Pienācis laiks, kad par tūrisma attīstību kā prioritāru ekonomikas interešu jomu liecina reāli darbi – 2004. gada valsts pamatbudžetā tūrismam piešķirts vairāk nekā miljons latu. Salīdzinājumam jāatgādina, ka 2003. gadā tūrisms tika atbalstīts ar 457 700 latu. Šī joma mūsu valstī vēl ir attīstības stadijā. Jo īpaši tas sakāms par velotūrismu. Tāpēc šā atpūtas un vienlaikus sporta veida entuziasti aktīvi darbojas, lai situāciju mainītu. Process sākās 2001. gadā, kad Rīgu apmeklēja oficiāla Brēmenes delegācija. Viesi ar mūsu valsts galvaspilsētu vēlējās iepazīties, pārvietojoties ar velosipēdiem, taču izrādījās, ka šāds tūrisma veids Latvijā nav attīstīts. Kļuva skaidrs, ka velotūristu Latvijā gaida daudz grūtību un problēmu, kam par iemeslu lielā mērā ir gan infrastruktūras zemā kvalitāte, noziedzība, klaiņojoši mājdzīvnieki, kā arī agresīvu autobraucēju nedraudzīgā attieksme. Tajā pašā gadā Latvijas Veloceļojumu informācijas centra darbinieki un projekta “Velokurjers” pārstāvji ķērās pie Rīgas tūrisma velomaršrutu izstrādāšanas. Vakar velotūrisma organizatori iepazīstināja ar paveiktā darba pirmā posma rezultātiem un stāstīja par gaidāmajām aktivitātēm.
Viens no projekta iniciatoriem Oļegs Stoļarovs atzina, ka darbs ir sarežģīts – būtu jāizveido veloceliņi. Maršrutos paredzēts iekļaut gan Vecrīgu, gan Alberta ielu, gan tā dēvēto Maskavas forštati. Protams, ārvalstu viesiem būtu vērts piedāvāt apskatīt arī citas, ne mazāk interesantas Latvijas vietas. O. Stoļarovs atgādināja, ka velotūristi dod ievērojamu labumu maršrutā esošo vietu iedzīvotājiem – ceļā viņi gan iepērkas, gan apmetas naktsmītnēs. Savukārt Vācijas velosporta entuziasts Franks Vurfts atzīmēja, ka velobraucēji fiziskās slodzes dēļ ceļā patērē līdz divdesmit procentiem vairāk pārtikas nekā automobiļos vai autobusos ceļojošie tūristi.
Organizatoru darbs dod pirmos augļus – Latvija iekļauta starptautiskā velobrauciena Nordkaps – Olimpa kalns maršrutā. Brauciens sākas 11. maijā un beidzas 29. augustā, īsi pirms olimpisko spēļu sākuma. Paredzēts, ka Latviju brauciena laikā varētu šķērsot ap piecdesmit velosipēdistu, tādējādi dodot ieguldījumu velotūrisma popularizēšanā. Savukārt Rīgas velomaršrutu izstrāde turpinās – projektu finansiāli atbalsta Rīgas pilsētas fonds, interesi izrāda arī uzņēmums “Rīgas jūras prāmju līnijas”. Tas nozīmē, ka perspektīvā varētu būtiski palielināties arī prāmju pasažieru skaits – F. Vurfts pastāstīja, ka, piemēram, no prāmja līnijas Lībeka–Klaipēda pasažieriem pat puse tālāk pa Lietuvu ceļo ar velosipēdiem. Pieredzējušais lietuviešu veloceļotājs Sigits Kučs sacīja, ka šis tūrisma veids ir arī vienreizēja nacionālās iecietības skola – šķērsojot dažādus reģionus un valstis, cilvēks apgūst saskarsmes māku. Velotūrisma entuziasti atzina, ka Latvijā šim aktīvās atpūtas veidam ir lielas attīstības perspektīvas, piemēram, Austrijā atvaļinājumā braucienos ar divriteni dodas apmēram 45 procenti cilvēku, bet Latvijā tikai apmēram viens procents.