Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Augstākā līmeņa vizīte pasaules lielākajā valstī Ķīnā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.04.2004., Nr. 59 (3007) https://www.vestnesis.lv/ta/id/87050

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Darba devējus Eiropā vieno darbinieks

Vēl šajā numurā

15.04.2004., Nr. 59 (3007)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Augstākā līmeņa vizīte pasaules lielākajā valstī Ķīnā

Turpinās Latvijas Republikas Valsts prezidentes valstsvizīte Ķīnas Tautas Republikā

PEKINA011.PNG (125264 bytes)
Pekina
Foto: Imants Prēdelis

Vakar, 14.aprīlī, valstsvizītes trešajā dienā, Latvijas Valsts prezidente Vaira VīķeFreiberga Pekinā no rīta piedalījās biznesa forumā Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) komercpalātā jeb Ķīnas Starptautiskās tirdzniecības sekmēšanas padomē (CCPIT) un uzrunāja Ķīnas un Latvijas uzņēmējus.
Pēc Valsts prezidentes apsveikuma uzrunas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Juris Kanels ķīniešu uzņēmējiem sniedza plašu pārskatu par sadarbības iespējām ar Latviju, īpaši akcentējot mūsu valsts drīzo pievienošanos Eiropas Savienībai, kas, pēc abu valstu biznesmeņu pārliecības, pavērs daudz plašākas iespējas mūsu valstu ekonomiskajai sadarbībai.
Pēc tam V.VīķeFreiberga ieradās slavenajā Pekinas Cinhua universitātē, kur tikās ar augstskolas vadību un teica runu universitātes studentiem un mācību spēkiem.
Tajā prezidente atgādināja, ka vairāk nekā 50 gadus Latvija līdz ar pārējām divām Baltijas valstīm bija okupēta. Viņa pauda Latvijas pateicību Ķīnai, kas nekad nav atzinusi Baltijas valstu inkorporāciju bijušajā Padomju Savienībā un kas tūdaļ pēc neatkarības atjaunošanas atzina Latvijas suverenitāti, kā arī palīdzēja Latvijai un pārējām Baltijas valstīm ātri kļūt par ANO loceklēm. Ķīna arī atbalstīja Latvijas vēlmi iestāties ES un ar izpratni izturējās pret Latvijas stratēģisko plānu kļūt par NATO dalībvalsti.
V.VīķeFreiberga sacīja, ka Latvija savukārt atbalsta “vienas Ķīnas politiku” un ar izpratni izturas pret Ķīnas pozīciju Taivānas jautājumā.
Savā runā V.VīķeFreiberga arī izskaidroja Latvijas motivāciju, šomēnes pēc konsekventa darba kļūstot par NATO locekli. “To diktēja mūsu vēsturiskā pieredze, ārzemju varu biežais spiediens uz Latviju,” teica V.VīķeFreiberga.
Pievēršoties Latvijas attiecībām ar Krieviju, prezidente atgādināja, ka mūsu pagātnē un arī vēl nesenajā pieredzē bijis daudz saspringtu brīžu, taču, pēc Valsts prezidentes vārdiem, šajā jomā vērojamas arī pozitīvas pārmaiņas. V.VīķeFreiberga pauda cerību, ka līdz ar Latvijas iestāšanos NATO mūsu valsts attiecības ar Krieviju būtiski uzlabosies.
Vēršoties pie Pekinas studentiem, V.VīķeFreiberga pauda gandarījumu, ka Latvijas Universitāte ir vienīgā Baltijā, kurā darbojas austrumu valodu nodaļa un kurā katru gadu vairāki ķīniešu jaunieši apgūst latviešu valodu. Prezidentes uzrunu Pekinas universitātes pasniedzēji un studenti apveltīja ar ilgiem aplausiem.
Pēc tam Valsts prezidente atbildēja uz jautājumiem, kas izcēlās ar savdabību. Labu iespaidu atstāja arī studentu labā angļu valoda Latvijas prezidentes runa netika tulkota, studenti ar mūsu valsts pirmo personu sapratās bez tulka.
Kāda studente jautāja, kāds ir V.VīķesFreibergas kā sievietes panākumu noslēpums. Valsts prezidente atzina, ka sievietei ir grūtāk veidot profesionālo karjeru ar dabas dotās misijas dēļ vienīgi sievietei ir dota “privilēģija dzemdēt bērnus, un bērni, kā zināms, prasa daudz laika”. Taču viņa uzsvēra, ka šis laiks sievietes mūžā ir limitēts un ka prātīgi ir domāt par tālāko karjeru. Uz jautājumu, ko V.VīķeFreiberga savā dzīvē vērtē augstāk profesores vai prezidentes karjeras pieredzi, viņa atbildēja: “Jaunībā es domāju, ka zinātne ir daudz intelektuālāka nekā politika. Un šos profesores gadus savā mūžā es nenožēloju. Bet izrādās, ka politika arī ir ļoti interesanta un ka politika arī ir liels intelektuāls izaicinājums.”
Studenti prezidentei vaicāja, kā viņa pieņem lēmumus. Atbildot uz šo jautājumu, V.VīķeFreiberga uzsvēra intuīcijas nozīmi un ieteica jauniešiem biežāk ieklausīties savā sirdsbalsī.
Lielu auditorijas interesi raisīja jautājums, kā prezidente pieņem savā dzīvē svarīgākos lēmumus. Vaicātāja savu jautājumu ilustrēja ar faktu, ka savulaik mūsu prezidentei nācies izšķirties par atteikšanos no Kanādas pilsonības. “Jā, katram cilvēkam dzīvē nākas pieņemt grūtus un sarežģītus lēmumus,” teica V.VīķeFreiberga. “Lēmums atteikties no Kanādas pilsonības man patiešām bija smags, jo es pilsonību biju ieguvusi grūtā darbā par savu ieguldījumu Kanādas zinātnē un sabiedriskajā dzīvē. Es šo lēmumu pieņēmu vēl pirms ievēlēšanas par Latvijas prezidenti, brīdī, kad es nevarēju zināt, vai tikšu ievēlēta. Bet es izšķīros par šo lēmumu.”
Aizkustinošs bija jautājums par V.VīķesFreibergas smago bērnības pieredzi bēgļu gaitās Vācijā un Marokā. Studentus interesēja, vai šī pieredze atstājusi kādu iespaidu uz mūsu prezidentes turpmāko dzīvi. “Jā, mana dzīve nav bijusi rozēm kaisīta,” atbildēja V.VīķeFreiberga. “Īpaši smags bija bērnības laiks, kad man ar vecākiem nācās doties bēgļu gaitās. Mani šajā laikā ļoti satrieca manas māsiņas nāve drīz pēc dzimtenes atstāšanas. Pēc tam man bieži dzīvē, bet it īpaši bērnībā un jaunībā, prātā bija doma, ko liktenis ar to gribējis man pateikt, kāpēc nomira tieši mana māsiņa. Tas manī arī veicināja apziņu, ka man savā dzīvē ir kas patiešām jāsasniedz.”
Dienas otro pusi Valsts prezidente veltīja Pekinas vēsturiskajām vietām, apmeklējot “Aizliegto pilsētu” un “Debess templi”, bet vakarā apmeklēja Pekinas operu.

Latvijas Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, mūsu oficiālās delegācijas loceklis, sarunā ar žurnālistiem uzsvēra, ka šī ir pirmā kādas Baltijas valsts tik augsta līmeņa vizīte Ķīnā šajā atbildīgajā laikā, kad Latvija, Lietuva un Igaunija kļūst par NATO un ES dalībvalstīm un kad paveras jaunas daudz plašākas iespējas mūsu ekonomiskajai sadarbībai ar ietekmīgākajām pasaules valstīm un reģioniem.
Augstu novērtējot Šanhajas un tās īpašā ekonomiskā rajona Pudunas dinamisko attīstību, A.Šlesers uzsvēra, ka tā vēl nav visa Ķīna un ka pasaules lielākajā valstī vēl ir daudz neizmantota ekonomiskās sadarbības potenciāla.
“Ja Latvijai izdosies kļūt par stratēģisku ekonomiskās sadarbības tiltu starp Eiropu un kādu no Ķīnas rajoniem, ieguvums būs abpusējs, jo Latvijā vēl kādus desmit gadus tranzīta izmaksas būs lētākas nekā, piemēram, Antverpenē,” teica A.Šlesers.
Viņš arī kā pozitīvu faktoru ķīniešu acīs minēja faktu, ka Latvijas uzņēmēji līdz ar angļu un citām svešvalodām pārvalda arī krievu valodu. “Kad ķīnieši man prasa, vai ir droši sadarboties ar Latviju, es atbildu: ja Latvija nebūtu droša valsts, tad nebūtu uzņemta NATO un ES,” žurnālistiem teica A.Šlesers.

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!