kas saistīti ar muitas maksājumu apjoma samazinājumu;
47.3. galvenais parādnieks katru darījumu, kuru veic, izmantojot galvojumu, reģistrē galvojuma izmantošanas uzskaites reģistrā un nodrošina muitas iestādes amatpersonām pieeju visiem dokumentiem, kuru uzrādīšana ir nepieciešama, lai piemērotu attiecīgu muitas režīmu vai veiktu preču pagaidu uzglabāšanu;
47.4. galvenais parādnieks muitas deklarācijas (VAD) muitas iestādē iesniedz elektroniski.
48. VID Galvenā muitas pārvalde 15 dienu laikā pēc vispārējā galvojuma iesniegšanas un reģistrēšanas pieņem lēmumu par atļaujas piešķiršanu izmantot vispārējo galvojumu un 15 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas izsniedz galvenajam parādniekam nepieciešamo vispārējā galvojuma apliecību skaitu.
49. Lēmumu nepiešķirt atļauju izmantot vispārējo galvojumu rakstiski paziņo galvenajam parādniekam, norādot lēmuma pamatojumu un pārsūdzēšanas kārtību.
50. Galvenais parādnieks vispārējā galvojuma apliecības otrā pusē norāda personas, kuras pilnvarotas izmantot vispārējā galvojuma apliecību. Galvenajam parādniekam ir tiesības izdarīt grozījumus pilnvaroto personu sarakstā. Katras pilnvarotās personas iecelšanu vai pilnvaru atcelšanu galvenais parādnieks apstiprina ar savu parakstu un zīmogu. Galvenais parādnieks ir atbildīgs par ierakstu patiesumu vispārējā galvojuma apliecībā.
51. VID Galvenā muitas pārvalde aptur turpmākās darbības ar vispārējo galvojumu, ja:
51.1. saņemta informācija, ka galvenais parādnieks nepilda kārtības 47.3.vai 47.4.apakšpunktā minēto;
51.2. no VID teritoriālās iestādes, kurā galvenais parādnieks reģistrēts kā nodokļu maksātājs, saņemta informācija, ka galvenajam parādniekam izveidojies parāds valsts vai pašvaldību budžetā;
51.3. galvenajam parādniekam izveidojies muitas parāds, kas nav nomaksāts normatīvajos aktos muitas lietās noteiktajos termiņos;
51.4. vispārējais galvojums nesedz muitas parāda vai muitas parāda, kas varētu rasties, apjomu;
51.5. galvenais parādnieks nav izpildījis kārtības 65.punktā minēto;
51.6. galvenais parādnieks kārtības 70.punktā minētajā pārskatā iesniedz nepatiesas ziņas par vispārējā galvojuma izmantošanu.
52. Ja galvenais parādnieks nepilda kādu no kārtības 51.punktā minētajiem nosacījumiem, VID Galvenā muitas pārvalde aptur turpmākās darbības ar vispārējo galvojumu līdz brīdim, kamēr galvenais parādnieks novērš izdarīto pārkāpumu.
53. VID Galvenā muitas pārvalde informē galveno parādnieku un muitas iestādes par darbību apturēšanu ar vispārējo galvojumu.
54. Ja galvenais parādnieks 15 dienu laikā kopš darbību apturēšanas ar vispārējo galvojumu nav novērsis pārkāpumu, kura dēļ tika apturētas darbības ar vispārējo galvojumu, VID Galvenā muitas pārvalde anulē izsniegto atļauju izmantot vispārējo galvojumu.
55. Ja tiek apturētas darbības ar vispārējo galvojumu, galvenais parādnieks ir atbildīgs par muitas procedūru izpildi vai preču pagaidu uzglabāšanas pabeigšanu, kas uzsāktas ar šo galvojumu līdz tās darbības apturēšanai.
56. VID Galvenā muitas pārvalde anulē izsniegto atļauju izmantot vispārējo galvojumu, ja galveno parādnieku atzīst par maksātnespējīgu vai netiek izpildīts kārtības 47.1.apakšpunktā minētais nosacījums vai 47.2.apakšpunktā minētais nosacījums.
57. Galvenais parādnieks nekavējoties informē VID Galveno muitas pārvaldi, ja tiek pārreģistrēti galvenā parādnieka darbinieki, kuriem ir paraksta tiesības.
58. Ja no galvenā parādnieka saņemta 57.punktā minētā informācija, VID Galvenā muitas pārvalde veic kārtības 47.1.apakšpunktā un 47.2.apakšpunktā minētās pārbaudes.
59. Ja VID Galvenā muitas pārvalde anulē izsniegto atļauju izmantot vispārējo galvojumu, galvenais parādnieks ir atbildīgs par muitas procedūru izpildi un preču pagaidu uzglabāšanas pabeigšanu, kas uzsāktas pirms vispārējā galvojuma anulēšanas.

60. VID Galvenā muitas pārvalde atjauno darbības ar vispārējo galvojumu saskaņā ar kārtības 46., 47. un 48. punktu.
61. Ja galvinieks ir atsaucis (anulējis) galvojumu, VID Galvenā muitas pārvalde anulē vispārējā galvojuma apliecības, kuras izsniegtas, pamatojoties uz anulēto galvojumu. Galvenais parādnieks ir atbildīgs par muitas procedūru izpildi un preču pagaidu uzglabāšanas pabeigšanu, kas uzsāktas pirms vispārējā galvojuma apliecības anulēšanas.
62. VID Galvenā muitas pārvalde informē galveno parādnieku un muitas iestādes par anulēto galvojumu.
63. Vispārējā galvojuma apliecības visu to darbības laiku atrodas pie galvenā parādnieka vai viņa pilnvarotajām personām.
64. Vispārējais galvojums zaudē spēku, ja:
64.1. beidzies vispārējā galvojuma termiņš;
64.2. VID Galvenā muitas pārvalde atsaukusi (anulējusi) galvojumu;
64.3. galvinieks atsaucis (anulējis) galvojumu.
65. Ja vispārējais galvojums zaudējis spēku, galvenais parādnieks 15 darba dienu laikā nodod visas vispārējā galvojuma apliecības VID Galvenajā muitas pārvaldē.
66. Galvenais parādnieks nekavējoties informē VID Galveno muitas pārvaldi par nozaudētu vai nozagtu vispārējā galvojuma apliecību. VID Galvenā muitas pārvalde anulē nozagto vai nozaudēto vispārējā galvojuma apliecību. Galvenais parādnieks ir atbildīgs par preču pagaidu uzglabāšanas vai muitas procedūru izpildi, kas uzsāktas ar nozagto vai nozaudēto vispārējā galvojuma apliecību.
67. VID Galvenā muitas pārvalde informē muitas iestādes par nozagtajām vai nozaudētajām galvojuma apliecībām.

69. Galvenais parādnieks uzskaita muitas parāda vai muitas parāda, kas varētu rasties, reģistrējot katru darījumu, kuru veic, izmantojot galvojumu (vispārējo, vienreizējo). Pēc muitas iestādes pieprasījuma galvenais parādnieks sniedz visu informāciju par katru darījumu, kas veikts, izmantojot galvojumu, kā arī par muitas parāda vai muitas parāda, kas varētu rasties, atbilstību galvojuma apjomam.
70. Galvenais parādnieks katru mēnesi līdz 15 datumam iesniedz VID Galvenajā muitas pārvaldē pārskatu par galvojuma izmantošanu iepriekšējā kalendāra mēnesī.
71. Galvenais parādnieks pēc saskaņošanas ar VID Galveno muitas pārvaldi var mainīt vispārējā galvojuma apjoma sadalījumu starp muitas procedūru – izlaišana brīvam apgrozījumam un pārējām muitas procedūrām vai preču pagaidu uzglabāšanu.

72. Kārtība stājas spēkā ar 2004. gada 1.maiju.
73. Līgumus, kas noslēgti ar Valsts ieņēmumu dienestu par galvinieka statusa iegūšanu līdz 2004.gada 1.maijam, pārreģistrē ne vēlāk kā līdz 2004.gada 1.jūlijam atbilstoši kārtības 19.punktam.
74. Vispārējā galvojuma apliecības, kas izsniegtas līdz 2004.gada 1.maijam, paliek spēkā līdz tajās minētā derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 31.decembrim.