Nav grūti pamanīt, ka RPK biznesa rādītāji ir pozitīvi, arī pozīcijas tirgū uzņēmums atdot negrasās. To apstiprina arī J. Skvarnovičs: ”RPK pērnā gada apgrozījums bija 32 miljoni latu. Attīstība panākta, palielinot mūsu daļu Latvijas tirgū līdz apmēram 46 procentiem piena produktiem un apmēram 37 procentiem saldējumam. Vēl viens skaitlis RPK pērn iepirka 105 000 tonnu piena, kas ir apmēram 26 procenti no visa Latvijā iepirktā piena daudzuma. Ceru, ka, ņemot vērā valsts līmenī noslēgtos kvotu līgumus, šogad varēsim iepirkt vēl vairāk.”
“Esam orientējušies uz piena produktu ražošanu Baltijas tirgum un produktu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanu,” valdes priekšsēdētājs turpina, “šajā kategorijā jāizceļ kefīrs un jogurts ar pievienotām vērtībām, piemēram, “Rasa” un dzeramais jogurts “Zaļais”, kā arī sadarbībā ar somu kompāniju “Valio” ražotie piena produkti. Nākamais virziens ir saldējums. Mēs turpinām attīstīt savus ražojumus un uzskatām, ka vairāk jāstrādā tieši kvalitātes pilnveidošanas virzienā. Nevēlamies ražot ļoti lētus, bet apšaubāmas kvalitātes saldējumus. Un visbeidzot, mums svarīgs ir eksporta tirgus. Ar to jāsaprot tiklab eksports uz Baltijas valstīm, kā arī uz Eiropas Savienību. Rīgas piena kombinātam ir kopējs iepirkums un distribūcija ar “Limbažu pienu”, tāpēc visvairāk eksportējam sieru. Baltijas tirgū sevišķi attīstām “Lāses” grupas produktu eksportu.”

Vai Eiropā mūs gaida?

Rīgas piena kombinātam ir arī ilgtermiņa mārketinga plāni attiecībā uz siera un piena tirdzniecību Eiropas valstīs. Lai nodomus realizētu, veikta arī uzņēmuma sertifikācija. “RPK ir daudz darījis sava zīmola nostiprināšanā. Mūsu distribūcijas tīkls aptver visu Latviju, mums ir bāzes Rīgā, Rēzeknē, Limbažos un Kuldīgā, kas ļauj piegādāt preci pircējiem jebkurā valsts reģionā. Saprotu, ka cilvēkiem būtiska ir cena, taču uzskatām, ka cenai jāatbilst kvalitātei. No piegādātājiem mēs iepērkam labāko pienu, jo mūsu piegādātāji ir Latvijas lielākās fermas, kuras savu darbu sakārtojušas atbilstoši ES prasībām gan govju labturības, gan piena ražošanas ziņā. Savus produktus Eiropā pārdodam jau kopš 1994. gada. Gatavojoties konkurēt šajā ārvalstu tirgū, esam ražošanu sertificējuši atbilstoši ISO 9001 standartam un HACCP pārtikas nekaitīguma un drošuma sistēmai. Turklāt mūsu kvalitāti atzīst arī “McDonald’s” šim ēdināšanas tīklam gatavojam saldējumu un kokteiļu masu. Ir arī sertifikāts, kas ļauj mūsu produkciju tirgot Krievijā,” saka J. Skvarnovičs un turpina:
“Lauksaimniekiem, kuriem vajadzīgi līdzekļi attīstībai, palīdzam ar kredītresursiem. Organizējam arī zemnieku apmācību attiecībā uz ES prasībām. To veic arī Eiropas speciālisti, un lauksaimnieki ļoti labprāt mācās. Uzskatu, ka gan mēs, ražotāji, gan mūsu piegādātāji esam vienas ķēdes posmi, tāpēc cieši jāsadarbojas un jāsaprot otras puses problēmas un vajadzības. Acīmredzot tas izdodas citādi jau tik daudzi nepārdotu pienu tieši mums.”
RPK skaidri redz savu vietu vienotajā Eiropas tirgū. Bet kāda būs citu, mazāku un ne tik modernu Latvijas pārtikas rūpniecības uzņēmumu konkurētspēja?
J. Skvarnovičs: “Jā, protams, tirgus paplašinās, bet vai mūs šajā tirgū gaida? Pastāvēt varēs uzņēmumi, kas ir rūpīgi gatavojušies iestājai ES un investējuši līdzekļus attīstībā. Savukārt maziem uzņēmumiem, ja tie vēlas izdzīvot un varbūt pat piedāvāt savu produkciju citās valstīs, nāksies izvēlēties kādu specializāciju un ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību. Jo nevar sacīt, ka paliks tikai lieli vai mazi uzņēmumi paliks tie, kuri būs atraduši savu vietu tirgū. Latvijā daudzi uzņēmumi to jau atraduši un varēs darboties arī turpmāk. ”

Nepieciešama
valsts stratēģija

“Diemžēl Latvijai nav konkrētas identitātes ārpus valsts robežām,” uzskata J. Skvarnovičs.” Daudz darījusi prezidente valsts tēla veidošanā, sportisti, mākslinieki, bet koptēla joprojām nav. Tas būtu valsts uzdevums saistīt pārtikas ražošanu ar Latvijas tēlu. Jāuzsver mūsu produktu dabīgums un tīrība, kas tiešām ir mūsu “ieroči” konkurences cīņā. Jābūt valsts stratēģijai, ko un kā attīstīsim, kā vairosim iekšzemes kopproduktu, vai un kādu saglabāsim ražošanu savā valstī. Ražotāju uzdevums nodrošināt augstu kvalitāti un sekmēt konkurētspēju. Ļoti būtisks faktors ir mūsu Eiropas konkurentu interese par mūsu tirgu. Jāņem vērā, ka vismaz pirmajos gados Latvijas iedzīvotājiem noteikti vēl nebūs īpaši augstas pirktspējas. Lauksaimniecības produktu ražotājiem atbalstu sniegs ES piemēram, subsīdijas piena eksportam uz trešajām valstīm. Citās jomās iespējas ir mazākas. Valsts uzdevums būtu galvenokārt organizēt uzņēmumu, jo sevišķi mazo un vidējo, vadības apmācību, nodrošināt nepieciešamās informācijas saņemšanu. Līdz šim mēs parasti centāmies cīnīties katrs individuāli, dažkārt mums šķita, ka esam lieli un spēcīgi. Taču iestāšanās ES visiem liks saprast, ka tik lieli nemaz neesam. Tas nozīmē, ka tikai kooperācija un apvienošanās mums var nodrošināt nepieciešamos spēka resursus konkurences cīņai jaunajā tirgū. Šeit būtiska loma ir Pārtikas uzņēmumu federācijai. Domāju, ka nākotnē paredzama gan uzņēmumu apvienošanās, gan sadarbība tirgus meklējumos. Arī ES struktūrfondu apguvi vislabāk iespējams veikt ar ražotāju asociāciju un savienību palīdzību.”