
Pilsonības pretendentu pieplūdums
Jau februārī bija rekordliels naturalizācijas iesniegumu skaits,
taču martā šis rekords atkal labots. Proti, Naturalizācijas pārvaldes (NP)
reģionālajās nodaļās saņemti 2048 naturalizācijas iesniegumi, un tas ir
vislielākais mēnesī saņemto iesniegumu skaits deviņos pārvaldes darba gados. Šī
pozitīvā tendence, vismaz Rīgā, izraisījusi rindas, kas savukārt pilsonības
pretendentiem sagādā neērtības.
Salīdzinājumam – iepriekš lielākais iesniegumu skaits (1525) bija 1999.gada
novembrī. Kraso iesniegumu skaita kāpumu bija izraisījusi “naturalizācijas logu”
atcelšana Pilsonības likumā. Šogad pilsonības pretendentu pieplūdumu izraisījusi
Latvijas gaidāmā iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī pilsonības pretendentiem
piedāvātā iespēja mācīties valsts valodu bezmaksas kursos, skaidro NP preses
sekretāre Līga Lukšo, norādot, ka pašlaik pārvaldes rīcībā esošā finansējuma
ietvaros valodas apmācības grupu komplektēšana beigusies. Palielinājusies arī
iedzīvotāju interese iesniegt iesniegumus par Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta
dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni.
Iedzīvotāju aktivitātes dēļ Rīgas reģionālajās nodaļās ir pat rindas.
Cenšoties rast risinājumu, darbinieki sākuši ieviest iepriekšēja pieraksta sistēmu
dokumentu iesniegšanai. Cilvēki arī spiesti gaidīt rindās, lai nokārtotu
naturalizācijas pārbaudes NP Metodikas un eksaminācijas centrā.
Vakar, 6.aprīlī, NP priekšniece Eiženija Aldermane iepazīstināja tieslietu ministri
Vinetu Muižnieci ar Rīgas Pārdaugavas reģionālās nodaļas un Metodikas un
eksaminācijas centra saspringto darbu. Paužot NP viedokli, L.Lukšo norāda: lai
normalizētu radušos situāciju, nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta
līdzekļiem, kas ļaus izveidot papildu darba vietas un radīs pretendentiem iespēju
iegūt Latvijas pilsonību, nestāvot rindās uz dokumentu iesniegšanu un pārbaužu
kārtošanu.
“LV” informācija