ATSAUCĒ IETVERT:
Par ārlietu ministra darba vizīti Igaunijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.04.2004., Nr. 61 https://www.vestnesis.lv/ta/id/87263
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par ārlietu ministra darba vizīti
Igaunijā
Vakar, 19. aprīlī, ārlietu ministrs Rihards
Pīks uzturējās darba vizītē Igaunijas Republikā. Iepazīšanās vizītes laikā
ārlietu ministrs tikās ar Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu, parlamenta
priekšsēdētāju Eni Ergma, premjerministru Juhanu Partsu un ārlietu ministri Kristinu
Ojulandu. Tiekoties ar Rīgikogu priekšsēdētāju, sarunā piedalījās arī Igaunijas
parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihelsons un Eiropas Savienības
(ES) lietu komisijas priekšsēdētājs Reins Langs.
Tiekoties ar Igaunijas prezidentu A.Rītelu, abas amatpersonas pauda vienprātību attiecībā uz to, ka, abām valstīm, iestājoties ES, radīsies plašākas saimnieciskās sadarbības attīstīšanas iespējas, kas atbilstu abu valstu nacionālajām interesēm. Tāpat ar prezidentu tika pārrunātas iespējas attīstīt arī kopējus tūrisma un vides projektus.
Tikšanās laikā ar Igaunijas augstajām amatpersonām tika uzsvērta līdz šim īstenotā tradicionāli veiksmīgā sadarbība gan divpusējo attiecību, gan arī daudzpusējo forumu ietvaros, balstoties uz kopējām interesēm un mērķiem ārpolitikā un drošības politikā. Abu valstu pārstāvji bija vienisprātis, ka divpusējo attiecību nozīme un specifika nezaudēs aktualitāti arī jaunajā situācijā – pēc abu valstu pievienošanās ES un NATO.
Vizītē tika pārrunāti arī aktuālie ES darba kārtības jautājumi, ieskaitot Lisabonas stratēģiju, ES jauno kaimiņu politiku u.c. Turklāt ES Starpvaldību konferences kontekstā Latvijas un Igaunijas galvenās pamatnostādnes sakrīt – katrai dalībvalstij nepieciešams viens balsstiesīgs komisārs, kā arī jāievieš dubultā balsu vairākuma princips.
Tiekoties ar Igaunijas prezidentu A.Rītelu, abas amatpersonas pauda vienprātību attiecībā uz to, ka, abām valstīm, iestājoties ES, radīsies plašākas saimnieciskās sadarbības attīstīšanas iespējas, kas atbilstu abu valstu nacionālajām interesēm. Tāpat ar prezidentu tika pārrunātas iespējas attīstīt arī kopējus tūrisma un vides projektus.
Tikšanās laikā ar Igaunijas augstajām amatpersonām tika uzsvērta līdz šim īstenotā tradicionāli veiksmīgā sadarbība gan divpusējo attiecību, gan arī daudzpusējo forumu ietvaros, balstoties uz kopējām interesēm un mērķiem ārpolitikā un drošības politikā. Abu valstu pārstāvji bija vienisprātis, ka divpusējo attiecību nozīme un specifika nezaudēs aktualitāti arī jaunajā situācijā – pēc abu valstu pievienošanās ES un NATO.
Vizītē tika pārrunāti arī aktuālie ES darba kārtības jautājumi, ieskaitot Lisabonas stratēģiju, ES jauno kaimiņu politiku u.c. Turklāt ES Starpvaldību konferences kontekstā Latvijas un Igaunijas galvenās pamatnostādnes sakrīt – katrai dalībvalstij nepieciešams viens balsstiesīgs komisārs, kā arī jāievieš dubultā balsu vairākuma princips.
Ārlietu ministrijas preses centrs