Baltkrievijas galvenais robežsargs
Latvijā
Divu dienu darba vizītē Latvijā pēc Valsts
robežsardzes (VRS) priekšnieka robežsardzes ģenerāļa Gunāra Dāboliņa ielūguma
uzturējās Baltkrievijas Robežapsardzības spēku komitejas priekšsēdētājs
ģenerālleitnants Aleksandrs Pavlovskis ar delegāciju. “Mums bija atklāta saruna ar
kaimiņiem, lai viņiem laikus būtu skaidrība par izmaiņām robežkontrolē pēc
1.maija,” teica G.Dāboliņš. “Uz robežas viss ir savstarpēji saistīts. Jebkuras
izmaiņas tādā vai citādā veidā skar arī kaimiņvalstu kolēģus.”

Baltkrievijas Robežapsardzības spēku komitejas priekšsēdētājs
ģenerālleitnants Aleksandrs Pavlovskis
Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I. |
“Mūsu tikšanās vienmēr saistīta ar konkrētu jautājumu
risināšanu. Tām ir pozitīvs rezultāts. Šīs sadarbības tradīcijas veicina abu
valstu robežu drošību,” atzina Baltkrievijas Robežapsardzības spēku komitejas
priekšsēdētājs. Viņš arī vakar, 15.aprīlī, kad abas puses bija parakstījušas
tikšanās protokolu, akcentēja to, ka Latvija un Baltkrievija ir jaunas valstis, kuras
katra virzās pa savu ceļu, bet kurām tajā pašā laikā ir kopīgas intereses. Abu
valstu robežsargi par galveno uzskata strādāt tā, lai cilvēkiem būtu ērti
šķērsot robežu un robežšķērsošana nekļūtu par šķērsli, piemēram tūrismam.
Tāpēc robežapsardzības dienestu vadība laikus saskaņojusi daudzus jautājumus.
VRS priekšnieks skaidroja, ka pārrunāti arī šķietami nelieli jaunumi, kādi
sagaidāmi pēc 1.maija, bet kuri praktiskā darbā ir ļoti būtiski. Piemēram, kādas
izskatīsies jaunās Latvijas vīzas, kas būs ļoti līdzīgas Šengenas vīzām, un
jaunie zīmogi pasēs. Šie tehniskie jautājumi jāizskaidro baltkrievu kolēģiem, lai
nerastos sarežģījumi robežsargu darbā un ceļotājiem. Kaimiņvalsts robežsargiem
jābūt zināšanām, kas palīdz atšķirt arī viltojumus.
“Pārrunājām robežpārejas punktu darbību uz Latvijas un Baltkrievijas robežas.
Pēc 1.maija uz mūsu robežas būs trīs starptautiskie robežkontroles punkti, viens
dzelzceļa un divi sauszemes – Pāternieki un Silenieki, kā arī četri pārejas
punkti, kas paredzēti tikai vietējiem iedzīvotājiem,” stāstīja G.Dāboliņš,
piebilstot, ka Latvijas robežsardze ļoti ieinteresēta, lai Baltkrievijas puse robežu
iezīmētu arī dabā. Ar robežas demarkāciju saistītos jautājumus A.Pavlovskis
pārrunāja ar iekšlietu ministru Ēriku Jēkabsonu.
Baltkrievu lielākā rūpe – narkotikas
un imigranti
VRS priekšnieks ar Baltkrievijas kolēģi
apmainījušies arī ar informāciju par stāvokli uz Latvijas un Baltkrievijas robežas
un apsprieduši turpmāko sadarbību robežapsardzības jomā un tās attīstības
perspektīvas. Puses vienojušās, ka stāvoklis uz robežas un pierobežā vērtējams
kā prognozējams un stabils. Izklāstot savu viedokli, A.Pavlovskis atzina, ka kopumā
sadarbība robežapsardzībā ar Latviju salīdzinājumā ar citām Baltkrievijas
kaimiņvalstīm, esot visveiksmīgākā. To apliecinot arī dati par konstatēto
robežpārkāpumu skaitu. Piemēram, nelegālās migrācijas un narkotiku tranzīta
apkarošana uz Baltkrievijas un Latvijas robežas esot sekmīga. Tiesa, abas minētās
problēmas visumā Baltkrievijas robežsargiem sagādā nopietnas galvassāpes, īpaši uz
robežas ar Poliju. Narkotiku tranzīta plūsmas ved gan no austrumiem uz rietumiem, gan
pretējā virzienā, un nelielu narkotiku partiju aizturēšana esot ikdiena. Aizturot
arī lielas, piemēram, pirms divām nedēļām uz Baltkrievijas robežas aizturēta
narkotiku krava astoņu miljonu eiro vērtībā. “Uz Polijas robežas ir arī
visnegatīvākā situācija nelegālās migrācijas ziņā,” neslēpa Baltkrievijas
ģenerālleitnants. Pēc viņa teiktā, pērn robežsargi aizturējuši 3000 personu, kas
centušās nelegāli šķērsot zaļo robežu, lai caur Poliju tālāk nokļūtu citās
Rietumeiropas valstīs. Savukārt robežkontroles punktos aizturētas 15 000 personu,
kuras arī uzskatāmas par nelegālajiem imigrantiem un kuras, izmantojot viltotus
dokumentus, bijušas ceļā uz Eiropu. Starp šiem cilvēkiem esot bijuši gan dažu NVS
valstu pilsoņi, gan ļaudis no Dienvidāzijas valstīm.
Pieredze aviācijā pret padomu
robežizbūvē
Rezumējot divu dienu darba tikšanos,
G.Dāboliņš informēja, ka maijā gaidāma Baltkrievijas robežsardzes aviācijas
speciālistu vizīte Latvijā. Mēs vēl tikai attīstām robežsardzē aviācijas
dienestu, bet Baltkrievijai šajā jomā jau ir liela pieredze, spēcīgas tradīcijas, un
tā ir gatava dalīties zināšanās. Arī Latvija sniegs savu artavu pieredzes
nodošanā. Baltkrievijas Robežapsardzības spēku komitejas priekšsēdētājs
novērtējis mūsu panākumus robežas infrastruktūras sakārtošanā, pēc viņa domām,
robežpunkti izveidoti funkcionāli, un tajos nav nekā lieka. Tas esot izdarīts
visveiksmīgāk no visām Baltkrievijas kaimiņvalstīm. Panākta vienošanās, ka
speciālisti, kas bija iesaistīti projektēšanā un robežizbūvē, dalīsies savā
pieredzē ar Baltkrieviju, kurai jāveido stabila robeža ar Ukrainu.
Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv