ATSAUCĒ IETVERT:
Par attiecībām ar Krieviju pēc NATO paplašināšanās. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.04.2004., Nr. 51 https://www.vestnesis.lv/ta/id/86419
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par attiecībām ar Krieviju pēc NATO paplašināšanās
Vakar, 31.martā, Ārlietu
ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš tikās ar Krievijas
vēstnieku Igoru Studeņņikovu, kurš vēlējās pārrunāt 2.aprīlī
gaidāmo NATO un Krievijas padomes sēdi.
Sarunas sākumā Māris Riekstiņš atzīmēja, ka Latvijai nav
izprotama Krievijas politiķu saceltā histērija par Baltijas
valstu pievienošanos NATO un sākto gaisa telpas kontroli. Valsts
sekretārs norādīja, ka Baltijas valstu gaisa telpa, sākot ar
29.martu, iekļaujas kopējā NATO gaisa telpā, tādēļ NATO valstis
uzņēmušās veikt tās kontroli.
Krievijas vēstnieks savukārt atzīmēja, ka Krievijas oficiālā
nostāja ir mierīga, bet negatīva un oficiālā Maskava nepārspīlē
notikušās NATO paplašināšanās nozīmi.
Atsaucoties uz gaidāmo NATO un Krievijas padomes sanāksmi,
I.Studeņņikovs lūdza Latvijas atbalstu kopēja NATO un Krievijas
paziņojuma pieņemšanai 2.aprīļa sanāksmē. Paziņojumā eventuāli
vēlreiz tiktu minēta jauno NATO dalībvalstu apņemšanās
pievienoties Līgumam par parasto bruņojumu Eiropā, kā arī
apņemšanās ievērot līguma principus līdz līguma spēkā stāšanās
brīdim.
Valsts sekretārs M.Riekstiņš norādīja, ka Latvija vairākas reizes
publiski paudusi savu pozīciju sakarā ar Līgumu par parasto
bruņojumu Eiropā, tajā skaitā Ministru prezidents Indulis Emsis
vizītē Vašingtonā paudis Latvijas nostāju šajā jautājumā.
Adoptētais līgums
nav stājies spēkā tāpēc, ka
Krievija nav pildījusi savas saistības. Tikai līguma stāšanās
spēkā pavērs iespējas jaunām valstīm pievienoties minētajam
līgumam.
M.Riekstiņš izteica cerību uz turpmāko konstruktīvu sadarbību
NATO un Krievijas padomē.
Ārlietu ministrijas preses centrs