
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības
likumā”. Lai radītu iespēju pilnībā Ministru kabineta noteikumos ietvert
atbilstošu direktīvu prasības, noteikumos precizēts deleģējums Ministru kabinetam un
atbilstoši konkretizēta Latvijas Pārtikas centra kompetence. Noteikumu projekta
pieņemšana ir būtiska Latvijas Republikas tiesību aktu harmonizācijas procesa
pabeigšanai, iestājoties Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu Latvijā ražoto un
importēto pārtikas preču brīvu kustību, kā arī garantētu ģenētiski modificētu
organismu saturošu produktu un pārtikas prognozējamu un drošu izmantošanu un
izplatīšanu.
Pieņemti noteikumi “Elektronisko sakaru likums”. Noteikumi nosaka publisko
elektronisko sakaru komersantu, privāto elektronisko sakaru tīklu īpašnieku un
elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, kas
saistīta ar elektronisko sakaru nozares regulēšanu, elektronisko sakaru tīklu
nodrošināšanu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, kā arī ierobežoto resursu
– radiofrekvenču spektra, interneta domēnu un numerācijas resursu piešķiršanu,
lietošanu un pārvaldību. Noteikumi attiecas arī uz radio vai televīzijas programmu
izplatīšanai nepieciešamajiem elektronisko sakaru tīkliem. Radio vai televīzijas
pārraižu satura regulēšanas nosacījumus reglamentē Radio un televīzijas likums.
Noteikumi neattiecas uz informācijas sabiedrības pakalpojuma sniegšanu, elektronisko
sakaru tīklos pārraidāmās informācijas saturu un uz tās informācijas saturu, kuru
saņem, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus. Noteikumos ņemtas vērā Eiropas
Savienības direktīvu paketes, regulas un rekomendācijas prasības, kā arī Latvijas
Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnēs 2004.–2008.gadam
noteiktie nozares attīstības virzieni. Atšķirībā no spēkā esošā likuma “Par
telekomunikācijām” likumprojektā tiek detalizētāk regulēti tādi jautājumi kā:
• valsts pārvalde elektronisko sakaru nozarē;
• elektronisko sakaru tīklu veidi;
• elektronisko sakaru pakalpojumu komersanti;
• publisko elektronisko sakaru tīkla operators, kam ir būtiska ietekme tirgū;
• tirgus noteikšana un analīzes procedūra;
• vispārēja atļauja;
• piekļuve un starpsavienojumi;
• starpsavienojumu un piekļuves saistības operatoriem ar būtisku ietekmi tirgū;
• ierobežoto nacionālo resursu lietošana;
• elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāte;
• lietotāju datu aizsardzība elektronisko sakaru nozarē utt.
Saskaņā ar noteikumu Pārejas noteikumu 1.punktu ir paredzēts, ka likuma 46.pants, kas
nosaka ierobežoto resursu datu bāzu izveidošanu un uzturēšanu, stājas spēkā
2005.gada 1.janvārī. Minētais ir paredzēts tādēļ, ka pašreiz nav iespējama likuma
46.panta dotā uzdevuma izpilde. Šis pants nav saistīts ar ES tiesību aktiem.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Noteikumi
nodrošinās Radio un televīzijas likuma normu atbilstību Elektronisko sakaru likumam.
Noteikumos ir precizēta terminoloģija atbilstoši radiofrekvenču spektra lietošanas
nosacījumiem, kas minēti Elektronisko sakaru likumā.
Pieņemti noteikumi “Grozījums likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju
darbības apturēšanas kārtību””. Atsevišķi noteikumos “Elektronisko sakaru
likums” regulētie jautājumi sasaucas ar likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un
organizāciju darbības apturēšanas kārtību” noteikto regulējumu. Tādējādi
nepieciešams grozīt minēto likumu, lai tiktu nodrošināta noteikumiem “Elektronisko
sakaru likums”. Noteikumi paredz noteikt, ka dot rīkojumu (pieņemt lēmumu) par
uzņēmuma darbības apturēšanu ir tiesīgas šādas amatpersonas: ja pārkāptas
elektronisko sakaru nozari regulējošo normatīvo aktu prasības — Sabiedrisko
pakalpojumu regulēšanas komisija vai tās pilnvarota amatpersona.
Noteikumi, kuri pieņemti parastajā kārtībā.
Pieņemts rīkojums “Par S.Veģeri”.
Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 14.panta trešo daļu lēmumu par iestādes
vadītāja atbrīvošanu no amata pieņem ministrs, pamatojoties uz Ministru kabineta
lēmumu.
Rīkojums paredz saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 14.panta trešo daļu
izglītības un zinātnes ministram ar 2004.gada 16.aprīlī atbrīvot Sarmīti Veģeri no
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra amata, pamatojoties uz Valsts
civildienesta likuma 41.panta 1.punkta “a” apakšpunktu.
Pieņemti “Noteikumi par valsts nodevu ieraksta izdarīšanai biedrību un
nodibinājumu reģistrā”.
Noteikumi nosaka valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus par
ierakstu izdarīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā.
Valsts nodevas likmes ir šādas: biedrības vai nodibinājuma reģistrācija (tajā
skaitā pārveidoto bezpeļņas organizāciju uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)
ierakstīšana reģistrā) ? 8 lati; statūtu grozījumu reģistrācija ? 6 lati. Ieraksts
par biedrības vai nodibinājuma reorganizāciju: ja pēc reorganizācijas rodas jauna
biedrība vai nodibinājums, par katru jaunizveidoto biedrību vai nodibinājumu – 8
lati; pārējos gadījumos par katru reorganizācijā iesaistīto biedrību vai
nodibinājumu ? 6 lati, kā arī citu ierakstu izdarīšana un ierakstu izmaiņas
reģistrā par biedrību vai nodibinājumu ? 4 lati; reģistrācijas apliecības
dublikāta izsniegšana ? 2 lati.
Valsts nodevu maksā pirms attiecīgā pieteikuma iesniegšanas un pieteikumam pievieno
valsts nodevas samaksu apliecinošu dokumentu. Valsts nodevu ieskaita valsts
pamatbudžetā.
Valsts nodevu par ierakstu izdarīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā nemaksā: ja
biedrībā apvienoti invalīdi, bāreņi vai daudzbērnu ģimenes; ja biedrības mērķis
ir bērnu un skolēnu sporta pasākumu organizēšana; ja ieraksts ir saistīts ar
administratīvo teritoriju pārveidošanu, robežu vai nosaukuma maiņu, kā arī ielas
nosaukuma vai ēkas numerācijas maiņu; ja ieraksts izdarāms, pamatojoties uz valsts
iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu.
Pieņemti noteikumi “Darījumu veikšanas ar piena kvotām, to administrēšanas,
kontroles un soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas kārtība”.
Noteikumi nosaka piena kvotu darījumu (pirkums, noma, dāvinājums, mantošana,
pārveidošana un atteikšanās) veikšanas, administrēšanas un kontroles, kā arī ar
piena kvotu administrēšanu saistīto soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas
kārtību.
Piena kvota ir noteikts termiski neapstrādāta piena pārdošanas apjoms kvotas gadā
(2004.gadā kvotas gads ir no 1.maija līdz 31.martam).
Nacionālajai rezervei paredz ne mazāk par 1% no piegādes kvotas apjoma un ne mazāk par
1% no tiešās tirdzniecības kvotas apjoma.
Pienam, ko piena ražotājs izmanto pašpatēriņam (pārtikai vai lopbarībai), piena
kvotu nenosaka.
Ar piena kvotu administrēšanu saistītos jautājumus risina komisija septiņu cilvēku
sastāvā. Komisijā ir pārstāvji no piena ražotāju asociācijām, piena
pārstrādātāju organizācijām, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, valsts
sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas un datu
apstrādes centrs”, Lauku atbalsta dienesta. Komisijas personālsastāvu apstiprina
zemkopības ministrs. Komisijai ir šādas funkcijas: izvērtēt piena ražotāju
iesniegumus par piena kvotām; izvērtēt piena pircēju atbilstību noteiktajām
prasībām un piešķirt tiem tiesības iepirkt pienu; izskatīt iesniegumus par piena
kvotas piešķiršanu vai palielināšanu no piena kvotas nacionālās rezerves; izskatīt
un izvērtēt Ciltsdarba valsts inspekcijas iesniegtos dokumentus par: kvotas apjoma
precizēšanu piena ražotājam; noteikumos minētā apstiprinājuma apturēšanu piena
pircējam.
Zemkopības ministrija apstiprināto piena pircēju sarakstu publicē laikrakstā
“Latvijas Vēstnesis”.
Piena ražotājs piešķirtās kvotas ietvaros var: slēgt līgumus ar vienu vai
vairākiem pircējiem; slēgt līgumu par visu vai daļu no piegādes kvotas; mainīt
piena pircēju, ja savstarpējā līgumā nav atrunātas citas saistības.
Piena ražotājs par katru tam piešķirto kvotas veidu aizpilda: piegādes kvotas piena
uzskaites žurnālu; tiešās tirdzniecības kvotas piena uzskaites žurnālu. Tiešās
tirdzniecības kvotas īpašnieki reizi ceturksnī līdz katra nākamā mēneša
15.datumam iesniedz Datu centrā atskaiti par tiešās tirdzniecības kvotas
izpildi.
Pieņemti “Noteikumi par atkritumu ievešanu pārstrādei valsts teritorijā,
atkritumu eksportu un tranzītu”.
Lielrīgas reģionālā vides pārvalde veic Padomes regulā (EEK) Nr.259/93 par
uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā,
ievešanu tajā un izvešanu no tās minētās kompetentās iestādes funkcijas.
Lielrīgas reģionālā vides pārvalde pēc pieprasījuma sniedz informāciju par
atkritumu ievešanas pārstrādei, eksporta un tranzīta kārtību.
Valsts kancelejas Komunikācijas departaments