Ievadot semināra darbu, Valsts prezidente atgādināja (pilns runas teksts publicēts 30.03. laidienā A22), ka ar 1.maiju latviešu valoda kļūs par vienu no ES oficiālajām valodām, kas būs būtisks solis tās statusa nostiprināšanā. Ir paveikts milzīgs darbs, latviešu valodā pārtulkojot 85 tūkstošus lappušu biezo likumdošanas apkopojumu ES acquis communautaire, kas izcēlās ne vien ar ļoti lielo apjomu, bet arī satura sarežģītību. Nākamais solis ir nodrošināt nepieciešamā skaitā pietiekami sagatavotus un kvalificētus tulkus un tulkotājus darbam ES institūcijās, mūsu valsts diplomātiskajā dienestā un dažādās iestādēs. Būtisku nozīmi iegūst arī valstu divpusējie sakari un cilvēku tiešie kontakti, ko var veicināt garīga saprašanās, kopīga vērtību izpratne. Šai sakarā tika pievērsta uzmanība latviešu literatūras popularizēšanai ārvalstīs un cittautu literatūras tulkošanai latviešu valodā. Šī darba darītājus prezidente nosauca par zīmju un vērtību tulkiem, kas mums palīdz iepazīt pasauli kādas citas tautas redzējumā, paver logu uz mazliet citu gara pasauli un tādējādi paplašina mūsu gara apvārsni.

Vajadzīgi būs gan tulki,
gan tulkotāji

Arī Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Andrejs Veismanis runāja par tulkošanas darba īpašo misiju, jo uz tulkojumiem taču balstās pasaules literatūra. Pamatīgāk pētot vārda “tulks” cilmi, profesors nonācis pie interesantiem atklājumiem: “Tas ir 17.gadsimtā reģistrēts vārds, un Konstantīns Karulis tā etimoloģiju saistījis ar krievu valodu, taču tam ir tuvas paralēles arī

1)		2)
1) Ja tulkojums tiek nodrošināts 21 valodas starpā, veidojas 420 valodu kombinācijas. 2) Ja tiek izmantots releja un retour režīms, veidojas 128 valodu kombinācijas. Marta Jaksona: “Lielākais klupšanas akmens ir mūsu pašu dzimtās valodas vājās zināšanas.”

dāņu, somu un zviedru valodā un ir kāda atsauce uz lejasvācu valodu. Tur savukārt var atrast norādi, ka vārds ienācis no baltu valodām – tātad no senprūšu, leišu vai varbūt latviešu valodas!”

Mūsdienu izpratnē “tulks” un “tulkotājs” katrā ziņā ir šķirami jēdzieni. Turklāt gan tulki, kuri, kā zināms, tulko mutiski, gan tulkotāji, kas tulko rakstveidā, savu darbu var darīt ļoti dažādi. Tulks: sinhroni – vārds vārdā, secīgi – pa rindai, rindkopai vai pat fragmentam, čukstus – izpalīdzot kaimiņam. Savukārt zinātnisko vai tehnisko tekstu tulkotāja darbs ļoti atšķiras no daiļliteratūras tulkotāja darba. Latvijai kā kultūras valstij ejot attīstības ceļu ES valstu saimē, gan tulkus, gan tulkotājus gaida plašs darba lauks.

Labi jāprot vispirms
latviešu valoda

Vistiešāk ar Eiropas dokumentu kalnu latviskošanu ir saistīts 1997.gadā izveidotais Tulkošanas un terminoloģijas centrs. Kā sacīja centra direktore Marta Jaksona, tas savu darbību sācis ar ļoti nopietnu mācību ciklu. Kaut arī izmantotas Kanādas, Zviedrijas un citu Eiropas valstu tulkošanas rokasgrāmatas, paralēli tikuši likti savas tulkošanas metodikas pamati. Nostiprinājusies atziņa, ka ikvienam tulkotājam jāzina vairākas svešvalodas un jābūt specializācijai kādā zinību jomā. Tie ir noteikumi, kas jāievēro un kas tiek ievēroti. Izrādās, ka lielākais klupšanas akmens ir diemžēl vājās dzimtās valodas zināšanas.

Par meklējumiem un atradumiem tulku un tulkotāju sagatavošanā runāja prof.Jānis Sīlis, kas Ventspils Augstskolā vada Tulkošanas studiju fakultāti un, kopš prof.Andrejs Veisbergs kļuvis par Valsts valodas komisijas priekšsēdētāju, – arī Profesionālo tulku asociāciju. Saskaņā ar Valsts valodas komisijas programmu visās augstskolās, kas sagatavo tulkus un

Marta Jaksona: “Lielākais klupšanas akmens ir mūsu pašu dzimtās valodas vājās zināšanas.” Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

tulkotājus, tiek ieviests terminoloģijas kurss, jo bez pamatīgām zināšanām terminu veidošanā un tulkošanā kvalitatīvs tulkojums nav iespējams.

Tas būs
pakāpenisks process

Latvijas Universitātes profesore Ieva Zauberga atzina, ka tulku pietiks, lai Latvija ar 1.maiju varētu aktīvi iesaistīties ES institūciju darbībā. Kā paziņojis EK Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts, tulkošanas nodrošināšana būs pakāpenisks process: sākumā no jaunajām valstīm būs nepieciešami 80 tulki un līdz 2006.gadam tulku skaits pakāpeniski tiks palielināts līdz 180 (20 uz katru jauno valodu).

Potenciālie avoti ir divi: akreditācijas testus nokārtojušie neatkarīgie (free–lance) tulki, kādi no Latvijas ir 40, un ierēdņu konkursu izturējušie tulki, kas dzīvos un strādās Briselē. No Latvijas šo konkursu izturējuši desmit pretendenti, un tas tiek uzskatīts par labu rādītāju.
Lai jaunajos apstākļos pirms un pēc ES paplašināšanās nodrošinātu mutisko tulkošanu, ieviesti daži jauninājumi un tiks izmantoti dažādi valodu režīmi: relejs (tulkošanai izmanto starpvalodu, piemēram, latviešu – angļu – spāņu), retour (tulkošana nevis dzimtajā valodā, kā tas bijis līdz šim, bet kādā no tulka svešvalodām, piemēram, latviešu tulki no latviešu tulkos uz angļu, franču, vācu un no šīm starpvalodām tālāk uz citām ES oficiālajām valodām). Salīdzinājumam: ja tulkojums tiek nodrošināts tieši 21 valodas starpā, veidojas 420 valodu kombinācijas, bet ja izmanto releja un retour režīmu, ir 128 valodu kombinācijas (skat. zīmējumā). Trešais ir asimetriskais tulkošanas režīms, kad delegāti var runāt vairāk valodās nekā klausīties. Plaši tiek izmantots modelis ir 20–11, piemēram, Latvijas delegāti var runāt latviski, bet klausīties tulkojumu tikai kādā no “vecajām” ES valodām. Vai sakarā ar šādu divkāršu tulkošanu nerodas “klusā telefona” efekts? Kā apgalvo eksperti, praksē tas nav novērots.

Cik tad katram ES dalībvalsts iedzīvotājam izmaksā tulku pakalpojumi? Līdz šim tā esot bijusi viena kafijas tasīte, pēc paplašināšanās – kapučīni tasīte gadā.

Burti mums ir vienādi,
atšķiras vārdu nozīmes

Latvijas literatūras centra direktore Marta Dziļuma atzina, ka Latvijas un Nīderlandes grāmatnieku sadarbība sākusies ar bērnu grāmatu apmaiņu, līdz interese izaugusi līdz literatūrai vispār, līdz labāko literāro darbu tulkošanai. Visi runātāji atzīmēja personīgo kontaktu lielo nozīmi. Tā, izmantojot radošo stipendiju, Inesei Paklonei bijusi iespēja dzīvā saskarē pilnveidot savas nīderlandiešu valodas zināšanas. Tagad viņas tulkojumā Bērnu un jaunatnes literatūras zelta sērijā izdotās Annijas Šmites grāmatas par Otīti, Minuci un Niku no Neģeņnama. Desmito gadu Amsterdamā dzīvo māksliniece Māra Skujeniece, un jau astoto gadu viņa darbojas arī kā tulkotāja. Kopā ar nīderlandiešu dziedātāju Janu Sloimeru viņa atdzejojusi Klāva Elsberga, Amandas Aizpurietes, sava tēva Knuta Skujenieka un vēl dažu latviešu dzejnieku dzejoļus. Marta Dziļuma izteica pārliecību, ka tieši šādi divu tautību tulkotāju pāri vislabāk var pārvērst vienas valodas mākslas tekstu otras valodas mākslas tekstā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, kas ir arī Starptautiskās bērnu un jaunatnes grāmatu valdes Latvijas nodaļas prezidente, kā lielisku sadarbības paraugu minēja lasīšanas veicināšanas projektus un pieredzes apmaiņas seminārus kopā ar nīderlandiešu kolēģiem, kas nesavtīgi sekmējuši šāda centra izveidi Latvijā. Uz centra otro dzimumdienu 2000.gadā tika atsūtītas desmit skaistas kastes uz riteņiem ar brīnišķīgām bērnu grāmatām kopā ar lellēm – bilžu grāmatu varoņiem. Silvija Tretjakova uzsvēra: “Grāmatu rati ceļoja pa visu Latviju, un par tām priecājās vairāk nekā 8000 bērnu. Tas ļoti rosināja viņu interesi par citām valstīm un tautām. Bērni pēc tam izteica savus novērojumus – burti grāmatās ir tādi paši, kādus viņi mācās, tikai vārdi nav saprotami. Tas bija mudinājums mācīties, saprast.”
Daudzi Latvijas bērni kopā veidojuši grāmatu Nīderlandes bērniem, lai mūsu Valsts prezidente to gaidāmās vizītes laikā varētu uzdāvināt nesen dzimušajai princesītei. Semināra dalībnieki redzēja arī gabaliņu no studijas “Dauka” animācijas filmas “Kaķīša dzirnavas”, kuras teksts iztulkots nīderlandiešu valodā un to ierunājis pats Nīderlandes vēstnieks.