
Latvija ir vienīgā Ziemeļeiropas pārstāve Uzbekistānā
Igors Apokins, Latvijas vēstnieks Uzbekistānā, – intervijā “Latvijas Vēstnesim”
– Kā jūs raksturotu Latvijas un Uzbekistānas divpusējās
attiecības?
– Latvijai un Uzbekistānai jau sākotnēji izveidojušās labas politiskās
attiecības. Pēc Padomju Savienības sabrukšanas abas valstis ieguva neatkarību un
1992. gadā nodibināja diplomātiskās attiecības. Pēc Uzbekistānas datiem, Latvija ir
ceturtais lielākais šīs valsts ārējās tirdzniecības partneris Eiropā. Pašreiz
izstrādes stadijā ir astoņi dažādi Latvijas un Uzbekistānas uzņēmēju kopīgi
projekti. Pēc brīvas valūtas konvertācijas pasludināšanas Uzbekstānā pērn 15.
oktobrī pieaugusi Latvijas uzņēmēju interese par sadarbību ar uzbeku kolēģiem.
Salīdzinot ar 2002.gadu, pērn tirdzniecības apgrozījums starp Latviju un Uzbekistānu
ir pieaudzis divas reizes. Latvija ir viena no galvenajām Uzbekistānas partnerēm
kokvilnas tranzītam uz Eiropu (caur Rīgas un Ventspils ostām). Kokvilnas tranzīts
aizņem vairāk nekā 90 procentus no abu valstu tirdzniecības apgrozījuma.
– Kā, jūsuprāt, abu valstu ekonomiskās attiecības iespaidos Latvijas
iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā (ES)?
– Latvija ir vienīgā Ziemeļeiropas pārstāve Uzbekistānā un gandrīz vienīgā
Centrālāzijas reģionā, tas uzliek papildu atbildību mūsu valsts darbībai šajā
reģionā. Pēc 1. maija, kad Latvija kļūs par pilntiesīgu ES dalībvalsti, Latvijas un
Uzbekistānas attiecības pāraugs jaunā līmenī –Latvija uzstāsies kā Eiropas
Savienības pārstāve, Uzbekistāna – kā viena no Centrālāzijas vadošajām
valstīm. Protams, pēc iestāšanās ES Latvijai nāksies pārskatīt tranzīttarifu
politiku, tas vieš bažas uzbeku kokvilnas ražotājos un eksportētājos. Latvijas un
Uzbekistānas starpvaldību komisijai, kas darbojas kopš 1997.gada, būs jāveic
apjomīgs darbs, lai sakārtotu daudzus abu valstu uzņēmējus interesējošus
jautājumus.
– Kā jūs raksturotu nesenos satraucošos notikumus Taškentā, kur lielu
aktivitāti parādīja islama teroristi? Kā ir ar Latviojas vēstniecības un personāla
drošību?
– Situācija Taškentā pagaidām ir normalizējusies, tomēr visā pilsētā
jūtami pastiprināti drošības pasākumi. Visas ārvalstu vēstniecības, tai skaitā
arī Latvijas vēstniecība, tiek pastiprināti apsargātas. Ņemot vērā vispārējo
situāciju pasaulē un diplomātiskā dienesta specifiku, es un pārējie vēstniecības
darbinieki nejūtamies vairāk apdraudēti kā citās valstīs, kur notikuši teroristu
uzbrukumi. Līdz šim teroristu uzbrukumi Taškentā bijuši vērsti pret milicijas
darbiniekiem, ne mierīgajiem iedzīvotājiem un ārvalstu diplomātiem.
Kamēr nav pabeigta šo traģisko notikumu izmeklēšana un paziņoti oficiālie
rezultāti, grūti pateikt, kas stāv aiz spridzinātājiem. Vienīgā oficiālā versija,
pie kuras turas Uzbekistānas valsts varas pārstāvji, ir Centrālāzijas reģionālās
islāmistu kustības “Hizb ut-Tahir” un varbūt arī “Al Qaeda” dalībnieku
aktivitātes Uzbekistānā.