Kā ziedi lauku pļavā

Latvijā dzīvo vairāk nekā 150 tautību pārstāvju

Pirms simt gadiem

1897.gada tautskaitē (pirmā vispārējā tautas skaitīšana Krievijā) Latvijas teritorijā, izmantojot mātes valodas principu, tika uzskaitīti 24 pasaules etnosu pārstāvji. Septiņi no šiem etnosiem (latvieši, krievi, ebreji, vācieši, baltkrievi, poļi, lietuvieši) bija pārstāvēti ar vairāk nekā 10 000 cilvēku. 19.gadsimta beigās Latvijas teritorijā dzīvoja arī ukraiņi, čigāni, tatāri, igauņi, armēņi, gruzīni, somi, ungāri, grieķi, čehi, zviedri, franči, holandieši, itālieši, turki, dāņi, angļi. Tātad vadošie mūsu valsts teritorijā šajā laikā ir Eiropā dzīvojošie etnosi, kas lielākoties pārstāv indoeiropiešu valodu saimi.

Latvijas brīvvalsts pirmā tautas skaitīšana notiek 1920.gadā. Tajā iedzīvotāju tautība reģistrēta tāda, kādu nosaucis pats aptaujātais. Kopā reģistrēts 31 pasaules etnoss, klāt nākuši norvēģi, šveicieši, austrieši, bulgāri, amerikāņi, ķīnieši (sinotibetiešu valodu saimes pārstāvji), atsevišķi tiek izdalīti lībieši (līvi).
1925.gadā bēgļu straumes aprimušas, daudzi atgriežas savās dzimtajās vietās. Tolaik Latvijā jau dzīvo 42 pasaules etnosu pārstāvji. Klāt nākuši 18 līdz tam nereģistrēti etnosi: čuvaši, komieši, serbi, horvāti, rumāņi, tadžiki, portugāļi, osetīni, slovāki, persieši, karaīmi, marieši, kalmiki, spāņi, afgāņi, japāņi, īri un pat mulati (?).
1930.gada tautskaitē Latvijā jau reģistrēti 54 pasaules etnosu pārstāvji. Šajā laikā ienākuši moldāvi, karēļi, asīrieši, skoti, sīrieši, flāmi, abesīņi (?), seti, sorti, meksikāņi, čīlieši, neskaidrības rada reģistrētie nēģeri, kaukāzieši un slāvi (153 pārstāvji).
Vēl pēc pieciem gadiem iebraucēju vilnis ir noplacis, Latvija ir latviska (latviešu īpatsvars sasniedz 77%). Etnisko mozaīku 1935.gada tautskaitē papildina vienīgi baškīri, kabardieši un mongoļi.

Pēc Otrā pasaules kara

Etnosu daudzveidība būtiski palielinās pēc Otrā pasaules kara, kad Latvijas teritorijā ienāk daudzi Āzijas etnosu pārstāvji. 1959.gada tautas skaitīšanā parādās pussimts Latvijā iepriekš nereģistrētu etnosu pārstāvju. Tie ir azerbaidžāņi, udmurti, turkmēņi, mordieši, kazahi, uzbeki, lezgīni, tadžiki, korejieši, kirgīzi, burjati, avari, jakuti, abhāzi, dargi, kumiki, aguli, lakieši, inguši, adigejieši, čerkesi, balkāri, karkasi, karačaji, tati, uiguri, altajieši, kurdi, tuvieši, hanti, nogajieši, ņenci, karakalpaki, albāņi, krimčaki, vepsi, ižorieši, šori, čukči, korjaki, beludži, sāmi, Krimas tatāri, Vidusāzijas ebreji, čečeni, frīzi, kalnu ebreji un tališi.

Vismaz 20 jauni etnosi reģistrēti nākamajā, 1970.gada, tautas skaitīšanā: gagauzi, tabasarani, udīni, abāzi, evenki, vjeti, dolgani, rutuli, eveni, mansi, nanajieši, nivki, keti, neņidali, fanti, tori, aleuti, somāļi, Gruzijas ebreji, arī vienkārši Indijas-Pakistānas iedzīvotāji (?).
1979.gada tautskaitē etnosu reģistrēšanā svarīga loma bijusi valstiskajai piederībai, arvien vairāk parādās Āfrikas un Amerikas etnosi. Klāt nākuši dungani, pahari, idžo, nepālieši, angolieši, oroči, bini, tamili, jorubi, ulči, kubieši, kostarikāņi, peruāņi, venecuēlieši, gvinejieši u. c.
1989.gada tautas skaitīšanā Latvijā reģistrēti 113 etnosu pārstāvji, bet laikā no 1897. līdz 1989.gadam mūsu valstī dzīvojuši 157 dažādu tautību cilvēki. Turklāt šo nepilno simt gadu laikā 44 etnosi izzuda, daļa no šo etnosu pārstāvjiem gan, iespējams, kādā no nākamajām tautskaitēm sevi pieskaitīja kādam citam etnosam.

Uz tūkstošgades sliekšņa

Tautas skaitīšanā Latvijā 2000.gadā reģistrēti vairāk nekā 150 etnosu pārstāvji. Šādu mozaīku lielā mērā noteikuši pasaulē aktuālie globalizācijas procesi.

Pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes informācijas, mūsdienās Latvijā dzīvo šādu etnosu pārstāvji (pēc skaita dilstošā secībā): latvieši, krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, lietuvieši, ebreji, čigāni, vācieši, tatāri, igauņi, armēņi, moldāvi, azerbaidžāņi, gruzīni, čuvaši, mordvieši, rumāņi, somi, bulgāri, osetīni, udmurti, karēļi, grieķi, marieši, komieši, uzbeki, baškīri, ungāri, lezgīni, kazahi, korejieši, lībieši, amerikāņi, čečeni, zviedri, angļi, gagauzi, čehi, tadžiki, libānieši, avāri, dāņi, singāļi, jakuti, franči, ķīnieši, komieši-permieši, turkmēņi, norvēģi, lakieši, slovāki, kubieši, abhāzi, afgāņi, kumiki, kabardieši, burjati, dargāni, spānieši, inguši, serbi, holandieši, itālieši, aguli, udi, horvāti, tati, kirgīzi, arābi, čerkesi, kalmiki, turki, austrālieši, kanādieši, uiguri, bengāļi, karačaji, mongoļi, adigejieši, austrieši, sīrieši, balkāri, japāņi, asīrieši, īri, vepsi, vjetnamieši, peruāņi, abāzi, altajieši, argentīnieši, flāmi, hakasi, hanti, indieši, malajieši, šori, šveicieši, cahuri, irāņi, kurdi, skoti, tabasarāni, brazīlieši, čīlieši, evenki, Krimas tatāri, persieši, alžīrieši, beninieši, karaīmi, melnkalnieši, slovēņi, ēģiptieši, hindustānieši, irākieši, islandieši, ižorieši, jaunzēlandieši, krimčaki, nogajieši, rutuli, urugvajieši.
Vēl 36 cilvēki norādījuši citu tautību, bet 5012 respondenti nav snieguši ziņas par savu etnisko piederību. No minētajiem etnosiem pirmo reizi Latvijā (par atskaites punktu ņemot 1935.gadu) parādījušies libānieši, singāļi, slovāki, serbi, horvāti, austrālieši, kanādieši, bengāļi, sīrieši, īri, peruāņi, argentīnieši, flāmi, indieši, malajieši, šveicieši, cahuri, irāņi, skoti, brazīlieši, čīlieši, alžīrieši, beninieši, melnkalnieši, slovēņi, ēģiptieši, hindustānieši, irākieši, islandieši, jaunzēlandieši un urugvajieši.
Vienlaikus Latvijā pieaug latviešu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā (no 52% 1989.gadā līdz 57,7% 2000.gadā).
Domājams, ka pēc turpmāko tautas skaitīšanas datu rezultātiem nebūs iespēju un vajadzības analizēt Latvijas iedzīvotāju etniskā sastāva izmaiņas. Jo jau tagad tādas vai citādas etniskās piederības atzīšana vairs nav modē.

Andris Ģērmanis,
ģeogrāfijas doktorands