Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2004. gada 18. marta Muitas likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.04.2004., Nr. 54 (3002) https://www.vestnesis.lv/ta/id/86611-muitas-likums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā

Vēl šajā numurā

06.04.2004., Nr. 54 (3002)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 18.03.2004.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Saeima ir pieņēmusi un

Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Muitas likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt Latvijas nacionālās kompetences jautājumus muitas lietās.

2.pants. Latvijas Republikas muitas teritorija

Latvijas Republikas muitas teritorija ir visa Latvijas Republikas teritorija, ko veido sauszeme, teritoriālie un iekšējie ūdeņi, gaisa telpa, kā arī mākslīgo salu un būvju teritorijas.

3.pants. Muitas lietas

Muitas lietas ietver kārtību, kādā preces pārvieto pāri valsts robežai, to aplikšanu ar ievedmuitas nodokli un izvedmuitas nodokli (turpmāk — muitas nodoklis) un citiem normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests, muitošanu, muitas kontroli, kā arī citus līdzekļus un darbības, ar kuru palīdzību tiek īstenota muitas politika.

4.pants. Muitas lietu vadība

(1) Valsts ieņēmumu dienests administrē muitas lietas Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un nosaka muitas kontroles un muitošanas metodiku. Muitas kontroles un muitošanas metodiku publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(2) Latvijas nacionālajā kompetencē ietilpstošos ar muitas lietām saistītos jautājumus Valsts ieņēmumu dienests administrē likumā “Par nodokļiem un nodevām” un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

5.pants. Muitas iestāžu emblēma, pazīšanas zīme un karogs

(1)Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu (turpmāk — muitas iestāžu) emblēmu veido divi dzelteni diagonāli krustoti Merkura zižļi, virs kuriem ir mazais Latvijas valsts ģerbonis. Muitas iestāžu vienkāršoto emblēmu veido divi dzelteni diagonāli krustoti Merkura zižļi. Vienkāršoto emblēmu izmanto kopā ar Latvijas valsts karogu vai uzrakstu “LATVIJAS MUITA”.

(2)Muitas iestāžu rīcībā esošo sauszemes un gaisa transportlīdzekļu pazīšanas zīmi veido uz melna pamata izvietota apaļa Latvijas muitas iestāžu emblēma, zem kuras ir uzraksts “LATVIJAS MUITA”.

(3)Muitas iestādēm un to rīcībā esošajiem jūras un upju kuģiem ir karogs, bet sauszemes un gaisa transportlīdzekļiem ir pazīšanas zīme. Muitas iestāžu un to rīcībā esošo jūras un upju kuģu karogs ir Latvijas valsts karogs, kura augšējā sarkanā svītra pie kāta 1/3 garumā ir pārtraukta. Uz balta pamata sarkanās svītras platumā izvietota muitas iestāžu vienkāršotā emblēma.

6.pants. Muitas amatpersonas svinīgais solījums

(1)Stājoties muitas dienestā, amatpersonas sola uzticību Latvijas Republikai.

(2)Solījuma teksts: “Stājoties Latvijas Republikas muitas dienestā, apzinos savu atbildību Latvijas Republikas likumu priekšā, apsolos nelokāmi sargāt Latvijas valsts suverenitāti un aizstāvēt tās likumīgās intereses, pēc labākās sirdsapziņas veikt savus dienesta pienākumus un pakļauties muitas darba disciplīnai.”

(3)Solījuma ceremonijas kārtību nosaka Valsts ieņēmumu dienesta instrukcija.

7.pants. Muitas amatpersonu likumīgie rīkojumi un prasības

(1)Atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei muitas amatpersonu pieņemtie lēmumi, dotie rīkojumi vai izvirzītās prasības ir jāizpilda visām muitas kontrolei pakļautajām personām.

(2)Muitas amatpersonas goda aizskaršana, pret to vērsti draudi vai vardarbība, tās dzīvības vai veselības apdraudējums dienesta pildīšanas laikā, kā arī rīcība, kas kavē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

(3)Policijas, Valsts robežsardzes, Zemessardzes un citu valsts pārvaldes iestāžu amatpersonas atbilstoši savai kompetencei sniedz muitas amatpersonām nepieciešamo palīdzību.

8.pants. Muitošana pēc citu valsts pārvaldes iestāžu kontroles

Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pāri muitas robežai pārvietojamo preču muitošanu var pabeigt tikai pēc to obligātās veterinārās, fitosanitārās un citas normatīvajos aktos paredzētās kontroles.

9.pants. Muitas kontroles pasākumi

Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes direktora pilnvarotām muitas amatpersonām, pamatojoties uz muitas iestāžu rīcībā esošo atbilstoša satura informāciju, ir tiesības Latvijas Republikas teritorijā apturēt transportlīdzekļus un veikt muitas kontroli.

10.pants. Valsts ieņēmumu dienesta sadarbība ar Valsts robežsardzi

Valsts ieņēmumu dienests, noslēdzot attiecīgu līgumu, atsevišķu muitas iestāžu funkciju veikšanu var deleģēt Valsts robežsardzei.

11.pants. Muitas nodrošinājumi

(1)Precēm, komerciālajiem transportlīdzekļiem, telpām un citām vietām, kurās atrodas preces, kas pakļautas muitas kontrolei, muitas iestādes var uzlikt plombas, zīmogus un citus muitas nodrošinājumus.

(2)Muitas nodrošinājumus drīkst noņemt, mainīt vai iznīcināt tikai muitas iestādes vai ar to atļauju.

(3) Kārtību, kādā muitas iestādes piemēro muitas nodrošinājumu, nosaka Valsts ieņēmumu dienests.

12.pants. Galvojums muitas parāda un citu nodokļu samaksai

(1)Galvojumu muitas iestādes pieprasa gadījumos, kad rodas vai var rasties muitas parāds.

(2)Persona iegūst galvotāja statusu Eiropas Savienības normatīvo aktu muitas lietās izpratnē, ja tā ar Valsts ieņēmumu dienestu noslēdz līgumu, kurā ir noteikti personas pienākumi un tiesības attiecībā uz muitas parāda samaksu.

II nodaļa

Muitas kontroles zonas

13.pants. Muitas kontroles zonas

(1)Lai veiktu muitas kontroli, Valsts ieņēmumu dienests šajā likumā paredzētajā kārtībā nosaka muitas kontroles zonas.

(2)Preču, personu un transportlīdzekļu pārvietošana pāri muitas kontroles zonu robežām notiek tikai ar muitas iestāžu atļauju un to kontrolē.

(3)Citu valsts kontroles dienestu atrašanās un darbība muitas kontroles zonā saskaņojama ar Valsts ieņēmumu dienestu, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(4)Uzņēmējdarbības veikšanai muitas kontroles zonā nepieciešama Valsts ieņēmumu dienesta atļauja, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(5) Šā likuma 9. un 15.pantā noteiktajos gadījumos muitas kontroli var veikt visā Latvijas Republikas muitas teritorijā.

14.pants. Muitas kontroles zonu noteikšanas kārtība

(1)Valsts ieņēmumu dienests, informējot vietējās pašvaldības, var noteikt muitas kontroles zonas un piemērot tām noteikto režīmu šādās teritorijās:

1) robežkontroles punktos, robežpārejas punktos un muitas kontroles punktos;

2) divus kilometrus platā joslā gar valsts sauszemes robežu, Baltijas jūras krastu un Rīgas jūras līča krastu;

3) muitas iestāžu teritorijās (neiekļaujot administratīvās telpas un teritorijas), kurās tiek uzrādītas muitošanai paredzētās preces;

4) uz sliežu ceļiem un 10 metrus platā joslā gar sliežu ceļiem dzelzceļa robežstacijās;

5) muitas noliktavu teritorijās;

6) brīvajās zonās un brīvajās noliktavās;

7) muitas kontrolei pakļauto preču uzglabāšanas un pārstrādāšanas vietās.

(2)Muitas kontroles zonu robežas (atsevišķos gadījumos — arī muitas iestāžu robežas)tiek apzīmētas ar Valsts ieņēmumu dienesta noteikta parauga informācijas zīmēm.

(3)Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos muitas kontroles zonu noteikšanu saskaņo ar Valsts robežsardzi.

III nodaļa

Personas apskate

15.pants. Personas apskate kā muitas kontroles izņēmuma forma

(1)Personas apskati kā muitas kontroles izņēmuma formu var izdarīt saskaņā ar muitas iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rakstveida lēmumu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona slēpj pie sevis preces, kuru pārvietošana pāri valsts robežai ir aizliegta vai kuras tiek ievestas komerciāliem nolūkiem.

(2)Personas apskati var izdarīt tam pilnvarota ar apskatāmo personu viena dzimuma muitas amatpersona divu tā paša dzimuma pieaicināto personu (kas nav muitas amatpersonas) klātbūtnē. Apskate izdarāma izolētā telpā, kas atbilst sanitārajām un higiēniskajām prasībām. Personas ķermeņa izmeklēšanu var izdarīt tikai ārstniecības persona.

16.pants. Lēmums par personas apskati

(1)Pamatojoties uz muitas amatpersonas dienesta ziņojumu par personas apskates nepieciešamību, rakstveida lēmumu par personas apskati pieņem muitas iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. Lēmumā par personas apskati norāda tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amata nosaukumu, kura ir pilnvarota izdarīt personas apskati.

(2)Lēmumu par personas apskati var noformēt kā rezolūciju uz personas muitas deklarācijas, norādot tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amata nosaukumu, kura ir pilnvarota izdarīt personas apskati.

(3)Lēmumu par personas apskati pieņem pēc tam, kad attiecīgā persona ir aizpildījusi muitas deklarāciju un to pēc personas bagāžā esošo mantu (preču) kontroles pabeigšanas ar parakstu un personisko zīmogu ir apstiprinājusi attiecīgā muitas amatpersona.

17.pants. Personas apskates izdarīšanas kārtība

(1)Pirms personas apskates muitas amatpersona:

1) iepazīstina personu ar lēmumu par personas apskati;

2) iepazīstina personu ar tās tiesībām un pienākumiem, kas saistīti ar personas apskati;

3) piedāvā personai labprātīgi uzrādīt paslēptās preces.

(2)Nepilngadīgas personas apskatei jānotiek tās likumiskā pārstāvja klātbūtnē vai citas personas klātbūtnē, kuras pavadībā nepilngadīgā persona šķērso muitas robežu.

18.pants. Personas apskates protokols

(1)Par katru personas apskati neatkarīgi no tās rezultātiem sastāda personas apskates protokolu trijos eksemplāros. Viens eksemplārs paliek muitas iestādē, otru iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Galvenajai muitas pārvaldei, bet trešo atdod personai, kura tika pakļauta apskatei.

(2)Personas apskates protokolā ieraksta visas personas apskates veicēja darbības tādā secībā un veidā, kādā tās veiktas, kā arī personas apskatē noskaidroto. Personas apskates protokolā norāda visus personas apskatē izņemtos priekšmetus, minot to nosaukumu un daudzumu (skaitu vai svaru).

(3)Personas apskates protokolu paraksta:

1) muitas amatpersona, kas izdarījusi personas apskati;

2) personas apskatei pakļautā persona;

3) personas apskatei pieaicinātās personas;

4) ārstniecības persona (ja notikusi personas ķermeņa apskate);

5) nepilngadīgās personas likumiskais pārstāvis vai cita persona, kuras pavadībā nepilngadīgā persona šķērso muitas robežu (ja personas apskatei pakļauta nepilngadīga persona).

(4)Ja personas apskatei pakļautā persona atsakās parakstīt personas apskates protokolu, muitas amatpersona, kas izdarījusi attiecīgās personas apskati, atzīmē to personas apskates protokolā.

(5)Personas apskatei pakļautajai personai ir tiesības ierakstīt personas apskates protokolā piezīmes un sūdzības par apskates gaitu.

(6)Personas apskates protokolam pievieno tās muitas amatpersonas dienesta ziņojumu, kura sniegusi pamatojumu personas apskates izdarīšanai, un lēmuma par personas apskati kopiju, kā arī personas muitas deklarāciju.

(7)Muitas iestādes uzskaita un reģistrē personas apskates protokolus Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kārtībā.

IV nodaļa

Atteikšanās no precēm par labu valstij

19.pants. Atteikšanās no precēm par labu valstij piemērošana

(1)Atteikšanos no precēm par labu valstij piemēro saskaņā ar muitas iestādes lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu.

(2)Preces, kurām piemērota atteikšanās no precēm par labu valstij, muito tajā muitas iestādē, kuras kontrolē atrodas minētās preces.

(3)Muitas iestāde par precēm, kurām piemērota atteikšanās par labu valstij, sastāda Valsts ieņēmumu dienesta noteikta parauga pirmreizējo preču apraksta un novērtējuma aktu un kopā ar attiecīgajām precēm un lēmumu piemērot atteikšanos no precēm par labu valstij iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei.

20.pants. Iesniegums par atteikšanos no precēm par labu valstij

Iesniegumā par atteikšanos no precēm par labu valstij norāda šādu informāciju:

1) fiziskajai personai — preču īpašnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu vai juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi;

2) fiziskajai personai — preču saņēmēja vārdu, uzvārdu un personas kodu vai juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi;

3) preču veidu un daudzumu;

4) preču pārvadātāja nosaukumu, adresi un tālruņa numuru.

21.pants. Iesniegumam par atteikšanos no precēm par labu valstij pievienojamie dokumenti

Lai piemērotu atteikšanos no precēm par labu valstij, papildus personas iesniegumam muitas iestādei iesniedzami šādi dokumenti:

1) vides aizsardzības institūciju vai citu iestāžu atļaujas, kas apliecina, ka veikta veterinārā, fitosanitārā un cita veida kontrole (attiecībā uz precēm, kurām šāda kontrole vai atļauja ir nepieciešama) un ka preces atbilst obligātajām nekaitīguma un drošuma prasībām;

2) preču pavaddokumenti.

22.pants. Izdevumi, kas saistīti ar atteikšanās no precēm par labu valstij piemērošanu

(1)Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pārvadātājam, muitas noliktavas turētājam vai citām personām neatlīdzina izdevumus, kas radušies, rīkojoties ar precēm, kurām piemērota atteikšanās no precēm par labu valstij.

(2)Persona, kura atsakās no precēm par labu valstij, par saviem līdzekļiem nogādā attiecīgās preces muitas iestādes norādītajā vietā.

V nodaļa

Nepreferenciālie preču izcelsmes sertifikāti

23.pants. Nepreferenciālo preču izcelsmes sertifikātu izsniedzējinstitūcijas

Nepreferenciālos preču izcelsmes sertifikātus izsniedz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un citas likumos noteiktās institūcijas.

24.pants. Nepreferenciālo preču izcelsmes sertifikātu izsniegšana ievestām precēm

Nepreferenciālos preču izcelsmes sertifikātus precēm, kuru izcelsmes valsts nav Eiropas Savienības dalībvalsts, izsniedz, ja preču izcelsme tiek apstiprināta ar attiecīgās valsts kompetentas institūcijas izsniegtu izcelsmes sertifikātu vai ar citiem starptautiskajā praksē izmantotiem dokumentiem, kurus akceptē attiecīgā šā likuma 23.pantā minētā sertifikātu izsniedzējinstitūcija.

25.pants. Nepreferenciālo preču izcelsmes sertifikātu kontrole

Nepreferenciālo preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanu un iesniegšanu kontrolē Valsts ieņēmumu dienests.

VI nodaļa

Muitas brokeri

26.pants. Muitas brokera statuss

Muitas brokeris ir persona, kurai ir tiesības uz līguma pamata pārstāvēt muitas iestādēs pāri muitas robežai pārvietojamo preču valdītāju vai viņa pilnvarotu personu. Muitas brokeris nodrošina visas paredzētās muitošanas darbības un veic normatīvajos aktos noteiktos nodokļu maksājumus.

27.pants. Atļauja muitas brokera darbībai

(1)Lai iegūtu muitas brokera statusu un uzsāktu darbību, nepieciešams saņemt Valsts ieņēmumu dienesta atļauju muitas brokera darbībai (turpmāk — atļauja).

(2)Valsts ieņēmumu dienests izsniedz atļauju, ja atļaujas pieprasītājs— fiziskā persona atbilst šādiem kritērijiem:

1) nav krimināli sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā un gada laikā nav atkārtoti sodīta par administratīviem pārkāpumiem muitas jomā, kas saistīti ar nodokļu apmēra samazināšanu;

2) ir saņēmusi muitošanas speciālista izglītību apliecinošu dokumentu;

3) līdz šā panta ceturtajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanai ir veikusi normatīvajos aktos noteiktos obligātos maksājumus un tai nav parādu valsts vai pašvaldību budžetā;

4) ir saņēmusi apliecinājumu no bankas vai apdrošināšanas sabiedrības, ka attiecīgā institūcija sniegs muitas brokera darbībai nepieciešamo galvojumu iespējamā muitas parāda un citu nodokļu segšanai, ne mazāku par 50000 latiem.

(3)Valsts ieņēmumu dienests izsniedz atļauju, ja atļaujas pieprasītājs— juridiskā persona atbilst šādiem kritērijiem:

1) saskaņā ar statūtiem ir tiesīga sniegt muitas brokera pakalpojumus;

2) ir noslēgusi darba līgumu ar vismaz vienu fizisko personu, kurai ir muitošanas speciālista izglītību apliecinošs dokuments;

3) līdz šā panta ceturtajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanai ir veikusi normatīvajos aktos noteiktos obligātos maksājumus un tai nav parādu valsts vai pašvaldību budžetā;

4) ir saņēmusi apliecinājumu no bankas vai apdrošināšanas sabiedrības, ka attiecīgā institūcija sniegs muitas brokera darbībai nepieciešamo galvojumu iespējamā muitas parāda un citu nodokļu segšanai, ne mazāku par 200000latiem.

(4)Lai saņemtu atļauju, persona Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz rakstveida iesniegumu. Iesniegumā norāda ziņas par personu, kura ir saņēmusi muitošanas speciālista izglītību apliecinošu dokumentu (vārds, uzvārds un personas kods), muitošanas speciālista izglītību apliecinošā dokumenta numuru, izsniegšanas vietu un datumu, kā arī apliecina, ka fiziskā persona nav krimināli sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā un gada laikā nav atkārtoti sodīta par administratīviem pārkāpumiem muitas jomā, kas saistīti ar nodokļu apmēra samazināšanu. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

1) juridiskā persona — statūtu un reģistrācijas apliecības notariāli apliecinātu kopiju, muitošanas speciālista izglītību apliecinoša dokumenta saņēmēja personu apliecinoša dokumenta kopiju un darba līguma kopiju;

2) fiziskā persona — personu apliecinoša dokumenta kopiju;

3) apliecinājumu no bankas vai apdrošināšanas sabiedrības, ka attiecīgā institūcija sniegs muitas brokera darbībai nepieciešamo galvojumu iespējamā muitas parāda un citu nodokļu segšanai.

(5)Iesniegumu Valsts ieņēmumu dienests izskata un lēmumu pieņem 15dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

(6)Ja Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju, piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to rakstveidā paziņo iesnieguma iesniedzējam, norādot atteikuma iemeslus.

(7)Ja Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par atļaujas izsniegšanu, to izsniedz piecu darbdienu laikā pēc tam, kad atļaujas saņēmējs samaksājis valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Atļauja stājas spēkā tās izsniegšanas dienā vai atļaujā norādītajā datumā.

(8)Atļaujā norāda:

1) izsniegšanas datumu;

2) juridiskajai personai — nosaukumu un reģistrācijas numuru vai fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu un personas kodu;

3) nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības numuru un izsniegšanas datumu.

(9)Iesniegumi un tiem pievienotie dokumenti, kā arī izsniegto atļauju kopijas glabājas Valsts ieņēmumu dienestā.

(10)Valsts ieņēmumu dienests atļauju anulē, ja tā izsniegta, pamatojoties uz nepilnīgām vai nepatiesām ziņām, kurām ir būtiska nozīme, pieņemot lēmumu par atļaujas izsniegšanu. Lēmums par atļaujas anulēšanu ir spēkā ar tā paziņošanas dienu.

(11)Atļaujas darbību Galvenā muitas pārvalde aptur uz laiku līdz trim mēnešiem, ja muitas brokeris neievēro normatīvajos aktos noteikto kārtību.

(12)Valsts ieņēmumu dienests atļauju anulē, ja muitas brokeris atļaujas darbības apturēšanas termiņa laikā nav novērsis normatīvo aktu pārkāpumus, kā arī gadījumos, kad muitas brokeris tiek atzīts par maksātnespējīgu. Lēmums par atļaujas anulēšanu ir spēkā ar tā paziņošanas dienu.

28.pants. Muitošanas speciālista izglītību apliecinošs dokuments

Muitošanas speciālista izglītību apliecinošu dokumentu izsniedz pēc eksāmena nokārtošanas augstākajā mācību iestādē ar akreditētu programmu muitas eksperta apmācībai.

29.pants. Muitas brokera tiesības

(1)Muitas brokerim ir šādas tiesības:

1) noteikt preču apjomu, kam tiks piemēroti konkrēti muitas režīmi vai pirmsmuitošanas darbības, un, pamatojoties uz to, aprēķināt nepieciešamā galvojuma apmēru;

2) veikt visas (tehniskās, juridiskās un finanšu) darbības, kas saistītas ar preču pārvietošanu pāri muitas robežai;

3) noteikt kārtību, kādā veicami norēķini ar preču valdītāju vai viņa pilnvarotu personu;

4) savā vārdā pēc preču valdītāja vai viņa pilnvarotas personas pilnvarojuma un par viņa līdzekļiem noformēt preču apdrošināšanu;

5) izvēlēties preču uzglabāšanas un saglabāšanas veidus, ja līgumā nav noteikts citādi;

6) novietot preces pagaidu uzglabāšanā muitas iestādes norādītajās vietās;

7) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkoties ar precēm, negaidot norādījumus no preču valdītāja vai viņa pilnvarotas personas, šādos gadījumos:

a) ja tas ir nepieciešams preču stāvokļa dēļ,

b) ja preču uzglabāšanas izdevumi ir nesamērīgi lieli salīdzinājumā ar preču vērtību,

c) ja līgumā noteiktajā termiņā nav saņemti norādījumi no preču valdītāja vai viņa pilnvarotas personas.

(2)Tiesības rīkoties ar precēm muitas brokeris īsteno, ievērojot šādus nosacījumus:

1) par savu rīcību nekavējoties paziņo preču valdītājam vai viņa pilnvarotai personai;

2) iesniedz preču valdītājam vai viņa pilnvarotai personai attiecīgos dokumentus (muitas iestādes un citu kontroles dienestu apskates akti, ekspertīzes atzinums, komercakts), kas apstiprina tiesības rīkoties ar precēm, negaidot norādījumus no preču valdītāja vai viņa pilnvarotas personas;

3) pēc preču valdītāja vai viņa pilnvarotas personas pieprasījuma iesniedz tos maksājumus apliecinošos dokumentus, kas radušies, rīkojoties ar precēm.

30.pants. Muitas brokera pienākumi

Muitas brokerim ir šādi pienākumi:

1) saskaņā ar noslēgto līgumu pārstāvēt preču valdītāja vai viņa pilnvarotas personas intereses visās ar preču pārvietošanu pāri muitas robežai saistītajās iestādēs;

2) sniegt preču valdītājam vai viņa pilnvarotai personai nepieciešamo informāciju, lai nodrošinātu līguma izpildi;

3) pārvietojot preces pāri muitas robežai, nodrošināt visu muitas režīmā paredzēto darbību izpildi;

4) katru mēnesi līdz desmitajam datumam iesniegt Galvenajai muitas pārvadei pārskatu par darbību pārskata periodā, kurā iekļauta šāda informācija:

a) vienotā administratīvā dokumenta noformēšanas datums,

b) vienotā administratīvā dokumenta numurs,

c) aprēķinātā maksājuma samaksas termiņš,

d) galvojuma kods,

e) galvojuma numurs,

f) nodokļa veids,

g) aprēķinātais muitas parāds latos,

h) samaksāto maksājumu summa latos,

i) maksājuma dokumenta numurs un datums;

5) uzskaitīt, reģistrēt un uzglabāt muitojamās preces. Pēc kontroles muitas iestādes pieprasījuma sniegt informāciju par darbībām ar muitojamām precēm.

31.pants. Muitas brokera atbildība

(1)Ja muitošanas speciālista izglītību apliecinošu dokumentu ieguvusī persona noslēdz darba līgumu ar muitas brokeri — juridisko personu — un ir muitas brokera darbinieks, minētās personas tiesības, pienākumus un atbildību nosaka darba līgumā.

(2)Muitas brokeris ir atbildīgs par darbībām, kuras muitošanas procesā veicis muitas brokeris vai viņa darbinieki (ja muitas brokeris ir juridiskā persona).

32.pants. Muitas brokeru uzskaite

Valsts ieņēmumu dienests veic muitas brokeru uzskaiti un nodrošina to saraksta regulāru publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

VII nodaļa

Beznodokļu tirdzniecības veikali

33.pants. Beznodokļu tirdzniecības veikala statuss

Beznodokļu tirdzniecības veikals ir D tipa muitas noliktava, kurā muitas kontrolē tiek realizētas preces personām, kuras:

1) izbrauc no Eiropas Savienības muitas teritorijas uz ārvalstīm vai kuras ierodas muitas kontroles zonā no ārvalstīm un izbrauc no tās uz ārvalstīm. Šādām precēm piemēro atbrīvojumu no muitas nodokļa un citiem normatīvajos aktos paredzētajiem nodokļiem;

2) iebrauc vai izbrauc no Eiropas Savienības dalībvalstīm, neizbraucot no Eiropas Savienības muitas teritorijas. Šādām precēm nepiemēro atbrīvojumu no muitas nodokļa un citiem normatīvajos aktos paredzētajiem nodokļiem.

34.pants. Beznodokļu tirdzniecības veikalu atrašanās vietas

(1)Beznodokļu tirdzniecības veikalus var izveidot tikai tajās lidostās un jūras ostās, kurās ir Ministru kabineta noteiktie Latvijas Republikas robežkontroles punkti.

(2)Beznodokļu tirdzniecības veikali starptautiskās satiksmes lidostās vai jūras ostās var atrasties tikai aiz muitas kontroles, robežkontroles un drošības kontroles punktiem. Beznodokļu tirdzniecības veikalu atvēršana saskaņojama ar attiecīgo Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardzes struktūrvienību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

35.pants. Beznodokļu tirdzniecības veikala uzbūve

(1)Lai nodrošinātu beznodokļu tirdzniecības veikala darbību, beznodokļu tirdzniecības veikala turētājs iekārto šādas beznodokļu tirdzniecības veikala telpas:

1) tirdzniecības zāli (tirdzniecības zāles);

2) palīgtelpas;

3) noliktavas.

(2)Beznodokļu tirdzniecības veikala telpu iekārtojumam jābūt tādam, lai nebūtu iespējams preces saņemt vai izsniegt bez muitas kontroles, būtu nodrošināta preču neaizskaramība un minētajās telpās nevarētu iekļūt nepiederošas personas.

(3)Precēm, kurām beidzies realizācijas termiņš, saskaņā ar normatīvajiem aktiem piemēro citu muitas režīmu.

36.pants. Darbības ar precēm beznodokļu tirdzniecības veikalā

(1)Ievest preces beznodokļu tirdzniecības veikala noliktavā atļauts tikai muitas pārstāvja klātbūtnē.

(2)Darbības, kas saistītas ar preču glabāšanu, veic beznodokļu tirdzniecības veikala noliktavās, bet darbības, kas saistītas ar preču sagatavošanu pārdošanai,— beznodokļu tirdzniecības veikala noliktavās vai palīgtelpās. Minētās darbības veic muitas kontrolē.

37.pants. Tirdzniecība beznodokļu tirdzniecības veikalā

(1)Elektroniskā kases aparāta čekā, kas apliecina pirkumu, reģistrē no Latvijas Republikas izbraucošās fiziskās personas izbraukšanas dokumenta numuru un tās lidostas vai jūras ostas nosaukumu, uz kuru persona dodas.

(2)Beznodokļu tirdzniecības veikalā par precēm maksā latos. Maksāt var arī ārvalstu valūtā, ja beznodokļu tirdzniecības veikalā tiek lietoti elektroniskie kases aparāti, kas nodrošina attiecīgās valūtas pārrēķinu latos.

(3)Preču pārdošana beznodokļu tirdzniecības veikala noliktavās un palīgtelpās ir aizliegta.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Muitas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 12., 23.nr.; 1999, 19.nr.; 2001, 10.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 15., 24.nr.).

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 18.martā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 6.aprīlī

 

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!