
Par attiecībām ar Krieviju pēc NATO paplašināšanās
Vakar, 31.martā, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš tikās ar Krievijas vēstnieku Igoru Studeņņikovu, kurš vēlējās pārrunāt 2.aprīlī gaidāmo NATO un Krievijas padomes sēdi.Sarunas sākumā Māris Riekstiņš atzīmēja, ka Latvijai nav izprotama Krievijas politiķu saceltā histērija par Baltijas valstu pievienošanos NATO un sākto gaisa telpas kontroli. Valsts sekretārs norādīja, ka Baltijas valstu gaisa telpa, sākot ar 29.martu, iekļaujas kopējā NATO gaisa telpā, tādēļ NATO valstis uzņēmušās veikt tās kontroli.
Krievijas vēstnieks savukārt atzīmēja, ka Krievijas oficiālā nostāja ir mierīga, bet negatīva un oficiālā Maskava nepārspīlē notikušās NATO paplašināšanās nozīmi.
Atsaucoties uz gaidāmo NATO un Krievijas padomes sanāksmi, I.Studeņņikovs lūdza Latvijas atbalstu kopēja NATO un Krievijas paziņojuma pieņemšanai 2.aprīļa sanāksmē. Paziņojumā eventuāli vēlreiz tiktu minēta jauno NATO dalībvalstu apņemšanās pievienoties Līgumam par parasto bruņojumu Eiropā, kā arī apņemšanās ievērot līguma principus līdz līguma spēkā stāšanās brīdim.
Valsts sekretārs M.Riekstiņš norādīja, ka Latvija vairākas reizes publiski paudusi savu pozīciju sakarā ar Līgumu par parasto bruņojumu Eiropā, tajā skaitā Ministru prezidents Indulis Emsis vizītē Vašingtonā paudis Latvijas nostāju šajā jautājumā. Adoptētais līgums nav stājies spēkā tāpēc, ka Krievija nav pildījusi savas saistības. Tikai līguma stāšanās spēkā pavērs iespējas jaunām valstīm pievienoties minētajam līgumam.
M.Riekstiņš izteica cerību uz turpmāko konstruktīvu sadarbību NATO un Krievijas padomē.
Ārlietu ministrijas preses centrs